Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: flyingcat 2015. gada 10. novembris, 08:03:48
-
Re, kādas šausmas izlasīju: Amerikā veselam baram cilvēku uzstāda aplamu vēža diagnozi (cik sapratu, diagnosticē potenciālās pirmsvēža slimības kā vēzi), un tad tik metas ārstēt par lielu naudu, kamēr cilvēks pagalam.
http://www.econet.ru/articles/81016-glavnaya-prichina-vyzyvayuschaya-rak-lechenie-ot-raka
Amerikā tas viss, protams, ir interesantāk, jo tur apdrošināšana maksā. Bet arī Latvijā pārmērīga ķirurģiska iejaukšanās vai agresīva ķīmijterapija, kuru ir visai liels risks nepārdzīvot, nav retums. Par to baletdejotāju rakstīja oficiāli, ka nav izturējis ķīmijterapiju. Un interesanti, ka tieši Latvijā ir izgudrots pretvēža medikaments Rigvir, kurš nav agresīvs un nedod blaknes, tieši ādas vēzim domāts...Kaut kas laikam, kā parasti nesastiķējās.
Pazīstu arī pesonīgi vairāk par vienu cilvēku, kam ir bijusi ķirurģiska iejaukšanās, kuru pēc tam paši ārsti ir novērtējuši ar : nu, vispār jau varēja arī negriezt... Super-mierinoši, kad sievietei ir nogriezta krūts vai izņemta dzemde...
Kāda jums pieredze?
-
Par laimi, nekāda...
-
Man nav tādas pieredzes. Bet ja negribi iet pie ārsta - neviens to nevar piespiest.
-
Man reiz bija iespēja situāciju "piemērīt" - pusotru nedēļu nodzīvoju ar diagnozi "operējams vēzis" un varēju apcilāt dažādus rīcības variantus. Pēc trim smagu pārdomu dienām biju izlēmusi, ka neoperēšu un neķīmizēšos (akurāt neilgi pirms tam vienu paziņu pēc operācijas un ķīmijterapijas biju nobērējusi), ka darīšu visu, ko spēšu, netradicionālōs veidos un tad - kas nu būs, tas būs... Vēl pēc nedēļas izrādījās diagnostikas kļūda.
-
Ak Dievs, šausmas! Nekad negribētu ko tādu pieredzēt. Ar saviem parjūtīgajiem nerviem jau nez ko sadomātos, izraudātu visas acis. Par vēža diagnozi baidos visvairāk. Cenšos nemaz nedomāt, lai nepievelku.
Vasarā šogad operējos, viena daktere minēja, ka varēja neoperēt, bet 3 citi dakteri, ka labi vien ir izoperēt. Nu, domāju, ka operācija bija vairāk ok variants nekā ilgstoši braukāt uz kādām Rīgas mikrorajonu poliklīnikām un meģināt sāpīgi dakterēt no ārpuses.
-
Draudzenei atklāja krūts vēzi.Krūti noņēma , starošana , valsts apmaksātā ķīmiijterapija.Nopriecājās , ka ātri viss sadzija , par kautkādu vajadzīgo limfas atteci nebija ne jausmas.Pēc pusgada vēzis ir izplatījies tālāk, pēkšņi dakteri atceras , ka ir ļoti efektīvas ārzemju zāles , ķīmijterapijas, par naudu _ ne lielu , ne mazu , šķiet 600 vai 800 ls par devu , vīrs liekas iekšā mežā , nauda ir sadabūta, bet gada laikā otrā ķīmijterapija , pie tam ļoti spēcīga, nu nezinu, kā būtu bijjis , ja būtu pirmajā reizē izdarīts viss kā vajag- nopirktas spēcīgas zāles, pievērsta uzmanība limfai un nebūtu novārdzināts organisms...man likās , ka viņu nobeidza ķīmijterapija. Bet tas ir subjektīvs viedoklis. nestrādāja aknas, nieres , no plaušām novilka 3l ūdeni. un tad viņa aizgāja.
bet tai dakterei , kura manai mammai pēc operācijas, kuras laikā atklājās vēzis ceturtajā stadijā un tika izveidots kuņģa apvads, lika iet nopirkt vobenzīmu pa 30 latiem, man gribas iespļaut sejā.bet tas atkal ir subjektīvi.ā, un mammu izrakstīja, apvadu nepārbaudīja-tas nedarbojās un mamma gandrīz nomira badā, bet tad palīdzēja labs ķirurgs, kurš pielaboja kolēģu brāķi, Mums vēl bija doti 4 mēneši kopā.
-
Būtu priecājušies ka diagnoze neapstiprinājās.
Man gan domāt ka pirms griešanas tiek veiktas pamatīgas pārbaudes nevis tiek griezts uz aizdomu pamata.
Ķīmija ir un paliek ķīmija. Es nezinu vai viena ir agresīvāka nekā cita vai devas mazākas.
Mums stāstīja ka EU ir vienoti ķīmijterapijas protokoli.
Dies dod būt pasargātam no šitā.
Labāk zināt un cīnīties nekā neiet pie ārsta
-
Ja izdodas turēt veselību tā, lai nav jākrīt par upuri medicīnai, tad ir labi ....
-
Es vēl padomāju.
Nu jau gadi 9 kā tēva nav. Šitas pats mēsls bija.
Nu būtu aizgājis un to aknu vai nieri LAICĪGI izņēmis, moš būtu man sīkajam vectēvs pāris gadus (!!!) ilgāk. Vismaz!!!
Nevis ... viss par vēlu ... negāja pie ārstiem, nemeklēja kas par lietu, jo redz "ārsti ar mēdz kļūdīties" vai "bailes/negribas dzirdēt diagnozi".
Tāpēc labāk lai ārsts kļūdās un uzstāda nepareizu diagnozi nevis ... mums ļoti žēl, bet viss. Beigas.
-
Ja izdodas turēt veselību tā, lai nav jākrīt par upuri medicīnai, tad ir labi ....
Kā zināms, ja pacients ļoti grib dzīvot un turklāt vēl pats sevi uzpasē, tad medicīna ir bezspēcīga :)
Es patiesībā atbalstu šo pieeju - uzturēt veselību, nevis paslēpt galvu smiltīs. Mēs taču, piemēram, mašīnai laicīgi mainām eļļu un taisām diagnostikas un tehniskās apkopes, nevis braucam, kamēr motors noklapē un riteņi nokrīt, tad kāpēc pret sevi pašu būtu jāizturas nevērīgāk, kā pret mašīnu? IR jāseko un "eļļa jāmaina", kamēr vēl nekas neklab un nost nekrīt, lai nav beigu galos jādzēš ugunsgrēks. Protams, katra paša ziņā paliek svarīgākais jautājums, kādu "eļļu" sev izvēlēties, lai neiegrābtos tādā, kurai smiltis klāt...
-
jā , nu kā uz to paskatās- mammucis cītīgi pievērsa uzmanību veselībai, pie daktera regulāri , veselīgs dzīvesveids, sirds operācija.Pirms kuras, ziniet,jāveic pilna veselības pārbaude.Pēc tam ik pa pusgadam pārbaude,tad 2 mēnešu laikā -operācija, diagnoze un atlikušie 4 mēneši.Negribas ticēt,ka pirms tam nekas par to neliecināja.
Paps pie ārstiem negāja, nodzīvoja līdz sava vēža atklāšanai normālu dzīvi-ierāva šņabi, uzpīpēja un meitas pamīcīja, nedēļas laikā pēc atklātā aizkuņģa dziedzera vēža aizgāja.Man jau liekas, pēc paša vēlēšanās.
-
Visa šitā kontekstā mani sajūsmina viena atziņa - maitas, ārsti nozāļojuši (nooperējuši)! Vai nedaatklājuši.
Morāle ir tāda, ka cilvēks aiziet vienalga. Un nevienam nav zināms, kā būtu, ja būtu ārstēts ātrāk vai neārstēts nemaz. Jebkurā gadījumā, ir ko vainot.
Var atgriezties labajos senajos laikos, kad vienīgā pieejamā ārstēšanas metode bija asins nolaiššana. Vismaz kaudze naudas ietaupīsies uz treknas, ogļhidrātiem pārbagātas pārtikas kombinācijā ar statīniem rīšanas rēķina...
-
Morāle ir tāda, ka cilvēks aiziet vienalga
.
+neviens nav mūžīgs, visi mēs mirsim - iepriešējās,
kuru nomainījām, ĢĀ mīļākie un arī biežāk lietotie teksti. :)
-
Ārsti pilnīgi noteikti nav maitas. Manuprāt, viņi ir izmisuši cilvēki, kuri mēģina uzvarēt bezcerīgā cīņā ar cilvēka dabu un patieso būtību. Tagad arī medicīnas literatūrā ļoti daudz raksta par psihosomatiku. Cilvēks jūtas tā, kā viņš jūtas- proti, nevar būt vesels, jūtoties nelaimīgs. Tad nu uz kreņķiem viņš pārdzeras, pārēdas un vēl visu ko, bet ārsts mēģina, simptomu pa simptomam to draņķību iztīrīt ārā. Vienas, otras trešās, piektās zāles, tad jau ir blaknes no zālēm, tad- jebkādu zāļu nepanesamība... tur nemaz nevajag vēzi.
Mana vīramāte aizgāja no nieru mazspējas, kuru izraisīja hormonālie preparāti artrīta ārstēšanai. Manai pazīstamai 8-gadīgs bērns kliedza: kāpēc jūs neļaujat man vienkārši nomirt?!- jo katetrus vairāk nebija , kur spraust, bija ārprātīga alerģija no zālēm, visa miesa krevelēs, beigās viņam sēja rokas, lai nekasītos. Diagnoze- asisnvēzis.
Tā sistēma iet uz strupceļu. Nespēja mainīt dzīvi un nespēja pieņemt nāvi- tā ir medicīnas un sabiedrības problēma.
-
Bērniem taču liek portu (arī lv) nevis katru reizi katetrus, lai zāles dabūtu iekšā.
Interesanti vai asinsvēzi ārstē ar ko citu ne ķīmiju?
-
Tāpat kā jebkurā profesijā, arī medicīnā, sastopami ļoti dažādi cilvēki.
Ir profi un ir vienkārši “atsēdētāji“.
-
Man patika vienā filmā teiktais, kur Robins Viljamss spēlēja ārstu (nosaukumu ātrumā neatceros) - no nāves nav jābaidās, bet ārstu uzdevums ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti.
-
Visa šitā kontekstā mani sajūsmina viena atziņa - maitas, ārsti nozāļojuši (nooperējuši)! Vai nedaatklājuši.
Morāle ir tāda, ka cilvēks aiziet vienalga. Un nevienam nav zināms, kā būtu, ja būtu ārstēts ātrāk vai neārstēts nemaz. Jebkurā gadījumā, ir ko vainot.
Pēc šitā vairs nenoturējos, nepieminot bēdīgi slaveno gadījumu ar applaucēto divgadīgo meitenīti, ko iesālīja līdz nāvei. Protams, protams, būtu nomirusi tāpat - pēc gadiem 70-80.
Mediķi savu cinismu varētu paust savstarpējā anekdošu apmaiņā, bet attieksmē ar cilvēkiem tomēr valdīt mēli. Ko brīnaties, ka jūs neciena - pelnīti. Dots devējam bla bla bla. Ja tu pret cilvēku kā pret šproti uz konveijera, tad neceri, ka viņš pret tevi ar dziļu cieņu.
Fascinē augstprātīgā attieksme - kaut kas nepatīk, ej operē sevi pats, man tādi sprāgoņas rindā stāv. Kā var nezināt, ka jāierodas neēdušam/paēdušam pačurājušam/nečurājušam utt. [laikam tie pacienti pa kluso medicīnu mācās, lai paši zinātu visu, ko ārstam slinkums paskaidrot jau trīsdesmit piektajam slimniekam, pirmajam paskaidroju, atkārtoties jau netaisos].
Da parādiet man vēl kādu sfēru, kur pret klientu atļaujas izrādīt tādu attieksmi. 95% privātu uzņēmumu bankrotēs pirmajā mēnesī.
Nesodāmības un neaizvietojamības apziņa? Kur liksieties, būs vien pie mums jānāk. Tfu!
Rietumu medicīnai ir viena problēma - ārstē nevis cilvēku, bet slimību. Pēc labi zināmās fabulas motīviem, kur trīs aklie aptaustīja ziloni no dažādām pusēm.
Pēc vadlīnijām: pamatsimptomi šitādi, dodam tableti A, vēl tāds simptoms, dodam tableti B. Ja nepalīdz, dodam tableti C. Nepalīdz? Nu tad sākam analizēt un domāt. Bet tikmēr ir uzkrājušās blaknes un cilvēks turpina sabrukt.
Un otra - nevar tak izārstēt visus, ko tad darīs? Kas pirks dārgās tabletes?
Cilvēka organisms ir pašuzturoša sistēma, kas, nečakarējot no malas, funkcionē labi un atjaunojas pats. Bet pietiek sākt vienā galā ārstēt ar lielgabalu pa zvirbuļiem, kā viss līdzsvars nojūk un aiziet ķēdīte. Tieši tas pats dzemdniecībā. Visam pamatā ir psihosomatika. Ja dzīvnieka mātīte nejūtas droši, viņa nedzemdēs, aizturēs dzemdības un gaidīs vai aizies citur. Cilvēkiem iespēju praktiski nav. Ieradies? Ko stāvi, nejēdz, kur jāiet? Nedzemdējusi neviena ārā nav tikusi. Apstājās dzemdību darbība? [Kas loģiski un neizbēgami stresa sitiuācijā] "Vitamīniņš" aiz vaiga, šprice un aiziet!. Vecmāte visu zina labāk, tu te nebļauj. Sanāca kroplis, nekas mammīt, tā gadās, tieciet galā kā gribat, mums papīri tīri.
Te nav runa par nāves pieņemšanu vai nepieņemšanu. Problēma ir aklumā un sistēmā.
Protams, tūlīt sāksies "ja Trix ar tādu attieksmi atnāk, ko var gribēt, pati vainīga". Tikai tā attieksme nav iedzimta, bet gan iegūta dzīves laikā. Tā teikt, Trix ir labsirdīgs, bet ne lētticīgs. Un Trix ir apmācāms subjekts. Vienreiz smaidot un ar tīru sirdi iekāpis sūdā, turpmāk ies daudz piesardzīgāk un skatīsies zem kājām, nonstopā apsverot, cik liela iespēja iekāpt sūdā vēlreiz.
-
Pilniigi noteikti gadaas arii feilerdiagnozes... pilniigi noteikti kaads bez aarsteeshanas buutu nodziivojis kaadu streekjiiti ilgaak..
Bet kopumaa tomeer veezis ir izaarsteejams (cits jautaajums- kaadus preparaatus lv var kurai diagnozei atljauties nopirkt) un pat ar visu to dziivildzes statistika aarsteetajiem buus labaaka...
-
Dzīvildze jā, kvalitāte?,kā kuram.Zināmi gan ļoti, ļoti veksmīgi gadījumi, gan diemžēl...
Paliativā aprūpe vispār... gandrīz nekāda... pretsāpju terapija... ārstam
ķēpa ar ntajiem papīriem... Tuvie praktiski paliek vieni ar to visu.
-
Jaa, kvalitaate aarsteeshanaas laikaa ciesh... labi tiem, kas izaarsteejas...
Paliatiivaa mums tieshaam ir pii pii pii...
-
Attiecībā uz vēzi: man vēsturisks jautājums, kā tas uzradās?
Tak tautasdziesmās par to nekā nav. Tajos laikos neslimoja? Neprata diagnosticēt - vnk nomira un viss. Vnk īsāku laiku dzīvoja un njedadzīvojās - bet tagad tak metas arī jauniem clv...
Kurā brīdī tas uzradās? Un komplektā ar ko(manufaktūrām, rūpniecību, rūpnieciski ražotu paŗtiku?, nabagu masveida dzīvi pilsētās?)?
-
Ar veezi slumoja jau pirms gadu tuukstoshiem... nediagnosticeeja, nenodziivoja tik ilgi, kad lielaakaa dalja veezi dabuu..
-
Attiecībā uz vēzi: man vēsturisks jautājums, kā tas uzradās?
Tak tautasdziesmās par to nekā nav.
Texi, Tu esi īstena LATVIETE, VALSTS PATRIOTE, pat vēzi meklē Latvju dainās !!!!!!!!!
(piedod, sen nebiju tā sasmējusies)
Ar tavu tekstu dabūju šodienas svētku noskaņu. :)
-
Labi, ka vismaz kādam kāds labums.
Latvju dainas lielos vilcienos ir info kā cilvēki agrāk te dzīvojuši. Ir daudz par lauku darbiem,laikapstākļiem, svētkiem (Mārtiņiem, piemēram). Škiet, ka par kkādām kaitēm arī ir. Nerātnību vsp dafigaa..
Tagad vēzis metas arī bērniem un 20gadniekiem. Tik ilgi arī 15.-20.g.s. gana liela daļa nodzīvoja.
Kurā brīdī tad parādījās vēzis kā diagnoze? Gan jau ka slimība bija arī pirms tam, vnk nesaprata, no kā nomira... Bet pat ļooooti senos laikos jau secēja(ka tik ne kopš vispār nazi izdomāja?). un audzējs ir atrodams un redzams. Ja ne dzīves laikā, tad pēc nāves gan.
Un par dzimušajiem pirms 20.gs. vismaz es nekur neesmu lasījusi, ka nomiris no vēža. Diloņi, lepras jā. WWII laikā difterija plosījās.... Sifiliss 15.16.g.s. kristiešiem izraisīja monogāmiju... bet par vēzi, nafff.
ielaistas gangrēnas utt
No atstāstiem par 20.gs. mirušajiem radiniekiem no slimībām figurē tuberkuloze, difterija, par gana daudziem tā arī nav atstāstīts no ka tieši nomira.... Vsp, tas pamatā par vīriešiem. Plus kari, slepkavības, pašnāvības. Par sieviešu nāves cēloņiem pārsvarā nav zināms, bet pārsvarā visai lielā vecumā, tātad iespējamākias - no vecuma.
Arī latviešu literatūrā nenāk prātā neviens tēls ar vēzi. Un arī pasaules literatūrā, kas vecāka par 20.g.s. otru pusi nē. un arī 20.g.s. otras puses tā uz sitiena nekas prātā nenāk.
A tagad gandrīz katrā otrajā amīšu seriālā. Ja seriāls par slimnīcu vai mediķiem, tad tajā aš aktrā sezonā vismaz. Chasing Life viss seriāls par to... Kurā brīdī tas ienāca kultūrā?
Vai tiešām vnk būs stilīgi un vai tādu kultūrslāni nepasūta farmācijas firmas? Jo kkas taču finansēja uzrašanos un popularizēšanos... varbūt arī saslimšanu?....
Onkoloģijas centrs uzcelts psrs laikos, tātad tad jau tā bija gana liela problēma, bet es par to tā īsti sāku dzirdēt kā par aktuālu nevis kkur tāliem un svešiem, bet tepat apkārt, tikai jau labu gabalu "neatkarīgajā" LV...
-
Jap, un neaizmirstam par to, ka bērni dzima un mira, un izdzivoja stiprākie.
-
Par sieviešu nāves cēloņiem pārsvarā nav zināms, bet pārsvarā visai lielā vecumā, tātad iespējamākias - no vecuma.
Sievietes biežāk pēc viens-pēc-otra astotā bērna noklājās ar ginekoloģiskām problēmām - dzemdes iekaisumi utt.
Bet vispār, man domāt, vēzis -100 gadu literatūrā figurē gan. Bez diagnozes, bet simptomi "vārga, vārga, bez redzama iemesla izdila un nomira" ir lasīti. Nejaukt ar tuberkulozi, tie spļauj asinis un izdilst.
Kurā brīdī tad parādījās vēzis kā diagnoze?
IMHO te jārok "netradicionālajā" - slimību psihocēloņi. "Modernā" tehnoloģiskā sabiedrība ar savu patērēšanas kultu "aizvien vairāk un labāk, nevis tik, cik vajag, un kas labi kalpo" radījusi papildu faktorus. Smieklīgi piesaukt fantastiku, bet, man domāt, Avatara zilie ar vēzi neslimo.
-
Zinātkāres remdēšanai:
https://en.wikipedia.org/wiki/History_of_cancer (man slinkums tulkot).
-
Ej nu sazin, kā būtu labāk? Un kas būtu jādara, lai sava slimība nebūtu baidēklis? Manuprāt ļaudis neiet pie ārsta ne tikdaudz aiz bailēm izdzirdēt diagnozi - bet aiz nepatikas pret neiejūtīgo attieksmi, nespēju pašam atrast visoptimālāko ārstēšanās ceļu, aiz nepatikas pret attieksmi slimnīcās - ja esi bez naudas (to pati piezīvoju uz savas ādas). Medicīna neraisa paļāvību un drošibas sajūtu cilvēkam viņa slimības laikā, drīzāk tā rada vēl papildus kreņķus, neērtības un baiļu sajūtas.
Kas tad vispār izraisa slimības? Protams, pārtika, apkārtējās indes, iedzimtības un stress - stress - stress. Ko var darīt medicīna? Ārstēt šo dažādo faktoru sekas. Un tikai. Tāpat kā būtu - ja cilvēkam pret slāpēm dotu zāles, lai viņš tās nejustu. Kur vienkārši vajadzētu iedot ūdenskrūzi padzerties. Tā apmēram.
Pazinu sievieti, kurai uzradās dzemdeskakla ļaundabīga čūla, ko staroja, ārstēja pēc diagnozes utt utt. Bet no kā čūla radās? Sieviete atklāja, ka vīrs viņu jau ilgi krāpis ar citu un vairs fiziski nevarēja paciest tuvību ar vīru. Bet šķiršanās process bija ilglaicīgs un mokošs, ar melošanu, mānīšanu un laika vilkšanu.
Tagad sieviete ir tikusi vaļā no krāpnieka un dzīvo ar staru izdedzinātām iekšām.
Te vēl daudz būtu ko apdomāt - kā būtu - ja būtu.
-
Par veezi runaajot - manaa dzimtaa gan, triisreiz spljauju paar plecu, veezhinieku nav bijis vismaz paarredzamaa pagaatnee, bet.... Man viirs nu jau 8 gadus atpakalj to nejauko raapuli uzveicis (mees tad veel nebijaam paziistami). bet visu staastu zinu gan. Viiram bija limfoma, pie tam atklaata tapa stipri veelaa stadijaa. Mans cienkungs vispaar no tiem, kas dakteriem un drapeem ar liikumu iet apkaart. Kaa atklaaja? Bija aizgaajis pie gjimenes aarsta, lai mammai receptes ikdienaa lietojamaam zaaleem panjemtu un doks pamaniijis, ka shis taa pamatiigi svaraa nokrities. Pashsajuuta ideaala, nekaadu suudziibu. Bet rumpis izdilis taa pamatiigi. Tad nu doks steidzami nosuutiija uz analiizeem. paldies Dievam, ka viirs paklausiija. Kaa analiizhu rezultaati tapa gatavi, steidzami tika izsaukts uz Materas hospitaali. rezultaataa - limfoma saakot no kakla liidz aknaam. Tika veikts pilns kjiimijterapijas un staru kurss un slimiiba atkaapaas. Nu jau pat kontroles tikai taa - pa retam veicamas. Peec visaam terapijaam gan bija zaudeejis visu iespeejamo kjermenja apmatojumu (tie gan atauga) gan zobus (taapeec tagad mans miiljais ar proteezeem, bet dziivs.
Veel gribu teikt, ka viirs kaisliigs piipmanis jau no agras jauniibas un turpinaaja kuupinaat arii terapijas laikaa.
Nezinu kaapeec taa viss sanaaca, bet ideja ir - mans viirs ir absoluuts optimists. Slimiibas laikaa esot mierinaajis visu paareejo gjimeni, lai izmisumaa nekriit.
Un veel - no taa laika viirs saka, ka spogulis ir domaats, lai redzeetu, nevis skatiitos, jo drankja veezis Aadamaabolu no kakla vidus bija nobiidijis vienaa malaa, bet pats tam nebija pieveersis uzmaniibu.
-
Lynx stāsts ir iedvesmojošs.Tikai žēl, ka stāsts nav par Latviju. Labprāt dzirdētu arī tādu.
-
Lynx stāsts ir iedvesmojošs.Tikai žēl, ka stāsts nav par Latviju. Labprāt dzirdētu arī tādu.
Lūdzu. Attāls rads spēka gados. Slimība tā pati kā Lunx vīram. Arī atklāja gadus 10 atpakaļ ielaistā formā. Ķīmija, starošana. Panesa viegli un turpināja strādāt un pīpēt. Šobrīd vesels.
-
Taa nu gluzhi nav, ka lv veezi galiigi nevienam neizaarstee...
-
Tas jau stipri atkarīgs arī no veida - ko var izoperēt, no nē; kas izplatās lēnāk, kas ātrāk; kādos orgānos...
-
Tā jau tas dzīvē iekārtots, ka redzam pārsvarā tikai slikto, to kas nav izdarīts, bet sasniegto, pozitīvo un izdarīto uztveram pašu par sevi saprotamu.
Tāpēc labāk teikšu paldies visiem tiem dakteriem, kuri ir palīdzējuši man un citiem (tepat Latvijā).
(slikto pieredzi šoreiz aizmirsīšu).