Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Alstere 2016. gada 25. jūlijs, 11:40:02
-
Man ir daudz stāstu, ar kuriem gribētos padalīties. Vai apspriesties.
Man nav tik daudz bail, ka kāds mani varētu atpazīt (nav jau nekā tāda, par ko diži būtu jākaunas). Vienmēr attur doma, ka varētu atpazīt manu stāstu "varoņus". Un viņu privātums man ir svēta lieta.
Kā ar jums?
-
"Visi varoņi ir izdomāti, un jebkura līdzība ar reālām personām ir tikai sakritība" citiem vārdiem sakot - skuju prierādīsi!
-
Cilvēciskās būtnes nav TIK unikālas, kā mums pašiem par sevi labpatīk domāt. Visādi mīlas 3 un četrstūri, darba intrigas, vecāku - bērnu attiecības, dažādi piedzīvojumi.
Man drīzāk rodas pretējs jautājums - kas ir tas patiesi vienreizīgais, pēc kā mani var atpazīt? Ja nav foto, adreses un personas koda?
-
Ja stāsta varonis arī lasa šo forumu -nevajadzētu. Citādi -kāpēc nē, var jau arī kaut ko pamainīt apm. -man autobusā braucot aizmugurējā sēdeklī runājās
-
Nu, ja nesauc vārdos un uzvārdos - kāda vaine? Un pat ja sauc vārdu - neviens jau nav zvanījis, ka šī nu būs tā vienīgā Lapturģefānija pagastā... Nu, jā, izvaiīties no konkrētiem gadaskaitļiem un prominentu personu minēšanas gan vajadzētu. Bet ja raksta memuārus vai vēsturisku apcerējumu - kāpēc ne?
-
Mēdzu mainīt māsas vietā brālis, kolēģes - draudzenes utml. Bet tas bija sen, kad vairāk runājos forumos. Neviens nav pieteicies ar atpazīšanu. Svarīgāka likās būtība, nevis iesaistītās personas.
-
Patiesībā tā tikai šķiet, ka esam tīīīk unikāli un mana problēma ir vienreizēja,
situācija neatkārtojama. Pārsvarā kādam jau tā bijis,
un ne vienam vien. Problēmas pārsvarā mūžvecas kā pasaule.
-
Man ir tieši tāpat kā Alsterei - būtu tik daudz ko stāstīt. Zinu ka ģimene un draugi arī ir forumos un,lai kā slēpjos,tuvākie manu personu vienmēr atpazīst. Tāpēc pēdējos laikos rakstu ļoti maz, bet būtu tik daudz tēmu, ko iesākt!
-
Es esmu čatā pastāstījusi par sevi dažu notikumu, ko zina tikai labi draugi. Pagaidām ne1 nav iebrēcies - Spārka, johaidī, Tu?!
Broms ar Rafiku esot vienā teritorijā žiguļus dauzījuši, bet laikam tomēr dažādās dienās :)
-
Zinu ka ģimene un draugi arī ir forumos un,lai kā slēpjos,tuvākie manu personu vienmēr atpazīst. Tāpēc pēdējos laikos rakstu ļoti maz, bet būtu tik daudz tēmu, ko iesākt!
Un kas, ja tuvākie domā, ka atpazīst? Tā taču ģimenene un draugi.
Esi devusi klusēšanas zvērestu?, tad gan pļāpāt nevajag :).
Nevar taču aizliegt runāt, komunicēt, aspriesties vai jautāt padomu...
-
Ja zini,ka tevi pazīst, tad ļoti jāpiedomā, ko rakstīt,bet ar svešiniekiem nav neērti paust jebkuru viedokli. Ja vēl lasa paša bērni,tad jo vairāk. Tad daudzas tēmas vispār ir tabu. Gribas vismaz forumā būt anonīmam. Nepatīk,kad ar mani runā un beigās saproti,ka tu esi to visu stāstījis nevis dzīvē,bet forumā,bet runātājs pat neattop, ka izpļāpājies.
Es arī esmu atpazinusi forumos cilvēkus.
-
Ai da nu beidziet :coffee: . Man uz katra sola kaut kas notiek. Un ja notiek, tad man mute jātur ciet?
Teiksim, pāris nedēļas atpakaļ, pustrijos naktī atskan durvju zvans. Ceļos augšā. Veru vaļā durvis. Un tur...?!
Manas sienas otrā pusē viens džeks naturāli "ņem priekšā", kādu jaukumu... Nu tāda viņiem fantāzija droši vien uznāca. Un tā zvana poga kaut kā pa burzmu ceļā gadījās. Ko jūs darītu? Es, katram gadījumam jautāju( vairāk bija domāts skuķim),- Vai palīdzību nevajag?... Džeks atbild, - Nē, Pats tikšu galā.
Klusi aizvēru durvis un gāju gulēt. Čerts, varbūt es tai naktī biju liecinieks Latvijas demogrāfiskajam sprādzienam! Galu galā katrs vairojās kur grib. A kas man, bija policija jāsauc? Nedomāju, ka šamie un finiša taisni paspēs. Mani tas traucēja un ir pretenzijas? Neteiktu gan, nu varbūt, ka šamie piesmēja manu zvana pogu...
P.S. Tā, tagad es gribētu redzēt, kurš no sižeta dalībniekiem mani atpazīs un un pieprasīs kompensāciju par morālām sāpēm.
-
Katra situācija jau a priori nav 100%īga patiesiba, jo atreferēta vienīgi no
stāstītāja redzesleņķa. Tātad jau sagrozīta realitāte.
Ja vēl apzināti maina personāžus, vidi...,
sanāk tīrā fantāzija ar iedvesmu reālā situācijā.
Tad jau pusi literāro daiļdarbu vajadzētu “izsvītrot“ - lasu, nu tieši kā par mani!,
vai tik neesmu prototips. : )
-
Redzi, Olguci, ja situācija būtu tāda, ka nevis pie Tavām durvīm naktī zvanītu, bet Tu būtu bijusi tā, kuras mugura pret zvana pogu dauzās, noteikti domātu savādāk. :D
Joka pēc varu pastāstīt, ka vakar biju sēņot. No meža iznācu tik sasvīdusi, ka izgriezt varēja. Turpat ceļa malā nomainīju gan džinsus, gan krekliņu pret sausām drēbēm. Garāmbraucošie mašīnās tagad var mani atpazīt kā sievieti, kas pārģērbās ceļa malā. :D
-
Ja vien Tu biji vienīgā sieviete Latvijā, pat Eiropā, kura todien pārģērbās ceļa malā.
-
Ja pats esi galv.lomā, nekādu problēmu, es par situācijām, kad precējies kolēģis salaiž ar tavu priekšnieci, kura besī, u.tml. : D
-
Arī jau nekāda unikālā situācija.
-
Situācija nē, bet diskusijas laikā var uzpeldēt fakti, kas raksturīgi tieši konkr.cilvēkiem.
Kas teica, ka situācijai jābūt unikālai?! Zināms taču, ka tieši "mana" problēma ir vissvarīgākā. : D
Piemēram, jau kuro dienu man feedly uzmācīgi piedāvā kkādu kašķi citā tēmā, tur tik daudz priv.informācijas.
-
Foruma pastāvēšanas laikā ir bijusi 1 tēma, kuras autore attapusies un prasījusi tēmu dzēst. Un arī nebūt ne unikālai situācijai. Ja konkretizē, piem, darbības vietu (slavenais Mazpisānu pagasts vai tml), tad vēl tā.
-
Nē nu, protams, ar galvu jādomā, ja negrib, lai iesaistītās personas sevi sazīmē,
par to šaubu nav.
Ja domā, ka lasītājs to vien domā - vai tik tas nav par mani,
tad tāds Cāļa forums jau sen zilās liesmās būtu sadedzis. :)
-
Mani vienu reizi atpazina: kādu atgadījumu par kuru biju ļoti sašutusi, ierakstīju kādā no forumiem un pēc tam izstāstīju kolēģei. Izrādās viņa arī bija tā foruma dalībniece
-
Vilka baidies, mežā neej... atpazīt var kaut pēc “kas jums šodien vakariņās“,
vai pēc kādas receptes, vai ceļojuma, vai brīvā laika pavadīšanas apraksta.
Ja ir tāda vēlme...
Bet norādīt uz to, ka iespējams zini who is who,
tas jau no inteliģeces un audzināšanas atkarīgs.
-
Es ar privātiem faktiem vairs īpaši nemētājos, varu par filmām padiskutēt, par vispārīgām tēmām. Un, ja ļoti sasāpējis jautājums, tad, nelienot pārāk sīkās detaļās, varu palūgt viedokli no malas. Bet tas ir reti. Internetā gribu justies brīvi, kā krogā ieejot, var jautri papļāpāt ar svešiniekiem, bet tās sāpīgās vai aktuālās tēmas pārcilāju aci pret aci ar sev pazīstamajiem. Man internetā vairāk patīk lasīt, lasu daudz un dikti. :happy:
-
Es laikam pārāk sīki aprakstīju detaļas vienā Ģimenes tēmā. Latvija ir maza. Ja zinātu, ka aprakstītie izlasīs - mjā, laikam dabūtu pa kaklu. Bet sīki aprakstot es dabūju daudz precīzu viedokļu, derīgu pārdomu. Tomēr jā , laikam pāršāvu par strīpu. Rīga vēl mazāka par Latviju.
-
Vai ! Atceros, ka tīrās sagadīšanās pēc es un Daddy ar ģimeni vienā dienā uz operu gājām, abiem biļetes beletāžā, vēl vairāk -abiem biļetes beletāžas labajā pusē, gandrīz vai blakus! Arī tā dzīvē notiek! Bet mēs tā arī reālajā dzīvē neiepazināmies...
-
Kåds nu tur privåtums tådos aprakstos, kur neviena persona nav vårdå saukta, darbības vieta nezinåma, un situåcija ar nelielåm variåcijåm nepavisam nav unikåla..
Atcerieties vienu pazīstamu żurnålisti un politiķi, kas par saviem vīrieśiem gråmatu uzrakstīja, visus īstajos vårdos nsaucot un katra dotumus aprakstot - zem kura gulta salůzusi, kuram nekådi vitamīni nepalīdzėja... Vot tas ir ""privåtums". I nekas, neśķiet, ka paśai kauns bűtu... A jűs te - anonīma mugura anonīmu zvana pogu nospiedusi :D
-
Esmu vairākkārt forumos, pat dažādos, atpazinusi vienas un tās pašas personas, kuras maskējušās zem dažādiem nikiem. Nu ir katram cilvēkam sava īpaša rozīne, pēc kā var atpazīt. Tas var būt pat viens vienīgs konkrētajam cilvēkam raksturīgs vārds. Uzķet to vārdu un saliec puzli! Īzī pīzī!
-
Un kas no tā, ka puzle saliekas?
Arī esmu atpazinusi, un?
-
Ko nu un? Tēma bija par privātumu. Pareizi?!
No tā es uzzinu, kurās humpalās džemperi nopirkusi, citā forumā kādā pozā vāveri vaksējusi. No privātuma čuššš vien paliek.
-
Vai vēl riebīgāk, kāda cita zināma persona - cālis.lv sava bērna veselību visos smalkumos apspriedusi. No malas skatoties nezināju, izlasīju cāli un uzzināju.
-
Tās taču virtuālas personas, tev tak ar viņām nav kopā jādzīvo...
-
Vai,atcerējos,man reiz bija,ka izklāstīju Cālī darba konflikta problēmu, naivā....sapulcē bij izdrukāta, es gan liedzos, bet stulbi bija,ļoti nepatīkami.
-
Un tās robežas mēdz būt dažādas.
Arī reālajā dzīvē viens kolēģim mierīgi pastāstīs par pumpu uz dibena,
cits klusēs pat par to, ko brokastīs ēdis. Tā ka...
-
Nē, nu skaidrs, ka kopā nav jādzīvo, bet privātuma vairs nav, personas atpazītas. Dzīvē skatos uz šiem cilvēkiem un velku paralēles ar to, ko sarakstījuši (izdekorējuši) forumos par sevi.
Cielavai, lūk, piemērs iz dzīves :)
-
Ak tu jě...
Redz kā kārtějo reizi katrs pěc sevis sprieżam... Man virtuālā vide ir un paliek virtuāla un anonīma, un pofig, kā kura virtuālā persona vāveres frizůru veido, bet ir takš, acīmredzot, amatierprivātdetektīvi, kas pa dažādiem forumiem kopā puzzli liek... Es figeju vispār
:rat:
-
Vēl. Nevainīgās tēmās apspriežu kādu pasākumu,izrādi vai tml,pēc kā mani atpazīst,jo esam apsprieduši darbā vai kopā ar draugiem bijuši. Tad uzsāku tēmu par savu mīļāko un tagad mani atpazinušie uzzina to,ko nemaz neesmu gribējusi,lai par mani uzzina.Tas arī no manas pieredzes.
-
Nevis pa forumiem, bet tajā pašā cālī, iemet niku meklētājā un par interesējošo personu uzzināsi daudz privātu un personisku lietu. Ja reiz uzrakstīja, tad jāsamierinās ar to, ka tāda kā es, savās nakts dežūrās aiz ļoti gara laika palasos arī. Nejūtos nekāds detektīvs. Vot!
-
Es arī nesaistu virtuālo ilūziju ar realitāti.
Bet Cālī bieži brīnos par naivumu sāpes izklāstā, ja reāla sāpe, var tak rakstot arī domāt...
Bet vilkt no virtuālās ko uz reālo pasauli uzskatu par nožēlojamu bezstilu.
-
Nu kāds bezstils, ja Tu šo cilvēku esi atpazinis vituālajā vidē un reālājā dzīvē pazīsti līdz pēdējai vīlei?
Bezstils ir domāt, ka internetā var pļūtīt dajebko un Tev par to nekas nebūs...
-
Ja ir kāda ļoti intīma tēma, var taču rakstīt kā viesis (vai citos forumos - ar citu niku), un pieskatīt savu stilu, lai neatpazīst.
-
Nu kāds bezstils, ja Tu šo cilvēku esi atpazinis vituālajā vidē un reālājā dzīvē pazīsti līdz pēdējai vīlei?
Bezstils ir domāt, ka internetā var pļūtīt dajebko un Tev par to nekas nebūs...
Un kādēļ personai kuru Tu esi atpazinusi nevarētu būt arī sava virtuālā dzīve?
Kura, iespējams, neatbilst realitātei?
Tu būsi tā noteicēja?
-
Kāds man sakars ar kaut kādu noteikšanu? Kurā virzienā Tu roc?
Es rakstu tikai par to, ka internetā privātums jebkurā brīdī pašam negribot var pārtapt par neprivātumu. Var tikt atpazītas stāstos iesaitītās personas, par kurām uztraucas tēmas autore.
-
Protams, pasaulē 100%tīgs nav nekas. Tādēļ jau saku, ka galva domāšanai paredzēta.
-
Es gan nebūtu tik pārliecināta par atpazīšanu virtuālajā vidē. Cik nav gadījies, ka vienu pieņem par kādu citu. Un tad ir pašam grūti atkāpties - vai die, kā es alojos. Visnesmukāk, ja pieņem par pazīstamu kretīnu un riebīgi aplamā. Aplamātais aizvainots, lamātājs - kā kuru reizi, ir šepat bijis tips, kurš nekādi nebija apklusināms.
Bellai taisnība - arī virtuālajā vidē nevar izgāzties. Kādam piegriezīsies un atradīs veidu, kā sadot pa muti.
-
Kaut kur lasīju - senāk cilvēki baidījās no aukstuma, bada, slāpēm, plēsīgiem dzīvniekiem.
Tagad baidās NEPATIKT.
Man tas šķiet tik zemi - ošņāt, salīdzīnāt, čekot, sekot un justies baigam izzinātājam.
Jāpiekrīt arī Cammai - domājot par kādu, ka tas nu gan ir atmaskots, var smagi gadīties, ka domā gluži nepareizi.
Par to es daudz vairāk baidos -arī domās saukt kādu par kretīnu, kaut esmu smagi alojusies.
Iespējams, mirklī, kad cilvēks uzraksta kaut kādas sev sensitīvas lietas, viņam nav neviena, ar ko padalīties. Cits tā nedarītu, bet tieši tam cilvēkam konkrētā lieta ļoti sāp, nevar atrast risinājumu.
Bija kaut kur viena tēma par bērna veselības problēmu, kuru bērna mamma kautrējās skaidri nosaukt. Kamēr viņa to nedarīja, likās murgs vislielākais un sīcis vienkārši izlaists.
Tad mamma saņēmās un pateica konkrēti. Tai gadījumā tas bija tik aizkustinoši, ka atradās cilvēki ar līdzīgām problēmām, deva viņai daudz konkrētu ieteikumu un palīdzību.
Kāda gan nozīme ir būt ārēji perfektam un nevainojamam? Vai naivi iedomāties, ka varētu zināt par kādu visu ?
Man laikam gluži pretēji. Ja kāds pastāsta sev sensitīvu tēmu -
-pirmkārt, apbrīnoju šo cilvēku par drosmi,
- bieži tā ir pieredze - ā, arī tā var būt, tā var notikt un sekas iespējamas tādas un tādas,
-kārtējo reizi saprotu, ka absolūti visi cilvēki vien esam, visiem ir savas sāpes, savas problēmas, pārdzīvojumi un tumšie brīži
un drosme runāt par sev sensitīvām lietām padara tikai cilvēciskāku.
-
Man ir daudz stāstu, ar kuriem gribētos padalīties. Vai apspriesties.
Man nav tik daudz bail, ka kāds mani varētu atpazīt (nav jau nekā tāda, par ko diži būtu jākaunas). Vienmēr attur doma, ka varētu atpazīt manu stāstu "varoņus". Un viņu privātums man ir svēta lieta.
Kā ar jums?
Apmēram tāpat. Bet - kopš reiz atpazina mani un izmantoja to ļaunprātīgi, nē, bail nav, vienkārši negribu. Kas zina - lai zina, bet privātu stāstu vienalga nebūs. Tik vien kā par kaķi, sēnēm, vakariņām...:)
-
Emīlij, par kaķi - es kaut ko nesapratu no čata, Tev ir jauns minks?
-
ragana - ne-e, taspats vecais runcis, tik pārvests uz jaunmājām :) (kopā ar mums pašiem, protams, ne svešām). Apvainojies uz mani un visu pasauli, bet nu jau sāk atslābt
sorry par offtopic
-
oi, skaidrs.
-
Ko nu un? Tēma bija par privātumu. Pareizi?!
No tā es uzzinu, kurās humpalās džemperi nopirkusi, citā forumā kādā pozā vāveri vaksējusi. No privātuma čuššš vien paliek.
Jābūt tak vēlmei šitā ņemties un izsekot pa vairākiem forumiem... Tas arī par nodarbinātību un labu veselību diez ko neliecina :D
-
Vai vēl riebīgāk, kāda cita zināma persona - cālis.lv sava bērna veselību visos smalkumos apspriedusi. No malas skatoties nezināju, izlasīju cāli un uzzināju.
Omg, tas tiešām reti riebīgi, ja bērnam problēmas ar veselību... :(
-
Nē, nu veselajam saprātam tomēr jābūt.
Kaut gan publicitāte masu saziņā ir kļuvusi baisi nebaudāma tieši ar paziņojumiem par sava seksa kvalitāti, pieaudzētajām pakaļām un pupiem vai caureju no nepareizās omāru sugas ēšanas. Kā ver ko vaļā, tā pretī izspīlēts grūtnieces vēders (man nav nekas pret grūtniecēm, bet tas ir intīmi, manuprāt. Pie tam, ko tad neslavenības - grūtniecība bez punča un pa kaktiem jāslapstās?), pimpja apcerējums vai matu dīrāšana advokāta ofisā. Kur nu vēl pašmāju lopiskie depundeļi, zaglīgi-melīgie ministri, jāklīgie oligarhi un visāda citāda "elite''.
Cilvēki pierod pie šādas informācijas un nedomājot bliež ārā par sevi un saviem tuviniekiem.
-
Tas protams.
Man drīzāk pārdomas raisa personas, kuras ir atpazinušas un tad sāk ar infu manipulēt.
No vienas puses rakstītājs vieglprātis, no otras - atpazinēja rīcības vien no intelekta
daudzuma atkarīgas.
Iztēlojos situāciju, ka izlasītu tēmu, kurā atpazītu, piemēram, kādu konfliktsituāciju
kur esmu iesaistīta. Droši vien ar interesi izlasītu, kā tas izskatās no malas un
tas arī viss. Prātā nenāktu ar to personu skaidroties. Galu galā katrs vārdos nenosaucot
var paust savu situācijas redzējumu.
-
Man ir neizsakāms prieks, ka ziņas virtuālajā vidē sasniedz mērķauditoriju! :)
-
Un tā būtu? :scratch:
-
es pie 2ās lpp biju sadomājusi,ko gribu pateikt , bet 4jā jau viss tik savādāk...
es atkal par sevi, ne vispārīgi... spridelēšu...
oky...esmu savādāka...un mani nesatrauc atpazīstamība...lai kā man ir centušies skaidrot,ka vajag satraukt :)
jā esmu atpazinusi vienu mūsu meiteni citā portālā..jo abos viņa sprieda vienu un to pašu problēmu ..akvaivaivai..ko man tagad darīt? da kam tas interesē?
pavisam nesen, mani atpazina un fb uzrunāja meitene no smaržu foruma :D vot tas bija parsteigums,jo tur toč nepar ko citu nerunājam ,tikai par smaržām ... bet viņai bilde tā salikusies ,ka oops bingo !
un neko, sasmējāmies un tagad FB varam pamuldet,ja ir laiks un vēlme...
no savas puses varu teikt,ka mani neinteresē cilvēki bez stāstiem..nedz irlā..nedz netā... diemžēl... :o
arī šeit,pusi personāžu netpazīstu..man ir vienalga,kā sauc to,kurš šodien ēd spagetti ,dzer viinu vai kuram lietus nolija... jā, varu piedalīties, bet visdrīzāk aiziešu savās lietās...
ja sākas pesonīgais stāsts ..tad es palieku...tad ir iespēja rasties tai emocijai...saitei..jēgai runāt.
Irlā starp citu, tas pats, ikdienu- kā tev iet? -labi ! oky..ja labi, tad labi :yes: ,saruna faktiski izbeigta..(es šoreiz ne par to,ka jāuzdod pareizi jautājums :D )...
Es par to,ka mums ikdienu visapkārt ir neskaitāmi interesanti atgadījumi un situācijas .Beet lasīsim par tādiem bibliotēkas grāmatās, un turpināsim noliegt ,ka tāda pati ir arī dzīve, interesanta un dažāda.
ka tikai ,kāds nepadomā..ka esi dzīvs un reāls cilveks... ak jā ar trūkumiem :smoker:
-
Izlasīju Mellenes pārdomas. Jā, man personīgi ir pofig, ko par mani kāds domā. Bet ar mani ir saistīti daudzi cilvēki arī profesionāli. Līdz ar to nevaru gluži izgāzties kā veca sēta. Katru dienu redzu un dzirdu, kā strādā sarafānu radio. Jā, gadās tādi, kuriem ir viss vienalga, ko par viņiem domā un ko domā par apkārtējiem, kas ir kopā ar viņiem. Neesmu starp tādiem redzējusi nevienu cilvēku, ar ko varētu daudz maz normāli komunicēt ilgāk par pārdesmit minūtēm - ego izlien liels jo liels - pa visu ekrānu...
Pat tad, ja cilvēks nestrādā, tāpat ir saites ar apkārtējiem - caur ģimeni. Tā īsti pofigists nebūs neviens, kam kaut cik rūp kāds, kas ir blakus. Ja ir smadzenes...
Kardašjanai viss pofig. Bet Cammai (un vēl kādam) ir mazā melnā grāmatiņa, kurā ierakstīt - Kardašjanas meita jau trīs gadu vecumā apmeklēja psihiatru, psiha no bērnības, ar tāāāādu nesasieties!
-
hehe izradās mazāsļaunās/melnās grāmtiņas rullē :) :rofl: lāb,smejos...
Protams Camm tev arī ir taisnība..un arī es, tā saku un tā domāju šobrīd..kas zin ,kā domāšu citudien... te jau ir tas stāsts par situāciju neviennozīmīgumu... bet ..es jau tikai par sevi un savam domām...
zinam tak vienam māte ,otram meita..citam kleita.... katram savs svarīgakais... :smoker: (pauze)
āāā es neaprakstiiju un nerunāju par gadījumiem-kuriem viss vienlaga.... tādiem starp citu, citu stāsti neinteresee( ari Kardašjanai) ,tādiem ir tikai viens stāsts- viņējais...es ne par tiem ..tos es nepazīstu ...
es ne par pofigistiem..bet laikam vairāk par tiem,kam interesee iekšiņa..ne āriņa..nujā..tur jāpaskaidro smalkāk.. bet tagad man liek celties... :coffee: