Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Pūka 2016. gada 31. marts, 16:26:18
-
Braucu tramvajā. Pensionāri, skolnieki. Iekāpj 2 jauni vīrieši, vienam vidējs suns govs ķēdē, ne pavadā. Vīrieši - vēl galīgi nenonarkojušies urlas. Suns tramvajā satraucas, un tas urla saimnieks - žvanks! viņam ar ķēdi.
Neizturēja man nervi - noņēmu saulenes, pagriezos tieši pretī un saku : Vēlreiz sunim iesitīsi, pats atrausies, kretīns! Uzlieku saulenes, sēžu tālāk. Savus draudus nekādi realizēt nevarētu, skolniekiem, studentiem ,pensionāriem - laikam jau vienalga. Neviens mani neatbalstīja.
Bet urla, kas valsts valodu varētu nesaprast, gan noreaģēja. Nākamajā pieturā izkāpa, pienāca man pie loga, parādīja vidējo pirkstu un izteica vēlējumus. Lai viņam desmitkārtīgi nāk atpakaļ tas, ko viņš man sliktu novēlēja!
Bet pārējiem viss normāli, nu sunim jau nekas nenotika, un kas notiks izkāpjot ārā , mēs jau nevaram kontrolēt. Un vispār suns , viņa īpašums. Nu tā.
Kā jūs reaģējat uz nejaucībām sabiedriskā vietā, kas jūs tieši neskar?
-
Un? Ko mainiitu kaarteejais shuumis trambulii? Urlam smadzenes izaugtu?
Ja nesauc mentus vai ko liidziigu- tukshs cepiens... un jaa, cilveekiem ir vienalga...
-
Izplatīta parādība. Cilvēkiem ir bail. Reāli bail, ka ar to ķēdi norausies paši. Mūsu sabiedrība neprot piecelties kājās kā masa šādos gadījumos. Nesaprot, ka, ja visi viņu nolamās, viņš visus ar ķēdi nemaz pat nemēģinās atsist.
-
Vienalga ir... nevis bail... krietnam pushkjim taa pat shkjiet norma...
-
Par mentiem laikam taisnība. Tikai urlu satracināju vēl vairāk. Bet man bija tāda nepārvarama vēlme viņam iekraut, tikai bailes atturēja. Nu kā tādus zeme nes? Bet ja viņi periodiski bez visiem mentiem atrautos pa mūli no sabiedrības varbūt drusku pierautos?
-
Ar laapstu un norakt... citaadi taadi nemainiisies...
-
Man bail. Es nekur neiesaistos. Un nekaunos no tā. Esmu miniatūra, baigi vaig ar knipi atrauties.Turklāt, esmu redzējusi cietuśos, kuri ir mēģinājuši iesaistīties. Bet esmu saukusi policiju, neviens gan neatbrauca un video bija pazuduši...
-
esmu arī iekrāvis kā arī ar "kā pa dē" un no tramvaja izmetis, bet tie bija drusku citi gadījumi...
Iedomājos, ka minētajā gadījumā laikam neiejauktos vis.
Ja "augstāks" dzīvnieks dara pāri "zemākam" (kaķis-pelei, cilvēks-sunim, sieviete-vīrietim), tā ir pārmācība, audzināšana, tur iejaukties nav ētiski.
Savukārt pretējā situācijā (pele-kaķim, suns-cilvēkam, vīrietis-sievietei), augstākais dzīvnieks ir jāaizstāv!
-
Mans vīrs mūžīgi iesaistās un es vnm dusmojos. Pat par nepareizi novietotu auto vai skaļu mūziku zaļumos utt. Brīnos, ka nav vēl pa muti dabūjis.
-
Man pāris reižu gadījies izlingot senčus no kabineta - sīkais satraucies un psiho par procedūru, senči krāmē sīkajam pa tāfeli. Ne tur sīkais nomierināsies, ne labas atmiņas par iestādījumu, kur publiski atrāvies, nepaliks. Bez psihajiem senčiem ar sīkajiem vienmēr izdevies sarunāt. Un ko tādiem teikt? Kas no tā būs labāks? Vismaz sīkajam paliks atmiņā, ka ar viņu kā ar cilvēku kāds runājis un sarunājis.
-
Ceru, ka daddy joko...
Ne par neiesaistiishanos, to nepaarmetu, bet pamatojums, kait domaats kaa joks, man nepatika...
-
Arī maki un somiņas nav tā vērtas, lai cīnītos ar kādu apnarkojušos griezēju.
-
Es esmu vienreiz vienam urļikam gandrīz tukšā trolejbusā sadevusi pa galvu ar lietussargu, bet es ar to nelepojos - tā nebija nekāda pilsoniskā drosme no manas puses, bet histēriska agresija. Vēls vakars, līst, braucu mājās pārgurusi pēc nodarbībām, kuras apmeklēju pēc darba laikā, kad strādāju vietā, kas man akūti riebās. Iekāpju trolejbusā jau uzvilkusies - viss besī. Troļļukā sēž trīs sīki urļiki, tempj alu no lielās pudeles un skaļi ar mātes vārdiem apspriež tjolkas. Man smadzenes jau tāpat džinkst, tvaiks kāpj. Vienā brīdī šie atrauj logu un uzpīpē - trolejbusā vēl ir daži cilvēki, tie notinas vairāk uz priekšu (garais trolejbuss garmoška), es palieku beigās kur stūrī iesēdusies, jo tad man būtu jāspraucas viņiem garām. Trolejbuss jau pāris pieturas pirms galapunkta, un pēkšņi viens no viņiem sāk lauzt biļešu kompostieri. Es viņam uzbļāvu, laikam: ko tu dari, lops tāds, vai kaut ko tamlīdzīgu. Sīkais kverplis dodas manā virzienā. Es jau piecēlusies kājās, man būtu tūliņ jākāpj ārā, bet viņš nostājas man priekšā un tad es viņam ar to lietussargu pa galvu un tik zvetēju. Viņš laikam apstulbis, nedara neko. Drauģeļi sabijās un izrāva viņu tajā pieturā ārā, es aizbraucu tālāk un nācu atpakaļ no nākamās pieturas. Tagad es zinu, ka afekta stāvoklī varu kādu arī nosist :)
-
Ceru, ka daddy joko...
Ne par neiesaistiishanos, to nepaarmetu, bet pamatojums, kait domaats kaa joks, man nepatika...
Protams, joks, bet katrā jokā kā zināms ir daļa patiesības... :)
-
Es piesienos bērniem līdz 7 gadiem ar jautājumu - kur ir tavi vecāki? Kad vecāki parādās< tad skatās uz mani kā uz bērnu nolaupītāju :D
-
Ir dalja populaacijas, kas vnk jaaatshauj...
-
Es jau saprotu, ka valsts iestādes manu mazo miera resursu bija iztērējušas.
Bet vienalga palieku pie viedokļa, ka kretīniem un ļaunekļiem reizēm ir jāatgādina, ka viņi ir kretīni. Tas tā vienkārši priekš lielās pasaules harmonijas. Var jau teikt, ka ne man kādu nosodīt, gan viņš savu dabūs tāpat. Jā,piekrītu, bet es tam urļukānam esmu tikai tāds mesidžs, ka viņš tiešām saņems pēc nopelniem . Ieklausījās - labi, neieklausījās pats vainīgs.
-
Neko jams neieklausiijaas...
-
Es aizrādu. Kaut arī zinu, ka tikšu sejā vai aiz muguras nolamāta mātesvārdiem. Vienalga aizrādu - it īpaši mamašām, kas rēc uz bērniem kā debīlas. Protams - dabūju atpakaļ "nelienat svešu bērnu audzināšanā, audziniet savus", bet vienalga - aizrādu. Lai zina, ka redzu un ko par to domāju.
-
Brēcošām mātēm toč neaizrādu ,tas man vienalga. Drīzāk man ārzemēs nāk vēmiens,kā tur ucinās ar izlaistiem brēkuļiem.
Esmu iejaukusies sīku skolnieku kautiņā, lielajiem neriskētu.
-
Esmu trolejbusā puišeļiem aizrādījusi, ka nav jābāž galva pa logu ārā - sēdēt, logu ciet un muti ciet! Ā, faktiski logu ciet aizgrūda viens pārsalis jauneklis uzreiz pēc tam, kad galvas tika ievilktas iekšā un pakaļas uz beņķa noliktas. Pēc tam sāka pukstēt viena padzīvojusi tante, ka viņai karsti, uz ko es atbildēju, ka pārējiem tāpēc nav jāsalst un ka viņai ir alternatīva iet kājām un vēdināties. Trolejbuss bija diezgan pilns, bet neviens cits iekšā nejaucās, bet klusējot un ar interesi vēroja, kā es ieviešu kārtību. Bet kārtībai jābūt! :)
Parasti, pirms iejaucos, es izvērtēju spēku samērus un savas izredzes uz pozitīvu iznākumu. Ar vējdzirnavām un acīmredzamu pārspēku necīnos. :fryingpan:
-
Kad dzīvoju daudzdzīvokļu mājā.Noeju pagrabā un tur viens lops dzērājs pa redeļu spraugu čurā kaimiņa pagrabā.Bļauju-riebīgais lops,ko dari?!Šis pagriež galvu un jautā vai es tūliņ pa muti negribot?Kamēr viņš bija aizņmets ar sava aksesuāra novietošanu tam paredzētā vietā-es jau biju pa trepēm augšā un prom.Tiktiešām-krāmēties pustumšā pagrabā un divvientulībā ar svešu pļēguru nebij iekāriena.
-
Es divus šādus ieklopēju ar drēbju maišeli, kad šie "laistīja" manis stādītās puķes pagalmā. :fubar: Lamājos kā fūrmanis arī. Par laimi šie bija dikti aizcietušies, tādēļ paspēju aizmukt.
-
Lūk, 1 būtisks iemesls nelietot sabtransu, ja ir iespējams to nedarīt.
2. Rīgas PP ir smartphona apps: efektivitāti neesmu pārbaudījusi, bet ar to varētu mēģināt pa kluso izsaukt PP. Suņa sišanu gan būs grūti pierādīt, jo liecinieki momentā pamuks uz visām debess pusēm, kā durvis atvērsies, bet ja kungs bija arī cilvēka cieņu aizskarošā reibumā, tad par to gan varētu dabūt administratīvo, lai PP nebūtu velti braukuši... ja atbrauks vsp... bet derētu notestēt...
-
ar suņu aizstāvēšanu ir baigais risks. Fakts, ka tas īpašnieks slānī to nabagu, bet pastāv risks, ka tieši suns jūtot agresiju pret saimnieku nemetās tev virsī. Kas zina, kā šis dresēts :(
-
Olguci , kāda tur dresūra, suns bez uzpurņa, viņam neierastos stresainos apstākļos (svešu ļaužu pilns tramvajs) uzvedas adekvāti, tas ir streso, - tikai no cilvēku viedokļa neadekvāti. Govs ķēde pavadas vietā ar ne par ko labu neliecina.
Texi - kāda policija! Būtu tur divi kultūristi, kas nākamajā pieturā neko nepaskaidrojot, to deģenerātu vienkārši , diemžēl ar visu suni, izgrūztu no tramvaja, klusi un nemanāmi izgriežot viņam roku, lai suns nepamana un nesāk aizstāvēt, tāds vēstījums viņam ātrāk aizietu, kā manējais.
-
Pūk, pašvaldības.
Un ir redzēti izbraucam uz tramvajiem.
Un viņiem nepatiks alkānu vēlreiz satikt. Tik ļoti, ka viņi samērā veiksmīgi prot paskaidrot, ka tik tiešām nevēlētos vēlreiz braukt uz izsaukumu dēļ šī kunga ;)
Piemēram, bomzi aizvāca ar 1. Mēģinājumu - tas atgriezties vairs neprovēja - tātad informēšanā bija gana pārliecinoši. Un pat ja es būtu redzējusi, kā tieši pārliecināja, ja man kāds (piemēram, vēlāk VP krimināllietas ietvaros) jautātu, teiktu, ka neko neredzēju ;)
-
Texi - kāda policija! Būtu tur divi kultūristi, kas nākamajā pieturā neko nepaskaidrojot, to deģenerātu vienkārši , diemžēl ar visu suni, izgrūztu no tramvaja, klusi un nemanāmi izgriežot viņam roku, lai suns nepamana un nesāk aizstāvēt, tāds vēstījums viņam ātrāk aizietu, kā manējais.
Tādi ar tramvaju nebrauc ;) Var atļauties auto :)
+ ja tas draņķis sadomātu pasūdzēties VP, tiktu pie krimināllietas pats izlauzējs un izmetējs. Nu nafig tas normālam clv vajadzīgs?