Sarunu forums

Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 22. jūnijs, 08:51:29

Virsraksts: Es visu atdevu sportam...
Rakstīja: Camma 2016. gada 22. jūnijs, 08:51:29
Cik daudz reizes dzirdēts izteiciens.... Un cik muļķīgs. Jo parasti dzird no cilvēkiem, kas visu mūžu tikai skrējuši (piemēram) un tad ap gadiem 30mit atģidušies, ka nav Forests Gamps un ar skriešanu vien maizīti atlikušajam mūžam nenopelnīs.
Savulaik pati taisījos ''visu sevi veltīt sportam''. Labi, ka treneris gadījās ar galvu un strikti pieprasīja rezultātus arī izglītībā gan skolā, gan augstskolā.
Man puika savulaik gribēja ''tikai braukt'' - pajautāju, vai taisās dzīvi beigt 40 gados, vai visu mūžu sēdēt taksometrā? Paldies Dievam, izdomāja ko jēdzīgāku...
Ak, jā, nerunāsim par izcilajiem futbolistiem vai hokejistiem, kuri 5 gados nopelna miljonu - tādi ir cik pasaulē? Un ko pēc tam?
Virsraksts: Re: Es visu atdevu sportam...
Rakstīja: Trix 2016. gada 22. jūnijs, 10:05:37
Un tad viduvēji sportisti pārkvalificējas par viduvējiem treneriem bez talanta pedagoģijā un bez inteliģences...
Virsraksts: Re: Es visu atdevu sportam...
Rakstīja: olgucis 2016. gada 22. jūnijs, 12:02:24
Un cik to gadījumu, kad atvases sasapņojušās par vis dīvainākām profesijām,- būšu rakstnieks, aktieris, kapteinis un kas tur vēl... Izlaužās cauri visiem tiem konkursiem, studē kaut ko 5-6 gadus. Nav runa, par to , ko viņiem tur māca. Pēc manas pieredzes - man ir divi diplomi - tas, kas tur tiek pasniegts ir ļoti tālu no reālās dzīves un konkrētas profesijas. Viss nāk ar praksi un darba pieredzi. Un tad beigās, kad interesentam tiek izsniegti kārotie vāciņi , izrādās, ka grāmatu lasīšana vairs nav tautā tik aktuāla, pēc aktieriem nav īpašs pieprasījums, kapteiņu ir tik daudz cik kuģu un štati jau gadu desmitiem nokomplektēti... Un te  sākas Vakars! Jo izrādās, ka lai dzīvotu šai pasaulē ir vajadzīga nauda, ka to ir jānopelna un tu ar saviem diploma vāciņiem nevienu neinteresē. Kašmars. Es pazīstu tikai vienu cilvēku, kas piepildīja savu sapni. Bērnībā dzīvoju stāvu augstāk virs Piebalga. Kad sētā čupojāmies ar sīko baru, un pļāpājām par visu kaut ko, viņš teica, ka grib būt diplomāts. Liekas, kādā 8 klasē. Un palika. Bet arī ne uzreiz. Cits jautājums, kāds šams bija tas diplomāts, tur viedokļi dalās, bet sapni tomēr piepildīja. Laikam, tomēr ir vērts arī sapņot.;o)
Virsraksts: Re: Es visu atdevu sportam...
Rakstīja: ineshuks 2016. gada 24. jūnijs, 13:10:36
Kapteinis nu gan bez darba un naudas nebuus...

Tas taa, offtop...
Virsraksts: Re: Es visu atdevu sportam...
Rakstīja: Atuss 2016. gada 30. jūnijs, 12:59:30
Nepareizi ir tikai beigās pazust, dzīve ir jādzīvo ar dziļiem sapņiem un mīlestību neaizmirstot ļauno!