Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 21. jūnijs, 19:58:46
-
Tikai tāda sajūta: šķiet, ka dzīve skrien un man tā jānoķer. Bet nevaru, vienmēr kaut kā sanāk pakaļ vilkties, nav spēka to panākt.
Jāiet pie psiha, ja?
-
Atvaļinājumu? Vai kādas dažas brīvas diena savā nodabā, padarot kaut ko, kas pašai patīk, nevis tikai to, ko grib apkārtējie?
Tas par to, ja nav spēka (panākt dzīvi). Nav enerģijas, jo enerģija aizplūst kaut kur citur. Mazinās ticība iespējām, jo mazinās spēks (enerģija). Protams, ir situācijas, kad nevar darīt vai nedarīt tikai pēc savām vēlmēm. Bet tad var pārlikt prātā, ka tā tas, piemēram, šobrīd ir, un tāpēc arī ir šādas izjūtas, kādas ir.
Taču tas tā stipri subjektīvi.
-
Nomade, pazīstama situācija. Daudz šādas ne visai jaukas pieredzes. Bet kā tikt galā ar šo sajūtu - man vēl nav izdevies. Man pa pēdējo gadu ir tikai 1 tāda diena, kad es jutos dzīva, dzīvē un varbūt pat laimīga.
Tad vēl pa kādai stundai visa gada garumā, kad daru to, kas MAN patīk.
Kā Ziedonis teica: Un tādas lielas laimes nemaz nav, ir sīkas laimītes un sīki ikdienišķi prieki.....
Manā skatījumā - noķert dzīvi= būt laimīgam=būt harmonijā ar sevi un pasauli.
-
Jau krietnu laiku neko neķeru, vien baudu, lai dzīve ķer mani, ja tai nav citu ko darīt...
-
Šitais katram uznāk, tikai katram savā laikā un savu iemeslu dēļ. Pasēdi un pie sevis padomā, vai tas, kam netiec pakaļ, tiešām ir tas, ko vajag panākt.
Salīdzinoši nesenā pagātnē man bija iespēja pagulēt un padomāt par dzīvi. Nonācu pie secinājuma, ka baigi daudzas lietas, ko dzīvē esmu darījis, esmu darījis tikai tāpēc, ka tā taču jādara. Iet uz otrās pakāpes māsīcas izlaidumu tikai tāpēc, ka viņa Tevi uzaicināja, nav obligāti, ja vien jums nav tiešām labas attiecības, jo, visticamāk, viņai mamma lika aicināt. Divi zaķi ar vienu šāvienu - viņai par vienu cilvēku, kurš īsti neinteresē, bet ar ko kopā jāpavada vakars, mazāk, man vakars, kurā varu darīt, ko gribu, neskaidrojot visiem pārējiem, kas ieradušies pienākuma pēc, kāpēc dzīvoju tā, kā dzīvoju.
Ja Tu nekā nespēj panākt savu vilcienu, varianti ir divi - vai nu Tu skrien pa pārāk līkumainu ceļu, vai arī Tev vispār nevajag to vilcienu! Vēl taču ir arī jahtas, lidmašīnas, velosipēdi. Ceru, ka saprati, ko es ar to domāju.
-
Man arii šobrīd ir sajūta, ka bail ko nokavēt nepaspēt (visu vajag uzreiz un tepat), bet tai pašā laikā, loģiski, ja dzīvo tādā vāveres ritenī, kā to daru es... dzīvot laika nav ir viens liels maratons ...
-
Cilvēkam ir jāatpūšas, organisms mums ir viens, debesis jaunu nedos, daba, jūra, galvenais svaigs gaiss un kāda mīlestība!