Kārlis Skalbe bijis, skolotājs, rakstnieks, trimdinieks, cietumnieks cariskajā Krievijā, latviešu strēlnieks, Latviešu pagaidu Nacionālās padomes loceklis, viens no Latvijas valsts dibinātājiem, divu Saeimu deputāts, Žurnālistu arodbiedrības līderis, bet mūža beigās trimdinieks Zviedrijā. Ja tam visam pieskaita bagāto literāro mantojumu, iznāk neparasti bagāts mūžs.
Strādājot par skolotāju Ērgļos (1901‒1904), Skalbe iepazinās arī ar Antonu Austriņu, Jāni Akurateru, Jāni Poruku, bet galvenais ar Lizeti Erdmani, kas kļuva par dzejnieka sievu.:)
Būs kur obligāto literatūru skolniekiem palasīt... :thumbsup:A kur tas būtu, jo es domāju, ka daudzi domā, ka tas kaut kur ir brīvi pieejams, un kā Latvija ir latviešu valsts, bet tā nemaz nav - uz ielas runā krieviski, pa tiesākās ziņas var uzzināt tikai angliski ... :wtf: . Tā kā ja zināt kur var izlasīt, teiksim, Kārļa Skalbes "Mazās piezīmes" (1920) dariet zināmu :)
“...starp noti un planšeti ir viss ko nereti izmantojam.“Augstāk minētais citāts attiecas uz to, ka Latvijā uz viņas 100 gadi būs ideāla "patērētāju sabiedrība", kurai ir savi ideāli. Piemēram, patērētāji neizvēlas savu svārku piegrieztnes, to nosaka ražotājs, viņi izvēlas svārku krāsu, kas vislabāk atbilst viņu būtībai un rūpējas par to ar mazgāšanas līdzekļiem, līdz jāpērk jauni. :)
Varbūt tomēr nevajag tik ļoti vispārināt un “nolikt“.
Īpaši uz man pazīstamo jauno paaudzi raugoties tā nešķiet gan, varu vien apbrīnot
plašās intereses un zināšanas dažādās sfērās.
Bet informācijas daudzums pasaulē ar katru sekundi palielinās un
nu jau svarīgāk nevis visu atcerēties, bet gan prast orientēties un
atrast nepieciešamo informāciju.
Tad tev, lai lasītu Skalbi, vajadzīga nevis grāmata, bet saite? :laugh:Nu forumā grāmatu nenodosi :) Kaut gan var publicēt arī kādu Skalbes pasaku. Bet nu saite (oficiālā nosaukumā hipersaite) ir vieglākais veids, kā nodod informāciju uz jau sagatavotu materiālu. Kaut gan es nemēģinu Jūs atrunāt no materiālu sagatavošanas. Jūs to varat darīt un es pateikšu paldies. :) Par hipersaiti: https://lv.wikipedia.org/wiki/Hipersaite :) Pie mums pēc vairāk kā 2000 gadiem kopš mūs Kunga dzimšanas tā apmainās ar zināšanām, ar 'saišu' apmaiņu.
Pasaku jāpublicē obligāti, citādi mēs mucā auguši un pa spundi baroti unProtams, ka tu esi lasījis Kārli Skalbi un Tev pie nakts galdiņa kreisā pusē stāvs Kārļa Skalbes "Mūža raksti" 12 sējumos, no kuriem ir iznākuši kopš 2001 tikai 6 sējumi. Protams, ka tu un Camma zin visu un neparko smadzenes nelauza un vai tās ir jālauza :just_popcorn: ? Bet ir cilvēki, kam Kārļa Skalbes pasakas gribas palasīt bērniem, bet viņi jau ir pieradināti pie planšetes, viņiem grāmatas ir par smagu un tur nestrādā meklēšana. Vai tāpēc viņiem nav nekādas cerības atrast, ka šīs citāts ir Kārļā Skalbes un ieinteresēties ar par citām Skalbes pasakām?
K.Skalbi lasījuši neesam.
Jā, viņa bij ļoti nelaimīga Laime: tur, augšā, viņai bij iedots pārāk sīks mērs priekš nabaga ļaudīm; kur pietrūka, vajadzēja izlīdzēties ar smaidu, ar tukšu cerību, aiz kuras nebij nekā cita kā tās pašas grūtās dienas, kuras pil istabās kā kūtras ūdens piles no caura jumta. Lēnām viņas sariešas pie griestiem, un tu dzirdi, kā pie kājām tev nokrīt netīrs, pelēks piliens.K.Skalbe "Pasaka par vērdiņu"
"Daudz gaidīju, daudz cerēju,nabaga ļaužu dzejnieks dziedāja. Bet ko Laimei bij darīt, ka viņai nebij vairāk kā šis saldais vilts? Viņa bij ļoti bēdīga, kad tai nebij ko dot. Tad viņa dienām nozuda meža biezumā, klausījās, kā strazdiņš dzied un balodis dūdo uz savas caurās ligzdas malas. Viņai vajadzēja redzēt pieticību un prieku, lai varētu vēl ticēt laimei
Bet laime mani vīla,"
Būs kur obligāto literatūru skolniekiem palasīt... :thumbsup:Šeit es vēlētos mazliet iebilst, ka Kārlis Skalbe īsti nav skolniekiem, līdzīgi kā Andrejs Upīts (un īpaši viņš) un Jānis Poruks ar savu "kauju". Un pasakas Kārlim Skalbem ir daudz, vienā nedēļā pat visu nevar izlasīt. Arī Kubele.lv piedāva 30 dažādas Kārļa Skalbes "Pasakas" (https://kubele.lv/html/skalbe/01_Maras_koks.html). Viņas pēc nejaušības principa izvēloties konstatēju, ka nāksies veidot vel vienu sējumu ar Skalbes pasakām, ja reiz pat "Kaķīša dzirnavas" palīka "aiz borta". Kopumā tāda publicēšana nemaz nav tik vienkāršs process, īpaši ja mēģina skenēt un pārveidot par datorlasāmu tekstu, un grāmatās publicētais teksts ir piesārņots ar datortekstā samēra liekām zīmītēm, kas saucas - defises.