Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Mao 2016. gada 01. februāris, 15:30:42
-
Nu tā ir noticis, ka šī tēma interesē padziļināti:
Kā pie tādas tikt, laikam esu sapratis. Kāds protams īsumā varētu to komisiju būšanu apskaidrot.
Bet ir pirmā neskaidrība šāda - ja cilvēkam tā tiek piešķirta ar psihiatra/psihologa atzinumu. Nu piemēram kā smagas slimības sekas ir konstatēti atmiņas traucējumi, tātad cilvēks nonāk psihiatriskajā uzskaitē un ko - nakamajā med. komisijā tiesības pa kāju?
-
Es pirms pāris gadiem par šo tēmu esmu runājis ar klīnisko psihiatru (tiesa, ne par savām problēmām). Man teica, ka noteikumi par pielaišanu vai nepielaišanu pie auto vadīšanas tagad esot tik lojāli un izplūduši, ka jābūt galīgi ķertam ar smagu diagnozi, lai tādam nedotu medicīnas uzziņu.
-
Mao - un kā lai zina, ka no atmiņas nav pagaisuši tieši satiksmes noteikumi?
Tiešām - katra diagnoze ir ar savām īpatnībām un runājama konkrēti.
-
Nez, kā visā Latvijā, bet mūsu galā tikt pie grupas tā ir baigā loterija... Cilvēkam vismaz gadu jāsūdzas ģimenes ārstam par problēmu. Līdz ar to tiek vairākas reizes tas fiksēts slimības vēsturē. Jābūt tai sakarā izrakstītām zālēm, vairākas reizes jāiziet visāda veida analīzēm, tad labi ja bijušas kaut kādas fizioterapeitu manipulācijas un pavisam labi ja paguļ slimnīcā... Un tad kad pretendents uz grupu ar to visu "bagāžu" aizvelkas uz komisiju... nav izslēgts, ka viņam atbild, - nu priekš kam jums grupa? Jums taču ir pastāvīgs atalgots darbs... Nu es nerunāju par gadījumiem, kad cilvis ir akūti gar zemi un knapi kust. Kāds insults, vai operācija, kas neko daudz nelīdz... Bet pārsvarā, no tā kabineta 80% iziet ar sārtu vaigu un sajūtu, ka viņu prasti pasūtīja vienu māju tālāk. Kaut gan ir arī atkarīgs no ārstējoša ārsta uzvārda, - man te vienu paziņu ņurcīja psiholoģiski līdz brīdim, kad paskatījās kas viņai ir ģimenes ārsts. Tālāk vairs bez liekiem vārdiem- papīrs bija rokā, kaut gan viņa to grupu sen jau bija pelnījusi. Kaut gan atkal, te kaimiņu mājā vienam vīrišķim atklāja Alcheimeru ( šim strauji kaut kas ar atmiņu notika), tam liekas mēneša laikā iedeva... Protams, iespējams, ka jūsu galā tas nav tik sarežģīti. Te atkal, ja pat visi ārsti, kuri tev to papīru kalnu sagatavo ir pārliecināti, ka esi ideāls kandidāts, tas reti kad nospēlē ... Atceros krievu laikus, tur uz komisiju regulāri gaidīja džeki bez rokām vai kājām, šiem bija obligāti jāatrādās... it ka viņiem pa to laiku kaut kas varētu veselības ziņā mainīties... Man vienkārši tēvs bija invalīds dzīves nogalē, zināma pieredze sakrājās ...
-
Par to, ka jāatrādās, piekrītu, - smieklīgi, bet ir arī tagad. Onkam, kam bērnībā, vēl pirms WWII pus kāja bija kkur ierauta un nesaglābta, jāiet ik gadu atrādīt, ka joprojām nav pieaugusi atpakaļ...
-
Būšu apbēdināt Tex-no pagājušā gada jau viss ir mainījies. Pat pirmo reizi nav jāierodas uz komisiju,ja vien nav kādas neskaidrības un visi izmeklējumi veikti! Atkārtota komisija jau nu vairs nav jāiet, ja nu vienīgi maina grupu,un arī tur paskatās,tā kā ar vienu roku, vienu kāju un pusi galvas-aizsūti tikai papīrus!