Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Teātris, kino, TV => Tēmu iesāka: Pūka 2016. gada 25. jūnijs, 00:06:44
-
Skatos paa TV1 Brīvdabas izrādi. Kaitina. Nemitīga pārspīlēta bļaušana. Skaistā aina ar Pēteri un Auci pirtiņā nekāda. Un visi kurkstošie un kviecošie ķēmi, Laimas mātes parodija uz koka kājām - kāpēc? Nesapratu. Ja te jau bija tēma par Silmačiem, tad atvainojos.
Bet varbūt kāds lielāks teātra sapratējs man paskaidros , kas ar to bija domāts, kā jāsaprot.
Egliens pie klavierēm, iespaidīgi, Lūriņas Antonija arī normāla. Aleksis Āmanis kā tāds telš. Visi pārējie kā driģenes sarijušies vai zālīti appīpējušies. Ieviņas "seksīgās"(vēdergala stutēšana gaisā) kustības vispār kronis. Brrrr, skaidrā šito skatīties nevaru!
-
Man īsti neiet pie sirds kā reiz tās kādreizējās "pareizās" Skroderdienas, kurās Kairiša un Jakovļevs bija galvenajās lomās.ŠIS IESTUDĒJUMS man liekas daudz smeķīgāks un kolorītāks, bet nianses - gaumes lieta. Man arī Sebres Ieviņa neliekas visu laiku labākā un tāda nedaudz vulgāra, Sluckas Bebene arī nav mīlākā Bebene tāpat kā jaunā Zāra, bet iestudējums kopumā liekas vnk iIZCILS.
Dāma (puiša uz koka kājām izildījumā) man domāt, ir Laimas mātes tēls speciāli šim brīvdabas iestudējumam. Nekāda vaina-gluži otrādi !
-
Man gan patika, gan vietām nepatika, bet brīvdabas iestudējumam lieliski.Pirmā brīdī, pie Lūriņas neciešami spalgās dziesmas izslēdzu. Bet tad atgriezos, viņai vairs tādi soliņi nebija par laimi, un tiešām bija interesanti un jautri
Vietām jau bija pavulgāri, ar kaut kādiem stipri slāviskiem gājieniem.
Idille pirtiņā vienmēr ir bijusi neciešami salda, bet tā Laimes māte uz ķekatām tomēr neiederējās. Vai arī vajadzēja tādiem tēliem būt visu laiku, jo ideja baigi foršā. Tāpat tie komentētāji uz jumtiem. Tās vecenes kaut kā negāja kopā. Alekša žaketei beigās kaut kas noteikti nebija kārtībā.
Bet daudzas starpspēles un epizodes bija lieliskas, un padarīja vienkāršo dziesmuspēli pat nopietnāku
-
Es saprotu, ka paspilgtinājumi/pārspīlējumi piedien brīvdabas izrādei, bet man pie tv nepatika.Savu postu uzrakstīju, kad izrāde bija tikai pusē. Žīdiņu trio bija ok, Liuzniks smuki dancāja. Ieviņa, kā jau Narcise pieminēja, man likās ne tikai vulgāra, bet pat ļoti vulgāra. Kārlēns - idiots no dzimšanas un pēc tam apdolbījies ar narkotikām - nekas cits man prātā nenāca.
Beigu skats, kad kā kaimiņu māju ļaudis nāca vecie aktieri - labi izdomāts, man patika.
Bet apdziedāšanās par mūsdienu - tēmām neasprātīga, pliekana.
Varbūt uzrakstīs kāds, kas dabā bija uz vietas - kādas sajūtas.
Vēl par Laimes Māti - puisis uz koka kājām, nevīžīgos paltrakos, kas būtībā parodē tautastērpu ar lejkannu rokās. Nu ir lietas , ko NEVAJAG parodēt, ja nevar to izdarīt izcili.
Orķestris, ar mazu atsauci uz Bregoviču, lai nu būtu. Egliens - malacis!
-
Pēc Kairišas un Jakovļeva, jau bija vēl citi iestudējumi - Dūdars Šoriņš un Antonija (kas? aizmirsās pēkšņi)....
-
Idille pirtiņā vienmēr ir bijusi neciešami salda
Nedaudz off, bet man ļoti patika JRT izrāde, kurā šīs ainas nemaz nebija. Nemaz netrūka. Un Blaumanim pašam tā arī galu galā likusies neizdevusies un lieka.
-
http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/49790-iss-un-nesapigs-kurss-skroderdienu-vesture.htm (http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/49790-iss-un-nesapigs-kurss-skroderdienu-vesture.htm)
Atmiņas atsvaidzināšanai, te tiešām ļoti īsi par visiem iestudējumiem.
Jā , pirts aina ir sīrupsalda, bet to VAR nospēlēt tā, ka skatītāji apraudas. Esmu redzējusi, tiesa, teātrī, ne brīvdabā.
-
Pēc Kairišas un Jakovļeva, jau bija vēl citi iestudējumi - Dūdars Šoriņš un Antonija (kas? aizmirsās pēkšņi)....
Cik atceros, pēc Jakovļeva Dūdara Dūdari bijuši Zagorskis un Ivars Puga, bet Šoriņu gan tajā lomā neatminos. :)
-
Brīvdabas kā jau brīvdabas, ar visu to, kas nāk tam līdzi - bļaušana, lai palīdzētu apskaņošanai, tautiskas izpriecas, teritorijas aizpildīšana. Nav godīgi, ka jūs vērtējat iestudējumu pēc šīs brīvdabas izrādīšanās. :)
Uz skatuves viss ir citādi, izņemot Zāru. Nav arī nekāda laimes māte. Un pirtiņas skatam šis ir vienīgais iestudējums, kur publikai nenāk miegs kā parasti. Un dažreiz pat publika saplaudē aktieriem. Tas ir kas nebijis pirtiņai:)
-
to es ievēroju -1.x pirtiņā ir kaut kāda dzīvība un intriga
-
Un normāla mīlestība:) toreizb kad Lūriņš spēlēja, tas bija tiiiiik miegaini:)
-
Brīvdabā neskatījos, bet to pašu jau pāris gadu redzēju teātrī, arī šogad. tāpēc ir viedoklis.
pie kurkstošajiem ķēmiem jau paguvu pierast, tikai jāpiekrīt, ka dažbrīd vienkārši par skaļu, traucē pamattekstu.
Pūka, spriežu roku par Āmani - teļu. (es nevarēju atrast īsto vārdu).
kaut kad jau rakstīju - manā atmiņā ir viens kārtīgs Aleksis, rihtīgs vecis - Maņjakovs. visi citi ir tikai teļi. nedomāju, ka Blaumanis būtu ieplānojis tādu teļtēlu, bet pagrūti atrast aktieri, kas spēj nebūt teļš - tā loma ir grūta.
aina pirtiņā man patika pērn, ar Melnbārdi (?, Ugunsgrēka Gunāru; piedošanu, neesmu paŗliecināta par uzvārdu) - nemaz nebija tik salda.
Slucka savā mūžā neko citu, kā tikai sevi nav mācējusi tēlot; negaidiet no viņas Bebeni. nav un nebūs.
Katrā iestudējumā ir veiksmīgāki un mazāk labi momenti. bet tik un tā ir labi ik gadu paskatīties Skroderdienas.
-
Kur jūs pirtiņas ainā kādu dzīvību saskatāt? Nu jā, Auce drusku palēkā un pagrozās, bet viņas vīrs brīžam monotoni atskaita tekstu..
Kā kritiķi teica - Silmačus nekritizē, Silmačus piedzīvo. Jo aiz tagadējā stulbā Kārlēna un vulgārās Ieviņas, mēs vienlaicīgi redzam visas iepriekšējos Kārlēnus un Ieviņas. Un nākošos....Un tā nemitīgā turpināšanās un paaudžu maiņa ir tas sāls.
Es saprotu, ka jaunajiem gribas būt super/duper oriģināliem.... Bet dažam iekšā nav , bet ārā nāk, tipa tukša muca tālu skan...
-
Par Aleksi es neko neteikšu, lai arī teātrī pašā sākumā viņš bija ļoti labs, tagad tas tēls ir izļurkāts un aktieris spēlē savu teļa paštēlu.
Faraon, ko nozīmē pērn? Pagājšgad? Pēdējos piecus gadus Kļavinskis Pičuku spēlē. Arī no Ug, ja tā skatās. Protams, var jau būt, ka tai reizē tev ir bijis Melbārdis, bet vispār nav par to dzirdēts.
Par Ieviņu - diži aizstāvēt nevaru. Pirms tam šai pašā iestudējumā spēlēja Pušpure, viņa bija ļoti jauka, bet viņu ielika Auces lomai, un arī tur viņa ir laba! Ceru, ka par Rūdi jums slikti vārdi nav sakāmi:) viņš ir izcils:)
-
Manā uztverē Skroderdienas ir latviešu kultūras mantojums un leģenda, tāpēc vien neprasās šausmīgi kritizēt. Un fantastiski, ja katram nākošajam iestudējumam ir izdevies atrast jaunas ninases, par pēdējo iestudējumu to pārliecinoši var teikt. Kaut vai ar Antonijas tēla pilnasinīgu iemiesošanu -no diezgan garlaicīgās, kokainās, pareizās saimnieces Antonija šobrīd transformēta kā vitāla, šarmanta, koķeta un emocionāla būtne. Un arī Aleksis ir iedzīvināts ar visām iekš.pretrunām, emocijām, jūtām un kaislībām. (Maņjakovs kā Aleksis man likās kaut kāds bezjūtīgs robotveidīgs mužiks ;d)
-
Leģenda protams. Bet, manuprāt , drīkst teikt visu, kas patika, kas nepatika, lai leģenda turpinātos, dzīvotu. Tikai labu runā par mirušu... Galu galā, ja neviens nekad neko kritizējošu neteiks, mēs nākotnē varam saņemt "leģendas izstrādājumu". ;)
-
Nevienu brīdi neesmu teikusi, ka nav atļauts kritiski vērtēt. :)
-
Leģenda kā jau leģenda, bet paprasiet, cik jaunieši ir redzējuši, gandrīz neviens. Mums vēl varbūt tas kko nozīmē, bet ne jau jaunajai paaudzei. Tāpat kā Limuzīns. Tas viss tāds mūsu vecļaužu nopūtu variants. Viņi labi ja 1reiz noskatās, nobrīnās, kas tas par joku un viss. Pati arī neesmu fane un atkārtoti neskatos, jo viss jau no galvas zināms. Droši vien Druvienā vai Nacionālajā noskatītos ar prieku, ja sataisītos, bet ne jau pa TV.
Tā ka neskatījos, tad neko nekritizēšu un sorī par offtopiku!
-
Tas, ko redz vai neredz jaunieši, ir atkarīgs no viņu vecākiem. Mēs savu dēlu ņēmām līdzi uz Skroderdienām no 6 g vecuma, tāpēc nav brīnums, ka laiku pa laikam tagad pats izrāda interesi aziet un noskatities, būdams liels. Kā arī skatās izrādi pa tv. Un ne jau tikai Skroderdienas.
-
Pa jaunam pārtaisītas vecās lietas reti kad ir baudāmas. Tas gan uz filmu jauninājumiem, gan uz teātra izrādēm. Skaidrs, ka teātrī aktieri un paaudzes mainās. Bet sajaunināt lupatās - tas nu ir par traku. Kādu brīdi paskatījos Silmačus un izslēdzu - nepatīk.
Savulaik skatījos Silvu - kaut kāda operetes teātra viesizrādes. Baiselīgi. Jo galvenais varonis - skaistulis, bija maza auguma resnulis un valkāja atbaidošas tupeles uz 10 cm platformas... Pat labā balss nelīdzēja...
-
Man šī Skroderdienu versija ļoti patīk. Brīvdabas izrādi neredzēju, citas lietas darāmas, tikai vienu mazu fragmentu.
Patīk i mūzika, i mājas gariņi (teātrī jau viņi nav tik ļoti dzirdami un manāmi kā tad, ja TV viņus rāda pa visu ekrānu un balsis skan mikrofonos. I Antonija, kas vairs nav nekāda dāma gados. Aleksis jau ir tāds stumdāms un bīdāms memļaks, nekas īpaši vairāk no viņa nav.
Kairiša Skroderdienām JRT laikam jau ieraksta nav... Bet toreiz man ļoti patika!
-
Fiasko, ir ieraksts! Nezinu, kam pieder. Bet bija pat internetā, bija kaut kāds portāls ar izrādēm un daudzām grāmatām
-
Šogad gan tā arī neaizgāju uz Skroderdienām teātrī, bet arī piederu pie tiem, kam patīk jaunā versija.
Kopumā man patīk tās lietiņas un izdomiņas, ko ieviesusi Indra Roga, akcentus pavirzot uz vienu vai otru pusi, tomēr "nesačakarējot" Blaumani. Tās ir un paliek vecās labās Skroderdienas, manuprāt.
Nesanāca no viena gala līdz otram noskatīties pa TV, tikai tā fragmentāri, ceru, ka vēl šonedēļ arhīvā paspēšu...
Man šķiet interesanti tik daudzreiz iestudētu, un bezmaz vai no galvas zināmu lugu skatīties atkal un atkal, pamanīt kādas līdz šim nepamanītas nianses. Brīvdabas izrādei tomēr citi mērogi, nevar parādīt visas lietiņas, kas man tā patīk Rogas iestudējumā.
-
Skatījos teātrī, šis šķiet visizdevušākais iestudējums, jauneklīgs, košs, skaļš, iepriekšējie šķita vecišķi, lēnīgi, garlaicīgi, ne jau slikti, bet tā gaudeni mierīgi.
-
Ļoti patika. Pirmo reizi šo izrādi pa TV noskatījos no A-Z. Bija jāpierod pie fona un muzikantu-aktieru trokšņiem un komentāriem, bet nevar teikt, ka ļoti traucēja vai bojāja kopējo atmosfēru.
Nepatika Alekša biežā pārteikšanās un putrošanās. Ļoti patika Joskes dejas.
Vispār prieks par Druvienu un skaisto laiku
-
LAsu tagad Pūkas linku uz nre par dažādiem SS iestudējumiem laika gaitā =
~54.gads :"Blaumaņa lugu teātris saņem, kad sola sadzīves reālismu vērst sociālistiskajā. Režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis neļauj Olgas Lejaskalnes budzenei Antonijai iet pie Auces raudzībās, liek Elīnai šalli dāvināt ar nicinājuma pilnu intonāciju un Aleksi precēt aprēķina dēļ, lai vairotu saimniecības ražīgumu. Skroderdienas brauc uz latviešu mākslas dekādi Maskavā"
-
Fiasko, ir ieraksts! Nezinu, kam pieder. Bet bija pat internetā, bija kaut kāds portāls ar izrādēm un daudzām grāmatām
Tas saits cik man zināms, jau vairākus gadus slēgts. Tikko skatījos, nekur i-netā nav atrodama JRT izrāde, bet gribētos gan.
-
Nu, netā varbūt nav atrodama, bet labā ziņa ir tāb ka ir bijis ieraksts un, iedarbinot cilvēcisko faktoru, šo ierakstu var mēģināt dabūt. :)
-
Re, mazs nieciņš:
-
par jauno paaudzi - ja šogad 15-gadnieks nebūtu paprasījis, nemazam ar nebūtam aizgājuši uz Skroderdienām. bet bija jāiet :)
JRT izrādi gan gribētos redzēt
hm@ - nu neatceros tik precīzi es par Melnbārdi un gadiem, nav man Tavu akadēmisko zināšanu un iedziļināšanās spēju. :) vispār labi, ka ir kāds, kas spēj mūs (kā mani - izklaidīgos un pusnezinošos) tā apgaismot, paldies :big_hug:
es neteiktu, ka pa jaunam pārtaisītas vecas lietas nav baudāmas (Camma). tas laikam atkarīgs no talanta, ne? citādi jau puse JRT izrāžu nebūtu baudāmas. bet ir.
ja režisora pašmērķis ir parādīt, kāds es gudrs un cik lieli muļki visi bija agrāk- nu, jā, tad švaki.
bet ja radošs cilvēks ieliek savu talantu,cieņu un mīlestību pret klasiku iestudējumā, tad var sanākt brīnumlabas lietas. to tak redzam atkal un atkal
-
Droši vien katrs ''jauninājums'' var atrast savu sajūsmināto auditoriju. Droši zinu, ka Čaikovska Riekstkodi repa stilā skatīties un klausīties neiešu. Tāpat kā stilizētās klasiskās izrādes, kur libretu bez priekšā teikšanas nevar atšifrēt. Nekad nebūtu iedomājusies laimesmāti Silmačos meklēt...
-
nu beidziet par to Laimes māti:) tas taču ir tipiski brīvdabas izrādēm - laukums jāpiepilda, publika jāizklaidē, aktieri dara, ko var, lai nebūtu tukša skatuve ar vienu brūtespāri centrā, kas izjusti klusās balsīs izdzīvo savu mīlas monologu:)
Protams, var iestudējums arī nepatikt. Nerunāju par brīvdabas, bet par teātra iekštelpu izrādi. Daži aktieri nu kādi ielikti lomās, tādi ielikti, bet režisoriski man liekas izcils inscenējums! Un, ja vēl laimējas ar Ančevski redzēt, tad mīlestība tur ir tāāāāāda! Redzēju pašā sākumā, kad vēl Āmanis bija labs un Elīna klusa un iemīlējusies līdz asarām, toreiz tā izrāde atstāja vēl tagad neizdzisušu iespaidu. Un, kad otrā cēlienā sākās lietus, tad sēdējām ar zosādu. Mīlas skats starp Aleksi un Elīnu ar "Nedzer, mīļo Aleks, nedzer!", tas bija viens no labākajiem mīlas skatiem uz skatuves..
-
Mani visvairāk aizkustina hm@ aizkustinājums :-) Vienmēr lasu un apbrīnoju. Tu varbūt tomēr esi aktrise vai teātrim tuvu stāvoša persona vai vīrs ir aktieris..... vai vismaz senās saknes kādas tur ir....
Tā visā iedziļināties,it kā tā būtu īstā dzīve.
-
Mani visvairāk aizkustina hm@ aizkustinājums :-)
nu, es vienkārši esmu baigi mīlīgā:)
Bet par aizkustinājumu - es šobrīd ļoti gribu tādu izrādi , kur Lielais Maigais Mīlošais Varonis cieš un mīl un dabonās beigās. Tāds āāāā!!, lūk, ko es tagad gaidu. Un Skroderdienās toreiz ģenmēģī bija kaut kas no šīm jūtām:) gan Aleksī, gan, vēl vairāk, Dūdarā. Tāpēc arī konkrēti šīs SS varu aprakstīt kā īstu dzīvi. :)
-
Es arii briinos. Zeljgje nekaada. Alekss nebaUdaams. Ne atskanjas no miilas.
-
Droši vien katrs ''jauninājums'' var atrast savu sajūsmināto auditoriju. Droši zinu, ka Čaikovska Riekstkodi repa stilā skatīties un klausīties neiešu. Tāpat kā stilizētās klasiskās izrādes, kur libretu bez priekšā teikšanas nevar atšifrēt. Nekad nebūtu iedomājusies laimesmāti Silmačos meklēt...
Es gan laikam ietu skatīties Riekstkodi repa stilā :) . INTERESANTI taču, repotāji dejo vai dejotāji repo, Ziedu valsi, piemēram :) .
Vai Ibsena Mežapīle bez šodienīgiem akcentiem mums šķistu interesanta? Ja Raiņa Uguni un nakti iestudētu ar visiem garu garajiem monologiem, centīgi sekojot visām autora remarkām, vai tas maz šodienas cilvēkam būtu skatāms?
Un Indrāni, ar atsauci uz mūsdienām un pietāti pret agrākajiem iestudējumiem, man, piemēram, šķiet interesants piegājiens "senajam" stāstam.
Ja tā saucamie jauninājumi kļūst par pašmērķi, tas nav forši, bet klasiskās lugas bez sava, šodienīga, skatījuma iestudēt reizēm ir teju neiespējami, manuprāt.
Piedošanu par netēmu. :)