Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: baaciens 2016. gada 10. janvāris, 17:34:35
-
Vai tas tagad jauns modes kliedziens? Ēdienkartēs un receptēs aizvien biežāk parādās, kādreiz taču bija konkrēti produkti....
Kas slēpjas zem garšsaknēm?
Pētersīļi, selerijas, sīpoli, burkāni, ķiploki ... kas vēl?
-
vairāk nevaru iedomāties
-
Varbūt vēl kaut kāds pastinaks? Bet es tiešām nesaprotu, kāpēc nesaukt varoņus vārdā ...
-
Nu vēl ingvers ir sakne
-
Mārrutks ar šķiet garšsakne...
-
Nu, man šķiet, ka to garšsakņu sortimentu un proporcijas var katrs gatavotājs variēt pa savam. Nepatīk, piemēram, selerija, neliec. Liec, kas garšo. Pat pie konservēšanas ir iespējamas variācijas saprāta robežās, kur nu vēl ēdiena gatavošanā. Kaut kā tā.
-
Es tikai domāju, ka kādreiz nebija tika daudz uzsvērtas "garšsaknes", tagad daudzviet restorānu ēdienkartēs (!) tās tiek uzsvērtas ... Man laikam patīk konkrētība.
-
Manuprāt, prasītos atšifrēt. Varbūt kādam pētersīļi negaršo, vai galu galā ir pret tiem alerģija.
Citādi smalkajam restorānam sanāk līdzīgi kā smalkajai Amorallei, kura apģērba gabalam par 300+ eiro , kā materiālu norāda satīns... :faint: (Satīns kāds? Poliestera, kokvilnas, zīda...).
Manuprāt, tas liecina par paviršību nevis smalkumu.
-
Klasiski jau tās Tevis nosauktās, jautājums vien par proporcijām un apstrādes tehnoloģiju.
Restorānā, ja kas neskaidrs vai ieinteresē, vai ko neēdu, jautāju viesmīlim.
Vienmēr esmu saņēmusi izsmeļošu atbildi.
-
Ā, ja runa par ēdienkartēm, tad piekritīšu, ka vajadzētu gan. Patiesībā dīvaini, ka var atļauties tā nerakstīt - pie mūsdienu prasībām, lai katram produktam sastāvs sīki smalki uzskaitīts, ar visām sastāvdaļām un iespējamiem alergēniem. Jebšu varbūt uzskata, ka oficiants var atbildēt uz papildjautājumiem...
-
Riebj, ja ejot vienā vietā ēst, katru dienu zem tā paša nosaukuma ir "variācijas par tēmu". Dārzeņu sautējums - vienā dienā foršs baklažānu/tomātu/paprikas/burkānu sautējums, otrā dienā - zirnīši ar burkāniem, trešajā - pliki burkāni... un atnes kaut kur no ankambara dziļumiem, iepriekš neapskatīsi... ja nu iepriekšējais rindā pasūtījis...
-
Saknes ir un paliek saknes. Kas tad būtu "negaršsaknes" vai "bezgaršsaknes"? Visām taču kāda sava īpatnējā garša piemīt.
Manuprāt, ir pilnīgs sajukums klasifikācijā, jo pie saknēm bieži pieskaita zirnīšus, papriku, tomātus, kaut gan tie ir dārzeņi, nevis saknes...
-
Kartupeļus arī varētu pie saknēm pieskaitīt. Zem zemes taču aug. :)
-
Kādreiz bija veikali ar uzrakstu SAKNES. Piem. Avotu ielā pie Lāčplēša. Vot neatceros, kas tur īsti pārdevās - toč zinu - kartupeļi, kurus iebēra maisiņā pa speciālu reni, burkāni bietes un sālīti gurķi. Vairāk neatminu, sīks biju, nafig neinteresēja saknes un citas neēdamas lietas
-
Kādreiz bija veikali ar uzrakstu SAKNES. Piem. Avotu ielā pie Lāčplēša. Vot neatceros, kas tur īsti pārdevās - toč zinu - kartupeļi, kurus iebēra maisiņā pa speciālu reni, burkāni bietes un sālīti gurķi. Vairāk neatminu, sīks biju, nafig neinteresēja saknes un citas neēdamas lietas
Tas bija labs veikals. Lielāks sortiments kā citos un deficītu tipa mandarīni/rieksti biežāk "izmeta".
-
amerikāņu ēdienkartē pie veselīgiem, bērniem dodamie dārzeņiem pieskaitīja arī kartupeļus frī
Padomju laika sakņu veikali briesmīgi oda -pēc sapuvušiem kartupeļiem un skābiem kāpostiem
-
Man gan tīri labi bērnībā patika dārzeņu veikala smaržas - pēc marinējumiem, skābējumiem, āboliem. Kartupeļus neatceros :D Otrs favorīts bija maizes veikals.
Tikpat abstrakti, ja sastāvā norādītas plikas garšvielas bez sīkāka izvērsuma.
-
viskrutāk oda zivju veikali. Piem. Suvorova ielā pagrabiņā kaut kur Blaumaņa ielas rajonā. Cirvi varēja pakārt. Un tur vēl bija jāstāv rindā tai smirdoņā
-
viskrutāk oda zivju veikali. Piem. Suvorova ielā pagrabiņā kaut kur Blaumaņa ielas rajonā. Cirvi varēja pakārt. Un tur vēl bija jāstāv rindā tai smirdoņā
Nabaga mazais Betoniņš tika bērnībā sūtīts pēc dienišķās zivs;)
No dārzeņu veikaliem dvesmoja nemīlīgs aukstums, vismaz man bija tāda sajūta
-
Nabaga mazais Betoniņš tika bērnībā sūtīts pēc dienišķās zivs;)
No dārzeņu veikaliem dvesmoja nemīlīgs aukstums, vismaz man bija tāda sajūta
Nifiga, zivi es nemācēju nopirkt. Bet pēc sviesta gan esmu 3 stundas stāvējis rindā.... nopietni. Lielāko laika daļu viens pac, kamēr muterīte vēl kaut kur vazājās pa citām bodēm
-
90to gadu sākumā ar draudzeni gājām uz veikalu rindā stāvēt, abām līdzi bērni ratos. Pēc vajadzības pārmaiņus izstāvējām rindu, paspējām papļāpāt un vēl nopirkām dubulto atļauto ēdamlietu daudzumu, jo bērns līdzi. :)
-
Tad laikam bija taloni uz daudzām lietām - cukuru vismaz atceros
-
Bija arī talonu laiks, toreiz sagādāto ziepju krājumi daudziem gadiem pietika. :)
Bet bija preces, ko tirgoja ierobežotā apjomā uz vienu personu. Ja man vienai deva puskilogramu sviesta (precīzi neatceros), tad kopā ar zīdaini varēju nopirkt veselu kg.
-
Ja nu saruna ievirzījusies pad. laiku veikalu apcerēšanā,
tad nevaru nesmejoties atcerēties krāšņu slāvu matrjonu,
kura ar zeltā gredzenotām rokām zvejoja mucā sālītus gurķus Purčika sakņu bodē.