Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 11. aprīlis, 20:15:25
-
"Aļļo, doktor?... ņamņam šļam ... Vi bi ņemogļi posmotretj tam.... ņam šļurp ņam... možet eščo šļarp ņam ņam....tam štoto možno šļarp ņam ņam sdelaķ ņam ņam šļarp ņam ņam".
Es saprotu, ja esmu pati kādam piezvanījusi un šams ar kumosu mutē... bet nu izēd muti un tad rauj klausuli augšā. Bet ka pats var citiem zvanīt un vienlaikus žļamsīt...?
Nē, nu zinu cilvēkus, kuri arī mīžot pa telefonu runā. Brrr, vē. Un tad nomet tādu telefonu sev priekšā uz galda. Vē.
No vienas puses - labi, ka visur var sazvanīt. Bet no otras - cieņa pret otru, kas trubas galā, sen izčākstējusi....
-
Daudzi domā, ka to pa telefonu nevar dzirdēt,ka viņi ēd. Mani arī tas kaitina!
-
Cilvēkam varbūt vienkārši protēzītes sliktas :cry: . Ir taču vecāki ļaudis, kuri visu laiku čāpstina, jo zobi mutē neturas. Ja nu šis ir tas gadījums?
-
Ēd, padzerās, parunā ar citiem telpā esošajiem, aiziet uz WC, izlamā kādu autovadītāju, paralēli sarunai raksta sms (Kamēr es runāju, var dzirdēt, ka murmina līdzi drukājamajam tekstam, pie sliktāka garastāvokļa mēdzu apjautāties sms satura sakarā, tad salecās) .
Tie cilvēki, šķiet, tiešām nenojauš, ka dzirdēt var ne vien tekstu, ko viņi runā, bet arī visu apkārtējo.
-
Kur jums tādi nešpetni cilvēki sastopas?
Rafix, Tu esi dakterīts vai trolejbusa vadītājs, kurā ļaudīm jāklausās?
-
Dille - nemēdzu saasināti uztvert cilvēkus, kam varētu būt kāda fiziski-neiroloģiska vaina. Pašai bija vīratēvs, kuram piedevu visu cūcību virtuvē, jo cilvēkam ļoti patika gatavot un iepriecināt citus ar garšīgu ēdienu. Viņam bija tikai viena roka... Tas ir citādi. Te sabesīja mamaška, kura Inešuku noteikti līdz nervu sabrukumam būtu (moš arī ir) novedusi. Tai pakaļai mode tāda - ne ar ko un ne ar vienu nerēķināties. Nu, pretī saņem to pašu.... Un tad klimst riņķī, jo visi ir svoloči, neviens nepalīdz....
-
Debiloiidu pilna pasaule... beerns "mirst"... a, kad piedaavaa hosp8aali "kolje nu mirst" , (kur mirt var max neesoshaas vecaaku smadzenes), tad- oi, pagaidiet grikji veel nedavaariijaas...
Un nee, tas nav jedjinjichnijs sluchajs...
-
Es šitos te, gremotājus, klusībā saucu par atgremotājdzīvniekiem, vel ir viena kategorija, kuri savu kožļeni gremo tā, ka redzi, kas mutē notiek. Pretīgi, bet tak nevar aizrādīt
-
Debiloiidu pilna pasaule... beerns "mirst"... a, kad piedaavaa hosp8aali "kolje nu mirst" , (kur mirt var max neesoshaas vecaaku smadzenes), tad- oi, pagaidiet grikji veel nedavaariijaas...
Un nee, tas nav jedjinjichnijs sluchajs...
nu paga, ja tiešām konstatē, ka bērns uz sl-cu jāved, t.i. mātei līdzi jābrauc un mājās neviens pieaugušais nepaliks, tad izslēgt plīti, cepeškrāsni, nodzēst krāsni (vai vismaz izvandīt un aizvērt), lai mājās pārnākot vēl būtu mājas, būtu tā kā OK. Aizskriet panikā un atstāt katlu uz plīts, no kā ugunsgrēks izcelsies (es būtu spējīga tādā stresa situācijā), galīgi nebūtu labi :/
-
Mani vispār kretinē tā visur ēšana.
Uz ielas, transportā, kino, pat teātrī...
Varētu padomāt, ka visi hipogliķēmiķi!
-
Rafix, Tu esi dakterīts vai trolejbusa vadītājs, kurā ļaudīm jāklausās?
Neesmu ne mediķis, ne sabiedriskā transporta vadītājs.
Esmu ierēdnis valsts iestādē un man nevienam nav jāzvana. Visi tie "brīnumi" man zvana paši. Ja jau pats nospieda zaļo klausuli, tad varēja to darīt brīvā brīdī, nevis ēdot vai ko citu darot. Piekrītu Cammai - saprastu vēl, ja pats zvanu kādam un iztraucēju to cilvēku nepareizajā brīdī, bet ne jau nu tad, kad cilvēks pats ir izlēmis man zvanīt!
-
Par to ēšanu sabtransā- vai tā ir kāda jauna mode? Viņnedēļ vizinos tramvajā un pēkšņi mani pārņem kas līdzīgs sautētu kāpostu smārdam , bet gana jaudīgs, lai justu, ka visas manteļa padrēbes šūnas ar to piesūcas. Pagriežos- sēd aiz manis skolasbērns un sukā iekšā no "takeaway" kārbas kauč kādu ķīnīzeru ēdmaņu. Pateicu, ka saprotu, ka skola un pulciņi aizņem daudz laika un dzīve jaunajiem vienā stresā, bet vai tiešam viņš savu ļoti aromātisko maltīti nevar ieturēt kādā ārpus- transporta vietā. Palūrēja baltu aci, kauč ko nomurminājā, bet ēst prātrauca. Šodien atkal novēroju, ka tramvajā jauniete salāto no kārbiņas. Moš manā dzimtajā tramvajā- kāda pavasara akcija- "skolas brīvpusdienas nāvīgi aizņemtajiem". Jej Bogu, kad mēs augām, tad tik "Selgas" cepumus un limpeni "Buratino" skolas ekskursiju laikā, busā baudījām.
-
Latvijā ar to galīgi nav ne traki, ne uzkrītoši. Tad Tu nezini, kas notiek citur ;)
Šādos gadījumos neuzņemos spriedējas lomu, kādēļ sanācis tā, ka cilvēks (sevišķi skolasbērns) uzēd uz ielas vai transportlīdzeklī. Varbūt skrien no nodarbības uz nodarbību un tik vien laiciņš piesēst kā tramvajā.
-
Protams, ka situācijas ir dažādas. Vairāk purpinu par ēdiena izvēli- ir takš maizītes, dzerami jogurti un simtiem citu ēdmaņu, kuru aroms, kā Dž. K Džeroms raksta neož ar "divsimt zirgaspēku jaudu".
P.S. un tas puiškāns izkāpa kopā ar mani un devās virzienā,kur viens vienīgs māju puduris, ni skolas, ni kāda interešu izgl. centra, ja nu vienīgi kādas ēkas pagrabā nelegāls džudo klubs vai pagrīdes knipelētāju pulciņš :thinking:
-
nu paga, ja tiešām konstatē, ka bērns uz sl-cu jāved, t.i. mātei līdzi jābrauc un mājās neviens pieaugušais nepaliks, tad izslēgt plīti, cepeškrāsni, nodzēst krāsni (vai vismaz izvandīt un aizvērt), lai mājās pārnākot vēl būtu mājas, būtu tā kā OK. Aizskriet panikā un atstāt katlu uz plīts, no kā ugunsgrēks izcelsies (es būtu spējīga tādā stresa situācijā), galīgi nebūtu labi :/
Nee, ir jaapagaida, kameer durne dataisiis vakarinjas paareejiem beerniem un tad pasauks kaimeni ar beerniem paseedeet... laikam kaimenei tik beernus var uzticeet, grikju vaariishanu ne...
Un vsp man po, tik kaada h.ja peec tad zvaniija poe shitaada menedzhmenta?
-
Ja baigi ož, nav forši. A tā, kamēr manā mantelī savas taukās roķeles nenoslauka, kopumā pooo, lai katrs dara kā grib...
-
Nee, ir jaapagaida, kameer durne dataisiis vakarinjas paareejiem beerniem un tad pasauks kaimeni ar beerniem paseedeet... laikam kaimenei tik beernus var uzticeet, grikju vaariishanu ne...
Un vsp man po, tik kaada h.ja peec tad zvaniija poe shitaada menedzhmenta?
Nu ja paliek pieaugušais mājās un citi bērni, tad gan nebūtu tā kā ar vakariņām jāķēpājas... visādas dīvainības ļrutiņiem.... Neies jau kaimeni ar griķiem apgrūtināt ... A ātros var - viņi tak par to laiku algu saņem ... Vai vēl trakāk: ka tā kaimene vēl nesāk personīgos dārgos griķus arī ēst :D
Vai vnk - vismaz es - stresa situācijā tiešām varētu salaist menedžmentu galīgā tūtē... un ne to vien...
-
Latvijā vispār tendence visiem aizrādīt, sevišķi bērniem. Man arī aizrādīja, bērnam arī. Es kaut kā no šitā biju atradinājusies. Nekā krimināla nedarījām..
-
Nu, ja var ēst vienmēr&visur, kāpēc neēst runājot pa telefonu,
vispār vienlaicīgi ēst&runāt ar pilnu muti?
Man tas kā saistās kopā-audzināšana un kultūra.
Vēl nesen tas bija raksturīgi semočku gremotājiem.
-
Jā, galvenais ievērot "smalko stilu" . Bet nē, mums neaizrādīja par ēšanu. Es iesēdos mikriņā un ar ceļiem atspiedos pretējā sēdekļa atzveltnē, kaut kā tā sanāca, laikam kājas pa garu, uzreiz priekšējā beibe pagriezās un kaut ko tur krieviski vēkšķēja. Mikriņa šoferis neapmierināts purpināja, ka es nezināju, ka poga stop jāspiež utt.
Par ēšanu transportā, toč, neienāktu prātā aizrādīt. Kur nu vēl bērnam.
-
Značit es riebīgā Ēsmas tanta, ka aizrāda :talking: . Vakar pat vienu knēveli sapurināju(drīkst mani tagad izdot juvenilai justīcijai :fryingpan: ) Situācija- ieeju bulciņotavā, lūkoju gar leti maizītes, un tikām viens apm 6-7 gadnieks kauč ko runā ar pārdevēju. Sākumu skaidri nedzirdēju, vai nu nebija kārotās bulciņas vai šim naudas nepietika, bet tad pa visu bulciņotavu atskan no sīkā mutes- ej tu nah@#%% un sīks pa durvīm ārā, tur uz velosipēda sēd otrs lielāks, viņa sabiedrotais, kamēr mēs ar pārdevēju atkārtiem žokļiem, attopamies no šoka, sīkie ārpusē smīkņā un vēlreiz pabāž sejas bodē ar to pašu tekstu. Tad izskrēju laukā, sagrābu puisi aiz apkakles un teicu, ka šitā izrunāties nav smuki, lai tūlīt pat atainojas pārdevējai, ja ne- saukšu poličus, sīkais izrāvās, uzleca uz biedra riteņa bagažnieka un ķer nu vēju laukā... Sauciet mani par vecmodīgu riebekli, bet tiešām uzskatu, ka bērni ( sic!- ne visi, bet daži eksemplāri) atļaujas par daudz un pārlieku izmanto savas tiesības, un tādus ir jāpamāca.
-
Skolotājas tos na@#$ klausās katru dienu.. Nekādas tantiņas vēl nevienu nav pārmācījušas, bet veikala apsardze gan varēja iejaukties, ja riebīga izturēšanās pret pārdevēju.
-
Esmu vienreiz aizrādījusi sab.transportā vienai mamašai,
ārā bija lietains un knēvelis ar zābakiem dzivojās pa benķi, mamaša stāvēja blakus.
Kad taisījās uz izkāpšanu pajautāju, vai tie dubļi uz beņķa paliks.
Pablenza baltu aci, bet tomēr ar nēzdogu noslaucīja.
-
Skolotājas tos na@#$ klausās katru dienu..
Lūk, šis ir interesanti, jo kad mēs augām... Vienalga kā džeki atļāvās savā starpā izrunāties, bet, lai kāds, pat vislielākais mutes brūķētājs, atļautos skolotājai £$%%^ veltīt! Tātad ir kāds iemesls, kāpēc mūsdienās jebkurš knariņs var lekties uz nebēdu - jo nekas viņam par to nav.
-
Skolotājas tos na@#$ klausās katru dienu.. Nekādas tantiņas vēl nevienu nav pārmācījušas, bet veikala apsardze gan varēja iejaukties, ja riebīga izturēšanās pret pārdevēju.
aha, mazā bulciņotavā apsardze :D
Pat ja trauksmes poga ir, tad par katru izsaukumu jāmaksā un kamēr šie atbrauks, būs maksas viltus izsaukums, ja jau ēsma nenoķēra turpat klāt būdama...
-
Lūk, šis ir interesanti, jo kad mēs augām... Vienalga kā džeki atļāvās savā starpā izrunāties, bet, lai kāds, pat vislielākais mutes brūķētājs, atļautos skolotājai £$%%^ veltīt! Tātad ir kāds iemesls, kāpēc mūsdienās jebkurš knariņs var lekties uz nebēdu - jo nekas viņam par to nav.
un ja jau knariņu neviens nenosoda, tad ko uzklupuši vienam sievišķim, kas kontrolieri pasūtīja turp kur tai vieta....
-
Tagad visi visus mierīgi pasūta. Ja nav likuma burta, ko piemeklēt attiecīgam gadījumam.
-
tajā bulciņotavā bijām tik mēs- stāstā iesaistītās personas. Vajadzēja redzēt tās pārdevējas seju, knapi asaras valdīja un teica- varbūt,ka mājās viņi ir eņģelīši..." Sirds aptecējās, ka viens tāds knars var atļauties dvēselē iespļaut. Tiešām jāpiekrīt Mangustam kad mēs augām... Skan skarbi, bet reizēm ienāk prātā tas teiciens no anekdotes- "šitie jāsit, kamēr mazi" (skaidrojums bērnu tiesību aizstāvēm- ar to nedomāju fizisku izrēķināšanos), bet neuzskatu, ka tai vajadzētu būt normai, ka kāds, vienalga mazs vai liels, publiski kādu rupji pasūta, tik tāpēc ,ka lūk, viņš to var atļauties, jo tāpat neviens neko neaizrādīs.
-
Mikriņa šoferis neapmierināts purpināja, ka es nezināju, ka poga stop jāspiež utt.
Kad es, progresīva būdama :D, STOP pogu mikriņā savlaicīgi piespiedu, šoferis mierīgi aizvālēja garam pieturai, jo normāli cilvēki tak aizvien, pieturai tuvojoties, ceļas kājās, tenterē līdz šoferim un lūdz apstāties pieturā :P
-
Lūk, šis ir interesanti, jo kad mēs augām... Vienalga kā džeki atļāvās savā starpā izrunāties, bet, lai kāds, pat vislielākais mutes brūķētājs, atļautos skolotājai £$%%^ veltīt! Tātad ir kāds iemesls, kāpēc mūsdienās jebkurš knariņs var lekties uz nebēdu - jo nekas viņam par to nav.
A par ko jūs brīnāties? Viss likumsakarīgi - jau gadus divdesmit noris sociālā kampaņa par "bērnu tiesībām". Tiesības ir, pienākumu nekādu. Bērns ir Indijas svētās govs statusā un, ja šo kāds "morāliski traumē", tad viņš zvana pa uzticības tālruni un sūdzās. Skolotājus par tādu "traumēšanu" tad pašus satraumēs, ka maz neliksies, bet vecākus... nu, juvenālā justīcija jau tepat vien lūr ap stūri...
-
Es gaidu, kad beidzot vecākus arī Latvijā ņems pie dziesmas..
Minne, mēs Latvijā vairs nemākam uzvesties. Atceros, ka tajā pašā reizē man bija vēl viens aizrādījums. Eju kafejnīcā, bērns aiz manis. Durvis nebija aizvērušās, nezinu, vai kaut kur aizķērušās vai arī tādas durvis, kas ar roku jāver. Es nepaskatījos atpakaļ, bet jau pie letes, skatos, ko pirkt. Pie manis pienāk vīrietis un saka tādā skolmeistara tonī - jūs neaizvērāt durvis! Izrādās viņš tur sēdējis netālu no durvīm, aizvēris, bet ar to vēl nekas, ir jāpienāk speciāli klāt, lai pateiktu, cik es slikta.
-
Kinoteātros pokornu ēšanu pārvērtusies jau vienkārši par sērgu! Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt skatītājus, kuri NEierodas ar milzīgām turzām rokās un negrrmo visu seansu. Pretīgi un neveselīgi.
-
Šausmas, kā man garšo ķinīša nachos ar siera mērci! Silti, viegli pikanti. :D
-
Kinoteatri paši to kultivē. Biļetes pat uz visādām akcijām iztirgo, lai tikai cilvēki nāktu un rītu tos overpriced sū***. Jo cik tad maksā biļete par pilnu cenu? Kādu 7 eur. Ja vēl tikpat var dabūt par sū** kuru pašizmaksas ir ap 1 eur, tad peļņa sanāk krietni ievērojamāka, ne?
-
Kretinē tie grauzēji. Asociācija ar tiem semočkātajiem.
Vai tualetē lasītājiem. Divi vienā. Kuļtura.
Nākamā attīstības pakāpe - ēst tualetē.