Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: reno 2016. gada 10. februāris, 23:53:15
-
Vecajā kastē bija dāma, kas krāja pildspalvas. Te viņai kolēģis:
http://lenta.ru/photo/2016/02/10/penmen/#0
Laikam, ja iesāk tādas relatīvi lētas lietas vākt, daži nespēj apstāties. Zelta monētas tā nekrāsi
Mūsu pastmarku revīzija beidzās ar bēdīgu konstatējumu, ka neviena marka par riktīgiem tūkstošiem nav... Un Delkampes pētīšana -nopērkot no viena armēņa Vitjebskas guberņas tiesas zīmogmarku ar vīra vectēva parakstu
Mellene krāj parfīmus. Vēl kādi varianti?
-
Kakji? 50 rub vedro?
-
Pa krogiem staigātāji var krāt glāžu palikņus - vismaz agrāk tādi bija daudz un dažādi. Vai sērkociņu kastītes ar krogu logo.
Vēl variants ir dažādi nieciņi, kas tiek ražoti speciāli tūristiem - karotītes, šņabglazītes, uzpirksteņi, ledusskapju magnēti ar pilsētu vai valstu simboliem u. tml.
Skolas gados man bija kalendārīšu kolekcija, kas joprojām ir dzīva, bet jau sen netiek papildināta. Šobrīd nekrāju neko.
-
es krāju naudu. diez ko neiet, bet es cenšos.
-
starp prastu krāšanu un kolekcionēšanu, manuprāt, ir liela atšķirība. Es tā nopietni neko neesmu kolekcionējis, lai gan dažādas muļķīgas krāšanas ir bijušas..
-
un vēl ir "neizmešana"
-
Atzīšos, mēdzu krāt lietas, kas varētu noderēt... Tā laikam mēdz darīt daudzi padlaikā dzimušie :)
Un tad, kampaņveidīgi tīrot skapjus un plauktus, aizšķūrēju to visu uz miskasti :)
-
Ja tā nopietni - es mazliet kolekcionēju krūzītes. nu tādas - no ceļojumiem. Nē man nav simtiem, pāris desmiti varbūt, jo - tiek lietotas, plīst, un ne vienmēr nopērku. Tādas kur visū pļekc Parīze, pļekc Malaga - nē, tikai ja "uzrunā", tad pērku. Pēdējā ir no Mohakas (Mojacar rakstās) - kafijojām uz burvīgas terasītes kafūzī, un viņiem bija tāaadas krūzītes... kāreiz otrās rīta kafijas izmērs, un biezas... sapratu - gribu tādu. Norēķinoties par kafiju pajautāju - pa cik varu nopirkt? Nē nē, nepārdodot... Bēdīgi nopūtos - nu neko... Pēc mirkļa nāk vīriņš un nes man krūzīti :) Par simbolisku 1 eiro...
Un tad es, kad dzeru kapiju vai tēju, skatos - kura man šorīt "garšos".
-
Ai, es arī kādreiz mēdzu ceļojumos iepirkt krūzītes :) Tad sapratu, ka tomēr aizņem daudz vietas, un žēl arī, kad saplīst. Tagad kolekcionēju tikai sajūtas :)
-
Man arī bija krūzītes no ceļojumiem, bet nu jau gandrīz visas saplēstas.
-
Sensenā bērnībā - konfekšu papīriņi. Kaut kur bija doma savākt "visu" konfekšu papīriņus. Katru konfekti pazinu dabā. Likās, ka konfekšu veidi ir kaut kāds galīgs skaits, nu vismaz Latvijā. Tas ātri beidzās, kad sapratu, ka konfekšu daudzums ir bezgalīgs un papīriņi ar nav nekāda māksla.
Tomēr vēl šodien atceros "Sarkano magoni", "Kara-kumu" "Lācīti ķepainīti" - mazās bildītes man likās vienkārši skaistas.
-
Nezinu vai krāšana, un kāda bija tās jēga, pēc teātru apmeklejumiem
teātra programmiņas tika liktas lielā kārbā. Tur bija programmas jau no omes jaunības.
Tagad nē, neko nekrāju.
-
O, jā, teātra programmiņas man arī bija. Bet, vai tik vecāki nav izmetuši tās senākās.
-
Bērnībā krāju košļeņu papīriņus u.tml. mēslus, jo vnk tad tas bija modes brēciens un visi tā darīja, tur spēlēja uz viņiem. Saliek katrs pa vienam un tad uzsitot ar roku mēģina panakt, la iabi apgriežas otrādi. Ja izdodas, sitējam tiek abi, ja nē, tad otram... va itad otrs varēja sist - neatceros.
Kolekcijas cienīgā veidā neko nekolekcionēju.
Ir pāris starbucks collectables, kam ir pareizais izmērs manai rīta kafijai... (kādi 400ml :D ). Ir smukāk, ka, piemēram, Parīzes siluets virsū... Ceru atvest vēl kādas.
Vairāk uzkrājas lietas no rērijas - varbūt kādreiz noderēs.... nenoder... tikko izmet, tā drīz pēc tam meklē - būtu noderējusi :evil:
-
Ā, vēl palīdzēju bērnam krāt dažādās lata monētas.
Vai bija visas, neatceros, bet tā “kolekcija“ viņam ir.
-
Varbūt mēs visi krājam nevis lietas, bet sajūtas, ko tās izraisa. Konfekte bērnībā man bija vesels pasākums - var pat teikt "mini izrāde". Saldums, kārums, garšīgi, skatos uz papīriņu un iztēlojos tuksnesi, karavānas, austrumus, kamieļus, beduīnus, dārgumu kravas... veselu stāstu.
Skatos tagad un redzu ka tā ir tikai miglaina, neasas kvalitātes bildīte. Kā toreiz tā varēja atstāt tāāaaadu iespaidu? Apbrīnojami, kā darbojas bērna iztēle.
Tas pats man liekas ar kafijas/tējas krūzītem, teātra programmām. Sajūtas un drusku atmiņas.
[attachment deleted by admin]
-
Tad, kad es krāju šnabja glāzītes, man bieži veda ceļotāji, dāvinaja.
Kopš es paziņoju, ka turpmāk kolekcionēšu Lambo - NEVIENS nav pat kolekcijas pirmo eksemplāru iedāvinājis! Divkosīgie liekuļi :D
-
Bērnības un skolas laiku klasika: konfekšu papīriši, košļeņu papīrīši (Donaldi ar komiksiem krutākie :D), mazie kalendārīši... Nekā oriģināla.
Pēc Sasistā loga izlasīšanas sāku krāt markas, kuras slinki papildinu joprojām, un vienbrīd diezgan cītīgi vācu ZS/Jaungada izdevumus, bet pēdējos gados esmu palaidusies, jo pēc skaistas sērijas, seko tādas garlaicīgas - zūd interese.
Vīrs krāj espreso krūzītes.
-
Nē, nu āpāc kaut kāds! Lasu, nesaprotu - kādi konfekšu papīriņi, kādas košļenes un šņabja glāzītes, par ko vispār runa, jo virsrakstu ta esmu izlasījusi kā "Krācēji un krākšana" ! :laugh:
-
Kad uzrakstīju virsrakstu, jau zināju, ka būs krācēji, tīšām atstāju.
Cik smuks tas kara-kums, kādas atmiņas!
Mēs spēlējām ar konfekšu papīriem, saucās Faņķiki
Man uz vecumdienām bērnības hobijs atgriezies, ir pāris "pen-pals". Ar japānieti maināmies markām, nu man ir pāris simtu markas "japāņu māksla". Paldies dievam, viņa krāj "visu", citādi jau es nevarētu ar Latvijas markām atlīdzināt
Nu jā , un mūsu opera, bet mūsdienu bildes man ne tuvu nav visas
-
Kamēr es niekojos ar konfekšu papīriņiem, vecāka radu meitene krāja dzērienu pudeļu etiķetes. Mērcēja tukšās pudeles spainī, lai etiķete atliptu, toreiz nebija tādas līmes kā tagad.
Nu re , tagag man ir liecība par manu vecākās paaudzes radu dzeršanas paradumiem! Kaut "proletārieši", pazinuši gan sarkanos, gan baltos, gan deserta vīnus, vermutu utt. Skat. "Stiprais Sarkanais vīns". Un kas ir "Liķiera vīns"? Izklausās pēc kaut kā briesmīga.... Vērtīgākā kolekcijas daļa viņai skaitījās konjaki, ("Pliska"?)rums , ārzemju dzērieni, tā gājusi zudībā. Tāpat kā limonādes etiķetes...
Kagoram ar zilajām vīnogām dievīga etiķete, patīk.
[attachment deleted by admin]
-
dzērienu pudeļu etiķetes
Oi, no šīm es lielāko daļu nezinu. Nu jā, vecāki nedzērāji bija :)
-
no tā vermuta baigi sāpēja galva
citus nezinu
-
Interesanti ir tas, ka daļa etiķešu ir jaunas, nav bijušas uz pudelēm. Tātad tos vīnus buteļoja un šķaidīja Latvijā? Jeb no kādas tipogrāfijas etiķetes paķertas?
Te nav daudz klasikas. Kur Agdam un Portvīns 72 , īstie galvas sāpinātāji.... Eh, gribu kagoru, biezu, stipru...
-
Varbūt mēs visi krājam nevis lietas, bet sajūtas, ko tās izraisa. Konfekte bērnībā man bija vesels pasākums - var pat teikt "mini izrāde". Saldums, kārums, garšīgi, skatos uz papīriņu un iztēlojos tuksnesi, karavānas, austrumus, kamieļus, beduīnus, dārgumu kravas... veselu stāstu.
Skatos tagad un redzu ka tā ir tikai miglaina, neasas kvalitātes bildīte. Kā toreiz tā varēja atstāt tāāaaadu iespaidu? Apbrīnojami, kā darbojas bērna iztēle.
Tas pats man liekas ar kafijas/tējas krūzītem, teātra programmām. Sajūtas un drusku atmiņas.
Tolaik viss bija miglains un neskaidrs, bet - kādas saj;utas tas deva... ne tuvu tām, kas tagad ar šerpu un dārgu analogu.. :)
-
Atpazinu Kristal, tas manu radu topā bija. Bet tiešām vērtīga kolekcija.
-
Atpazinu Kristal, tas manu radu topā bija. Bet tiešām vērtīga kolekcija.
Kristal bija lētākais un sūdīgākais šņabis, ko pat proletariāts nelabprāt dzēra
-
Beton, te daudzas lietas savijušās, par sajūtām , uzlūkojot bērnu dienu kolekcijas, runājot
1) vecums (agrāk zāle bija zaļāka)
2) bērnības spilgtie iespaidi (imprintings, he,he!)
3) agrāk daudz kas bija "īsts" - ilgi lietojamas lietas, no labiem materiāliem - tagad surogāti un sūdi, kuri lietojami īsu brīdi . Nu kā lai neraud par "Laimas" sad----o "Serenādes" konfekti ... ar zemesriekstiem... un citu produkciju. A iesaiņojumu veco lieto, maitas!
4) pārsātinājums , nevar tagad sakrāt visus Latvijā nopērkamo konču papīrīšus, jāizvēlas ierobežojoši kritēriji... un ne jau tikai konču jomā..
-
pilnīgi pievienojos Pūkas domai un rakstītajam.
Pati neko nekrāju,jo nav tādas uzcītības un nav arī vēlmes kkā skaitu vienk.progresīvi palielināt.
piederu pie sajūtu krājējiem ,jeb vienk- laukā nemetējiem...
ir sakrājušas pastkartes. apsveikuma kartiņas.. kuras nav apzināti krātas, bet vienk nolikušās malā un savākušās..Tagad arī, nemetu laukā saņemtās, smukās un sirsnīgās...
ir sakrātas, kkur laukos, bēniņos bērnu skolas burtnīcas... mazajam arii nemetu laukā... skumji,ka manējās neviens nepasargāja .. ar pārcelšanos visas tutuu...
smaržupudelēs arī ir sajūtas..arī speciāl nekrāju..bet šo un to patīk nomedīt...
[attachment deleted by admin]
-
kkā nemācēju abas bildes reizē ievietot...
patīk man šādas vecolaiku bilžukas pārskatīt ..reti jau sanāk bet vienalga...
šite otraspuses...
[attachment deleted by admin]
-
Es nesen atklāju 'limited edition' okulta satura grāmatas. Dārgas maitas, bet, ja ir tāda, kas šķiet interesanta, un ir lieka nauda, pērku. Ar domu, ja galīgi nebūs ko ēst, pārdošu ebay. :)
-
Mellene atgādināja, ka savulaik vācu arī Jaunā gada apsveikuma kartiņas, tikai pirku jaunas nevis kolekcionēju atsūtītās. Tās latviski taču tāpat kā markas katru gadu tika izdotas svaigas, bet tikai dažos variantos. Krieviski, protams, bija daudz plašāks klāsts, un viena konkrēta mākslinieka kartītes es pirku, speciāli pētīju kioskā, vai nav ienācies kioskā - ļoti patika. Būs jāpārskata krājumi.
-
haa Mangust..mums bija līdzīgi ar kaķu bildēm :D dāvinājām svētkos kartiņas ar kaķiem ,bet neaprakstītas..jābut kkur dziivoklī...
tagad jau pārgājis.. vairs tā nedaram un citus tur neiesistam ..mēs tik ģimenes ietvaros šādi izpaudāmies :)
-
Kartiņas jau vispār atsevišķa tēma. Krāj kaut kādu saprātīgi ierobežotu tēmu, piem "Sarkangalvīte un vilks" , lokomotīves vai tamlīdzīgi
-
Kristal bija lētākais un sūdīgākais šņabis, ko pat proletariāts nelabprāt dzēra
Proletariāts dzēra visu, ko varēja dabūt :) Īpaši jau šņabi - nekādu nesmādēja
-
Mellen, tā sarkanā, 60. gadu dizains daudziem ir cieņā. Es vienreiz sašķiroju, un bērnu kartiņas saliku kaudzītē -Stāraste, tāda Dāle bija, vēl ar tautasdziesmu un bildīti.
-
Es lasu - krāpēji un krāpšana.
Bērnībā viskautkas bijis - aplokšņu bildītes griezu laukā, mazie kalendārīši, sērkokkastīšu etiķetes, šokolāžu iepakojumi, markas.
Tagad vairs neko nekrāju, esmu iemācījusies (drīzāk negribu) nekam nepieķerties, jo savā dzīvē vairākkārt esmu savus dārgumus zaudējusi
-
Atceros, padlaikos vēl tādi nozīmīšu krājēji bija.
Līdzīgi kā tagad tie magnētu krājēji.
-
Nozīmītes krāja mana māsa, viņai speciāla sienas sega bija iegādāta, kur piespraust. Kad kkad noņēmām, aizmugurē bija īsts kožu perēklis :D
-
Laba tēma!
Likās,esmu krājēja,bet nē,ja ko vēl vācu-mazās šņabglāzītes,ar to valstu bildēm,kur esmu bijusi.
Bet-es saglabāju sava tēta lietas-nav daudz,bet senas.
Audumi,lentītes,u.c. šūnami labumi laikam nav uzskatami par tēmas cienīgiem.(Bet ir kārtīgas kravas mašīnas cienīgi)
-
Tā nosacīti krāju zvaniņus no pilsētām un valstīm, kur esmu bijusi. Kolekcijas dārgums ir noslēpts dziļi stūrī, lai kāds neierauga - virsū pornogrāfiskas bildes un vēl ieplaisājis, vienīgais, ko neesmu pirkusi pati, bet mani ceļabiedri kaut kur bija izrakuši pēc tam, kad es vairākas dienas gaudos, ka šajā it kā tūrisma citadelē zvaniņus man nekādi nav izdevies atrast :)
-
Čerts! es tak arī... pēkšņi atcerējos - es krāju ģimenes atmiņas! Jo negribās, lai pazūd. Pilna lielā lāde - vecmāmiņas foto albumi pilni ar ģimenes foto un visāda veida pasākumu foto. Vecmāmiņas un tēva bērnības dienasgrāmatas, apsveikumu kartiņas tagad jau gadsimtu vecas, bet rūpīgi glabāts, vēstules leģionāru un no Sibīrijas izsūtījuma, vecās mājas mājas grāmatas, kaut kādi dokumenti un tā laika apliecības, radu miršanas apliecības un kaut kādi dokumenti. Tai skaitā ir vienkārši fantastiskā stilā uzrakstīta mīlestības vēstule, no kāda Arvīda, pirms šis karā gājis, vecās mājas bībeles un dziesmu grāmatas... viss vienkopus. Un tad vēl dzimtas cilts koks visam pa virsu, ar kādām 200 vienībām no vecmāmiņas stāsta. Ļoti gribās apbraukt visus pazīstamus kapus un papildināt informāciju... tas tā lēnītēm.
Bet ar tām kolekcijām nav prāta darbs aizrauties. Fāteris krāja grāmatas, Māja bija pilna, baigi labās. No katras algas nesa uz māju pilnu somu. Teica. ka lasīs tad, kad būs pensijā. Bet uz to vecumu, vairs nebija tās intereses. Kad vairs viņa nebija, nezinājām, kur tos kalnus likt. Nevienai bibliotēkai nevajag, pansionātos, vairs nelasa, skolām nav kur savas likt. Ziniet , kas paņēma? Cietums! Atbrauca ar kravas mašīnu un pilnu piekrāva, vēl brīnījās, - jūs pa tiešām visu atdodat? Praktiski jā. Nē, kādu pusotru tūkstoti eksemplāru paņēmu sev. Tās, kas patika un lasītas no bērnības, bet arī reti kuru atveru. Bībeli gribās izlasīt. Žēl būtu dzīvi nodzīvot un neizlasīt. Bet tur vajag īpašu dvēseles stāvokli, Tiku tikai līdz kādai 1/5 daļai... Vispār ar ko kolekcionēšanu vajag uzmanīgi, vai maz ir vērts
-
Olguc.....nu nav, nav tak vērts, tici man.... ja vien dzīves galā savu kolekciju nezini kam tā speshel novēlēt(nu, kam interesētu un kurš to novērtētu)... staigājot pa pilsētu bieži vien gadās ieklīst čaritīshopos..kad redzu ...O atkal kāda kolekcija atnesta ...
viskko esmu sastapusi...gan smukās kastītēs saliktus keramikas uzpirkstnīšus... skulptūriņas ar delfīniem, keramikas kaķus- pilnu plauktu,vāzītes ar tējas rozēm, karotītes ar eiropas pilsētām uttutjp... tjipa samaksā kādu nieku un gatava kolekcija :D...
eh... bet pats process..ja ir aizraujošs..ko ne??
-
Vakar izbira no kastes arī šī kartiņa.
Skatos un domāju, ko mākslinieks ir domājis radot šo kartiņu-
1) Kapēc bērni melni???
2) Kapēc 2 bērni pliki?
3) Kapēc zāle melna?
4) Kapēc melnā zālē aug halucinogēnās sēnes?
5) Un ko viņi visi izdarījuši ar pūpoliem, traks pūpolu mutants ar dzeloņiem tur tēlots, jeb kokvilna?
G.Kallerta izdevniecība Rīgā :)
[attachment deleted by admin]
-
kartiņa ir ok,problēmas ir kartiņu uzlūkotāja galvā :taunt:
-
Māksliniecisks paņēmiens, bet melnie bērneļi atdarina tās siluetu bildes, ko izgriež no melna papīra.
Savos krājumos atradu vienu , arī Lieldienu apsveikumu 1948. gadā, paštaisītu, melna tuša un sarkana un zaļa tinte
-
Oi, bija kādreiz konfekšu papīrīšu kolekcija - liela vērtība likās lielo Maskas konfekšu papīrīši. Bijis arī aplokšņu bildīšu periods.
No ceļojumiem atvedu banalitātes - ledusskapju magnētiņus un šņabja glāzītes. Bet tad, ja ir tādi, kas iepatīkas. Kopš lielākoties ceļoju tikai ar rokas bagāžu, nekam smagākam un lielākam tāpat nav vietas. Ir jau smieklīgi, bet arī labas atmiņas, kad palūkojos uz kādu no tiem magnētiem - tie tomēr ir acu priekšā ikdienā, un tas ir feini :)
Citas lietas - īsti par dziju kolekcionāru sevi neuzskatu, bet kaut kas jau tiek iepirkts vienkārši tāpat, jo smukas taču!
-
Ja tā nopietni - es mazliet kolekcionēju krūzītes. nu tādas - no ceļojumiem. Nē man nav simtiem, pāris desmiti varbūt, jo - tiek lietotas, plīst, un ne vienmēr nopērku. Tādas kur visū pļekc Parīze, pļekc Malaga - nē, tikai ja "uzrunā", tad pērku. Pēdējā ir no Mohakas (Mojacar rakstās) - kafijojām uz burvīgas terasītes kafūzī, un viņiem bija tāaadas krūzītes... kāreiz otrās rīta kafijas izmērs, un biezas... sapratu - gribu tādu. Norēķinoties par kafiju pajautāju - pa cik varu nopirkt? Nē nē, nepārdodot... Bēdīgi nopūtos - nu neko... Pēc mirkļa nāk vīriņš un nes man krūzīti :) Par simbolisku 1 eiro...
Un tad es, kad dzeru kapiju vai tēju, skatos - kura man šorīt "garšos".
ek. šodien kolēģei izkrita no rokām un saplīsa... nu neko... jāmeklē jauns stāsts... :)
-
Ne jau Maskas, bet Maskavas konfektes un papīrīši :)