Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: ineshuks 2016. gada 25. maijs, 19:40:25
-
Kkaa sanaak jau kuro reizi neilgaa laikaa veerot, kaa sievishkji dricelee sabeestuvju personaalu... atnaakushi ar gjimeni un piesienas po povodu i bez... beerniem viss pofig, kaa jau beerniem, viiri smiin uusaas, a sievishkji kasaas uz urraa...
No malas izskataas savaadi, ka gjimenes komfortu agresiivi aizstaav sieviete, kameer viiriec, es pat nezinu kaa nosaukt...
-
Bet dažreiz bez īpašas aizstāvēšanas komforts iestātos daudz ātrāk... Es kādreiz arī ļoti uzstāju uz savām tiesībām un savu patiesību, bet pēdējā laikā mēdzu izsvērt ieguvumus un zaudējumus. Un bieži saprotu, ka man noskaņojums sabojāsies daudz vairāk, nekā būs tas ieguvums.. Varbūt vīrieši vienkārši agrāk nonāk pie šāda secinājuma?...
-
Vīrieši parasti neiespringst, viņiem vnm pārsvarā viss ir labi, vienīgi varbūt nepatīk, ja sieva kasās, bet ko tur publiskā vietā citu darīt - jāsmīn ūsās.
-
Sievišķi vairāk kaifu ķer no kasīšanās procesa kā tāda. Jebšu tas viņām ir paņēmiens, kā tvaiku nolaist. Bieži vien jau uzreiz var redzēt, ka ar, lūk, to tur būs kašķis, viņa jau ir ieradusies ar vēlmi uzkasīties un meklē jebkādu ieganstu.
Veči arī reizēm kasās, bet krietni retāk. Viņi laikam drīzāk ieraus glāzīti stresa noņemšanai, nekā bābiski kasīsies.
-
Tur jau taa lieta, ka taa shuume ir daudz lielaaka par iemeslu...
Pienu tiem nabagiem par kaitiigu darbu jaadod...
-
Man allaž šķiet, ka vēlme kasīties, arī publiski,
ir pārsvarā sexuāli neapmierinātiem indivīdiem.
-
tuk, no tā mums būs saprast, ka sievietes prot apmierināt vīriešus (jo tie kasās mazāk), savukārt vīriešiem ar sieviešu apmierināšanu īpaši nevedas?
-
Njā, daudz maz tā...
Vai tās ir tās pašas sievietes kuras kasās un kuras apmierina,
tas gan būtu pārdomu vērts...
-
tuk, no tā mums būs saprast, ka sievietes prot apmierināt vīriešus (jo tie kasās mazāk), savukārt vīriešiem ar sieviešu apmierināšanu īpaši nevedas?
Vai tās ir tās pašas sievietes kuras kasās un kuras apmierina,
tas gan būtu pārdomu vērts...
Tātad turpinot varam izteikt varbūtību, ka kašķīgām sievām vīri laiž pa kreisi/apmierināti ūsās smīn/. Bet - tā sieva ir kašķīga tāpēc, ka neapmierināta vai neapmierināta tāpēc, ka kašķīga?
-
Valdonīgi kašķīga, lai vīrs pat nedomātu šļūkt.
-
Hā,tā taču ir sevis prezentācija!Un tā nav atkarīga no vīrieša klātbūtnes vai nebūtnes.Re kāda ES varena,ieviesīšu te kārtību,lai vienreiz tie sāk strādāt!Lielāko tiesu šitādi cilvēki cieš no zema pašnovērtējuma,tamdēļ to vajag prezentēt un pierādīt skaļi un publiski.Kaut gan varētu savus aizrādījumus izteikt klusi un mierīgi,vai vēl labāk-pie vainīgās iestādes administrācijas.Bet nē-vajag ,lai visi redz.Un protams,ja redz pašas vīrietis-tad tas vēl bonuss ++.
Sievietes vairāk satraucas par to,kā viņas tiek novērtētas un uztvertas-tamdēļ arī sevi skaļi apliecina,kamēr vīriešus tas mazāk satrauc un kādas sīkākas nebūšanas tie pat neievēro,kur nu vēl tamdēļ traci celt.
-
Ja ja ja.. Aha... Tik kaut kā večus trennuškās un pirkstiem vēdeklī nākas daudz biežāk redzēt... Nuja, pirksti vēdeklī mēdz būt arī tad, ja sardiļpirksti aiz resnuma kopā neiet...
-
"kameer viiriec, es pat nezinu kaa nosaukt..."
Tas viss notiek mīļā miera labad - Tev vajag, Tu arī kasies, es tiešām pastāvēšu un ūsās pasmīnēšu :)
-
A ber bet, ja tas enerģiskais jaukums tāpat kasās un regulē veci zem deķa, šim varbūt nemaz nav daudz jāiespringst un jams vienkārši izbauda tās atrakcijas nakts garumā. Nekad nevar zināt, varbūt pat patīk... Kamēr otrā puse šim nodod sutu par to, ka šams neguļ pareizā leņķī, ka kaimiņu Anna piekopj pavieglu dzīves veidu un ka viņai jau līdz kaklam šama zeķes, kas mētājās zem gultas, vecis blenž griestos un atsauc atmiņās kaimiņu Anniņu, kurai ir "draudzīgs" raksturs, apaļumi pareizā vietā un droši vien nebūtu nekas pretī tam, kādā leņķī šams guļ... Idille.
-
A ber bet, ja tas enerģiskais jaukums tāpat kasās un regulē veci zem deķa...
Kasīšānas, burkšķēšana un pamācības, šķiet, arī tēraudu par vārītu makaronu pataisīs... un pludojošu slapjumu izžāvēs :)
-
Vot ja vinjas kasiitos BEZ vecha klaatbuutnes, to mans pasaules uzskats vieglaak sagremotu...
A skalji breekt un peecaak veel veci kuudiit un paarmest shim, ko shis nebreec... kkaada kastraacija...
-
Tu ko, kad vecis, pat lai kāds nīkulis, tomēr “radibas kronis“;;)) blakus, cita duka,
ko tāds vārgs, maigs sievišķis viens pats kasīsies...
-
he, he, publisks skandāls toč ir labāks par seksu, es gan tādu uzrīkoju tikai vienreiz, un bez veča klātbūtnes, turklāt ar pilnīgi pamatotu iemeslu. Bija nodots drēbes pāršūt veikalā-darbnīciņā, atnāku izņemt, durvis ciet. "Slēgts uz 15 min". Nogaidīju gandrīz pusstundu, tad nāk abas skuķes, esot pusdienās bijušas. Johaidī, a pa vienai pusdienās nevar aiziet, tāpēc veikals jāslēdz ciet?! Un pasūtījums nebija gatavs, bet es ne katru dienu uz centru braucu, lai varētu nākt atkal un atkal. Tad gan es skandālu uzrīkoju, vadītāju pieprasīju, un atvainošanos un atlaidi dabūju :) Un pie viena kaifu, ka pilnīgi legāli varu braukt kādam augumā :)
-
Es laikam reti esmu sastapusi abus kašķīgus - gan vīrieti, gan sievieti. Parasti kašķējas tikai sievietes. Vīrieši, ja iesaistās, tad par tēmu.
Tā kā man ikdienā darbā nākas sastrādāties gandrīz tikai ar sieviešu dzimuma pārstāvēm, tad varu 100% apgalvot, ka kašķa moments var sanākt pat par nieku. Tāpēc jau tie vīri smīn ūsās. Kā lai nesmīn - bābietis nolaiž tvaiku uz kādu citu, pēc tam mājās būs miers no viņas. Es arī smīnētu! :)
Un tur maz sakara ar valdonību. Drīzāk ar takta izjūtu un pacietības mēru tieši tajā momentā.
-
Pēc dzīvē pieredzētā, veru vienīgi piebilst, ka "augstākās virsotnes" kašķēšanās mākslā (tāpat kā daudzās citās jomās) tomēr pieder vīriešiem...
-
Neprotu kasīties, man tas bojā garīgo (bija pieredze skolas laikos). Tai sakarā man pavisam cita reakcija, jo skaļāk kāds blakus bļauj, jo es esmu mierīgāka un uztveru situāciju kaut kā no malas. Atceros tikai divas reizes, kad kāds uz mani bija pacēlis balsi. Vienu reizi trāpījos nelielā kolektīvā, kur šefene bija maigi sakot ... nu, pat nezinu, - papīri tika svaidīti pa gaisu, kolektīvs nejēgas un neprašas. Pienāca reiz arī mana kārta, izsauca pie sevis uz klopi :fryingpan: , un sākās... Ko tur daudz, kad viņai tas tvaiks nedaudz pierimās un šamā bija gatava mani uzklausīt, es viņai pateicu, ka man viņas ļoti žēl, iedomājoties to, cik tas drausmīgi, gadiem ilgi nākt uz darbu, kur tev apkārt tikai muļķu bars, kuri ne tikai nesaprot ko tu no viņiem vēlies, bet pat droši vien tevi neciena un neatbalsta. Tas būtībā ir šausmīgs liktenis. Un tad viņa sāka raudāt... bet man palika neomulīgi. Kašmars.
Otrā reize bija zaļā jaunībā... tad beidzās viss ar to, ka abas puses bija pārsmējušas...
-
Man domāt klasika - kur sieviete tanks, tur vīrietis dārzenis.
-
Man domāt klasika - kur sieviete tanks, tur vīrietis dārzenis.
Un arī otrādi - ja vīrs dārzenis, tad sievai nākas būt tankam...
-
Strādaju ar cilvēkiem gadiem un redzēti visādi varianti: sieva kašķējas - vīrs klusē; sieva sūta vīru sūdzēties, kurš tādēļ izskatās dziļi nelaimīgs; kā arī vīrs liek sievai, maigi sakot, ''aizvērties''. Vienmēr nodomāju, ka agrāk vai vēlāk šitās mūžam neapmierinātās kašķenes tiek atrastas noraktas dārzā zem rožu krūma.
-
Es kā pesimiste (tas ir - labi informēta optimiste) varu teikt, ka sieviete tanks ir liela nelaime - ja viņai ir dēli, top nākamā dārzeņu paaudze. Štrunts par to vīrisķi līdzās, tas jau pieaudzis. Bet māmiņām, kas bērnus audzina vienas, pastāv šāds risks tādām kļūt.
-
Un ko tad viņām darīt? Kas viņu vietā dzīvi vilks un to dēlu audzinās? Ir varianti? Nodzerties, kā to dara vīrieši? Palikt par bomzi? Tas tā sievišķīgāk, parādīt, ka netiec ar dzīvi galā, ka neesi tanciņš.
-
Es kā pesimiste (tas ir - labi informēta optimiste) varu teikt, ka sieviete tanks ir liela nelaime - ja viņai ir dēli, top nākamā dārzeņu paaudze. Štrunts par to vīrisķi līdzās, tas jau pieaudzis. Bet māmiņām, kas bērnus audzina vienas, pastāv šāds risks tādām kļūt.
Man liekas, ka tikpat labi dēlus var sabojāt jūtelīgas sievietes. Tur ir jātrāpa pa vidu, visu ar mēru. Nav labi ne tanks, ne emocionāli nestabila sieviete. Un vispār dēlu jāaudzina vīrietim. Ja tāda nav, tad labāk būt sievietei-tankam. Vismaz kaut kādu mērķtiecību jau dēlā ieaudzinās. Mammas ar pārāk plašu emociju spektru bieži aizmirst to stingro roku/stingros grožus, ko vajag puikam konkrētā vecumā. Bet var jau gudri d*rst no malas, kā audzināt bērnu vienai, es noteikti naktīs raudātu spilvenā no fiziskā un emocionālā pārguruma.