Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Broņa 2016. gada 05. janvāris, 21:06:17
-
Vai, cik labs raksts. Beidzot, kāds reabilitē tādus kā mani.
http://puaro.lv/interesanti/kapec-cilveki-kuru-maja-valda-haoss-ir-labakie-no-mums/ (http://puaro.lv/interesanti/kapec-cilveki-kuru-maja-valda-haoss-ir-labakie-no-mums/)
-
Jā, savā ziņā var piekrist. Protams, neaizejot galējībās.
Mazliet kauns jau ir, bet īpaši kārtīga neesmu, tāpēc arī patīk, ja reizēm tas tiek pieļauts. Ar pedantu noteikti nevarētu sadzīvot. Taču arī pavisam, pavisam aizlaisties nekārojas. Vienkārši neuzstādīt mirdzošu spodrību par galveno. Vismaz ne ikdienā. Pēc iespējām.
-
Riskēju izklausīties pēc Mao, bet: viss ir relatīvs un nekam nav nozīmes :smoker:
No kāda cita raksta savulaik sapratu, ka es ar savu bardaku un mana pedantiskā, ar tīrību un kārtību apsēstā druška patiesībā risinām vienu un to pašu eksisteniciālo problēmu, tikai katra savā veidā :)
-
Ar pedantu varētu dzīvot mierīgi, ja man neuzspiestu darīt/pucēt/kārtot visu tāpat kā viņš. Ideāli, ja pedants ik pa brīdim sistematizētu manus papīrus un pēc pieprasījuma izsniegtu īstos :D Jo visas manas pūles ik pa brīdim ieviest kaut kādu "loģisku" kārtību beidzas ar fiasko - es pēc tam savu tā brīža loģiku neatceros un neko nevaru atrast, kaut gan savā haosā orientējos lieliski :)
-
Piafa, tev ir nereālas prasības pret pedantu. Viņš tev visus nervus saēstu, jo norādītu uz katru maizes drupačiņu, kas tev nokritusi, nevis "molča" aiz tevis kārtotu un izsniegtu vajadzīgo.
-
Man ir sava "kamorka", kur stāv visādas man noderīgas lietas. Sākot no kkādiem koka gabaliem, metāla leņķīšiem, skrūvēm, štrumiem utt.
Esmu n reizes tur ieviest kārtību - tā noturas tieši tik ilgi, līdz svajagas kaut ko atrast. Da Neko nevar atrast:) Nē, nu es zinu, ka vadu savienojumu es kaut kādā kārbā ieliku pie citiem savienojumiem ar domu - lai varētu ātri atrast. Bet kurā? Un kur ir tā finā kārba?!
Tad procesā savajagas vēl kaut ko un pēc darbu noslēguma atkal ir vecais bardaks. Toties es atkal varu pavērt durvis, aizlavierēt līdz skapim, kkādā čupā iebāzt roku un izvilkt man vajadzīgo priekšmetu.
-
zināmam mantas daudzumam ir jābūt. ar to mājvieta no viesnīcas atšķirās, BET - brīdī, kas ērtāk, ātrāk, vienkāršāk izrādās to vajadzīgo štruntu nopirkt (ieskaitot laiku+ceļu uz veikalu), nopietni sāc apsvērt tādas kamorkas lietderību...
-
Taisnība, BET/tagad rādītājpirksts nokratās gluži kā Ivaram/ - parasti visādus sīkumu vienā eksemplārā nenopirksi, atlikums atkal iet kopējā čupā un to sīkumu paliek arvien vairāk. Zin kāda dusma, kad 2 dienas iepriekš esi tesies uz veikalu dēļ viena sīkuma, bet pēc tam atrodas pāris saujas.
Un vēl - parasti tie sīkie činīšanas darbiņi notiek nesteidzīgos vakaros ar neiztrūkstošu alus pudelu vai viskija glāzi.
...un lai tagad vēl kaut kur brauktu. Nē, pat ja mani aizved :)
-
jā, arī prahaģiļi :)
otrs risinājums ir piekrāmēt visas malas ar skrūvēm, mērlentām, silikoniem, izolenēm, tad vienmēr būs, kad vajag
-
Pa manam - kamorka ar instrumentiem un remonta pričendāļiem ir kārtīga veča pilnīgi pašsaprotama un neatņemama bagāža. :thumbsup: Ja kādam nav - kas tas par vīrieti, kas neko ar rokām nedara un nemāk izdarīt?! Lai kādu naudu arī pelnītu "ar galvu", tik un tā nespēju īsti cienīt veci, kas katra nieka dēļ algo amatnieku.
-
Principā samērā sakarīga kārtība ar vieglu haosa un putekļu pieskārienu. Mana pedantiskā puse šņāc, bet laiskā laiski smaida. :)
-
Alberts Einšteins reiz ir teicis:
“Ja nekārtība uz galda nozīmē nekārtību arī galvā, tad ko gan nozīmē tukšs galds?”.
:)
Kopumā līdzīgi kā ar 5cm špakteli uz purna TV nerādīties
Kam vajag šapkteli, kam būtību...