Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Teātris, kino, TV => Tēmu iesāka: Pūka 2016. gada 23. janvāris, 13:05:13
-
Kādi jūsu novērojumi?
a)apģērbs
b) par bufeti
d) par uzvedību zālē utt.
Vakar biju uz baleta izrādi, kas reklamēta kā ģimenes izrāde. Apburtā princese, ar statisko, nesteidzīgo, klasisko horeogrāfiju. Pilna operas māja ar bērniem no 3 gadiem uz augšu. Uzvedība -PERFEKTA! 3 cēlienu garumā neviens troksnītis, kaut gan uz skatuves nekāds super action nenotiek. Čaikovska mūzika tā viņus nobūra?
Pieaugušie - mjā. 2 dāmas priekšā nesteidzīgi klačojās pusbalsī. Jaunkundze blakus izrādes laikā aplūkoja bildes savā lielizmēra telefonā (man gaisma traucē) un iezieda rokas ar roku krēmu (pretīgs pēc smaržas) . Biļetes ne tās lētākās - beletāža, centrs, 2 rinda.
Kāds mūsu laikos ir labais tonis teātros? Ko uzskatat par pieļaujamu un ko ne?
-
Es laikam nemaz nedrīkstu neko atbildēt, jo te jau visi zina - ja atnāku no teātra, tad pukstu par publiku.
Taču, ja jāatbild:
a) apģērbs raibu raibais - džinsi un ausekļu džemperītis un turpat blakus vakarkleita. Visbiežāk šādu mistrojumu var redzēt Dailē. JRT visi tādi vienkāršāki - ir "svētku" apģērbs, bet praktiski neredz tādus pretstatus.
b) nezinu, ko Tu vēlies, lai novēro bufetē, reti kad to apmeklēju. Tajās reizēs, kad aizeju - visi draudzīgi čalo rindā, iedzer pa kafijai, balzāmam vai šampītim... Diemžēl 3x redzēju situāciju, kad ar vīna glāzēm atgriežas zālē :( Vienā gadījumā lika glāzes iznest ārā, bet pārējos palika kā bija ... Turklāt viena no šīm izrādēm Smiļģa muzejā, kur skatītāji nebūt nesēž tālu no aktieriem ...
c) traucējoši var būt kā vīrieši, tā sievietes. Pēdējā laikā situācija paliek labāka, bet tāpat gadās pa kādam neizslēgtam telefonam; traki komentēt alkstošam un kādam, kas mēdz sūdzēties par neērtiem krēsliem ...
Un bieži ir arī tie, kuri skrien uz garderobi pēc labākā mētelīša ... vēl pirms aktieri ir pavisam nozuduši no skatuves ...
Starp citu, man šķiet, ka aktieri aizvien mazāk saņem ziedus no skatītājiem... Vai jūs nesat ziedus?
-
Es reti eju uz teātri, apm 1-2 reizes gadā. Beidzamoreiz, kad biju Drāmā (sorī, NT) es sapratu, ka man vēl kādi gadi 10 - 20 jāpagaida lai tā normāli ierakstītos publikā. Pārsteidza vecļaužu īpatsvars.
Apģērbs - ko nu kodes vēl nav saēdušas, tas mugurā.
Bufete man izsauc smaidu jau kopš padlaikiem :) (lai es ietu tur spiesties rindā pēc kūciņas..:D )
Uzvedība zālē bija normāla, es gan nepirku dārgākās biļetes, lai izrādītos.
-
Par apģērbu - vakar izrādē bija kāds puikiņš pa tiešo no kalna - pufīgās slēpošanas biksēs un "mēness" zābakos. Turpat blakus mazās princeses vizuļu princešu kleitās. Nu tādi kontrasti vienkārši.
Man patika tomēr vecā tradīcija, ka uz teātri tomēr uzpucējās, tas padarīja šo notikumu neikdienišķu.
Par bufeti - kā novēroju , cilvēki joprojām ņem līdzi saldumus un čaukstinās zālē ,nevis pērk bufetē. Kas arī saprotams - bufetes uzcenojums ārprātīgs, kvalītāte - hmmm. Paku sula. Apkaltuši salāti. Cepumiņš ar 5 g lasi. Ok, mēs neejam uz teātri ne ēst ne dzert, bet ir gadījumi, kad pa tiešo no darba, nevar paspēt paēst un bērniem jau gribas to, ko redz.
-
Pret teātri tagadējām un nākamām paaudzēm nebūs vairs nekad tās cieņas, ko mums mācīja mūsu vecāki. Teātris kā skatuves mākslas veids manā uztverē jau ir morāli novecojis. MHO.
-
Mani pēdējās divās izrādēs NT taisni patīkami pārsteidza jauniešu daudzums! Drīkst vēl par auru - man patīk NT,operas māja un , JRT. Daili nevaru sagremot. Lielā zāle man atgādina neglītu šķūni , lai kurā vietā zēdētu.
Kuras jūs uzskatāt vēl par jaukām vietām ar "teātra" auru? Tīri no zāles uzbūves viedokļa. (Zinu, ka Dailes teātris ir labs laikmetīgās arhitektūras paraugs, bet priekš manīm "auras" nav.)
-
Baacien, tev darbs saistīts ar teātri, jeb vienkārši hobijs?
-
Drāma un Uopera :)
-
Man nav super mūzikas iekārtas,varbūt tāpēc? bet dzīvu orķestri man neaizstās nekas! Tāpat dzīvu balsi. Par aktiermeistarību - mjā , tur ir ko sacensties vienam aktierim, kuram instruments ir tikai rumpis ar virtuālo pasauli un šova specefektiem.
-
Mani īpaši netraumē līdzcilvēku apģērbs, kamēr nav gluži galējības, kā īsbikses vasarā vai slēpošanas kostīmi ziemā.
Bufeti neapmeklēju, nesaprotu, kāds tur kaifs stumdīties rindā, kā kad pie bada būtu.
Visvairāk nepatīk skaļa smiešanās, sevišķi, ja vēl galīgi nevietā; nu jopcik, var taču klusiņām pie sevis paspurgt, nevis rēkt pa visu zāli; otrkārt, necieņa pret aktieriem - steiga pēc labākā mētelīša - neticu, ka visi tie steidzīgie kavē pēdējo autobusu.
"Mans" teātris ir JRT, ar visu savu pēc remonta brēcošo interjeru.
-
Teātri apmeklēju bieži un visu mūžu :) Publika ir dažāda, apģērbs dažāds, tas mani ne pārsteidz, ne šokē, ir diezgan vienaldzīgi, kāds nu kurš atnācis, kaut nopētu visus :) Vislielākā skatītāju daļa ir sievietes virs 40-50, reizēm pat nomācoši liela daļa, bet tā jau tas ir visur, izņemot sporta spēles. Man nav gadījušies nekādi slikti blakussēdētāji, bet neizlēgts telefons vissvarīgākajā izrādes vietā jau ir klasika, vēl arī klepotāji. Zālē ēdāji man nav blakus gadījušies, arī telefonu vērotāji nē. es gan neesmu nervoza uz šīm lietām. Reiz tikai viens kungs blakus aizmiga, bet arī tas nav nekas neparasts un nav traucējoši :)
Par teātra kafe - ko tur īsti teikt, reizēm apmeklēju, viss normāli - ēd, čalo, iedzer, kā jau kafejnīcā.
Par telpām. Briesmīgs ir JRT, izrādes nevar glābt tās šausmas. Patīk Dailes lielā zāle, arī NT lielā zāle, Opera, visi ok. Cēsu koncertzāle ne visai patīk, Valmieras teātrī patīk lielā zāle.
Mani neiespaido, kādi ir laiki, mana attieksme pret teātri un apģērbs no tā nemainās, tie man vienmēr ir svētki un mana cita dzīve.
-
Nē, nē ... tas nav mans darbs, man gluži vienkārši patīk ...
Jā, un esmu no tām, kuras mēdz šādā vai tādā veidā ... uz teātri nogādāt zelta jaunatni ;) Pēdējais lielais gandarījums - saorganizēt jauniešu kompāniju (14 gadīgus) uz JRT. Lai arī tā bija monoizrāde, viņi to noskatījās pat lieki nepakustoties, kur nu vēl kādu traucējot :D
Reāli viņiem patika :) Tikai tagad prasa vēl .... :( :faint:
Mans teātris ir JRT, tur dzīvo kāds īpašs teātra gars ...
Runājot par teātra apģērbu, es arī vairāk par to, ka tam jābūt virs ikdienišķā, bet bez pārliekiem pārspīlējumiem. Nu ir teātra apmeklējums svētki, ir. Taču, kad mūsu deputāts aiziet uz teātri izstaipītā džemperī ar caurumu elkonī vai radio balss (bijusī TV dīva) džinsos un biezā adītā džemperi (tāda viņa tur manīta vairākkārt, kas liek domāt - tas ir viņas teātra tērps), tad man vairs nav nekādu ilūziju ...
Taču pāri visam ir labas izrādes, kas nozīmē, ka nodziestot gaismai, man pilnīgi vienalga, kas mugurā apkārtesošajiem, ko katrs darījis bufetē un cik skaista ir zāle vai ērti sēdekļi ...
Vienīgais ļoti nelielais mīnuss JRT - nav īsti kur likt auto, bet tas ir sīkumu sīkums, jo vienmēr situācija ir atrisināta ;)
-
Man nav super mūzikas iekārtas,varbūt tāpēc? bet dzīvu orķestri man neaizstās nekas! Tāpat dzīvu balsi.
Pūka, lūk tieši šī ir sāpīgākā tēma gan teātros, gan Operā, Ģildē un visur citur. Skanu tehnika. Kā man riebj, ka klasisko mūziku, kas izpildita dzīvajā, sacūkā ar skaņu pastiprinošām iekārtām!! Viņi padara skaņu ne vien nedzīvu, bet arī lētu un pliekanu. Man tāda skrobe par to, ka būtu garavs teijāterim korkus izskrūvēt! Nu kur lai šodien dabū normālu akustisko koncertu?? Koris caur pāris mikrofoniem - pilnīgs sviests!
Un cilvēks, kas vispār nekad nav dzirdējis dabisku skanējumu tā arī padomā - klasiskā mūzika - shit beidzamais...
P.S. Man arī nav tas, ko sauc par ūberkrutu skaņu tehniku nedz mājās nedz mašīnā.
-
Par apģērbu.
Manai omei bij abonoments dailē. Kā atceros nr.7. Kāda 5-7 rinda. Kādreiz tas bija kruta. Uz teātri gājām kā uz paziņu tikšanos jo vienmēr bij vieni un tie paši kaimiņi. Obligāts nosacījums bija svētku tērps (nekādā gadījumā ne bikses) un KURPES!!! Viņa man iegalvoja, ka uz teātri zābakos nenāk.
Bufeti neapmeklējām jo tur vienmēr bij rindas.
Tagad diemžēl teātri neapmeklēju jo šiem vasarā ar brīvdienas
-
Vajadzēja tēmu savādāk formulēt. Teātris(izrāde) kā notikums, parādība. Man tur ietilpst viss - pucēšanās, garderobe, bufete, pati teātra māja, sanākusī publika, izrāde, gaismas,skaņa, tumsa, paradumi, rituāli. utt. Ja kaut kā nav - nav man pilnas laimes sajūta. Jā, es nevarētu ģeniālu izrādi skatīties da jebkur. Viss tas, kas nav izrāde man ir diezgan daudz procenti (30%?) no notikuma "teātris".
Vai nu es viena tāda? Nē, protams - "teātris sākas no garderobes...."
-
Ak, pareizi, bija taču laiks, kad ziemā uz teātri tika ņemtas kurpes līdzi, lai var garderobē no zābakiem uz kurpītēm pārauties. Tagad uz ko tādu, man liekas, neviens vairs neiespringst. Tas, ka Drāmā vidējais publikas vecums tagad ir 70, man arī ir acīs iekritis, bet vēsturisku un visādu citādu apstākļu dēļ pārsvarā apmeklēju tieši šo. Tie telefonu spīdinātāji gan reāli besī - vai nepietiek ar to, ka starpbrīdī paskatīsies. Bet es gan esmu vecmodīga un savā FB varu neielūkoties kaut vai nedēļu :)
-
Varbūt tāpēc Nacionālo praktiski neapmeklēju, ka man vēl nav 70 ...., bet ja nopietni, tieši tur visvairāk piedzīvotas vilšanās - tieši izrāžu sakarā ...
Un uz tām izrādēm, kuras man šķiet saistošas, biļetes dabūt nevar ... tad nu eju uz savu JRT un retu reizi uz Daili ....
Operu arī gribās, bet tur vairāk tās darīšanas un ņemšanās ...
-
Drāmā , NT - kādi 70 vidējais vecums? Šomēnes biju uz 2 izrādēm un pārsteidza lielais pusaudžu/jauniešu daudzums tieši. Varbūt no izrādes atkarīgs, tās bija nenopietnās "Trīs vīri kūrortā" un "Bāskervilu leģenda".
-
Nāk , nāk ar kurpēm ziemā uz teātri! Daļa attipina pa sniegu no automašīnas, bet nesen operā manīju arī kurpju pārvilcējus!
-
Nu uoperā :) būtu grēks nepārvilkt apavus.