Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: tuk 2016. gada 27. jūlijs, 15:17:10
-
Vakar radās vajadzība “sadzīt rokā“ kādu personu, iepriekš mums nav nācies komunicēt.
Cilvēks, kurš iedeva kontaktus, pabrīdināja - esi piesardzīga, kā ar zīda cimdiem,
persona ir ļaunatminīga.
Kaut kā aizdomājos - kas tas par “zvēru“, kur tam kājas aug un kāds no tā labums?
-
Ja nav paredzēta ļoti personiska saskarsme, tad droši vien domāts - iegaumē, atceras, piemin sīkumus, īpaši otram nelabvēlīgus, var apvainoties pats par savām iedomām un turēt ļaunu prātu.
-
Uff, izklausās pēc kārtējās kompleksainās personas ar zemu pašapziņu. :(
Un tagad visiem glaudīt tik pa spalvai, lai nākotnē neatspēlējas?
Atkal ērta pozīcija..., nu māk taču dzīvot! ;)
-
Pa manam ļaunatminīgs ir tas, kurš ilgi atceras slikto, pāridarījumus, pat it kā sīkumus. Izdomāti vai nē... nu tam, kas atceras, tie ir reāli.
Reizēm gam var būt arī kā tajā anekdotē par labiem draugiem, zudušām karotītēm un rūgtumiņu.
Pati sevi pieskaitu pie ļaunatminīgām - aizvainojums ilgi kremt. Bet par to kādam riebt, nu nē.
-
Khm. Tai personai šodien vajadzētu ar mani pakomunicēt. Es šodien briesmīga.
Es šodien ienīstu bērnus un viņu vecākus. Loģikai nepakļaujas, vienkārši nobesījuši. Neko citu, tikai skaļi runājos ar otrpusi, sarunas tēma - kretīni vecāki un viņu izlaistie bērni.
Viens kretīns ar muskuļiem smadzenēs izdomāja savu sīko trenēt boksiņā - pie gaļas letes, starp lielajiem veikala konteineriem ar dzērieniem. Lai visi redz, ku šis kruts. Pie viena izlaistīja dzeramo. Stāstu otrpusim, ka šitie kretīni jau nesajēdz, ka slapja grīda var būt slidena un bīstama. Nepaspēju teikumu pabeigt - sīkais nošļaupās un sasita degunu pret paša kurvi, asinis sāka tecēt... Nē, nepalīdzēju vis. Jo es ļauna. Šodien.
Otra dūra nevarēja kviecošu sīko savaldīt, tas visu laiku pa grīdu vārtījās. Varētu pa pakaļu sīkajam uzšaut, bet sabiedrība takšu! Kaut kāda ķoška (babulis?) vēl tam ķērklim usi pusi ucacā ar tekstu -ti moj sladeņkij. Bezmaz apvēmos. Dullā mamaška visu laiku sīko aiz rokas rauj augšā. Bērnu traumatologi ļoti labi zina tādas raušanas izraisītas traumas, ir pat speciāls termins šitā apzīmēšanai. I ko? Man vajadzēja kaut ko teikt? Tak turpat uz vietas būtu - skriukš - un roka no pakaļas ārā.
-
Es kaut kā īpaši neņemu galvā visādus štruntus, ja nu kāds īpaši pacenties,
tad vai nu izrunājos (ja uzskatu par nepieciešamu un jēdzīgu) vai vienkārši stāvu tam pāri
un nepiesārņoju smadzenes. Vai vienkārši izdusmojos savā nodabā, vai arī ne tik savā. ;)
Izklausās baigi apgrūtinoši krāt visādas šļuras sevī...
-
Piedodu, bet neaizmirstu. Tas lkm ļaunatminīgums.
-
Es kaut kā to jēdzienu vairāk uztveru kā attieksmes maiņu pret otru personu, aizvainojošā fakta
izspēlēšanu citā situācijā vai nesaistītā strīdā, vai kāda lēmuma pieņemšanā.
Ne kā amnēziju. Nu kautkā tā...
-
Es arī to saprotu kā nespēju piedot. Man mammucis šitā - krāj pāridarījumus, gadiem atceras. Rezultātā pati no tā cieš, jo dvēselē visu laiku rūgtums. Kā tāda inde..
Par laimi, neesmu nevienu sastapusi, kurš akurāt censtos atriebties, bet varu iedomāties, ka noteikti ir tādi indivīdi.
-
Ļaunatminīgums nav nespēja piedot. Tā ir nespēja aizmirst. Vienkārši kaut kas smadzenēs saslēdzas un uzpeld. Man vismaz tā šķiet. Un jā - esmu ļaunatminīga. :banhead:
-
Normāla izdzīvošanas īpašība.
Ja mani vienreiz piečakarē, norakstu zaudējumos, bet otrreiz ar to cilvēku es nekādās darīšanās neielaidīšos. Un ilgi atcerēšos kurš, ko un kā. Tie, kas visu aizmirst, piedod un atauj sevi jāt vēl un vēl, nudien ne ar ko nav labāki par tiem, kas atceras slikto, tikai vieglāk pakļaujami un apmuļķojami.
Sākotnējā kontekstā IMHO nepareiza rakstura īpašības formulēšana - kāds sakars ļaunatminīgumam ar tikko iepazītu cilvēku? Ja mani ceļi ar viņējiem nav krustojušies, viņam nekāds naids pret mani nevar būt. Ja ir jau defoltā, tad tur psihdakterim darbs. Šāds bridinājums nozīmē tikai to, ka "ļaunatminīgajam" cilvim ar pašvērtējumu un ar nerviem vāji - jebkas, kas netrāpīsies pa spalvai, tiks uzskatīts par uzbrukumu un iegrāmatots kā "viņš man TĀ".
-
Kāpšanu otrreiz uz tā paša grābekļa drīzāk sauktu par muļķību.
Brīdinājums par to, ka sarunā nedrīkst atslābt, jāpiedomā kādu un kādā veidā
sniedz infu, ja negrib, lai kad vēlāk tas neatspēlētos.
-
Nu to es nesauktu par ļaunatminīgumu. Pa manam tomēr ir starpība starp "ļaunatminīgs" un "Es neesmu ļaunatminīgs, es esmu tikai ļauns; un atmiņa man ir laba…" (skat. pantiņi.co) Bet tas tā manā vārdnīcā. Tezaurs.lv vispār tādu vārdu neatrod. Esmu vīlusies.
-
Jā,es arī izmeklējos. :)
Bet kā tad to sauc, ja par kādu paustu savu viedokli, vai neveiksmīgu frāzi
pēc ntiem gadiem “atskalda“ pēc pilnas programmas?
-
Bet kā tad to sauc, ja par kādu paustu savu viedokli, vai neveiksmīgu frāzi
pēc ntiem gadiem “atskalda“ pēc pilnas programmas?
Sterva
-
Sterva
Aha. Un šajā gadījumā vīriešu dzimtē - kretīns vulgaris. ;)
-
Sasmējos, mēdijos izskanēja, ka Junkera k-gam pat ieviesta melna grāmatiņa,
kur visi pāri darītāji tiek iegrāmatoti, lai atmiņa laika gaitā nepieviļ. :)
-
Junkeram ļaunā grāmatiņa!:D
-
ak vai...man atkal burti gar acīm... :faint:
Izlasu -Ļunkeram jaunā grāmatiņa...smadzenēs saslēdzas- tad viena viņam jau pilna??? un nekāda izbrīna par to,kas ir Ļunkers.... :facepalm:
-
jā, manuprāt Junkers laikam šajā jomā ir profesionālis. Viss noslīpēts līdz perfekcionismam...
-
Manu paziņu lokā ir cilvēks, kas krāj "kompromatus" piedurknē nezināmai vajadzībai. Par visu, kas viņa tuvumā notiek. :scratch:
-
Man ir jocīgā atmiņa. Pilnīgi nesaistīti, bez jebkādas pierakstīšanas, man mēdz aizķerties prātā dažādi nesvarīgi fakti par cilvēkiem, lietām, notikumiem. Un tikpat labi tādas pašas kategorijas fakti var arī neaizķerties. Tiesa, es tos arī uztveru kā faktus, kas kaut kur mētājas, ne speciāli atlasu slikto vai labo, vai par konkrētiem cilvēkiem.