Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 08. februāris, 17:35:14
-
Bads uznāk pēkšņi. Un tad hoš ķeblītim kāju var grauzt. A vot i nekā! Ja man ēst gribās, tad kaut ko gruntīgu - nu vismaz lielbageti ar vistu vai šķiņķi. Bet nekad neko saldu. Cietīšos kaut vai vairākas stundas, bet neko sniķerveidīgu vai tūpļveidīgu iekšā nevaru dabūt. Reizēm saldums tukšā dūšā pat līdz šķebināšanai davedis. It kā smadzenei vajadzētu priecāties - glikozes bads fiksi apdzēsts. Bet nu nepriecājas - ne galva, ne vēders...
-
Pēdējā gada laikā esmu pamanijusi, ka apēdot ko saldu, vai oglhidrātiem bagātu,
piemēram maizi, makaronus, kartupeļus - drausmīgi nāk miegs, aizmigtu uz līdzenas vietas.
Tad nu no šiem izvairos. Pārbaudīju pat cukura līmeni asinīs, ir ok.
Agrāk tā nebija, bija tieši enerģija.
-
Man kā Cammai - salds neskaitās ēdams.
Ar viltu man var nedaudz saldumu pie seriāla iemānīt.
-
Man ir divu veidu kurmji. Prastie un advancētie . Pirmie rūc šitā - "drausmīgs bads , ak kā gribas rīt!" Otrie - "drausmīgs bads, ak kā gribas rīt, ak kā gribas kaut ko garšīgu!"
Ko īsti grib pirmie un otrie man vēl joprojām ir grūtības noskaidrot. Parasti apslīcinu viņus ar glāzi ūdens - uz 20 min palīdz un tad atkal viss no gala!
-
Jā, no salda nav nekāda efekta. Tāds ēdis, tāds neēdis.
-
Konstatēju robus zināšanās - kā rodas tā rūkšana?, rūc kuņģis vai zarnas?
Mēs gan to saucam kurkstēšanu.
-
Tā skaņa ronas no tā,ka di@sa kreklu gremo!Un jāapēd kaukas kreptīgs. Un no kārumiem arī der tikai siera cepumi vai zemesrieksti sāļajā kažokā!
-
es gan varu snikeri pie stūres esot apēst
-
No saldajiem kāruma sieriņus. Citu gan neko.
Bet parasti kkāds hotdogs.
-
Neko saldu ... Reizi piecos gados Snikers ... un arī tāpēc, ka riekstiņi sāļi ... nu vismaz man tā šķiet ;)
-
Ja tā pa īstam rūc, kad sajūta, ka no neēšanas varētu transportā slikti palikt - tad der arī kāda bulciņa, garšīga, vēlams sāļā. Bet protams, noder arī cepumi vai kāds cits našķis.
Ja tas otrais variants, kad gribas no debesīm kaut ko nezin ko, nu tad tā - viss kas var būt labs, kā nu kuru reizi, ja izdodas saprast, kas tieši šoreiz ir Tas - i gaļmaize, i banāns, i laba šokolāde.
-
Man ir divu veidu kurmji. Prastie un advancētie . Pirmie rūc šitā - "drausmīgs bads , ak kā gribas rīt!" Otrie - "drausmīgs bads, ak kā gribas rīt, ak kā gribas kaut ko garšīgu!"
Ko īsti grib pirmie un otrie man vēl joprojām ir grūtības noskaidrot. Parasti apslīcinu viņus ar glāzi ūdens - uz 20 min palīdz un tad atkal viss no gala!
Ar advancētajiem kurmjiem tīrais negals. Nu tā gribas, tā gribas to kaut-ko-nezin-ko. Domā tā, domā šitā, skaidrs ir tikai viens - ledusskapī noteikti kārotā nav.
-
ar lāpstiņu šos, ar lāpstiņu!
reti kad sevi novedu līdz rūcošam vēdeam. parasti domāju uz priekšu un iemetu somā ko jēdzīgu, ja zinu, ka paika var nebūt pieejama. ja darbānav laika pusdienās iet, končas nekādā gadījumā neaizvieto ēdienreizi... būs tik vēl sliktāk... tad jau labāk hotdogs no Narvesena, kaut arī, protams, s.ds.
-
Kopš darbavieta apmaksā normālas pusdienas, reti kad viņš rūc, bet dažkārt garākos vakaros gadās... tad nu nākas izlāpīties kaut kā. Bet, protams, končas utml. ēdienreizi neaizstāj.
-
Nē, es ne par ēdienreizes aizstāšanu, es par to, ka nekas no reklāmās piedāvātā pat prātā nenāk, ja ēst gribās. Pat līdz riebumam, fiziskam nelabumam. Skatos, ka te daudziem tā. Kas tas ir? Kas par fizioloģiju? Vēlreiz daba pierāda, ka ātrie ogļūdņraži nav mūsu barība? Filozofēju. Bet tad tie lielsūdpārdokļu reklāmisti nevar nolīgt fiziologu-konsultantu?
-
zināšanai. kurmji nerūc un kaķi nesvīst...
-
Neciešu no šādas problēmas - mierīgi varu dzīvot dienām bez ēšanas, vēlams tik par ēdamo neatgādināt un lai pati būtu aizņemta, jo domas par ēšanu nāk prātā no bezdarbības. Maniem kurmjiem rezervju gana - poka tolstij sohņet, tonkij sdohņet.
Ja nu akurāt kāds iekurkstās - uzdzer tam ūdeni pa virsu, lai apslīkst.
-
Vot stāv man te tagad priekšā drumstalu kūkas gabaliņš (kolēģe uzcienāja), bet negribas man nemaz. Būs jānes uz mājām, bērni gan priecāsies.
-
Kurmjus var apslāpēt ar tumšo šokolādi, ja nu akurāt nav laika papusdienot.
Bet vispār, ja ir steidzams darbs, tad par kurmjiem nav laika vispār piedomāt.