Sarunu forums
Noskaņojums => Priecājos => Tēmu iesāka: kvadra 2016. gada 26. aprīlis, 23:54:52
-
Braucu šovakar pa tumsu mājās, un pēkšņi auto priekšā lukturu gaismā - ezis čāpo! Pavisam nobremzēt, jūtu, vairs nepagūšu, toties piebremzēt un sastūrēt tā, lai šis starp riteņiem paliek, vēl varu. Jūtu, kaut kāds mazs uzsitiens tomēr ir... Sasodīts, vai tiešām man tā buferapakša tik zema?! Pabraucu uz priekšu, nogriežu malā ar avārijas gaismām, pa to laiku vēl trīs vieglie un smagais garām pabrauc... (no kurienes nomaļajā Granīta ielā vēlā vakarā tāda satiksme?!) Eju lūkoties ezi, jau nocietinājusi sirdi skatam, ka būs izšķaidīts pa asfaltu... Bet tavu brīnumu - ezis, sveiks un vesels, turpat vien kustās, tik izskatās tāds apjucis un grozās, kā nesaprazdams, uz kuru pusi lai iet! Visi šoferi kaut kā bija pamanījušies viņu nenobraukt! :) Paņēmu adataino kamolu, izbaudīju, kā rokās šis ritinās un pukšķina, ienesu dziļāk mežā... Ar pamācībām nenākt vairs uz ceļa... Sēžos atpakaļ savā vāģī - ar tādu laimes sajūtu! Un rokas - joprojām smaržo pēc eža :)
[attachment deleted by admin]
-
Tik forši! Ka ir gādīgs cilvēks, kurš apzinās savu iespēju robežas un tomēr izdara tā, lai labāk. Super! :big_hug:
-
Arī nopriecājos par Kvadru. Ezītim paveicās.
-
Mums pilns āģis ar ežiem, kādus trīs jau esam izglābuši
-
Kaut visi tā .... Mēs ar vienu reizi nonesām ezi no ceļa, bet tad vēl ilgi domājām - vai uz pareizo pusi.
Paldies visiem šoferīšiem pirms un pēc, kas saprata un apbrauca ....
Bruņurupuči ir nesti nost 2reiz.
-
Tikko, nest nevajadzēja, bet piebremzējām ar lielu pietāti. Ezis ļoti lēni un cienīgi aiztipināja.