Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Sēklis 2016. gada 25. jūlijs, 21:39:14
-
Man radās ideja mainīt nodarbošanos. Jauno varu sākt paralēli, lēnām, cik laiks atļauj. Kad pirmspensijas vecumā atlaidīs no tagadējā darba, būs kaut kas iesākts.
No vienas puses tas ir līdzīgs bērnības sapņu darbam. Kad esmu tagadējā darbā, rodas visādas idejas, ko un kā varētu izdarīt, gandrīz fiziska laimes sajūta.
No otras puses neesmu vairs nekāda jaunā, pastarīte vēl nav "izlidojusi", redze vairs nav nekāda labā, un kad esmu mājās, tad redzu tikai to, ka nekam citam ārpus vāveres riteņa man spēka nepietiek un ir pilnīga bezcerība atrast vēl laiku tam jaunajam.
Sajūta kā velisipēdistam, redzot fūri. ja kārtīgi uzmīšu un iesēdīšos astē, varēšu braukt aizvējā. Bet ritenis neeļļots, spēka nepietiek.
Ko gribu no jums? Nezinu. Varbūt pārdomas. Vai ņemšu vērā? Nezinu. Gribējās parunāties.
Nezinkāpēc asaras.
-
Kad gribēju kaut ko mainīt - paplašināt redzesloku, radīt iespēju būt plānam B ... tiku pie divām darba vietām. Vienu bija paredzēts atmest...
Rezultāts - sēdēšana divās laivās vairāku gadu garumā. Neesoši atvaļinājumi, pārslodze un veselības niķi ....
Mana problēma - man reāli patīk abi darbi. 8 gadi tā norauti, nu metīšu vienam mieru. Pietiek!
Tas par to - jauno sākt paralēli. Bet Tev varbūt ir raksturs un paškontrole.
-
Man jau šķiet, doma laba par savlaicīgu drošības spilvenu.
Izklausās, ka derētu atpūsties, samenedžēt mājās darāmos pienākumus,
lai vairāk laika būtu savu vēlmju realizēšanai.
Gan jau mājinieki saprastu un atbalstītu.
-
Kas ir tas vāveres ritenis? Vai tik ne mājas darbi,ēst pirkšana, gatavošana, novākšana, mazgāšana?
Varbūt pastāsti, kas tevi tā nogurdina.
Man uznāk tādi joņi un darba sakārtojumi, kad pārvēršos par mājsaimnieci, un tas ātri kļūst nogurdinoši un apnicīgi. Bet, ja man tam nav laika, izrādās,ka pasaule nesagrūst, zupas vietā var ēst sviestmaizes.
Vasarā man citādi, bet ziemā reāli man bija atsevišķa vieta manam hobijam un mierīgi varēju aizvērt durvis un prātu uz visu citu
-
Nevaru nedarīt. Ja vīrs mazgā traukus, man jāēd no apkaltušiem. Ja es neizravēju dārzu, pēc nedēļas tur ir džungļi. Ja es nenopelnīšu, elektrībai nepietiek. Vīrs bezdarbnieks, bet mājas darbus ignorē. Esot vecs un noguris. Ja es par to elektrību nesamaksāšu, tad problemas būs man, jo atbildība mana, vīrs ar pagātni, visu atstāja bijušajai, ar vienu čemodānu un urbi aizgāja. bet viņa ir interesanta. Ja atradīs, ko pieprasīt, pieprasīs. Viņu bērns pieaudzis, pats pelna. Bet es zinu pietiekoši lai mums būtu dalīti īpašumi, kā ar vīru vienojāmies (viņa ideja). Tātad mana problēma.
Es viņiem neko neizjaucu, jau bija šķīrušies. Iepazināmies, saskaloja man smadzenes. Muļke biju, ticēju. Kādu sapņu princi varēju gaidīt savos 30+. Kādu laiku bija labi, māju sākām celt, kādreiz pelnīju vairāk, tagad tikai neiebūvētie materiāli stāv. Reģipsis kaudzē. Tā arī dzīvojam saspiedušies puspabeigtā, visur dēļi, naglas. Cik es uzmundrinu kaut ko paturpināt, tik ir. Ja nekustos, viņ arī ne. Ir runāts. Nekas nemainās. Risina krustvārdu mīklas.Gribas izmest no mājas, bet aukli nevaru atļauties. Tagad faktiski nabagi esam. Cik nopelnu, tik ir. Tuvumā nekā jēdzīga nav mazpilsētā. No vienas puses strādāt par vēdera tiesu nav vērts, bet vismaz mājas darbus apdarītu. Nopļauj zāli. Pus stundu pagalma vidū. Visas malas aizaugušas, sētmalā nātres. Kartupeļus kolorado ēd nost. Trīsreiz nolasija, apnika. Cik varu, tik lasu tagad jau kāpurus, kas grūtāk. Varu "atpūsties", bet visi darbi mani gaidīs, ar procentiem. Sākumā stāstija, cik ļoti gribējis māju, ar bijušo viņiem bija māja, bet kopā ar sievas vecākiem, tur baigie kašķi bijuši.
Apnika viņam stāstīt, cik viņš čakls. Sākumā daudz darīja, vēlāk nemanāmi visu man atliek. Man labāk sanākot. Ko es varu darīt, ka man sanāk? Izlikties par tizlu un samierināties ar šķībām durvīm, kas neveras ciet, plikiem vadiem pie rozetes vai šķību aizkaru stangu? Bērni lien virsū man. Dienu ar tēti bijuši, vakarā man virsū, jo no tēta tikai "nelien". Ko es varu nedarīt? Drēbes bērniem nemazgāt? Nelāpīt? Atbraucu vakarā labākais krekls pa pagalmu novazāts. Nemāku samierināties ar to, ka man atkal jādomā, ko viņiem vilkt, lai skolā neapsmej. Dumji nav, lai ari ar problēmām, nabagi gan. Es varu tikai meklēt, ko vēl nopelnīt. Ietaupīt nevaru. Ko ietaupu vienā ietā, to palaiž otrā. Kartupeļus izrakt slinkums, makaroni ātrāk. Tas, ka makaroni par naudu, ir pie vienas vietas. Man tikai stāsti par to, cik kādreiz pelnījis. Pieņmet to, ka tagad nepelna, nevar. turpina dzīvot pagātnē. Kaut loterijas biļeti butu nopircis!
Pilnīgi visu viena nevaru. Pārcelties uz dzīvokli nevaru, tad jāīrē, bet tas ir dārgi. Mājiņa ciematā ir lēti un dārzs.
Mēģināju saņemties un izdomāt vēl kādu papildu darāmo, no kā vismaz prieks būs. Tagad uzrakstīju par "bet tu nedari, atpūties, nekas nenotiks, ja neizdarīsi". Problēma tur, ka man neizturēs nervi ātrāk. Par to vai nekas nenotiks arī ir jautājuma zīme. It kā jau nenotiks. Tikai dabūšu izdarīt visu tik un tā. Ar procentiem. Kamēr mazi bija mēģināju bērnus pie darba iemācīt. nesanāca. stāsti cik gribi, rādi, cik gribi, viss pa gaisu un salauzts. Vienu laiku kaut ko mēgināja. Tad saprata, ka labāk līdzināties tētim.
Labi, paldies. Parunāju un sapratu, ka nevajag man neko. Nevaru.
-
Ja runa būtu par mani, tad man ir stipra pārliecība, ka nevajag neko plānot uz nākotni. Jāatceras, ka mēs dzīvojam tikai šodien, šai mirklī. Pagātnes vairs nav, nākotnes var nebūt, tur mums nav teikšanas. Bet dzīve mums ir viena, tieši šī, ko mēs dzīvojam šodien. Un ja bija reiz sapnis un ir pēkšņi, kā no gaisa, kāda ideja, jārīkojas tieši tagad. Jo katra turpmāka diena samazina to laiku, kas mums ir atlicis. Un ja bijis sapnis un tu neko nebūsi pasācis lai to piepildītu, neviens šai pasaulē par to tā arī neuzzinās.
Dzīvi nevar atlikt. Vienkārši jāpieslēdz smadzenes un jānovērtē sava situācija. Ja tas sapnis nesola nekādus taustāmus ienākumus, jāparedz, ka un kur tos pelnīsi. Tas nav nekāds negods, 19-20 gadsimtā visi daudz maz tautai pazīstamie dižgari pelnīja iztiku pavisam citā lauciņā. Kāds bija ārsts, bet rakstīja grāmatas, cits ierēdnis kas rakstīja dzeju vai uzņēmīgs tirgonis, kas no savas mākslu darbu kolekcijas dibināja pamatus muzejam. Ne par to runa. Runa par sapni. Sapņi ir domāti priekš tā lai tos piepildītu. Varbūt tu tieši priekš tā esi piedzimis. Sāc tagad, vismaz vienu soli, tev iepatiksies. Tici man, uzreiz atradīsies laiks. Izslēdz datoru un televizoru un tev katru vakaru parādīsies vismaz četras stundas.
Bet ar tām izklaidēm pensiju gados, zini. Mans fāteris bija dulls uz grāmatām. No katras algas pilna saimnieciskā soma. Mammucis šim jautāja, kad tad tu tās lasīsi? Arī teica - pensijā. Pienāca pensija, bet lasīt vairs kaut kā ne īpaši, nav vairs tās koncentrācijas, arī intereses mainījās... Tā lūk kārtējas nepiepildītājs sapnis kā pārmetums krāj putekļus vecajos grāmatu plauktos.. Kaut kā tā ...
-
šoreiz Olguci galīgi nesaprotu. Cilvēks gatavojas kaut ko citu DARĪT, jeb, ja skaidrāk, ar kaut ko citu naudu pelnīt. Šodien iespēju un variantu tik daudz, kaut nu tā peļņa būtu.
-
nu, es vienkārši par to, ka nav jāgaida un jāsapņo par to, kas notiks, ja izmetīs ārā no darba pirms pensijas vecuma. Vienkārši, zinot, ka tā iespēja pastāv, jāsāk jau rosīties paralēli sapņu lauciņā. Kādu sīkumu jāiemēģina, kad būs rezultāts, iespējams būs problēmas, kurus bija grūti paredzēt. Tātad turpmāk tas jāņem vērā. Jāiepazīst tas darba lauciņš, kā veicās citiem, kas ap to grozās, kas topā, varbūt pielieto kādas svaigas idejas vai paņēmienus. Kas zina, varbūt jāatjauno zināšanas šai jomā, jāveido kontakti ar tiem kas sapņo tieši tādus sapņus. Un tas attiecās uz visu - i uz kāda jauna biznesa sākumu, vai ar mākslas lietām. Pats galvenais, ka vislielākais prieks tev būs ne no tā, ka kādreiz tu to sapņi piepildīsi; bet tieši no tā laika, kuru būsi veltījis to piepildīšanai.
-
ok sapratu domu
-
Baigi smagi autorei.
Bet, ja ir kāda ideja, kā mainīt uz labu, tad vajag.
-
Mja... Atkal visu varošā, velkošā sieviete...
Cik un cik veci bērni?, pieļauju, ka vismaz pusaudži.
Tomēr mēģinātu katram deliģēt kādus pienākumus, atbildības sfēras ģimenē. Sadalītu darbus, zinot kas kuram vairāk padodas, interesē. Tas nav normāli, ka tu dari visu plus vēl pelni, bet pārējie vien veģetē. Protams, ja tā ierasts, lauzt to visu būs grūti,
bet ne neiespējami.
Tā arī pateikt, ka tu arī esi piekususi un nejaudā to visu vilkt, ka esi vienīgā pelnītāja
un ja ēst grib, tad katram kas jādara. Un īpaši nekritizēt, ja nav tik perfekti izdarīts,
kā tu varbūt gribētu, bet paslavēt, ka centušies. Gan ar laiku iemācīsies un pieradīs.
Citu izeju kā sevi atslogot neredzu.
-
Neredzu problēmu. Ja dalīts īpašums, veci (tieši tā - veci) izsvied ārā. Tā arī pasaki - nav starpības, vai izsviedīsi pati tagad, vai izsviedīs pēc gada par elektrības parādiem.
Aukle? Cik tad tie bosiki lieli? 2-3 gadi? Ja uzticētie darbiņi ''viss pa gaisu", pa mizu. Un atstāt bez vakariņām.
Ā, un veci izliekot no mājas tā mierīgi bērnu klātbūtnē paskaidrot - kāpēc. Bērni sapratīs. Ja ne, tad nav vērts pakaļu plēst. Tad mierīgi sāc darīt TIKAI to, kas pašai patīk - dzīve jau nav palienēta. Gan jau pēc 2-3 mēnešiem attapsies i vecis, i sīkie, ka nav ko rīt un mugurā vilkt. Smagi, bet efektīvi. Makarenko pierādījis.
-
Spēju iedomāties to vīru... Kamēr kārtīgu spērienu (vai pērienu) nedabūs, tikmēr motivācijas kustēties un darboties nebūs.
Cik sapratu, sieva ir maka turētāja un finanšu donors. Tad lūk - katrai dienai vīram un bērniem uzdot konkrētus darbus. Nepadarīja, tātad paliek neēduši vai arī lai paši sev kartupeļus rok. Visus ēdamā krājumus nolikt aiz atslēgas, neko lieku ledusskapī neturēt. Ja vīrs ar pirmo reizi nesaprot, tad lai ņem savas parpalas un urbi un staigā prom. Kad nāks pie prāta, varēs atgriezties. Bērniņiem piedraudi ar internātskolu. :)
-
Un nemāni ne sevi, ne citus, ka labs tēvs, ar bērniem ņemās - KO tad tas labais tēvs iemāca? Ka var sēdēt otram uz kakla? Labs būtu tad, ja kopā ar sīkajiem tos mājas darbus apdarītu un pie viena arī iemācītu - nu, ja maksas darbu nevar atrast. Varbūt pēdējais laiks arī vecim aukli meklēt - pusskolnieci skaistuli ar slaidām kājām un tetovējumu uz pieres?
-
Atbildi, tuk, godigi. Vai tu ēdīsi no apskalotiem, ar ēdiena atliekām apkaltušiem traukiem, kam apakšā lipīgs tauku slānītis no izlietnes taukūdens sastājies? Ēdīsi un smaidīsi? vēmiens nenāks? Mierīgi pieņamsi ka "nav jābūt perfekcionistei, ver ēst arī no suņa bļodiņas"? No tiem pašiem šķīvjiem reizēm pabaro arī suni. Tā jau tas mani netraucē, šķīvis ir tikai priekšmets, nomazgā un vienalga, kas no tā ēdis. Tikai nenomazgā un tur ir atšķirīva.
Vilksi pelēku pleķainu kādreiz balto kreklu, jo kāds to pa roku galam izmazgājis kopā ar melnajiem džinsiem? "Bet es taču mēģināju to veļu mazgāt! ja tev nav labi, vairāk nemazgāšu". Esmu stāstījusi, esam kopā šķirojuši drēbes. It kā saprot, kamēr es ņemos un spēlējos, tikmēr interesanti. Kā es nerotaļājos ar netīrajām zeķēm, tā viss. Nevaru atļauties stundu darīt vienu darbu, kam nepieciešamas 10 minūtes.
Nav runa par "perfekcionismu", bet par to, ka izdarītais rada tikai zaudējumus, nevis ir man palīdzība. Siltumnīcā izrautas dažas nezāles, bet tomāti aplauzti. Kartupeļi norakti, aizmirsti saulē.
Ne jau viņiem vajag vitamīnus un dārzeņus. Man vajag, lai viņiem ir normāls ēdienss. Viņi ēdīs makaronus un desu. iepirkties brauc vīrs, vēl vienu pienākumu es nevaru paņemt. Tātad būs makaroni, desa ar 621 un vēl viskas dārgs un neveselīgs. Nestrādā nekādi pirkumu saraksti un naudas limits.
Bērniem 11 un 6. Vecākais - "es kā tētis", mazā - "bet brālis nedara, es arī nedarīšu".
Tēvs neņemas. Aizved us skolu un bērnudārzu, vakarā uztaisa ēst, kamēr manis nav. Te nav Rīgas transports un arī tad sešgadnieku vienu laist nedrīkst. Skola nepareizā, blakus pagastā, bet tur labāka nekā mums piekrītošā. Skolas autobuss uz mums neattiecas. Es jau teicu, ka man nav naudas lai maksātu auklei, kas to darīs.
Varat piesaukt arī parasto "meklē tikai iemeslus, lai neko nedarītu". Negribu sakraut sev virsū vēl vairāk. [size=78%] [/size]
-
Nu, manupāt atbilde uz vaimanu jau ielikta virsrakstā.
Ja nervi netur, tad jāārstē tie nervi - tas arī viss. Nu kāda pasaule sabruks un elektrība izbeigsies, ja vienu vakaru nedēļā to dārzu neravēsi, māju nevāksi, ēst negatavosi? Nākamajā dienā viss nebūs 2x netīrāks! Durvis ciet un dari savu iepānoto, lai pārējie tiek galā kā zina!
Man ir viena radiniece manos gados, kas (joprojām neapprecēta) sev uzkrāvusi kaklā vīrieša saimniecību - un velk, velk, un žēlojas, un ar lepnumu stāsta, kā sāp kājas, un sirds netur, un viskautkas. Mīļā, tu pati to izvēlējies - klusiņām pie sevis nomurminu. Ja saku skaļi - un vairs jau nesaku, tikai māju ar galvu, ak, jā, grūti tev, kas tad man, viss no gaisa nokrīt... tad ir spuras gaisā "tu neko nesaproti, pamēģini pati". Nemēģināšu. Esmu egoiste, mīlu sevi, un daru to, ko pati izvēlos. Un ja izvēlos (ravēt vīramātes dārzu, flīzēt vannasistabu, novākt kartupeļu lauku), tad nežēlojos, bet izdaru to ar zināmu prieku un gandarījumu. Negribu neko darīt - saslienu kājas un lasu grāmatu, sūcot aukstu šņabi ar apelsīnu sulu. Bērnu - zīdaiņu nav (tev arī nav), slaucamu govju - nav, pārējais - pagaidīs līdz rītam.
Vārdsakot, autorei steidzami vajadzīgi pofigisma kursi, ja ne - var sākt meklēt kapiņos vietu un zārka dizainu noskatīt...
-
Sēkli,nekas Tavu vīrišķi nemainīs un nekad.Ja vienīgais pienākums ko viņš izdara-aizved bērnus uz skolu-tad nu parēķini,vai aukle neiznāks lētāk nekā uzturēt šo tēvaini gan fiziski,gan morāli.
Dzīvojot ar viņu Tu ar laiku iedzīvosies veselības problēmās,jo jums katram savs skatījums uz lietu kārtību.Kā Tu neiemācīsies ēst no netīriem traukiem un staigāt savazātās drēbēs-tā viņš neiemācīsies dzīvot tīrībā.Viņam tas NAV vajadzīgs.Ar dalītiem ledusskapjiem,telpām utt būs grūti,ja mājā ir bērni.Es pat nezinu,kā Tu varētu tikt pie saules gaismas..jo šāds parazīts jūtas labi tā,kā ir-bez pūlēm un stresa.Laikam domu par šķiršanos tomēr nepieļauj?Vēl jau vari vilkt to vezumu,bet cik ilgi?Nāks bērni lielāki,pati kļūsi vecāka,ko tad?Pati pie gala,bet parazīts svaigs kā gurķīts,jo dzīvo Dieva un Tavā azotē ?
Apdomā gan visus + un - ,ko dod jūsu kopdzīve.Neizbēgami tas atsauksies uz Tavu veselību un tad Tu pat parazītam nebūsi lāga vajadzīga,jo nespēsi šo apgādāt un aptekāt.
-
No kurienes vīrišķim nauda, lai uz veikalu ietu?
-
Tēma izrādījās pavisam cita,ne sākumā minētā - par darbu. Nu jau tikai par slikto vīru. Protams,ka viņš labi iekārtojies,bet pati esi to pieļāvusi,gan jau lēnām un laika gaitā uzņemoties visu un darot pati,esi pārāk čakla un visvaroša,slinkām sievām parasti vīri visu dara.Es vairāk gan zinu sievietes,kas vīram uz kakla dzīvo un ne ēst taisa,ne māju kopj.
Tavs malacis,ja bērnus izvadā un vēl ēst uztaisa.
Nesapratu,kam Tev cits darbs,ja citas problēmas vispirms jāatrisina?
-
Pofigisma kursi steidzami vajadzīgi, ar tiem vien nepietiks, bakalurs un maģistrs būs vajadzīgs
Nu tad nomazgā SAVU šķīvi, mazgā Savu veļu atsevišķi.Lai ir tas pelēkais krekls, ne jau tev jāvelk. Pārvērt to par joku -re, atkal drēbes pārkrāsojis.
Kaut kā dikti sasaucas ap "Pļaukas" III daļu, tur gan tik mazi bērni nebija
Gan jau mazpilsētā acis pāri sētām modrākas un tev kremt arī, kā tas izskatās, ko par mani domās
Tīti teorētiski -ja veci patrieksi, ir viņam kur aiziet?
-
Sēkli,nekas Tavu vīrišķi nemainīs un nekad.Ja vienīgais pienākums ko viņš izdara-aizved bērnus uz skolu-tad nu parēķini,vai aukle neiznāks lētāk nekā uzturēt šo tēvaini gan fiziski,gan morāli.
Dzīvojot ar viņu Tu ar laiku iedzīvosies veselības problēmās,jo jums katram savs skatījums uz lietu kārtību.Kā Tu neiemācīsies ēst no netīriem traukiem un staigāt savazātās drēbēs-tā viņš neiemācīsies dzīvot tīrībā.Viņam tas NAV vajadzīgs.Ar dalītiem ledusskapjiem,telpām utt būs grūti,ja mājā ir bērni.Es pat nezinu,kā Tu varētu tikt pie saules gaismas..jo šāds parazīts jūtas labi tā,kā ir-bez pūlēm un stresa.Laikam domu par šķiršanos tomēr nepieļauj?Vēl jau vari vilkt to vezumu,bet cik ilgi?Nāks bērni lielāki,pati kļūsi vecāka,ko tad?Pati pie gala,bet parazīts svaigs kā gurķīts,jo dzīvo Dieva un Tavā azotē ?
Apdomā gan visus + un - ,ko dod jūsu kopdzīve.Neizbēgami tas atsauksies uz Tavu veselību un tad Tu pat parazītam nebūsi lāga vajadzīga,jo nespēsi šo apgādāt un aptekāt.
Vo, vo. Un viņš fiksi atradīs citu, uz kuras veģetēt. A Tu paliksi viena tik un tā ;)
-
Pofigisma kursi steidzami vajadzīgi, ar tiem vien nepietiks, bakalurs un maģistrs būs vajadzīgs
Nu tad nomazgā SAVU šķīvi, mazgā Savu veļu atsevišķi.Lai ir tas pelēkais krekls, ne jau tev jāvelk. Pārvērt to par joku -re, atkal drēbes pārkrāsojis.
Kaut kā dikti sasaucas ap "Pļaukas" III daļu, tur gan tik mazi bērni nebija
Gan jau mazpilsētā acis pāri sētām modrākas un tev kremt arī, kā tas izskatās, ko par mani domās
Tīti teorētiski -ja veci patrieksi, ir viņam kur aiziet?
Tieši tā! kas traucē nomazgāt tikai to šķīvi, no kura grasies ēst, kad grasies ēst? pārējie, lai ēd no tādiem, kādi pašiem patīk.
Un vispār, ja jau strādā kkur ārpus mājas, tad taču pusdieno kkur pie darbavietas? Tur ir iespējas papusdienot? Tad ēd ārpus mājas. Nav tas TIK dārgi pat Rīgā - lētāk kā gatavot uz 1 clv. Veikaliem iedod 200EUR/mēn un viss. Lai viņi ēd, ko grib, vai neēd, vai rok vai nerok kartupeļus. Un pat nemēģini viena tos nākamgad stādīt. Bērni tāpat arī šadi labu piemēru neredz - viņiem tēva piemērs labāk patīk ;)
Vecim vnm ir, kur aiziet. Ar to jārēķinās. Šādu vilcēju, lai tik kkāds būtu un pār sētu puslīdz labi izskatītos, pilna pasaule. Nākamo atrast nebūs problēma. Vrb tomēr laiks to veci padarīt par kādas citas problēmu? Uz viņa norītā rēķina gan jau ka tos bērnus kaut taxi varētu izvadāt...
Bērni nav TIK mazi, lai paši kādiu brīdi nevarētu būt vieni vai kko pagatavot, ja būtu puslīdz audzināti...
-
Ja jau jums ir dalīti īpašumi u.t.t., tad kā var būt "ko ietaupu vienā vietā, to palaiž otrā"? Kāda velna pēc viņš tam vsp tiek klāt?
-
Es sapratu, ka nekustamais īpašums noformēts uz autores vārda.
Vispār tā situācija neviennozīmīga. No sākuma vīrs esot darījis, bijis ieinteresēts.
Bet, sievu nav apmierinājusi darbu kvalitāte, viņa varot izdarīt labāk, viņai viss padodās,
rokas aug no pareizās vietas.
Ķecerīga doma - varbūt tas arī “nosita“ lauleņa vēlmi iesaistīties, darboties,
sak, tavs īpašums, dari pati.
Tā arī nesaprotu,cik un kāda vecuma bērni, sākumā minēta atvase, kas ligzdu vēl nav pametusi,
pēctam bērni, kas negrib strādāt un vīrs kā aukle.
-
Autore par bērniem ir visu uzrakstījusi.Varbūt izlasi?
-
tuk, tas tiešām zemāk bija. Bērni 11 un 6 gadi. Tā saprotu, ka 11-puika, 6-meitēns.
11 gadīgs puika var braukt kaut ar velo, spēt norakt kartupeļu lakstu, notīrīt un uzvārīt kartupeļus un pievārīt klāt cīsiņus. un nekas slikts viņam no tā nenotiktu (pat ja būtu apēdis kādu tupeni ar visām acīm no ne pārāk rūpīgi mazgāta šķīvja). OK, 6gadīgs ir maziņš. Bet nķamgad jau būs 7 un likumīgi drīkst uz kādu laiku arī atstāt 1u. Tā ka šī atruna ir uz nepilnu gadu.
Puika negrib? OK, who cares... Pats liels, pats gudrs. Drīkst neēst :D
Un tur Tev varētu būt taisnība, ka pati nopiļīja, pati vilka un pati sūdzas, ka citi negrib tā un to pašu...
-
Drausmīgi kaitina šitie "pati nopiļīja". Visu pati...
Un ja sieviete mājās neko nedara, arī par viņu saka "viņu nopiļīja"? Vai arī vienmēr - "viņa ir tā nolaidusies, neko nedara"...
Šitā saudzējamā, auklējamā suga - vīrieši, eh...
-
Jā, to topiku biju palaidusi garām. Nu tad jau neko, ja citi ar abām kreisajām rokām, tad jau neko, pašai vien jādara. Vienīgi bērni izaugs ar priekšstatu,
ka tā norma un lietu kārtība - māte pašī līdz ģībienam, tēvs dzenā mušas. :(
-
Da kādām kreisajām rokām? Diez vai bērni (turklāt vairāki) dzimst ar abām kreisajām. Vnk necenšas. Un necenšas tāpēc, ka māte izdarīs un izdarīs labāk.
Un tā arī būs, kamēr saslims un atmetīs ķedeles.
Izskatās, ka darīt nav problēma. Problēma ir saņemties un nedarīt. Vai darīt TIKAI to, kas tieši pašai ir vajadzīgs. Un nedalīties ar $.
Līdz tam viņai toč njedovilks, ka vnk paņemt darbos kārtējo ikgadējo atvaļinājumu, ar iesniegumiem izmaksāt atvaļinājuma $ pirms atvaļinājuma (kā tas pēc likuma ir jādara), paņemt savu $ un savu auto (un vrb vēl grupiņu "meiteņu" -līdzīgu sieviešu - salasīt un izmaksas sadalīt) un doties atvaļinājumā. Kaut, piemēram, uz Bulgāriju, kur pārtika un dzīvošana, salīdzinot ar LV, ir ļoti lētas, t.i. ar LV vidējo atvaļinājuma $ 3 ēdienreizes ēst labos restorānos par 10-padsmit eur dienā.
Lai viņi mājās tiek galā paši.
Viss būs aizaudzis un netīrs? So what? Skolā apsmies? A nabagus un slinkus lūzerus nē, ja, - neviens cits jau nepamanīs?
-
Vispār pārsteidzoši, ka vīrietis nodzīvojis pusi mūža NEKO, absolūti neko neprot darīt!
Pirms tam arī dzīvojis privātmājā... neticami.
Visu mūžu kalpi bijuši?
Nu vajag tak mācēt tādu exemplāru atrast...
-
Lasu... un pat nesmaidu... Cilvēki dzīvo tik dažādās realitātēs... Autore raksta par elektrības rēķiniem, a viņai piedāvā uz Bulgāriju ar "meitenēm" aizbraukt. Un vēl sešgadīgu bērnu atstāt vāji pieskatītu, turklāt tēvu - bez naudas, ar tiem diviem bērniem... Nēnu, var jau domāt autores vietā, bet ne līdz absudram moš...
Un tādam gājienam pat pie pietiekamiem finanšu līdzekļiem pofigismā vismaz bakalaurs vajadzīgs
-
Atgriežoties pie pirmā ieraksta - ko autore varētu mainīt vai arī nemainīt.. Jauns darbs varbūt varētu iedot kādu izrāvienu, pozitīvāku skatu uz dzīvi, arī naudu, galu galā. Tikai jāskatās, lai pēdējos spēkus neizsūc.
Bērnus vajag "dabūt pie kārtības", nezinu, kā, bet vajag. Bērni ir uz mūžu.
-
Ja bērnus neaudzinās tagad, vēlāk būs par vēlu. Internātskola kā variants netiek apsvērts?
-
Es tā sapratu, ka elektrības rēķini bija vairāk par to ,ka vecis nemaksā vsp ne par ko.
Bez pofigisma šitādu veci neizmācīt.
OK, mazo bērnu varētu arī līdzi paņemt. Ja vismaz 2as "meitenes" sametas degvielai, nu nav tas TIK dārgi. no LV vidējiem mēneša ienākumiem (atvaļinājuma $), kas, es minu ir kādi 500-600 uz rokas, vēl pāri paliktu. Lētajās valstīs dzīvošana ir tiešām lēta (ārpus kūrortiem), Sofija bija tikai piemērs.
A kas tam slinkajam tēviņam notiks? Arī 11 gadīgam zeperim?
Kartupeļi dārzā ir iestādīti? Ir. da kaut lai izrok un ēd. Sēnes mežos arī ir. Zivis dīķos arī.
Tagad ir sezona. ZSaimniecības strādniekus nevar atrast. Lai iet un piestrādā! Negrib? Kādā sakarā tā ir viņas problēma, ka veči lūzeri? Nav ko ar tādiem ucināties. Lai mēnesi padzīvo un paskatās, kā pašiem iet.
Tā turpinādama tāpat galu galā atstās šos bez savas kalpības, jo organisms šo mūžīgi izturēt nevarēs. Saslims... Ar garantiju. Un tad tas pats vien būs, tikai pati tajā visā iekšā...
-
Ja vīram nav darba LV un par vēdera tiesu strādāt negrib,
varbūt var strādāt ārpus LV, sūtīt naudu,
būs auklei, ko māju pabeigt, daudzi taču tā dara.
Nevar tak vecis sēdēt uz kakla, kaut kā bērni
jauzaudzina, jo lielāki augs, jo vairāk naudas vajadzēs.
-
Vēl, varbūt, to iecerēto sirdsdarbu var kā sezonāli,
ziemā visi āra darbi nebūs aktuāli, būs vairāk laika.
Apkure un sniega tīrīšana cerams vīra pārziņā.
-
Paga, kāpēc tāda pārliecība, ka pirmspensijas vecumā atlaidīs? Pie stieņa dejo?
11gadīgu puišeli laikam vienu mājās ar slinku veci neatstātu. Bet ... ja daudz lektu acīs, uz pāris dienām atstātu ar.
kaut kas neštimm.
Varbūt beidz zāģēt to veci, dari minimumu priekš sevis un bērniem un taupi nervus?
-
Jaa, slinkiem cilveekiem dziivee tomeer vieglaak.
-
Vispār pārsteidzoši, ka vīrietis nodzīvojis pusi mūža NEKO, absolūti neko neprot darīt!
Pirms tam arī dzīvojis privātmājā... neticami.
Visu mūžu kalpi bijuši?
Nu vajag tak mācēt tādu exemplāru atrast...
A kaa tu domaa, kaapeec 1. sieva sho no maajas ar urbi izsvieda?
-
Ůdensvads un kanalizācija mājās ir? Nu, es domāju, nav jānes ar spaiņiem no akas? Tad vajag iegādāt trauku mazgājamo mašīnu. Četru cilvĕku ğimenes ikdienas trauku mazgāšana prasa milzu laika un spěka, ko varĕtu veltīt kam lietderīgākam. Un tik daudz, kā tajā mašīnā Iiekšă salikt un ārā izņemt varětu arī puika vai slinkais vīrs. Tas pats ar veļu. (Par vešeni gan nesapratu, ir vai nav).
Es PAR to, pārmaiņas vajag, bet, lai to iespětu nepārplěšoties, jāatbrīvojas no visa tā, ko var pašrocīgii nedarīt.
-
Tas nav uzbrauciens, bet... ir novērots, ka cilvēki dažkārt nemaz negrib nepārplēsties uz pusēm... Žēlosies, sūdzēsies, cik grūti, bet reizē nedarīz pilnīgi neko, lai nebūtu jāžēlojas un jāsūdzas. Spilgti to novēroju diemžēl tepat blakus sev... Vispirms vaimanas kā sāp, reibst, dur, un tad tiek celts smags katls elšot um pūšot... Kaut blakus trīs cilvēki, kas to izdarītu. Kad saka- nu necel, pasaki, ja ko vajag - "nu kas tad te ies un cels..." un tā 10x pa vakaru.
Pie autores līdzīgu ligu vēroju - nevis pavilkties uz dzīves pārplānošanu, kaut no mazumiņa sākt, bet - "es gribētu, bet ai nekas jau tāpat nebūs". Saki vien uzreiz- šitā,neko nemainīt, tikai raudāt par to cik viss slikti, ir ērtāk... Tipisks upuris...
-
veļas mašīnā saliek, bet -melnās džinsas ar balto kreklu. Bet to nu varētu atrisināt autore pati, noliekot un laikus sašķīrojot pa 2 maisiem (5 min)
-
Izkārt izmazgāto veļu un pēc tam noņemt izžuvušo var jebkurš. Par gludināšanu arī nevajadzētu uztraukties, var izgludināt savas drēbes, pārējie lai staigā, kā vēlas.
Un savu šķīvi pirms ēšanas demonstratīvi nomazgāt.
Vispār situācija ir tāda, ka stipri jāpiedomā, kā labāk organizēties. Vai ir iespēja pabeigt māju, varbūt jāapsver doma par pārdošanu un dzīvokļa iegādi citā vietā, kur vīrs varētu atrast darbu.
-
Vai vīrs vispār grib atrast darbu... un kas ņems darbā veci,
kuram abas rokas kreisās - pat šķīvi neprot nomazgāt.
-
Ievērojāt?
Cik nopelnu, tik ir. Tuvumā nekā jēdzīga nav mazpilsētā. No vienas puses strādāt par vēdera tiesu nav vērts, bet vismaz mājas darbus apdarītu.
Nekā jēdzīga nav... kas tad ir jēdzīgs...? Lai dabūtu "jēdzīgu" man šķiet jāiet un jādara jebkas, un jāskatās apkārt - kur ir kas jēdzīgāks, nevis krustvārdu mīklas jārisina un jāgaida, kad pienesīs klāt.
Ai, kā spiežas uz āru arī pašas "rociņa", kas pielikta pie vīra uzskatu formēšanās... Es bi laikam tādu spārdītu lai iet kaut ielas slaucīt, kaut par vēdera tiesu, nevis ieslīgst "varunekonedarīt unmanpartonekasnebūs"
-
Iespējams, ka no otra padomiem neviens gudrāks nekļūst.
Man ļoti žēl par autores situāciju un bezcerību.
Varbūt vērts uzsākt SAVAS dzīves revīziju?
Apsvērt visus par un pret. Vai esošajā vīrā pilnīgi viss kaitina?
Kas pietrūktu, ja viņa nebūtu? malku ziemai kurš gādātu, skaldītu un krāmētu? Kurš labo, ja mājās kas saplīst?
kurš tos pašus kartupeļus sastāda un ziemā sniegu šķūrē?
Ja tiešām nekur nekādas palīdzības, ja viss, kas tiek darīts, tiek sabojāts un sapļeckāts, ja seksa jums nav vispār, sarunu un maiguma nekāda - tad šķiries un lai dodas ar savu urbi.
Būs viens cilvēks mazāk jābaro.
Pašlaik nedomāju, ka ir lietderīgi ņemt vēl kādu darbu, atgriezties mājās vēl vēlāk un konstatēt, ka viss pazūd kā caurā mucā.
Drīzāk kopā ar bērniem un vīru(ja nolemts palikt kopā) censties sakopt to, kas jums ir.
ja neviens nav radināts ko darīt, ir grūti. Bet kaut to pusstundu katru dienu. Vīrs pusstundu pļauj zāli, jūs ar bērniem pa pusstundai apravējiet nezāles un kaut mazu dobīti skaistumam ierīkojiet.
Kādreiz meitai ļoti patika, kad laukos ierādīju viņai pašai savu puķu dobi. Kopā ierīkojām, sasējām raibas vasaras puķu sēklas un saauga ļoti krāšņi. Katru rītu skrēja skatīties un ar prieku pati ņēma mazo lejkaņniņu un devās laistīt.
Ja pašiem sava saimniecība, var visu ko izdomāt, ko pārdot. Varbūt vērts reizi nedēļā vai retāk doties uz tuvāko kaut cik lielāko pilsētu un pārdot jaunos kartupeļus, ogas, sēnes, zaptes, tējas, puķes utt?
Kārtīgi, skaisti safasētus, izkārtotus. Iesaisti vākšanā,noformēšanā un pārdošanā bērnus.
Nekas nedarbojas, ja redz visu darbu gūzmu, izbļaujas, ka remonta nav, nekā nav. Sākt ar mazumiņu.
Par drēbēm - salikt atsevišķi labās, izejamās drēbes, lai tām netiek klāt un second hand nopirkt vairākas ikdienas kārtas, lai būtu kaut 2-3 T-krekliņi, no kuriem izvēlēties.
Pašiem likt vakarā izmazgāt un izžaut.
-
Nezinu, kaut kas tomēr... tas pati, pati visu pati...
Tā trauku mazgāšana - manuprāt, ideāls darbiņš bērniem, pat sešgadniekam pa spēkam, kur nu vēl vienpadsmitgadīgam. Un bērniem pa ūdeņiem vispār patīk ņemties.
Kaut kas nav īsti ar to - visi slaisti. Bērniem patīk darboties un sajusties lieliem un lepniem par paveikto, īpaši šajā vecumā. Par to, ka pēc bērna sākumā nebūs kas japārdara, bez tā nu neviens strādāt nav iemācījies. Bet ir vērts sakost zobus un ļaut darīt, citādi pēc brīža būs
ne vien viens vīrs, bet jau trīs mušķērāji uz kakla...
-
Nav neviens nebuut tik bezpaliidziigs, kaa mees to veelamies. Viiriesi tiiri labi ar visu tiek galaa, ja protams vinjiem to ljauj. Varbuut reizeem vajag savaakties un ljaut iemaaciities dariit darbus arii otram. Trauku probleemu var atrisinaat ar traukmasiinu, nebuus taukaini un ekonomeesies laiks.
Dalju darbu parnest var tiesi taa pat no sevis uz viirieti, kaa viirietis tos noveela uz Tevi. Pasakot, ka vinjam ljoti labi sanaak :). Un pat paris aplausti tomaati pirmajaa reizee ir paardziivojami... otreiz jau buus mazaak :)
-
Oi, pareizi, šeit tak Ittai bija vesela tēma par to, ka sieva dara visu, vīrs neko...
Itta varētu būt īstā padomdevēja un dalīties pieredzē kā pāraudzināt to slinko vīru!
Tieši tāda pat problēma bija.
-
Mēs te visas problēmas esam braši atrisinājuši, bet autore pazudusi...
-
Paaraudzinaat vajag nevis otru, bet sevi un pamainiit savu attieksmi. Taa, ja kas, ir daudzu probleema, ne tikai mana un tas ir daudz gruutaak kaa nomest 15 kg. Man kaads smeejaas pie kases par to, kaa es ciiniijos ar veelmi salikt produktus maisinjaa, jo es tak to maaku labaak :D . To tieksmi visur buut par noteiceeju utt. ui ku gruuti apspiest ;)
-
Mees pasas no viiriesa uztaisaam lupatas un tad ciikstam, ka izmest zeel, bet funkcionaali arii vairs nav tas :(
-
Viiriesi tiiri labi ar visu tiek galaa, ja protams vinjiem to ljauj.
Baidos, ka autores aprakstītā vīra nevīžība vairs nav ārstējama, un tad vairs nav tik svarīgi vai viņš vispār kaut ko dara, kā tas - kā viņš to izdara. Mazgāti, tomēr netīri trauki arī man būtu nepieņemami. Tāpat domāju - skaidrs, ka darbu šādam cilvēkam grūti atrast, vai pareizāk sakot, noturēties jebkādā darbā, jo gan jau paviršs ne tikai mājās, bet arī darbā.
-
Nepiekriitu... ir pieraadiijies preteejais. Ja nav, kas aiz Tevis vaaks ar laiku paaries nu un vienmeer pastaav iespeeja sanjemties un pasai veel sliktaak izdariit - paarspiileet un kungam piedaavaat taukainu skjiivi taa lai sliid no rokaam sameejam ar daksinju, kurai eediens starp zobiem iekjepis... protams - pretiigi, bet vai ir varianti?! Vismaz pameegjinaat tak der :) plus pie taa ir jaaatrod pareizaas atbildes, taa lai nav skandaals, bet ir iespeeja pateikt ka redz man taa laiks nesanaak un Tev jau ar to mazgaasanu sokas labaak :) pie visa iedot jaunu svammiiti un labu mazgaasanas liidzekli un tad maksimaali lieliit katru uzlabojumu saa darbiibaa. Tai skaitaa arii var kaadu laiku eest makaronus, slaveet un luugt tos gatavot ar smaidu katru dienu riitaa vakaraa un veel pusdienaam panjemt liidzi... :D galvenais nepaarspiileet un neljaities traciem. Maaju arii var kaadu laiku netrakot un nevaakt taa pat kaa daarzs un nezaales nav mirstamaa vaina...
Es esmu pamaziitinjaam iemaaciijusies, ka ne visu ko var pacelt arii obligaati vajag staipiit paar variiteem liidzi... sevi jaasaak miileet un lutinaat :)
-
Autore rakstīja, ka kādu posmu viss bijis ok, tad viss mainījies..., jādomā sākumā nevīža nav bijis...
Interesanti, kas notika tajā pagrieziena punktā?
-
Visticamaak autore centaas izdabaat un pieraadiit, ka var labaak...
-
Nūūū, Itta, kā Tu esi mainījusies..., prieks par Tevi, malace!
-
Tiešām :thumbsup:
Praksē arī realizē? un vairs neej exim dārzu kopt?
-
Vispār jau autore nekādas instrukcijas dzīves revīzijai nelūdza. Neatgādina muļķi, kura pati neredz problēmas un to cēloņus. Vnk gadās brīži, kad viss savācas grūtumā, sevis žēl paliek un gribas laukā izrunāt. Bet dzīvē viss mainās, pat tad, ja liekas, ka izvēlies "nemaiņas"
-
Taisnība Minnei :)
Vēlreiz izlasīju autores pieteikumu, kurš bija paslīdējis garām un man pieleca :
"... tas ir līdzīgs bērnības sapņu darbam. Kad esmu tagadējā darbā, rodas visādas idejas, ko un kā varētu izdarīt, gandrīz fiziska laimes sajūta."
Kaut kā, lasot tālāko, mana uzmanība koncentrējās tikai uz nepadarītiem mājas darbiem, apkaltušiem traukiem utt.
Bet runa ir par ko citu.
Autore, ja vēl lasi - tas ir tik fantastiski, kad cilvēks apjauš, tieši kas ir viņa sapņu darbs, kas patiesi padodas un sagādā prieku.
Seko tam un dari to, tas lielai Tavas dzīves daļai nesīs prieku un piepildījumu.
-
Visi jau pamataa ljoti veeleejaas rast risinaajumus, lai autorei buutu iespeejas ljauties sapnjiem un tos piepildiit :) vai tas ko liidzees ?! , bet reizeem ljauj paluukoties uz lietaam savaadaak :) :) :)