Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: ineshuks 2016. gada 14. janvāris, 18:42:32
-
Feina un gaisha graamatinja, viegli un interesanti lasaas, bet tai pat laikaa ar interesantu un apdomas veertu saturu...
Nosaukums bik neveiksmiigs, manupraat... nu, taadaa aspektaa, ka izklausaas peec kaarteejas pashpaliidziibas panacejas, kas tomeer taa iisti nav...
-
Esmu lasījusi tikai anotāciju par grāmatu, bija labas atsauksmes. Bet vispār tas vīrietis publiski parasti sakarīgi izsakās
-
Izteicaas :( lai vinjam vieglas smiltis...
-
Ko? Kas te notiek?
-
Vinjsh jau pirms paaris gadiem nomira... a zhalj...
-
Nopietni? Tad varbūt es kaut ko jaucu? Man nez kādēļ likās, ka vēl pagājušā gada presē kaut ko no viņa lasīju
-
Vb kkas vecs publiceets...
-
St c, kad Tu taa saki... man naak atminjaa vai toch kkas nebija... bet- taadaa kaa pieminjas sakaraa...
-
Izlasīju pagājušajā gadā. Visumā patika, kaut gribējās dažu labu tēmu padziļināt. Neko jaunu jau viņš nepasaka, tikai tā loģiskāk saliek pa plauktiņiem it kā zināmas lietas.
Secināju, ka laikam jau esmu laimīgs cilvēks, un vēl patika viņa teiktais apmēram tā: ja tu pats netiec ar savu prātu galā, kurš tad to izdarīs?
Vē tā īpaši piesaistīja nodaļa par bērniem un vecākiem (t.i., vecāku vainošana).
-
Lasu (ņemot vēra jūsu atsauksmes). Vismaz pagaidām neuzrunā. Tāda sajūta it kā lasītu Makarenko.