Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: diddly 2016. gada 24. aprīlis, 18:01:24
-
esmu uz šīs tēmas
kaķim audzējs,ja kāds te sekoja,ja nē-pirms 3 gadiem izoperēja sarkomu
bija 2 ķīmijas,otrās laikā kaķim infarkts
tagad ir teju 3.gads
bet situācija-vemj,no rītiem-barota ar šprici,pati ēd tikai no Sheba konserva mērcīti,1x dienā
kāpēc tēma? meklēju atbalstu,pieredzi,nosodījumu
jo īsteni laikam vajag iemidzināt...bet kā to pateikt ģimenes loceklim,kuru visvairāk bučojam,ucinām un mīļojam????
-
:cry: :cry: :cry:
-
Kad mēs mūsu kaķi iemidzinājām (vecums plus slimība), nostrādāja dakteres vārdi - dzīvnieks cieš klusējot.
-
Esam atbildīgi, par tiem ko pieradinām...
es nu nebūšu nosodītāju rindās.
Bet to lēmumu par cita dzīvību pieņemt ir drausmīgi smagi...
un jāsaņem visa sava “vīrišķība“ un “jānocietina“ visa sirds. Tas nav viegli, turies...
-
Arī šis lēmums pieder pie atbildības uzņemšanās.
Ir nācies. Smagi. Bet kas jādara, tas jādara.
-
paldies,par atbalstu.
man nav atšķirības,vai cilvēks/dzīvnieks
joprojām esmu ...nezin,kā to sauc...šokā,komā... psiha...? :murmur:
-
Beidz tak vienreiz tik egoistiski kaķi mocīt!
Viņš nav vecs plīša lācītis, ko ik pa brīdim pielāpot uzčubināt, lai gulēt ejot saldāks miegs. Viņa ir dzīva, nomocījusies, bezspēcīga, ēst vairs nespēj /negrib. Viņai ir smagi, noteikti sāp ļoti, bet Tu negribi vinai palīdzēt, tikai tāpēc, ka gribās bučot buzinat un mīļot. Viņai gribas mierīgi aiziet.
-
Kādā brīdī ieskaties kaķucim acīs - skatiens tev visu pateiks skaidri. Parasti tiem, kas grib iet ganīties citās zaļās pļavās, tas ir nenormāli noguris, lūdzošs pēc miera.
-
Piaf...
varbūt,ka Tev ir taisnība
varbūt nav
kad tavam suncim tā būs,mož sapratīsi
mož nekad
bet vienalga,paldies,par komentāru
:cry:
-
Pēc pirmā suņa pieredzes, otrais netika mocīts bez jēgas un tika iemidzināts savlaicīgi.
-
KĀ var pateikt-savlaicīgi?
-
Kā var pateikt-SAVLAICĪGI? kurš tad būs spriedējs?
-
kam tā dzīvības uzturēšana ir vajadzīga,pasaki sev atklāti? dzīvniekam vai tev?
ja jau pat neēd, saki viņam paldies un ļauj iet.
-
Mans suns bija sasniedzis jau ļoti solīdu vecumu, bija jau nopietnas vainas, bet, kamēr redzēju, kā viņš katru rītu, kaut lēnītēm, bet apstaigā savu teritoriju apkārt visam dārzam, kamēr viņam bija interese par dzīvi, nespēju pieņemt šos lēmumu.
Vai Tavs kaķis izrāda kaut kādu prieku vai interesi par dzīvi? Reizēm murrā?
Tieši, kā Nomade teica, kad mīļdzīvnieka skatiens ir absolūti noguris, kad sāk vairīties no visiem, nolīst kur maliņā, kad neizrāda nekādu aktivitāti, ir laiks.
Jau kuro reizi atkārtoju, dzīvnieki nevaid, nežēlojas. Viņiem nenormāli sāp, bet viņi cieš un klusē.
-
Esmu dzīvē redzējusi dažādus variantus.
Kaimiņiene atvēlēja kaķim kaut kādu istabu, nesa ēdienu utt, bet ļāva nomirt pašam, teica - vai tad bērnu es arī iemidzinātu?
Cita paziņa iemidzināja, bet ģimenei teica, ka pats nomira.
Man visi bērnības kaķi tika nobraukti, bet kā rīkoties - to izlemjam tikai tad, kad pašam kaut kas ar dzīvnieku notiek. Katrs pats.
Mazliet ne par tēmu, bet mācītājs pateica, ka diemžēl savus mājdzīvniekus mēs paradīzē nesatiksim, jo viņiem nav dvēseles :(
-
Kā var pateikt-SAVLAICĪGI? kurš tad būs spriedējs?
Man gluži tas pats jautājums. :(
Jau nedēļu uz antibiotikām (špricē), bet nekas labāk nepaliek... sliktāk arī ne... mazliet ēd, sasveicinās, galvu dod pakasīt...
-
Mazliet ne par tēmu, bet mācītājs pateica, ka diemžēl savus mājdzīvniekus mēs paradīzē nesatiksim, jo viņiem nav dvēseles :(
Vai tik tas nav radības kroņa iedomības auglis?
Man tuvāka cita teorija - ka dvēsele ir visam. Un dvēsele evolucionē, un tieši tie dzīvnieki, kas šajā dzīvē izvēlējušies būt mājdzīvnieki, t.i., iepazīt cilvēku pasauli, ir ceļā uz to, lai kādā no nākamajām dzīvēm piedzimtu par cilvēkiem.
Ja paradīzē nokļūst tie patiesākie, nevainīgākie, uzticīgākie un mīlošākie, tad mūsu mājdzīvnieki to būtu pelnījuši krietni vairāk par dažu labu cilvēku.
-
Nav nekādas nākamās dzīves no reliģijas viedokļa.
-
Mazliet ne par tēmu, bet mācītājs pateica, ka diemžēl savus mājdzīvniekus mēs paradīzē nesatiksim, jo viņiem nav dvēseles :(
Kas tas par mācītāju, kādu reliģiju pārstāv? :)
Katoļi un arī luterāņi atzīst, ka dzīvniekiem ir dvēsele, tomēr dzīvniekiem nav brīvās gribas, līdz ar to viņiem mazākas iespējas izpausties. Viņi jau ir "pie Dieva", savukārt cilvēkam ir brīvā griba un darot labu vai ļaunu viņš izvēlas, kur būt.
-
Katrs jau var ticēt vai neticēt, kam vien grib. Es ticu reinkarnācijai.
-
Tieši tā! :) Katrs mēs to ticību personiski pārbaudīsim :)
-
Nu ja jau kaķis dod galvu pakasīt un sasveicinās, tātad vēl interesējas par dzīvi :)
Mans suncis toreiz jau bija pusnemaņā... Un vienalga, nav jau vienas atbildes, tiešām jāsajūt, kā darīt. Bet tas ir baigi smagi.
-
Dille-jā,vakar mēs redzējām,cik slikti viņāi ir. Līdz tam jau arī viņa vēl interesējās par pasauli. Šorīt man vairs nemurrāja. Juta. :cry:
-
daddy,pie kura doka Tu savu dzīvnieku ved? kaķis vai suns slims?
-
kaķis. Purvciemā vet. klīnika. Ārsta vārdu nezinu, bet nav pamata domāt, ka ārsts slikts...
-
nu,ne par sliktumu domāju. vnk,ja iekšķīgas vainas,labāka par Fjodorovu laikam nav. Bet viņš Ziepniekkalnā,un laikam vēlkkur pieņem.
-
Tas mācītāja teiciens,ka dzīvniekam nav dvēseles....tas vedina uz pārdomu,kas tad vispār ir dvēsele?Vai tad cilvēkam it-kā esošā dvēsele nav saprāta,jūtu,prāta koplekss?Un ja runājam par jūtām-tad draudzība,mīlestība,nesavtība un pašaizliedzība mājdzīvniekiem piemīt pat lielākā mērā nekā cilvvēkam.Kā gan var teikt,ka nav dvēseles?
Par eitanāziju.Cilvēks (kamēr vēl ciešanas nav pārmēru) turas pie dzīves,jo cer-ka varbūt tomēr.....
Dzīvniekam instinkts ir spēcīgāks,viņš pie dzīves neturas,kad jūtas slikti,Tikvien,cik sirds stipra.Tākā ja dzīvnieks acīmredzami cieš (lai gan nevaimanā kā dažkārt cilvēks)-tad cilvēka pienākums ir ciešanas izbeigt,jo tas ir mūsu spēkos.Kaķim nav vajadzīga dzīve,kurā viņš vairs nespēj piedalīties!