Sarunu forums
Noskaņojums => Priecājos => Tēmu iesāka: sōla 2015. gada 28. novembris, 12:18:34
-
Sēdēju savā cellē, lasīju kārtējo grāmatu, klausījos radioklasiku vienlaicīgi.... un te pēkšņi apziņa uztver dievišķas skaņas... Beidzot atradu savu pianistu. Lai Šimkus aiziet kaktiņā paraudāt un apslāpēt savu pārāk lielo ego. Pardon viņa cienītājiem :)
-
Piebildīšu, ka dievišķās skaņas nāca no Mocarta 23. klavierkoncerta adagio 11:17 baudiet! Un tikai Kempffs!
-
Pielikšu klāt vēl Mēnesnīcas sonāti, čtobi mali ņe pokazalosj :)
-
:coffee: tiešām skaisti! Paldies Tev, Sõla!
-
Tā nespēlē jaunībā, tur vajag dzīvi nodzīvot. (Tas par Vestardu). Viņš vienkārši spēlē savādāk (ne sliktāk) - jo jauns vēl. Šis man ļoti patika - viegli, mierīgi, jūtīgi un gudri.
-
Paldies, Koffi un Pūk, es jau ar būtu nomirusi un nedzirdējusi šo ģeniālo pianistu, ja ne gadījums... Jā, pārdzīvot divus pasaules karus un saglabāt sirdī labestību, kas skan katrā notī...tur vajag daudz spēka. Paldies par sapratni :*
-
He-he, man patīk, ka tie visi citi lasījušie 355 zina, kas ir Kempffs, un viņiem ir garlaicīgi... :rofl:
-
Paldies, Lumberg!