Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Spārka 2015. gada 11. novembris, 02:10:02
-
Pārdomas par 1.lapas rakstu (http://www.sarunuforums.lv/kultura/uz-muzu/)
Kā jums biežāk gadās - aši nodot saņemto ziņu tālāk (pastāstīt kolēģiem, dalīties, šērot un retvītot) vai arī apdomāt - varbūt tā gluži nav, varbūt paklusēt?
-
Kā kuro reiz, īpaši pirmajā setā paniku neceļu,lielākoties tomēr pieslēdzu loģiku. :rofl:
-
Parasti kāds viedoklis, balstoties uz iepriekšējo pieredzi,
izkristalizējas -ticami /neticami līmenī.
Kādreiz arī neticamais vai galēji stulbais tiek apspriests jautrības labad :)
-
Ja pastāstu kolēģiem kaut kur izlasītu infu, tas jau vēl nenozīmē, ka tai tūliņ ticu un piekrītu. Mēdzu dzirdēto gan apspriest, gan oponēt, gan gluži vienkārši pauzjautrināties.
-
A kas tajā rakstā par rutrackeri tāds? Izņemot to, ka neviens šo vismaz FIN auditorijai nav aizklapējis?
Skāde būtu, ja aizklapētu, kāpēc to neapspriest.
Reizēm tw ir gadījies kko retweetot bez komentāra, jo pats tweets jau ir 140 zīmes un tad dabūt lamas par tāda sviesta atbalstīšanu, kgan es retweetoju ar domu, "paskat, kādi murgi te sacerēti" ... Tā ka tiešām ne vienmēr nodošana tālāk vai izlikšana apspriešanai nozīmē atbalstīšanu.
-
Mana doma bija - neviens nenoskaidroja, cik tā krimiķu rakstniece visp bija iesaistīta, bet viskrievijas sašutumu fiksi dabūja.