Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 22. jūlijs, 14:04:40
-
Jā, tieši tā - cilvēcība.
Nupat aiz kauna gandrīz cauri grīdai izkritu.
Stāv apjucis mammucis tā uz gadiem 80-mit un meklē kādatur daktera kabinetu. Kas man, ņemu mammuci zem elkoņa un da kabinetam davedu. Tas tantuks metās man roku bučot! Nu sviests sviestainākais.
Cilvēki pilnīgi atradinājušies no normālas, cilvēcīgas attieksmes. Besī lielās mediestādes, kur informācija tikai pokemonu medniekiem saprotama, kur vecu cilvēku dzenā no stāva uz stāvu un no kabineta uz kabinetu. Kā likums, vecam cilvēkam domāšana vairs nav tik sprigana, grūti pārvietoties un ar redzēšanu arī tā ir, kā nu ir. Un tad vēl kāda supervarena megeroīda saņitarka vai māsiņa uzbļauj, ka nau ko te vazāties!
-
Nu es arī nesapratu tos, kuri lielos un varenos tēlo uz savu līdzcilvēku rēķina.
Man regulāri uz ielas prasa ceļu vai kāda objekta atrašanās vietu. Esmu gājusi līdzi, cik laiks un telpa atļauj, lai pareizo virzienu norādītu. Roku man neviens par to gan nav bučojis un labi, ka tā. :D
Šodien bija jocīgs gadījums. Tante jau gados rāda uz lielu šilti ar EuroPark logo un krieviski man prasa, kur tā banka atrodas. Es atbildu, ka tā nav banka, bet autostāvvieta. Ok, viņa saka, bet kur šī varot atrast EuroBanku? Es atbildu, ka nav ne jausmas, ka tādas bankas Latvijā nav. Tas nevarot būt, viņa saka, vienmēr naudu tieši no EuroBankas viņa ņemot. :)
-
Tie vecīši šķiet vispār tik maz uzmanības saņem, ka jebkura elementāra laipnība...
Man līdzīgi gadījās, kad vienai klibai babusjai palīdzēju ielu šķērsot.
Vīkstījās pie zebras vai pusstundu.
-
kur vecu cilvēku dzenā no stāva uz stāvu un no kabineta uz kabinetu. Kā likums, vecam cilvēkam domāšana vairs nav tik sprigana, grūti pārvietoties un ar redzēšanu arī tā ir, kā nu ir. Un tad vēl kāda supervarena megeroīda saņitarka vai māsiņa uzbļauj, ka nau ko te vazāties!
Diez vai vecu dzenā kkā īpaši. Un nē, es pokemonus nemedīju. Visur, kur kko esmu jautājusi, ir arī kko puslīdz lietojamu atbildējuši. T.sk. tādā poligonā kā Gaiļezera sl-ca. Ja kko pajautāju māsiņām, tad atbilde bija atbilstoša konkrētā eksemplāra saprāta līmenim, bet noteikti ne rupja, kaitnieciska vai pilnīgi nederīga. Arī ārstu konsultācijas ir viņu kvalifikācija un IQ līmenī, kas ne vnm korelē ar cenu... Tomēr pārsvarā, kur konsultācija nedod gaidīto rezultātu, tur tā ir max nolaidība, bet ne kaitniecība.
Bet, jā, pārsvarā apmeklēju mediestādes, kur pavada līdz ārsta kabinetam vai pareizajai uzgaidāmajai telpai un ārsts paaicina iekšā.
Pat VC4 un VCA reģistratūrā tomēr pasaka uz kuru kabinetu apmēram kurā virzienā pie tā apmaksātā ārsta jāiet.
Tā ka laikam gana daudz kas atkarīgs no tā, kā clv pats sevi nostāda... par lūzeri vai par cilvēku, kas ieradis par savu $ saņemt pakalpojumu un nekautrējas (pār)jautāt, ja ko nezina, vai nav sapratis.
-
Tie vecīši šķiet vispār tik maz uzmanības saņem, ka jebkura elementāra laipnība...
Atkal jau katram kokam tie gali...
Ir sirmmāmiņas, kam tā vien ceļas roka palīdzēt, pavadīt un līdzi paiet, somu panest vai dajebko.
Tikai tās darvas karotes, kuras, sabtransā durvīs pa priekšu palaistas, ar elkoņiem tev saules pinumā atsperoties, pārējos izgrūstot, nesas uz brīvo vietu, to medus mucu ai, kā piegāna...
Bet par to, ka cilvēcība kļūst par Sarkanās grāmatas ierakstu, pārliecinos aizvien vairāk.
Un sāku svārstīties starp to, vai audzināt bērnus tā, kādus es viņus gribu redzēt, vai mācīt būt stervām un iet pāri līķiem - kā lielākā daļa.
-
Protams, ir gali, kur nu bez tā...
Bet par to audzināšanu... un iešanu pāri, nu ka tik nav bumeranga efekts,
kā apakšminētajā Pūkas tēmā.
-
Cilveeciibas kljuust mazaak... to redzam visapkaart... but then again... eto nje mi takie, eto zhiznj takaja...
Sanjemt "pateiciibu" (vaardisku) par cilveeciigu attieksmi man shkjiet nozheelojami... ne taapeec, ka vaardisku, bet taapeec, ka par vnk cilveeciigu attieksmi...
-
Nožēlojami, ka dzīvojam pasaulē, kurā pašsaprotamas lietas sāk šķist īpašas .... Vai arī - neviens par tām neiedomājas un dzīvo pēc principa - ne mana cūka, ne mana druva.
Esmu ārzemēs piedzīvojusi brīnumainas lietas, par kurām cilvēkiem pateicamies, jo mums tā bija milzu pretimnākšana un atbalsts. Viņi savukārt brīnās par pateicību, jo uzskata to par pašsaprotamu.
Mūsu platuma grādos populārāk kļūst filmēt cita apjukumu, nelaimi .... un nevis palīdzēt.
Taču mēs katrs varam apjukt un nokļūt situācijā, kurā elementāra palīdzība var noderēt. Un vecumposmam nav pat īstas nozīmes - vecs vai mazs, visādi var gadīties.
Kā tur bija .... "Dod, dieviņi, citam dot, ne no cita mīļi lūgt" (C)
-
Es nezinu, vai cilvēcības kļūst mazāk. Man tika dota iespēja kādu laiku saskarties ar ārstiem, sociālajiem darbiniekiem, ierēdņiem. Visādi viņi bija. Vienā un tajā pašā iestādē ļoti iejūtīgi, pretimnākoši. Pat neticami. Un tajā pat iestādē pilnīgi savādāki. Ir viena būtne (ierēdne baltā halātā), par kuru cenšos nedomāt, jo ne jau es būšu viņai soģis. Tikai negribētos, lai vēl kādreiz mūsu ceļi krustotos.
Dzīvē jau visam ir jābūt līdzsvarā. Un jamācās no uzskatāmiem piemēriem. Ja es kādreiz sagribēšu mētāt pirkstus, cerams, ka būtne baltā halātiņā simboliski pamās man ar roku.
Un, liekot roku uz sirds, jūs vienmēr esat bijuši iejūtīgie? Nekad neesat pateikuši kaut ko aizvainojošu, pazemojošu, riebīgu? Nekad neesat "mētājušas pirkstus"? Es esmu.
-
Nē,neesmu. Vai varbūt,ja esmu,tad neatceros!
-
Ko nozīmē "mētāt pirkstus"?
-
Paļci vejerom (laikam no krievu valodas, , "pirksti vēdeklī", žests, kas liecina, ka pirkstu īpašnieks ir baigi krutais)??
-
Ko nozīmē "mētāt pirkstus"?
Parādījuši, ka esat pārāki, varenāki, jums ir vara, jūs esat pāris pakāpes augstāk nekā tie otrie, vīzdegunīgi, lepni sliktā nozīmē. Pārgudri pazemojoši citus. Varbūt tā ir augstprātība?
-
Neapzināti esmu pagājusi citam garām, bet augstprātībā nemētāju pirkstus ....
Pat ieraugot ārzemnieku, kurš pēta karti ... sabremzējos un mēģinu izpīpēt vai nav vajadzīga palīdzība. Biežāk gan ļauju pašiem tikt galā (analizējot savu pieredzi svešā pilsētā).
-
Lūk, es īsti nesapratu, vai tas ir pasūtīt ar vidējo pirkstu gaisā vai kā.
Jo IMO vnk paiet garām tomēr nav tas pats.
Galu galā nav nevienam pienākusm risināt svešas problēmas (ja tas tiešām nav darba pienākums) - visu pasauli tāpat nesalāpīt. Kādreiz, lai kaut savu laiku vai kādu citu resursu saglabātu sev kam vajadzīgākam, var paiet garām.
Tomēr paiešana garām nav tas pats, kas augstprātība vai nicinājums IMO. Augstprātība būtu paiet garām un vēl uzspļaut tam lūdzējam.
-
Tomēr par medpersonālu: vismaz pēdējā laikā gan man, gan tuvam clv ir nācies saskarties ar daudziem. Tādu īsti augstprātīgu tā arī nesastapām. Katrs centās palīdzēt savu spēju robežās.
OK, 1 exemplārs bija konkrēti slinks, bet arī sapratu, ka tam clv vnk nav resursu (vairāk gan psiholoģiski). No otras puses, kāpēc gan es, veselīgs pacienta "apsēdētājs", nevarētu aizstumt kādu itemu pa gaiteni,lai nav jāpārkrāmē abos galos... Sākumā apšņāca, jo sabijās, ka kkas lieks būs jādara, bet kad saprata, ka es pati aizstumšu, ka man tikai akceptu vajag, lai zādzību nepiesien,- tad bija ok.
Reizēm clv saasināti reaģē savu baiļu vai nespējas, vai noguruma dēļ.
Bet, ja sastop pretī pozitīvu un darboties kopīga progresa virzienā gatavu clv (nevis tādu, kas tikai kko nezin ko no šiem gaida vai pieprasa), tad atmaigst arī tie...
Dažiem viņu pienesums problēmas risināšanā bija tuvu nekādam, kgan cena nebūt ne zema, bet bija arī ļoti saprātīgi nakts rezidenti, kas, kā saprotu, saņem tieši tik lai pauzēs starp darbiem nenosprāgtu badā.
Tomēr kopumā visi centās ...savu visu veidu spēju robežās.
-
Nnnē, apzināti neesmu centusies kādu aizvainot, bet neizslēdzu, ka netieši ir gadījies.
Par pasaules lāpītāju sevi neuzskatu, bet, ja varu kādam palīdzēt, palīdzu.
Par pirkstiem arī nesapratu, iedomājos nepieklājīgu žestu rādīšanu. :)
-
Šodien bija jocīgs gadījums. Tante jau gados rāda uz lielu šilti ar EuroPark logo un krieviski man prasa, kur tā banka atrodas. Es atbildu, ka tā nav banka, bet autostāvvieta. Ok, viņa saka, bet kur šī varot atrast EuroBanku? Es atbildu, ka nav ne jausmas, ka tādas bankas Latvijā nav. Tas nevarot būt, viņa saka, vienmēr naudu tieši no EuroBankas viņa ņemot. :)
Luīz, tā ir pavisam parastā tantiņas banka, kurā viņa izņem savus eiro :)
-
Man šķiet, ka cilvēks, kurš izturas augstprātīgi, pats nemaz tā nedomā. Viņš izturas Pareizi. Un vēl esmu ievērojusi, ka augstprātību bieži pavada liekvārdība.
Labi, ka dažreiz redzu sevi no malas :faint:
-
Šon benzīntankā mani viena mamzele izdomāja mācīt - kas vispirms saucams -sūkņa numurs vai degvielas veids un daudzums. Tas vēl klāt pie priekšpamaksas un desiņām... Nu ko, teicu - adjē, madam, vairs negaidiet še ienākam. 5 km un atlaižu karte citā benzīntankā...
Sīkums. Ja vienkārši pārjautātu kur, ko, cik - atbildētu un miers. Bet tas pamācošais "jums vispirms!..". Un tad stulbais jautājums ''kā? kāpēc vairs nebrauksiet?'' - un nebūt ne ar apjukuma pieskaņu, bet tipa - kā kaut kas tik kretīnisks tev galvā iešāvies? sssstulbene!