Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Minne 2016. gada 10. maijs, 18:00:32
-
Šopēcpusdien notika tāda īpatnēja iepazīšanās un es, mazliet apjukusi un spārnota, kātoju pa ielu. Savā pacilātībā pēdējā brīdī izvairījos no gruntīgākas madāmas, kura nāca man pretī. Fiziski nepieskāros un neuzgrūdos. Bet aiz muguras izdzirdēju sev adresētu vārdu, ko pirmajā brīdī pat nesapratu, jo ikdienā vairāk domāju vāciski. KOROVA! Vēlāk iedomājos, ka varbūt vajadzēja nopakaļ nokliegt POŠLA NA H...! Lai zina, ka te arī kaut ko saprot! :D
Bet, ja nopietni, bija mazliet pēcgarša par zināmas tautības bābas vajadzību pēc prastas rupjības zemē un vidē, kur cilvēki patiešām ir savstarpēji ļoti laipni un draudzīgi
-
Sūdu kaut apzeltī, tāpat smirdēs...
-
Njaa, varbuut, ka arii vajadzeeja kaut ko atcirst.
-
Priecājies, ka neizskatījies pēc tautietes!
-
Es gan kko pateiktu :D
-
Minne, Tu ar neattapīga - tā madāma tak arī gribēja ar Tevi iepazīties un
stādījās priekšā nosaucot savu vārdu!
-
Par to, ka arī citur saprot dažādas valodas..
Kaut kāds 198...6/7(?).. Klases ekskursija uz Minsku.
Ha, šeit ir interesanti - mēs saprotam, mūs nesaprot. Vajag izmantot.
Ko gan varētu darīt defoltie razpizģaji?! :D
Saldējuma kioska pārdevējai tika palūgts, lai a la "nerij viena, iedo mums ar pāris saldējums. Un tikai nedi@s daudz".. /vispār jau bija krietni rupjāk. Bet latviešu valodā/.
A ko šī?!
Izliecas pa mazo lodziņu un pajutā: Ko jūs zēni vēlējāties? ... Arī latviešu valodā :)
Minn, a Tev vajadzēja atbildēt: "otkativaj peļmeņ žirnij" :D ... un mīmiku nofotografēt!
Pasens stāsts no pārpildīta tramvaja:
-Atvainojos, vai Jūs nākamajā izkāpsiet?
-Ja po vašemu sobačemu ņepoņimaju.
-Aaa. horošo, budu po vašemu... S DOROGI SJEBALA NAHUJ SUKA ŽIVUČAJA..
Toč, klusēdama sjebala :D
-
Brom, tad man tiešām gabaliņš pakaļ būtu bijis jāpaskrien, lai nolamātos, jo par vēlu sagremoju, ko šī teica un ka tā gove biju domāta es :D Man kauns uz ielas bļaut
-
jo par vēlu sagremoju, ko šī teica
Nespēju neatcerēties veco aņuku (?)
Kultūras ministrija. Sēž pie galda sekretāre Ņinočka un raud, asaras šķaidīdama, pilnā balsī un elsodama. Kamēr viņu nomierina, puse dienas kaput. Beidzot šī, asaras rīdama izdveš:
Visu mūžu sapņoju izveikt dzīvē slaveno aņuku:
Zvans.
– Aļļo, garaž?
– Ņet, bļatj, miņisterstvo kuļturi!
Iekārtojos par sekretāri Kultūras ministrijā, un šodien - zvaigžņu sakritība - patiešām viens zvanītājs izcēlās ar "aļļo, garaž?"
Bet es, kā dura, pilnīga dura, viņam pieklājīgi - nē, jūs kļūdījāties...
Āāāāāāāāāāāāāā....
-
Būtu atbļāvusi kko, kā te iesaka, beigās par labākajām druškām kļūtu un kafiju sadzertu kopā. : D
-
Būtu atbļāvusi kko, kā te iesaka, beigās par labākajām druškām kļūtu un kafiju sadzertu kopā. : D
Tas nav par mani :D