Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Broņa 2016. gada 11. augusts, 22:29:28
-
Labi noauguši un manis baroti.
[attachment deleted by admin]
-
Daudzbērnu ģimene! (8 gb!)
-
Daudzbērnu ģimene! (8 gb!)
Kas zina - varbūt kāds neglītais pīlēns arī pievienojies:)
-
Krāšņi putni. Nez vai tiešām vienā perējumā 8 mazuļi var būt? Lielputniem tik daudz takš nemēdz būt?
-
Laukos bija gadījums , kur viens pīle bija iedomājies , ka ir zoss. Pareizāk viņam bija lielā mīla uz kādu zosi. Visur gāja kopā ar zosīm un citas pīles, abu dzimumu, dzina prom!
-
Man radusies nogaidoši piesardzīga attieksme gan pret gulbjiem, gan baltajiem stārķiem. Abi ir plēsēji.
Stārķi noknābj un saplosa mazus zaķēnus, putņiņus utt.
Gulbji arī nav miermīlīgi. Zinām skumjo gadījumu ar vīrieti un vēl viens konkrēts gadījums, kad gulbis slīcināja un noknāba kanālā dzīvu balodi.
Par melno stārķi, ko šogad redzēju, gan man bija milzu sajūsma. Bet viņš ir lepns vientuļnieks :)
-
Atcerējos R.Ezeras tekstu vienā no "Pati ar savu vēju" romāniem: "Viņa bija no tām sievietēm, kas atgādina kaiju. Pa gabalu balta un poētiska, tuvumā ķērcoša un rijīga".
Piedošanu, ka sabojāju poēziju, bet dille pirmā sāka ;)
-
Ja tā ņemam, vai putniem vasarā būtu nepieciešama piebarošana? Nu jā, mums to gribas savam priekam, jo tā izjūtam kādu tuvību ar dzīvo dabu.
Kāpēc man ne visai tīk pilsētas baložu bari, kuriem ber maizes druskas un kuri, garām ejot noplivina savus spārnus gar manu seju?
Būšu nepoētiksa - ar visvisādu slimību ierosinātājiem, kaut to pašu ornitozi.
Meža baložu pārītis eglē gan man mīļš. Dudina savā starpā - tu-tū-ūūū, tu-tū-ūūū un mīlīgi kopā lasa sēkliņas un kāpuriņus.
Reizēm izejot darba pusdienās, terasē jandalējas zvirbuļu bari. Lēkā pa nenovāktajiem šķīvjiem.
Ēdu biezpienmaizīti un nolēmu padalīties. Pagrābj viens drupačiņu un tūlīt atkal klāt, nu jau uzmetas gluži vai uz galda.
Tas man īsti nepatika, vairāk nedevu. Kad biju paēdusi, noliku krietnāku drupaču.
Zvirbulis pagrāba knābītī, palēca nostāk un ar pilnu knābi dusmīgi sāka čiepstēt (nezinu, caur dupsīti, vai, čiepstēja, jo knābis pilns, knapi aizvērt)-
"kauna tev nav!!! ko uzreiz nedevi!??? skopulene tāda!!!" :)
-
Kā gribas mums būt vājāko (zaķīša, putniņa utt) pusē!
Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka Daba visu ir sakārtojusi tā, kā pienākas. Līdz ar to varu priecāties gan par zaķi, gan vanagu, gan vilku.
-
Atcerējos R.Ezeras tekstu vienā no "Pati ar savu vēju" romāniem: "Viņa bija no tām sievietēm, kas atgādina kaiju. Pa gabalu balta un poētiska, tuvumā ķērcoša un rijīga".
Piedošanu, ka sabojāju poēziju, bet dille pirmā sāka ;)
viendien eju uz darbu un skatos - kaija ēd balodi. :steak: viss knābis asinīs :rat: Tfu, nodomāju pretīgi plēsīgi putni, kas tikai zīmējas balti un pūkaini... pēc kāda laika apskatot kaiju tuvāk, ieraudzīju, ka viņām uz knābja sarkans punkts, nu pieņemsim skaistumam un tas nav nekāds "asiņains knābis".
Tā ka visām kaijām atvainojos. Balodis varbūt tāpat nebija dzīvotājs.
-
Daba ir daba. Lielākie ēd mazākos, stiprākie - vājākos. Izdzīvo paēdušais.