Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Mao 2016. gada 09. aprīlis, 09:41:31
-
Tā ir, ka pārsvarā jau tā šķiršanās, ja notikusi nodevība, ir aiz tam, ka tu negribi skatīties acīs un gulēt blakus tādam/ai, kas zin, ka tu esi lūzers/re?
-
Hvz. Droši vien ir grūti sadzīvot ar sajūtu, ka esi muļķis, jo uzticējies, bet Tevi šitā uzmet. Sapņi par happily ever after sagrūst, pasaka beidzas, un nonāc īstajā dzīvē. Kaut kas līdzīgs kā, kad saproti, ka nav ne zsv vecīša, ne lieldienu zaķa. Visa dzīve vieni meli.
-
Ko Tu apzīmē ar nodevību? Pliks dzimumakts alkohola vai satrakojušos hormonu ietekmē ir vienkāršs sānsolis.Nodevība ir,ja tuvs cilvēks,labi zinot par Tev svarīgām lietām un domām,kuras uzticētas tikai viņam,kautkāda mārrutka pēc ņem un izstāsta kādam,ar kuru Tu pat uz viena lauka dir@t neietu.To es saucu par nodevību.
-
Vienkāršs sānsolis tas ir mūsu izpratnē. Călī tā ir mega nodevība un sabrukusi pasaule, visi vīrieši cūkas :smoker:
-
Laikam jau katram tā nodevības latiņa ir individuāla.
-
Kuri ir tie "mūsu izpratnē"?
Pirms attiecībām vajadzētu noskaidrot, kas ir kas. Ja nesaskan vērtības šajā jautājumā, tad nav pa ceļam.
-
Tā nodevība nav sekas tam, ka šķiršanās (atsvešināšanās) jau ir notikusi...
-
Es nezinu, man ir pagalam dīvains raksturs visu to lietu sakarā. Bet skaidri apzinos to, ka vīrieši ir "no Marsa", ar pavisam citu ķīmiju, savu viedokli par lietu kārtību un arī nav vainīgi, ka daba ar šamiem tādā veidā rotaļājās. Ja šams tvīkst aiz sajūsmas un stāsta tev par mūžīgu mīlestību tas nekad nenozīmē, ka melo. Ne, tai brīdī viņš pats tam tic un nav nekāda iemesla noniecināt tās dvēseles izpausmes. Jo neviens jau ar tādiem vārdiem pa kreisi un pa labi nemētājās, un arī pateikt to nemaz nav tik viegli. Es to atzīstu, pieņemu un ticu. Tai pašā laikā, es skaidri apzinos, ka šams izies uz ielas un katra trešā - piektā - septītā būs tādas pašas sajūsmas vērta. Pasaule pilna ar foršām sievietēm un to nevar neredzēt. Un tas jau būs cits brīdis, cita situācija un sievietes vairumā ir pelnījušas atzinumu. Neviens nav vainīgs pie tā, ka vīrišķis grib padarīt "laimīgas" visas un prot novērtēt smukumu. Zinu, ka dažreiz pietiek uzsmaidīt un vīrišķis sāks "rosīties". Tie ir reflekši, jo šams ir dzīvs un tā arī nav viņa vaina. Es saprotu, ka tai brīdī nekāda sakara ar ļubestību nav, bet arī skaidri zināms, ka prasmīgās rokās ;o))))) to līmeni var sasniegt diezgan ātri. Un viss atkārtosies ,- šams tur tvīkst aiz sajūsmas un stāsta tev par mūžīgu mīlestību. Tas nenozīmē, ka melo - viņš pats tam tic". Neiet runa par to, ka tas ir piedodams, bet teiksim, ja es piesaku savam organismam dietu, visu dienu esmu lepna par savu rakstura stiprumu un tuvojoties pusnaktij atveru ledusskapi, tāpat vien. Ieraugu pagalam noskumušu desas luņķi un uzsmērēju desmaizi. Un tad mierinu sevi, ka tas bija tāds reflekss un tāpēc jau netaisīšu sev galu, vai ne.... Jā, par ko es gribēju teikt. Es to visu saprotu, mani nav un vispār nekad nav bijis ne kripatiņas greizsirdības, jo katrs drīkst darīt šai pasaulē ko vēlās. Vienkārši, ja es uzzinu, ka mans maigo jūtu izpausmes objekts ir intīmi izpaudies kāda cita jaukuma klēpī, ar to mirkli viņš priekš manis , kā iekāres objekts neeksistē. Nu tāda man tā ķīmija. Es pat nedusmojos, mēs varam palikt vislabākie draugi, stundām runāt pa telefonu un ko tur vēl, bet konkrēti mans organisms uz viņu vairs nereaģē, bet ar labdarību šai dzīves sfērā es nenodarbojos.
-
Buljlja kaka...
-
Pamodelējam situāciju šādu. Sieviete vai vīrietis uzkāro/ iemīl/ sajūsminās par kādu līdz sirds dziļumiem un patiesi. Sajūsmas objekts nav laulātais draugs. Beidzot situācija ir nonākusi līdz fiziskam kontaktam - tūlīt būs. Bet kaut kas nojūk pēkšņi - kaisles objektam ķieģelis uzkrīt uz galvas, kaisles objekts iestrēgst liftā, telefona nav. Nu da jebkas. Fizisks kontakts nenotiek tehnisku iemeslu dēļ.
Nu - ir vai nav nodevība?
-
Iemīlēšanās jau ķīmija smadzenēs, tai īpaši nepavēlēsi.
Bet vēlmju realizēšana jau ir pat ļoti kontrolējams process...
-
...kas zin, ka tu esi lūzers/re?
Ja nodotais sevi dotajā situācijā automātiski uzskata par lūzeri,
nevis nodevēju par draņķi, tad tā varētu arī būt.
Nodotajam problēmas ar pašapziņu.
-
Nez vai nodevējs par draņķi saucams, bet tiešām nav pamata būt lūzerim. Sāp jau briesmīgi, kad pamet, uzmet, bet ne jau tāpēc, ka nodotais ir slikts, sliktāks, nesmukāks, vājāks, lūzeris, vārdu sakot.. Man sāp pats nodošanas fakts, ja tā var izteikties. Nav te labo un slikto - vienkārši katrs ir savādāks, gan pamestais, gan nākamā pasija.
Manuprāt, nav taisnība arī teicienam, ka laiks dziedē. Neko nedziedē, bet padara savādāku, iedod citu skatījumu uz lietām, bet nekad nav bijis tā , ka viss sadzīst bez rētām, un ir gluds un smuks, kā bija pirms. Varētu teikt, pieredze, mācība (ļoti plašā vispārinātā nozīmē) vai varbūt labāk mācīšanās?
To visu es no sava zvanu torņa.
-
Laiks dziedē un kā vēl.Pēc gada paskaties un nesaproti - kā par tādu kretīnu varēji pārdzīvot? Un nekādu rētu, nekā... Tas ir brīnumdaris laiks.
-
Man dalītas jūtas pēc Pūkas un Nāras komentāriem.
Ja iedomājos savu attiecību līmeni (dziļuma un svarīguma nozīmē), tad nodevība traki sāpētu. Neesmu nodota ar kādu citu sievieti, t.i.neesmu dzīvē piekrāpta, bet nodevības sajūtu esmu piedzīvojusi citā nozīmē. Tādā aspektā pievienojos Pūkai - rētas paliek kā pieredze un mācība.
Nāras variantā - ja par kādu vīrieti pēc tam domā, ka kretīns vien bijis - tās nav bijušas dziļas attiecības. Drīzāk kas īslaicīgs un paviršs, kad neesi vēl otru iepazinis. Jo ilglaicīgi mēs taču neuzturam attiecības ar kretīniem, vai ne? :P
-
Nu nezinu, manā vērtību hierarhijā, nodevība kā tāda, jebkurā sfērā, ir kangarisms.
Vai tā būtu ģimene, draudzība, mīla, darbs, bizness, tēvzeme...
Nekad, nekad 100%īgi neuzticos cilvēkam, ja zinu, ka tas kādā sfērā bijis spējīgs uz nodevību.
-
Man nodevība saistās tikai ar attiecībām,ar citu nav bijusi saskare,pat nevaru iedomāties,kas tad varētu būt. Minnei taisnība, tās nebija dziļas attiecības, bet tāds nopietns romāns gan likās. Tādi īsti svarīgi cilvēki nav nekad piekrāpuši.