Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: flyingcat 2015. gada 19. oktobris, 11:30:09
-
Gan jau katram dzīvē ir tā gadījies. Ir cilvēks- varbūt draugs, varbūt vnk labs paziņa. Un tad ...pār šo cilvēku nāk atklāsme! Par jaunu reliģiju, jaunu pārtikas piedevu/kosmētikas izplatīšanas firmu/whatever figņu- vai ne-figņu, šoreiz nav svarīgi. Un cilvēkam drusku aizbrauc jumts, viņš runā tikai par TO, jebkuram tematam TO piepin klāt, cenšas pārliecināt vai nosoda visus, kas TO neatzīst, vai kam TAS neinteresē. Ar cilvēku kļūst grūti komunicēt, bet attiecības ir bijušas labas gadiem, negribas gluži saraut. Tomēr neviens arguments, tipa: ok, tā ir tava kaislība, bet drīkst, tā nebūs mana kaislība?- neiedarbojas.
Ko darīt?
-
Manuprāt, neko. Izvairīties no jebkuras tēmas, kas varētu iedarboties kā katalizators apgaismošanas plūsmai.
Lielākoties, tas ir pārejoši un tikai atklāsmes sākumstadijā, kad gribas dalīties un dalīties ar citiem.
Lai gan ir draugu lokā arī tādi, kas joprojām tiecas apgaismot, turklāt, kā atklāsmi pasniedz lietas, kas savā ziņā pašsaprotamas. Plus tas viss tādā kategoriskā apgalvojumu formā. Grūti. Vieglāk nekomunicēt.
-
Viens no "agresīvā" pozitīvisma paveidiem. Viņi grib tikai labu.... Piekrītu Mangustam, nekādu katalizatoru. Ja nelīdz - STINGRS, bet laipns noliegums: Es negribu par to runāt . Es par to nerunāšu.
-
Bācien, tur palīdz tikai noteiktība. Tavā pēdējā teikumā jāsvītro vārdiņš "drīkst". Un jāizpaužas bezierunu formā. Ja fanāts pēc tam vēl kaut ko tur vervelē par savu lietu, tos fragmentus tu vienkārši palaid garām bez jelkādas reakcijas. Ātri sapratīs, ka nav vērts. Tiklīdz parādīsies diskusijas iespēja, tā - čau
-
Ir gadījies vairākkārt. Šķiet, pat piesaistu tāda veida situācijas, cilvēkus. Acīmredzot man jāiziet kāda dzīves skola, jāgūst mācības.
Lūk, un tas, ko šobrīd saprotu, ir tas, ka kontaktu pārtraukšana ilgtermiņā nepalīdz, neatrisina situāciju. Jā, nekontaktējoties vairs tik bieži vai arī vispār saraujot saites, pirmajā brīdī ir atvieglojums. Paiet mēnesis, gads vai pat daži gadi. Skat, notiek kaut kas līdzīgs. Tad jādomā, kāpēc? Un jāsecina, ka tā jau var kopumā bēguļot. Tāpēc, šobrīd, es vienkārši uzklausu, cik spēju, nogaidu, ļauju izrunāties, izteikties. Un neiesaistos netiešajās manipulācijās, nemēģinu atbildēt uz ievilinošiem jautājumiem: "Vai tu to nejūti, neredzi?" u.tml. Uz jautājumiem atbildu, pastāstot kaut ko par sevi (kur biju aizbraukusi, ko redzēju, kādu grāmatu lasīju, ko domāju par kādu savas dzīves norisi). Zināmā mērā jau izvairīšanās sanāk. Tomēr tā drīzāk ir reakcija nevis izvairīšanās. Tas ir tas, ko varu. Ļauju cilvēkam runāt par to, ko vēlas, vienlaikus nepakļaujos un arī pati turpinu runāt par to, ko es vēlos. Dažreiz runājam vairāk par to, ko cilvēks vēlas, dažreiz tā arī pasaku, ka šobrīd manas domas nodarbina citi jautājumi.
Grūtāk komunicēt ir tad, ja cilvēks uzspiež tēmas, viedokli. Tad tā arī pajautāju: "kāpēc?" vai pafilozofēju par to, ka mums katram var būt kļūdīšanās un neziņas pieredze. Atzīstu, ka ir lietas, kuras es tik labi nezinu. Varbūt cilvēkam tad pat iemirdzas acis, ar domu, ka esmu nezinošāka salīdzinājumā, ka viņš/a ir vairāk sapratis dzīvē. Lai. Tas tāpat kādreiz notiek, ka mēs kaut kur domās sevi idealizājam vai izceļam, nemanot. Tāda dzīve.
-
Patiesībā skumji, jo iesākt neko ar “pārņemtajiem“ nevar.
Pamazām notiek abpusēja attālināšanās.
Arī pēc apmātības beigām, kaut kādas pēdas personībā paliek,
un tādas_attiecības kā iepriekš vairs nav nekad.
Man bēdīga pieredze ar labu draudzeni -
svaigēšanas piekritēju uz laiku, kamēr uzradās bērnam smagas veselības problēmas.
Iestāstīt, lai pati dara kā grib, bet ar bērnu experimentēt nevajag, jau neviens nevarēja.
Žēl, ļoti. Tā tiešām apsēstība.
-
No manis visi jaunizceptie apsēstie diezgan ātri ir aizzuduši paši. Laikam vienkārši sāku izvairīties. Ja bija garastāvoklis, sāku uzdot provokatoriskus jautājumus - dažiem, kam vēl bija smadzenes, bija grūti, kad atlikušās loģikas druskas peldēja zombijmērcē. Tie notinās paši. Reizēm smagākos gadījumos [kad vitamīnu izplatītājs man sāka ar podu birsti skalot ausis, ka parīt man būs vēzis, ja nepirkšu no viņa tos labumus] tik hiperpieklājīgi apcirpu vēlmi bāzt man batonus ausīs: "man ir cits viedoklis šajā jautājumā, labāk parunāsim par mākslu", ka tas jau nolasījās kā "ej d...".
Tur nelīdz nekas. Tie ar NLP bruņotie zombētāji pamanās pat it kā normālus cilvēkus pataisīt par idiotiem. Un kad saproti, ka tas vairs ne tuvu nav tas cilvēks, ar ko kopā puds sāls apēsts, ka tas ir kaut kas pilnīgi cits, tad nemaz vairs tā negribas vecās draudzības vārdā mēģināt reanimēt attiecību mironi. No bijušā tur nav nekā.
-
Bet paga, ja jau ar NLP var NOzombēt, vai mums nav laiks apgūt to NLP līdz līmenim, lai varētu ATzombēt? Vai vismaz pārzombēt uz kko nekaitīgāku :)
Uz uzdoto jautājumu risinājumu nevaru ieteikt. Attālināšanās un viss.
Bet vsp es pati periodiski ar kko pārņemta. Nē, izplatīt neko neesmu mēģinājusi, kgan pēc dažiem maniem atstāstiem man no pārdevējiem tiešām pienāktos %. Bet piemēram, man kkas šķiet labs, tad kāpēc nepareklamēt? Pēc kāda laika kļūst neaktuāls un nāk kkas cits...
Bet ne jua ar NLP, vnk ja clv jautā, kā iet un ko daru, tad riskē saņemt izsmeļošu atbildi :D :evil:
-
Izvairīties būtu visvienkāršāk. Gribējās tādu risinājumu, kas neparedz saraut attiecības, bet, jā, jūtu, ka drīz palikšu rupja, un no tā arī gribētos izvairīties. Visi šitie smadzeņu čakarētāji- man viņi ne ar ko neatšķiras no narkotiku izplatītājiem. Tas, ka narkotikas nemateriālas, lietas būtību nemaina.
Aizraušanās ir normāla lieta. Es arī mēdzu aizrauties. Bet man absolūti nevajag, lai visi cilvēki, ar kuriem kontaktējos, aizrautos ar to pašu. Pilnīgi normāli uztveru to, ka esam atšķirīgi, un katra aizraušanās ir viņa privāta darīšana.
-
Tex, apmātība no aizraušanās atšķiras ar to,
ka lai kāds būtu sarunas temats,
apmātais vienalga pievilks pie savas “reliģijas“.
Ja viņa uzskatiem nepiekritisi, uzskatīs par muļķi, kurš atpalicis pašizaugsmē
un ar jaunu sparu metīsies tevi “apgaismot “.
-
Oo, tas arī man ir pazīstams, pat vīra rados bija viena kundzīte, kura visās viesībās visiem piedāvāja vienas izplatītāju kompānijas sadzīves ķīmiju, būdama konsultante un reiz pat pūlējās sarunāt ar mani atsevišķu tikšanos, lai prezentētu tos produktus. Tur izvairīšanās taktika nepalīdz, tur jāpasaka skaidri un gaiši: "nevēlos", "mani tas neinteresē", "esmu iecienījusi citas firmas produkciju", utml. Rādīja apvainotu ģīmi sākumā, bet tā ir viņas problēma.
-
Kā jau teicu - absolūti kategoriska stingrība palīdz vieglākos gadījumos. Ne mazākā - "drīkst, varbūt, cilvēki ir dažādi, katram savs, pašlaik nē". Šajos gadījumos ir arī lielākas iespējas , ka atslābs, pāries.
Smagos gadījumus "atprogrammēt atpakaļ" - tas ir nākošais līmenis, vismaz par kārtu grūtāk, bet gan jau ka kāds to var.
Plika loģika kā arguments šajos "adeptu"gadījumos nederēs. Viņi nedarbojas loģikas vadīti, kāpēc tad lai loģika uz viņiem iedarbotos?
Jebkurā gadījumā - tērēt savu enerģiju uz šādiem cilvēkiem var tikai tad, ja viņi tev ir svarīgi, ja tu viņus mīli. Ja nav svarīgi - tad kāpēc, tā tu iztērē daļu savas enerģijas, ko varētu veltīt patiešām sev mīļiem cilvēkiem.
-
Konkreeys- MANI TAS NEINTERESEE... awon, shmavon, apdroshinaqshanas polises vai nu uz ko kursh kritis...
-
Ar AVON bija samērā viegli, pateicu (mānījos), ka man jau ir piegādātājs. Viniem laikam kāds kodekss, ka neņem viens otram nost klientus, jo uzreiz apstājās jautājumi.
Grūtāk ir, kad, piemēram, patiesi tuvam draugam/dzenei kaut kas notiek. Un tās patiesi var būt dažādas lietas, uzsvars uz to, ka cilvēks kļūst pārņemts ar to, uz īsāku vai ilgāku laikposmu. Jo pārņemtāks un, jo ilgāks laikposms, jo grūtāk.
-
Drusku no, tā teikt, pretējās nometnes. Viena no manām nodarbēm ir pārstāvis/konsultants/izplatītājs (sauciet kā gribat) kompānijā, kas ražo un izplata ļoti labu produkciju veselības jomā. Sākotnēji pati biju ļoti skeptiska kā jau pret visu, ko kāds mēģina ieklārēt. Tomēr "neatšuvu" uzreiz, klausījos, lasīju, domāju, līdz izmēģināju, un atzinu par tiešām efektīgu. Un šobrīd ar tīru sirdi iesaku saviem tuviniekiem un draugiem. Bet. Esmu sapratusi, ka pret visu, ko cilvēkam pārlieku "entuziastiski" mēģina ieskapēt, automātiski iestājas tikpat entuziastiska pretreakcija. Tādēļ nevienam nebāžos pār varītēm virsū, vien pastāstu. Neuzbāzīgi. Par savu pieredzi, par tamlīdzīgiem gadījumiem ar veselību, kā sarunu biedram ir. Reizēm iedodu šo to pamēģināšanai. Tādējādi nekļūstu par kaut kādu apsēsto, no kura jāvairās un nezin vien kā atkratīties, bet cilvēks, pamēģinājis, visbiežāk ieinteresējas, atzīst par labu esam un prasa vēl. Gadās arī, ka "uzpeld" pēc ilgāka laika ar tekstu "klau, tu man toreiz stāstīji, kā tur bija ar to tur...? Man te ieilgusi šitāda un tāda problēma..."
Jā, un neviens nav tādēļ sācis no manis izvairīties :)
-
Tas, kas mani dara piesardzīgu, ir zināma piegādātāju piedāvājumu regularitāte. Jo, ja ir ģimene un visai vidēji ienākumi, nav maz, bet nav arī daudz, tad ne vienmēr sanāk regulāri kaut ko iegādāties, pat ja vēlme būtu. Un tad tie piedāvājumi mazliet kārdina, kaut zini, ka šobrīd, piemēram, nevari atļauties, plus vēl minējumi par to, ka vajadzētu sev nežēlot to, kas patiesi labs. Tāpēc priekšroku dodu, piemēram, veselīgu izstrādājumu interneta vietnēm, informāciju bukmarkoju, kaut kas atnāk uz e-pastu, bet nav klātienē.
-
nebāžos pār varītēm virsū, vien pastāstu. Neuzbāzīgi. Par savu pieredzi, par tamlīdzīgiem gadījumiem ar veselību, kā sarunu biedram ir.
Nebūs uzbrauciens! :D Uzvēdīja atmiņas.
No otras puses [vai nu jau tā skaitās pirmā puse] tas izskatās šādi:
Oi, zini!!! kopš es sāku lietot šos vitamīnus!!! man ir ideāla sejas āda!!! Beidzot!!! Vienkārši fantastiski!!! Nekas cits nepalīdzēja, tikai šie!!!
Un absolūtā sajūsmā man sejā bāžas krunkaina, pumpaina, grubuļaina, ar tonālo krēmu pārmālēta pankūka.
Da sasodīts, ja trīsdesmitgadniece izskatās tik drausmīga pēc šo vitamīnu lietošanas [nez kāpēc man atmiņā, ka pirms pāris mēnešiem viņa tik baisi neizskatījās], tad tos vitamīnus viņa var izbarot vārnām.
Paškritiku gan tie izārstē - ne smakas nepaliek. :D
Tie, kas sevi spēj cenzēt, ir izcils retums.
Reliģiskie man tā īsti nav trāpījušies, studiju gados pāris konvertītu uzziedēja, bet tie atrada dzirdīgākas ausis.
Izplatītāji gan, bet tie aiziet meklēt citus bebrus. Dažas radenes pēkšņi sāka interesēties par radniecības saitēm... līdz izrādījās, ka radniecības saites vislabāk stiprinās Avon un kas tur vēl. Tā kā es no savas puses šīs saites ar krēmu un šampūnu neieziedu, tad tās atkal nemanāmi pārtrūka. :D
-
Nē, nu kādreiz jau izplata tīri ņemamas lietas. Man nekas nav pret izplatīšanu kā tādu. Tikai tās viņu apmācības [smadzeņu skalošanas] būtu laiks papildināt ar dažiem punktiem:
1. Ja klients negrib klausīties reklāmu- izlaižam reklāmu. Var tā vietā iedot bukletiņu vai interneta saiti.Laiks ir nauda (arī tavējais)!
2. Ja klients sāk kasīties un mēģina pierādīt, ka reklamētais nevar būt tik fantastisks kā rakstīts jūsu iekšējās lietošanas literatūrā- klientam drīkst būt viedoklis.
3. Ja klients solās pārzvanīt- klients nepārzvanīs :rofl: Nav viņam jāzvana 1000 reizes!
4. Ja klients iepērkas pie citu firmu izplatītājiem- 2. punkts.
5. Iebaidīšana un problēmu pārspīlēšana NAV reklāma. Katrs pats ir atbildīgs par savām problēmām un to risinājumiem.
Trakākais jau ir tas, ka tādu visnotaļ triviālu pakalpojumu mēģina saslēgt ar nez kādām augstām matērijām, padarīt par "kustību"un bezmaz vai reliģiju. Esmu vairākas reizes skaidrojusi izplatītājiem, ka ziepes vai higiēniskās paketes man vienkārši NAV TIK SVARĪGAS, lai es speciāli zvanītu īpašam cilvēkam vai dotos uz īpašu vietu, ja tā vietā varu nopirkt garāmejot maximā pie mājām.
-
Šķiet neko neesmu pirkusi no izplatītājiem. Solītie “labumi “un cenas pārspīlēti.
Barības piedevas uc. veselības garanti šķiet vien naudas izmesšana.
-
attiecībā uz tiem labas dzīves un labas mantas piedāvātājiem man ir jauka pieredze. Vispār jau ne man, bet gan maniem vecīšiem. Tā nu reiz gadījās, ka kāds no tiem piezvanīja pie mana mammuča durvīm. Un tā bija šama liktenīga kļūda. Šams bija pietiekoši zaļš un nepieredzējis, jo tika divu garlaikotu pensionāru sabiedrībā. Vispirms neviens, kas iegriezās šai mājā nav aizgājis bez mammuča tējas un cepumiņiem. Otrkārt, fāteris bij baigais balamute un to pārtraukt vai apklusināt nebija par spēkam pat mājiniekiem, kur nu atnācējiem. Pieņemu, ka tas sāka runājamo ar to cik briesmīga valdība un tās politika, kuras dēļ, cilvēkiem jāklīst pa svešām mājām un beidza ( ja vispār beidza) ar armijā piedzīvoto jaunības gados. Mammucis noteikti bija visu uzzinājis par atnācēja ģimeni un dalījās bērnu audzināšanas noslēpumos. Vienā vārdā, kad pārnācu no darba, džeks bija sārtu vaigu un nosvīdis, paķēra cepuri un kaut ko purpinot atvadijās. Mammucis vēl jautāja, vai nevēlās kādus cepumiņus līdz. Viesis cepumiņus nevēlējās un ātri aizvēra durvis aiz sevis.
Vienā vārdā "ciemiņš" pie šiem kavējās no diviem pēcpusdienā līdz sešiem vakarā. Kad jautāju fāterim, ko viņš piedāvāja skaistu dzīvi vai labu mantu, tas lepni atbildēja,- Viņš nepaspēja! un šķelmīgi piemiedza aci ;o)))))
-
Olguc.... :thumbsup: :rofl: :rat:
-
Nē, nu kādreiz jau izplata tīri ņemamas lietas. Man nekas nav pret izplatīšanu kā tādu. Tikai tās viņu apmācības [smadzeņu skalošanas] būtu laiks papildināt ar dažiem punktiem:
1. Ja klients negrib klausīties reklāmu- izlaižam reklāmu. Var tā vietā iedot bukletiņu vai interneta saiti.Laiks ir nauda (arī tavējais)!
Attiecība uz kosmētiku, nekas nevar pārspēt paraudziņa iedošanu. BET, jārēķinās ar to, ka ja tas tomēr ir sū** un es to būšu izmēģinājusi, tad toč nepirkšu un citiem arī pastāstīšu, ka IMO sū**, nepērciet. Gan jau vairums pierunāto nopērk 1. un pēdējo reizi. Pamēģina un vairs negrib.
Vai iesūtīt kontaktu ar aktuālās preces bildi. Netērēs daudz laika, bet man kkur piefiksēsies, ka kāds ko tādu piedāvājaun kkur kontaktos, nevis visā plašajā internetā jams ir. Un atgriezīšos pie tā jautājuma, ja tas kārdeiz varbūt kļūs aktuāls. Ja nē, nu neko...
Bukletiņš ir laba lieta, bet bukletu un reklāmu ir TIK daudz, ka vai nu tas nonāk miskastē uzreiz, vai, tad kad/ja tādas preces kļūst aktuālas vnk vairs nevaru to atrast...
Vismaz man ar pāris teikumiem (galvenajiem atslēgvārdiem un preču grupu nosaukumiem) labāk iesūtīt epastā, kur varbūt tad izdotos to atrast.
-
Nez.
Ja nenopirku šodien, tad nenopirkšu rīt. Un parīt arī ne. Un pēc 4 gadiem, kad kaut ko līdzīgu savajadzēsies, tad meklēšu, kam ir kvalitatīva prece par adekvātu cenu, nevis mēģināšu atcerēties, kura no paziņām šo izplatīja (un pēc pirkuma atkal atšaudīties, ka Nē, Man Vairāk Neko Nevajag. Nē, to arī ne. Un to arī ne. Un šito nu nepavisam.)
-
nē, nu es jau arī pirkšu tikai, ja manta adekvātas kvalitātes un par puslīdz atbilstošu cenu (atbilstība gan ir proporcionāla arī manai vajadzībai pēc konkrētās lietas).
Bet kādreiz gadās pie kāda ko foršu ieraudzīt. Tas pajautāju, kur pirka, kas taisīja u.t.t. kkur pierakstu un kad nu pašai aktuāli - fig vairs atrodu... Tad zvanu vēlreiz. Kas tev taisīja nu to un to?....
-
Nē, nu kādreiz jau izplata tīri ņemamas lietas.
Kas ir tās labās lietas,ko jūs pērkat pie izplatītājiem?
Man piedāvāta vien kosmētika mūžīgai jaunibai, katli un pannas, kas mūžam nepiedegs,
putekļu sūcēji un slotas, kas tīra paši, arī tīrāmās lupatiņas -brīnumdares, pērļu vannas,
gludināmās sistēmas, kas pašas gludina, gultas piederumi, kuros nebūs ērces, hig.paketes,
visādi herbalaifi, un bezgalīgi daudz visādu vitamīnu un piedevu,
kuri sola atrisināt visas manas problēmas utt ...
-
Es nepērku.
Bet vairāki paziņas ar robotputekļsūcēju ir apmierināti. Tas pa dienu, kamēr šie nav mājās, izstaigājot dzīvokli. Pagaidām sadzīvoju ar putekļkušķiem, ko pa retam savācu. Bet ja kkas ikdienā tos vāktu manā vietā, būtu forši.
Arī remontlietas. piemēram, logiem, firmiņu ir dafigā, bet labāk nolīgt tādu, kas kādam paziņam ko normālu jau ir uzlikusi un vismaz ar avansu nav aizgājusi nezināmā virzienā...
-
Nez, vai pērkot robotiņu putekļsūcējam nav arī adrese jānorāda? Tā kā šito ērmu pērk cilvēki ar zinami stabilu rocību un LABĀM grīdām, varētu būt pievilcīgi dažiem atmantošanas speciālistiem. ... Jo signalizāciju ar šito ērmu mājās neslēgsi....
-
signalizācijām mēdz būt zonas un režīmi ;) to režīmu, kas reaģē uz durvju un logu vēršanos un uguni, mierīgi. tikai kustību sensori jāizslēdz...
tāds pat režīms kā kad kaķi mājās. :)
Tas, ka kādā weblapā pie reģistrācijas ir lauks ADRESE, galīgi nenozīmē, ka sava adrese visā pilnībā tur arī jāraksta...
-
Un st.c. apsardzes firmas pieslēgšana arī gana bieži korelējot ar atmantošanu. Īpaši ar atnaudošanu, tipa daudz casha bijis tieši tad.... un pierādi pēc tam, ka nebija...
-
Es kkaadu trauku mazgaajamo shad tad no exbosenes peerku... bet vinja krievu biznesmens- atdod bez uzcenojuma un veel zobupastu daavanaa...