Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: tuk 2016. gada 13. augusts, 13:36:05
-
Nu kas tas ir, no kurienes ievazājies? Kaut gan, jautājums drīzāk retorisks, :)
atbildi jau zinu. Vakar sanāca “izlaist“ palielāku loku pa tēvzemes ceļiem, nu sakrita
uz nerviem tie appušķotie krusti lielceļu malās.
Cilvēki mirst. Jā. Dažādās vietās un apstākļos.
Kā nu tā kārts kuram iekrīt.., bet tak nepušķojam miršanas vietu!
Netiek, tak appušķotas mirēju gultas, krēsli, kūts priekšas, dārza stūri,
parka soliņi vai kur nu vēl kādu pēdējā stunda piemeklējusi.
Ar vienu izņēmumu - šosejas un lielceļi!
Tur nāves vieta tiek rūpīgi kopta un aprūpēta. Tāds fetišs.
Aizdomas - ar laiku visi ceļi vedīs kā caur kapiem, kuri patiesībā nebūt nav kapi,
bet gan nelaimes un nāves pielūgsmes altāri...
-
Nu kas tas ir, no kurienes ievazājies? Kaut gan, jautājums drīzāk retorisks, :)
atbildi jau zinu. Vakar sanāca “izlaist“ palielāku loku pa tēvzemes ceļiem, nu sakrita
uz nerviem tie appušķotie krusti lielceļu malās.
Cilvēki mirst. Jā. Dažādās vietās un apstākļos.
Kā nu tā kārts kuram iekrīt.., bet tak nepušķojam miršanas vietu!
Netiek, tak appušķotas mirēju gultas, krēsli, kūts priekšas, dārza stūri,
parka soliņi vai kur nu vēl kadu pēdējā stunda piemeklējusi.
Ar vienu izņēmumu - šosejas un lielceļi!
Tur nāves vieta tiek rūpīgi kopta un aprūpēta. Tāds fetišs.
Aizdomas - ar laiku visi ceļi vedīs kā caur kapiem, kuri patiesībā nebūt nav kapi,
bet gan nelaimes un nāves pielūgsmes altāri...
Cilvēki (palicēji) šokā un bēdās bieži dara it kā neadekvātas lietas, kas viņiem varētu sniegt kādu mierinājumu. Nav jau tas trakākais, un nevienam arī netraucē. Varbūt tieši otrādi - kāds, braucot šādai "iezīmētai" vietai garām, lielu reizi uzmanās un piebremzē?
Un kāds tam sakars ar nāves pielūgsmi? Varbūt vnk dvēseles aiziešanas vieta
-
manā mītnes zemē taisnībsakot ir vēl vairāk šo atzīmēto vietu... ne tikai šoseju malas..bet ir gan klinšu malas, gan jūras krasti,gan parki ar atrakciju vietām utml. Te vēl pieliek fotogrāfijas un vēstules utt. izturos ar sapratni...par cik mani interesē dažādi stāsti..tad bieži vien apstājos..un ir ko apdomāties ..piemēram stāvot tādā vietā ,kur kaudze ar kartiņām un mīkstajām mantiņām ,jo bojā gājusi skolotāja un bērni kā nu mācējuši tā teikuši atvadu vārdus... ar mazo bērnu tad ir pārrunas..par to,ka dzīvē tā notiek un ka pašam jābuut 100x uzmanīgam un ka tas ir piemērs..kas var notikt utt...kas nu kuro reiz aktuāls mums abiem..
protams neviens neko tādu neriiko aizgājējiem kas aiziet dabīgā lietu kārtībā..
un nee, neuzskatu to par nekadu fetišu...un altāri...
man pavisam citas domas un sajūtas...
-
Man arī netīk braukt kā caur kapiem.
Tad jau tiešām jāpušķo viss pēc kārtas, kur kāds nomiris. Centra iekšpagalmi un kāpņutelpas vispār - biežas slepkavību vietas. Kriminālākajiem rajoniem vsp vajadzētu būt vienās puķēs?
Jā, nereti satiksmes negadījumos iet bojā bērni, pasažieri u.t.t., tomēr liela daļa paši ir nesavaldījuši auto... Tad jau slepkavības upuris vai kāds, kas miris no smagas slimības,būtu vairāk pelnījis kā nolaidīgs, iespējams, pat iereibis autobraucējs, IMO. Vai es kko nesaprotu?
Jo vairākās tādās vietās ir arī sasists vai nogāzts koks, kārtīgi sadragātas barjeras u.t.t., kur redzams, ka braukts diez vai ir uzmanīgi...
-
Kādēļ tik kategoriski? Tā jau nav nekāda obligāta un reglamentējama lieta. Cilvēki rīkojušies pēc sajūtām.
Protams, atgādinājums par nāvi un mūsu galīgumu ("braukšana cauri kapiem") ne vienmēr ir patīkams. Bet - kādā ziņā un kāpēc tas ir traucējošs un negatīvas emocijas izsaucošs? Jo gribas domāt, ka upuri paši pārsvarā vainīgi? Pretēji mums, pareizajiem, rīkojusies pārgalvīgi? Bet piederīgajiem tas nav tik svarīgi vairs, viņiem tas bijis tuvs, mīlēts cilvēks
-
Jap, es laikam konservatīva, pieturos pie latviskās tradīcijas aizgājējus pieminēt kapos,
ne “dvēseseles aiziešanas vietā“...
Pārsvarā tieši piedodu gāzi nevis piebremzēju, lai ātrāk tiktu tiem krustiem ar saulē izbalojušām plastmasas puķēm garām. :)
-
slimnīcu palātu durvis, gultu gali...
Man nepatīk. Var to darīt kādu brīdi,pirmajā sāpju šokā, bet nevis iekopt mūžīgo piemiņas vietu
Kādu laiku atpakaļ braucot iekšā Jūrmalā, bija pat koks iestādīts un naktī dega sarkana lampiņa -biedējoša bija tā actiņa. To gan palūdza novākt
-
OK, es arī saprotu, ja tūlīt pēc avārijas noliktas puķes. Novīta, lietus aizskaloja un viss. Jā, kādam tuvs clv un tā... tik man šķiet ka tā tāda pat liekulība kā ar kapiem: ka pa tiem visnaskāk ņemas ļautiņi, kas par aizgājēju, kamēr tas vēl dzīvs bija, diez ko nerūpējās vai pat ja to darīja, tad kkādā egoistiskā veidā. Aizgājējam tas neko vairs nemaina.
Dzīve pārējiem turpinās. Un vismaz man nav vajadzīgas nekādas ārišķības, lai pieminētu tuvos aizgājējus. Ja vajag, lai citi pamana, tad tas ir prasts egoisms un nekas vairāk: "re, kā nu es te skumstu - vaimanājiet nu visi man līdzi, kāds es naPadziņš, ka 5. pakāpes brālēns, ar ko tikāmies reizi 3 gados, nosities"...
Un jā, atgādinājums par savu galīgumu katrā 2. šosejas km diez ko pozitīvi motivējošs nav.
Ja vēl iestādītu koku bez kkādiem pribambasiem un visi ceiti nemaz par to kontekstu nezinātu, tas savādāk. Tik kokus tieši pie šosejas IMO nedrīkst - kāds cits vēlāk var iebraukt un nosisties...
-
tā tāda pat liekulība kā ar kapiem: ka pa tiem visnaskāk ņemas ļautiņi, kas par aizgājēju, kamēr tas vēl dzīvs bija, diez ko nerūpējās
Nezinu, kā ar tām šosejām, bet šim 100% piekrītu.
-
Ok, es arī neesmu sajūsmā, bet mani tas nekādā veidā netraucē - ne puķes, ne lampas, ne citu liekulība. Drīzāk - man vienalga. Braucu un aizbraucu garām, īpaši neiedziļinoties. Ko tas manā dzīvē maina?
-
Mani šķiet vakar visvairāk “izbesīja“ saķēzītā ainava :),
tad nu aizdomājos, kā daļai vēlme publiskot savu laimi/nelaimi un uzspiest citiem.
Sākot ar mīlas slēdzenēm apķēzītām tiltu un tiltiņu margām, beidzot ar “rotājumiem“ ceļu malās...
-
Ak, jā - ja nu kārtējo reizi dod apliecinājumu, cik cilvēki dažādi un, ka diemžēl jāmācās ar to sadzīvot
-
āāāāā nav grūti tā... tik kategoriskās dimensijās dzīvot??? :confused: balts vai melns? bez gradācijām???
psichologi teiktu..ka visvairak kaitinošajām lietām jāmeklē sakne sevī :)
-
kadam sāpe..citam pieķēzīta ainava... :bird:
par šo es varetu diskutet, jo pieķēzītas aiznavas pamanīt, ir mans profesionalais kretīnisms :rofl: ... bet, vai tik tas nav viens no liekulības paveidiem??? :confused: (es tikai spriedelēju)...
pieminēt aizgajējus kapos... :confused: pag.. parokam atpakaļ.. cik bija diskusijās viedokļu par letinju kapiņkultūru..un nemaz ne mazums izeicas,ka tas arii ir garām utml.
lai ainavas mazak pieķēzītos varbuut vajag iet talkot, savākt suņukakas, iestādīt rožukrūmu sētas malā...
šī ir tāda ... khm... kā viņi uzdrošinās uzbāzties man ar savam problemām un tarucēt manu mierīgo lietu ritumu...
vai varbuut bailes???
ko tur T-P-LV murgoja..par bailēm :rofl: :rofl: :rofl: baidamies tātad neciešam,karojam pret to???...
p.s es neko neapgalvoju tikai izsku savu spriedelejumu...pieņēmumu
-
Gan jau psihologiem taisnība, es gan netvertu tik šaurā taisnvirzienā... ;)
Un arī neuzskatu, ja tiek ievazātas manai latviskajai mentalitātei un estētikai
nepieņemamas izpausmes, man nevarētu būt viedoklis. :)
-
nu beidz..kas tad šito ievazā???
es par to,ka tuk liekas,ka kāds viņai uzspiež to..(paskaidroju,lai nav japarkopē)
man absolūti nav sajūtas,ka man kads uzspiestu savu nelaimi... es respektēju un ,jaa arī varbūt baidos(iekšēji)..tādēļ vienkārši pasaku TTA paldies,ka ir sargājis mani no tādiem pārbaudījumiem un eju tālāk.
cik cilvēku tik attieksmju... :smoker:
-
nu beidz..kas tad šito ievazā???
Man gan liekas, ka tie plastmasas kroņi un puķes patiešām no krieviem, latvieši nav tik manierīgi, varbūt koka krustiņu, sveci un puķīti noliks
-
hm... nepiekrītu...
vecajos kapos..ir saglabajusies senie kroņi ..no metāla(lasīju petījumu)...arii latviesu kapos.. un latgaļi liek ne tadus vien kroņus...uz urraa
tas nav manieriigums... tas ir ..ilgak stāv un saglabaajas..
tagad, kad es varu nopirkt patiešam kvalitatīvus makslīgos ziedus..esmu savedusi saviem radu kapiem..atliek tikai nomainiit pa sezonām..ja vien neegrib vislaik kāds kapos dziivot ,lai vislaik mainiitu svaigos ziedus...
protams, protams..bija no maniem radinjiem degunu raukšana- - kā krieviem un kā čiganiem.. :facepalm:
bet oky...ir otrs variants..lieciet svaigos ,stadiet savas pelargonijas un laistiet katru nedēļu...
man tam nav iepēju.....
pa lēnām vien ..ir piekāpušies...
p.s aa bet mēs tak par ceļamalam runājām... man domat tajos brīžos nu gan nav runa par manierīgumu...nu, ne tur....
-
āāāāā nav grūti tā... tik kategoriskās dimensijās dzīvot??? :confused: balts vai melns? bez gradācijām???
psichologi teiktu..ka visvairak kaitinošajām lietām jāmeklē sakne sevī :)
Nu re, Tu pati ari varētu aizdomāties,
kādēļ Tevi tik ļoti kaitina citāds skatījums uz dzīvi. ;)
-
Tā vnk ir kultūra, tradīcijas un mentalitāte. Es nebesos un arī parasti iekšēji padomāju - cik labi, ka man nav šādas nelaimes. Jo tas liecina par sāpēm, katra šāda vieta, un tas nav besīšanās jautājums
-
Varētu padomāt, ka tiem tuviniekiem, kuri ceļmalā nepublisko savu sāpi - nesāp.
-
tuk- āāāāā :fp: kur tu tagad redzi,ka mani kaitina :rat: :rat: :rat:
nee nu patiesi :rofl: .. vieniigā diskusija,kurejā nedelas laikā iesaistos,jo man ir viedoklis un šetev..mani kaitinot :rat: :rat:
protams, nekaitina tos,kuri vispār nerunā ..tiem toč ir vienalga :rofl: :sarcasm:
-
Varētu padomāt, ka tiem tuviniekiem, kuri ceļmalā nepublisko savu sāpi - nesāp.
tuk, sāp visiem, bet katrs sēro atšķirīgi
-
Vispirms gribu teikt,ka plastmasas pukjes celjmalaa kaada bojaaejas vietaa galiigi nav krievu kultuuras sastaavdalja un padlaiku ievazaajums. Arii pashos Itaalijas dienvidos shii tradiicija sastopama biezhi. Mani netraucee. Ir daudz citu, man personiigi svariigaku lietu, par ko satraukties.
Par kapu kultu. Tas ir daudzviet. Tikai izpausmes atskjiras. Kur aizgaajeejus zemee rok un kopinju rushina, kaa Latvijaa, kur kaplichaa glabaa un visu pucee, pulee un veedina. Manas itaalju gjimenes kaplicha - visa marmoraa, ar aizgaajeeju bildeem uz katras vietas., augi podos, sveces, nu un visi katolju atribuuti ar. Kad braucam sakopt, maneejie katram miiljajam aizgaajeejam buchu uz bildes iedod, apmiiljo.
Kad peern nomira viira tante (pirmaa aizgaajeeja gjimenee manaa laikaa), saakumaa bija diivaini, kad visi pirmajaas dienaas centaas, lai kaplichaa vienmeer degtu gaisma, lai tantei nav bail, lai pierod.
Tad nu spriediet pashi, kur kapu kults izteiktaaks.
-
Latvijā tas diez vai no Itālijas ienācis:) Ok, katolicisms un tā, bet tas, ko es esmu ievērojusi, vairāk tomēr bijis ar krievisko vidi saistīts
-
tuk- āāāāā :fp: kur tu tagad redzi,ka mani kaitina :rat: :rat: :rat:
nee nu patiesi :rofl: .. vieniigā diskusija,kurejā nedelas laikā iesaistos,jo man ir viedoklis un šetev..mani kaitinot :rat: :rat:
protams, nekaitina tos,kuri vispār nerunā ..tiem toč ir vienalga :rofl: :sarcasm:
Stāsts vien par baļķi un skabargu.
-
Es jau nesaku, ka tas no IT ienaacis. Saku, ka shiis lietas tomeer vairaak paraadiijaas jau postpadomju laikaa. Taa kaa visdriizaak ievazaatas no Eiropas, , ne Krievijas.
-
Tas gan var būt. Agrāk ko tādu nebiju ievērojusi, nebiju pievērsusi uzmanību. Bet tad vairāk tieši slāviskas izcelsmes cilvēku atzinuši to par labu un skaistu esam
-
Pa kapiem pastaigāt man patīk. Nekad nesaistās ar sāpēm, ar mieru gan.
Vienmēr pārņem nomierinoši filozofiskas sajūtas.
Ļoti patīk aizbraukt līdz vecvecvecāku kapiem,
mazs piemājas kapu kalniņš ar daudz kamenēm, kuras kā samtainas bumbiņas lido gar kājām.
Māju sen vairs nav, vien nelieli kapi nekurienē.
-
Saku, ka shiis lietas tomeer vairaak paraadiijaas jau postpadomju laikaa.
IMHO jo postpadomju laikā beidzot ir kvalitatīvi māksligie ziedi - pat tuvumā no īstiem pagrūti atšķirt. Padlaikos bija pilnīgas sintētiskās šausmas. :D Tos tiešām lika tikai uz košu ārišķību tendētie krievi un daudz neatpaliekošie latgaļi. Latvieši tomēr piezemētāki savās izpausmēs.
Starp citu, man pašai vannasistabā ir karājušās mākslīgās efejas. Ļoti patika - trubu trubas nerēgojās, zaļš un priecīgs stūris. Citādi tur bez gaismas nekas dabīgs nespētu izdzīvot.
-
man arī patīk kapi. Tur, kur tiem ir paredzēta vieta. Nepatīk - par kapiem pārvērstās un, atvainojiet, ja kādu aizskaru - piesārņotās ceļmalas. Es to redzu kā tādu... ārišķību... Nu vai tiešām ar baznīcām, īstajiem kapiem un mājas altāriem nepietiek, noteikti jāuzstutē vēl krusts ceļmalā, būtībā - sabiedriskā vietā... Man ir tādas pašas tiesības - gribēt ceļmalu kā ceļmalu, ne kā kapus...Kurà brīdī tās sērotāju tiesības piesārņot vidi ir kļuvušas svarīgākas? Bez projekta un saskaņošanas tak tagad i šķūnīti uzcelt savā pagalmā nedrīkst, a šito nezkāpēc drīkst...
-
Latvijā tas diez vai no Itālijas ienācis:) Ok, katolicisms un tā, bet tas, ko es esmu ievērojusi, vairāk tomēr bijis ar krievisko vidi saistīts
Padlaikos tos mākslīgos ziedus darināja no kreppapīra, pēc tam mērcēja parafīnā,
tantītes tirgū pārdeva. Atveroties robežām sortiments mainījās, tantīšu rūpals beidzās.
Pirmo reizi tās iezīmētās nelaimes vietas redzēju padsmit gados ceļojot caur Krieviju uz
Vidusāziju. Brīnījos, ka turpat apglabāti, kamēr sapratu, ka tie nav kapi.
Pie mums šī tendence parādījās krietni vēlāk...
-
baigi jocīgi sanāca :scratch: .. man acis skabargainas :just_popcorn: ..hm..lai gan man nav itnekada protesta ne pret vienu no šiem variantiem..ja nu vienīgi ar papīriem un riepam piemetātām ceļmalām...bet arii tad, ir skumjas nevis protests...
laab, tātad es off... :smoker:
-
Tas tonis, tāds hmm, nu labi...
Domāju, ka saprati, ka stāsts jau nav par neiejūtību pret cilvēciskām sāpēm, bet gan to ārējo izpausmju ienākšanu citā kultūrā. Un mani nemierina doma, ka Tavā mītnes, vai jebkurā citā valstī ir vēl vairāk...
-
tas kā viduslaikos -sākumā puķes, tad iekarina kokā krustiņu, tad kāds kapelliņu jau uzcērt, un skaties -pēc 300 gadiem katedrāle, brīnumdari un ļaužu tūkstoši
-
tuk- oky piedod..mana vaina ,ka neesmu iemācījusies atbildēt ar :
jā, besii manii arii....
vai ,ja nebesī,tad paklusēt lupatiņā... :blushing: (uij kā nāktos ...ne?)
vienmēr liekas..ka, ja ir diskusija..un ,ja man ir kāds vērojums..vai viedoklis(sasodīts..da kam tas interesē)..tad varu to paust... :fubar: (kaza..stulba)..
p.s man vienalga netop skaidrs kādi ļaunie ienācēji te tiek meklēti??? un kāda tad ir tā Latviskā ceļmalu kultūra ..gadsimtu plūsmā :scratch:
p.p.s. var neatbildēt..jo man kašķi negribas..taads nav mans mērķis...
.... toni manu tu nedzirdi... pavisam parasts..un mazliet izbrīnīts...ja nu kas...
-
Diskusija, jā, sākumlapā Spārkai bija sakarīga publikācija. ;)
p.s. kā nemanu, ka liegtu kādam izteikt viedokli, vien aizstāvu savējo,
tāpat kā citi šajā diskusijā. :)
-
Ja nu turpinām mazliet pakasīties, tad man šīs ceļmalas piemiņasvietas ar savu zināmo eksaltāciju rada asociāciju ar profesionālajām apraudātājām -dažās kultūrās tādas ir, kas riktīgi kliedz un plēš drēbes. Otra galējība -ne asariņu
Tagad jau esmu pieradusi, bet kādu laiku konkrēti uzmanību no ceļa novērsa mazais memoriāls pa ceļam uz Kauguriem -krusti, portreti, puķes sveces. Var jau saprast palicēju sāpes -viens piedzēries idiots ar tikko rumbulā iegādātu bembi parāva līdz vēl pāris jaunu puišu. Bet ir taču kapi.
-
Ziniet, varbūt skan kka jocīgi vai stulbi, bet TĀ, konkrētā, vieta, kur mīļš cilvēks gājis bojā, apziņā tomēr kkā iesēžas. Jo tajā brīdī, tajā situācijā un tajā vietā ir absolūti mainījušās cilvēku dzīves. Protams, ne visiem (un labi, ka tā) ir tāda uztvere, sajūtas un vajadzība, bet es spēju tādus pušķotājus saprast
-
šodien iznāca braukt pa ceļu,kurš atzarojas uz Rideļiem,no Kolkas ceļa. Tur Cojam tāds memoriāls-skulptūra,žogs,ziedi,apraksts,garām braucot bija piestājuši cilvēki,lasīja...nja...arī uz Liepājas šosejas,Ķiģelim necilāks stops.
mani tādi netraucē,vien garāmbraucot piedomāju,vai pieminam,ka ceļš nav tikai trase no (.) uz (.) bet uz tā var arī viss aprauties,izbeigties...
bet vsp man šī tēma atgādina bērnībā bieži dzirdētu omes,un citu radu tantīšu šķendēšanos,ka viena kapos ne tā sastādījusi,otra neliek apmali,trešā visu pārbūvējusi,un tās sarunas bija regulāras...laikam mūžīgas
-
Man šī piemiņas vietu tendence kaut kādā mērā tiešām traucē, jo tiek ierobežota mana apziņas brīvība priecāties vietās, kas citiem ir teju svētas. Kamēr tādas vietas ir uz rokas pirkstiem saskaitāmas, tas vēl nav jūtami, bet pamazām šādas vietas var ienākt arī blīvā pilsētas krustojumā un sarasties vairāk un vairāk.
Mana pārliecība - aizgājējiem ir jāļauj dusēt mierā, var pieminēt ar labu vārdu. Bet fizisko pasaules telpu atstājiet dzīvajiem. Mani pašu, kad būs pienācis laiks, izkaisīt un nekādas svētvietas vai urnas.
-
Pilsētā, kur dzīvoju, nesen notika šokējoša slepkavība/ it kā terorakts - cilvēki bija salikuši ziedus, sveces, vēstules. Man netraucē. Uzskatu, ja cilvēkiem ir sajūta, ka tās piemiņas lietas/vietas ir vajadzīgas, lai jau. Netiesāšu nevienu, kurš zaudējis tuvinieku, draugu vai citādi dārgu cilvēku, un pēkšņi sāk uzvesties, cituprāt, nepieņemami utt. Galīgi neesmu iecietības paraugs, bet šādos mirkļos cenšos būt saprotoša, pat ja kaut kas kaitina. Es vispār uzskatu, ja kādām sāp tā, ka liekas, ka var pa sienām staigāt, tad viņam ir atļauts viss. Nu, gandrīz viss..
-
Tieši tā, pilnīgi piekrītu. Bet kas pēc tam -kurā brīdī novāc ziedus, rotaļlietas?
Viedokļu apmaiņa jau par to, vai tādas vietas vajag uzturēt ilgstoši un pārvērst par kaut kādiem altāriem
-
Sērām diemžēl nav termiņa. Katrs kārpās, kā nu prot
-
Jā, Reno, saprata pilnīgi pareizi.
Es nerunāju par kādām masu slepkavībām, kā piemēram nesenā “Maksimas“
traģēdija vai “Dvīņu“ torņu sabrukšana, kur pēctam veido memoriālus...
-
Sērām diemžēl nav termiņa. Katrs kārpās, kā nu prot
Šeit nu rodas jautājums - kā gan agrāk prata?
-
Es nezinu, tuk...
Pasaule, cilvēki vispār kļuvuši daudz ārišķīgāki vai varbūt brīvāki savās izpausmēs
-
kāpēc tu tuk domā,ka zini,kā bija agrāk???
un...
redz...masu traģēdija ir oky..tur memoriali ir oky.. bet vienam nav vērts un nav pat ieteicams,jo kādam traucee vai ne??? viena dziiviiba nestāv pretim veselam pulkam???
tikai redz..katram vienam ir pāris tuvinieki ,kam svariigs ir viņš viens..nevis nezinamie dviinjutorņos vai kur citur :o
un tad nu tā viena... daži tuvinieki arii var atljauties sērot ,kā nu māk...
un jā, paldies TTA ka man nav šīs pieredzes... bet, es vinju saprotu gan...un neesmu tik augstprātīga savās iedomās,ka man varētu kkas tāds trauceet...
-
Ljaudis!!! Vai tieshaam Latvijaa visas celjmalas ar pieminjas vietaam noseetas? Nee tachu!
-
kāpēc tu tuk domā,ka zini,kā bija agrāk???
un...
redz...masu traģēdija ir oky..tur memoriali ir oky.. bet vienam nav vērts un nav pat ieteicams,jo kādam traucee vai ne??? viena dziiviiba nestāv pretim veselam pulkam???
tikai redz..katram vienam ir pāris tuvinieki ,kam svariigs ir viņš viens..nevis nezinamie dviinjutorņos vai kur citur :o
un tad nu tā viena... daži tuvinieki arii var atljauties sērot ,kā nu māk...
un jā, paldies TTA ka man nav šīs pieredzes... bet, es vinju saprotu gan...un neesmu tik augstprātīga savās iedomās,ka man varētu kkas tāds trauceet...
Es runāju par, uzsveru, ārējām, vizuālajām izpausmēm,
varbūt tās var dēvēt par mazajām arhitektūras formām?, pārliecināta gan neesmu. :)
Par to, ka katrs cilvēks kādam nozīmīgs, par to jau nav texts.
Savā bērnībā, pat vēl jaunībā neatceros tādu lielceļu sērošanas kultūru, neskatoties,
ka satiksme bija krietni mazāka, avārijas tāpat bija...
Nē, var jau gar visiem ceļiem sastutēt krustus biezā slānī,gribētos zināt kas tās piemiņas vietas turpinās kopt, kad pats ieviesējs būs aizsaulē.
-
Manaa ikriita soljoshanas marshrutaa pie viena laternas staba jau gadiem maaksliigo ziedu puskjiitis ar sen izbaleejushu, jau vairs neskataamu foto piestiprinaati. Un mani tas nemaz netraucee, neshokee. Un jaa - arii braucot uz pludmali vienaa otraa vietaa liidziigi skati. Bet vai tas man traucee baudiit siltu juuru un spozhu sauli ? Atkal nee. Viss ir attieksmes jautaajums. Kaadam shiis pieminjas vietas ir svariigas. Un man nekad nav ienaacis praataa taas kaa kapseetu filiaales. Es priecaajos par cilveekiem, kuri man blakus, kurus miilu es un kuri miil mani. Viss...
-
Lynx +++
-
Njā, man gan rūp arī estētika, kaut kā gribas, lai skaista tā ainava,
bez plastmasas rotām ceļmalā...
-
HA!
-
Tuk- man tev jautaajums. Vai tu braucot pa shoseju un redzot izmestu atkritumu maisu, piestaaj, iemet savaa bagazhniekaa un aizved liidz tuvaakajai urnai? Vai ejot gar juuru, pacel nomestu pudeli vai citu drazu un izmet tam paredzeetaa vietaa? Ja jaa - cepuri nost. Ja nee - tad par esteetiku labaak nediskuteesim.
-
nu gan aizbraucāt... Jā, Tuk brauc un stājas -tad pudeli paceļ, tad krustu novāc, tad plastmasas puķes
Man gandrīz bēdīgāk bija skatīties, kā netālā ceļmalā uzlikts krusts no trubām, (diez kā jutās pretējās mājas iedzīvotāji, to katru dienu redzot pa logiem?)puķes, sveces. Nākošā gadā krusts aprūsējis, vēl pēc laika pazuda
-
Nu, varbūt sāksim ar to, ka es savus atkritumus nenometu kur pagadās,
bet stāsts nav par atkritumiem šoreiz, bet par vides dizainu, ja vēl nav saprasts...
Bet Tev, protams, ir tiesības applastmasot un apkrustot visu ko vien vēlies,
nav manos spēkos Tev to noliegt, ja Tev tas šķiet daiļi...
Izpratne par tradīcijām un estētiku mēdz atšķirties, tā tas ir.
-
Jautājums kā reiz ir par estētiku un svētumu. Vienam svēts, otram - plastmasas atkritumi, pret kuriem labā audzināšana prasa izturēties ar cieņu. Un tieši tāpēc neveikli un neērti, jo plastmasas pudeli konteinerā izmestu bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem.
-
Nu, varbūt sāksim ar to, ka es savus atkritumus nenometu kur pagadās,
bet stāsts nav par atkritumiem šoreiz, bet par vides dizainu, ja vēl nav saprasts...
Bet Tev, protams, ir tiesības applastmasot un apkrustot visu ko vien vēlies,
nav manos spēkos Tev to noliegt, ja Tev tas šķiet daiļi...
Izpratne par tradīcijām un estētiku mēdz atšķirties, tā tas ir.
Manuprāt, šis īsti arī nav jautājums par vides dizainu vai estētiku:)
-
Es personiigi neko neapkrustoju un neapplastmasoju. Bet nekriitu panikaa, ja to dara citi. Man pashai ir daudz svariigaakas lietas, par ko satraukties. Un nestaastiet man, ka Latvijaa visas ceojmalas ar krustiem un plastmasas pukjeel pilnas. Vismaz divus gadus atpqkalj nebija.
-
Manuprāt, šis īsti arī nav jautājums par vides dizainu vai estētiku:)
Varbūt arī ir, ja citiem tas šķiet vizuāli nepievilcīgi un ainavu kropļojoši?
Un Lunx, kurš te krīt panikā?, man kā šķiet tie kuriem šie lielceļu rotājumi šķiet pievilcīgi. ;)
-
Varbūt arī ir, ja citiem tas šķiet vizuāli nepievilcīgi un ainavu kropļojoši?
Tie, kas ko tādu uzstāda, diez vai domā par vides estētiku. Ņe do tavo im
-
Izlasīju un mēģināju noformulēt savu attieksmi. Nē, man netraucē. Ja kāds cilvēks jutis vēlmi savas sēras paust šādi, lai viņš tā dara. Bet es, garām braucot, lieku reizi pateikšos Dievam, ka tās nav manas sāpes un tajā ceļmalā nav palicis mans tuvinieks, un palūgšu arī turpmāk no tā pasargāt...
Piekristu, ka varētu runāt par kaut kādu ainavas sabojāšanu, ja mums visas ceļmalas ar krustiem un puķēm būtu nopušķotas kā dažviet tiltu margas ar slēdzenēm, bet nav taču, nu nav. Tikai retā šāda vieta saglabājas ilgstoši, parasti jau tās puķes ir tikai pirmajā laikā pēc avārijas, vēlāk gluži dabiski ka tuvinieki kopj kapu, ne ceļmalu, un tās atsevišķās esošās piemiņas vietas ainavu necik sabojāt nespēj. Nu, vismaz te, Latvijā, man šķiet, ka ir tā. Varbūt kkur citur šī tradīcija vairāk izteikta.
-
Tie, kas ko tādu uzstāda, diez vai domā par vides estētiku. Ņe do tavo im
Baidos, ka viņi domā, ka ir pa smuko. ;)
Bet pārāk varat necensties mani pārliecināt, ka tie Latvijas peizāžā iederīgi,
visu cieņu sērotājiem, bet man patiesi nepatīk. :)
-
Baidos, ka viņi domā, ka ir pa smuko. ;)
Bet pārāk varat necensties mani pārliecināt, ka tie Latvijas peizāžā iederīgi,
visu cieņu sērotājiem, bet man patiesi nepatīk. :)
Ne nu cenšos, ne nu pārliecināt, ne arī par Latvijas peizāžu domāt.
Vnk normāla diskusija ar argumentiem un pretargumentiem:)
-
Man liekas, te aizgāja "tolerantās" pret "neiejūtīgajām"
Jo es jau netrakoju, tos krustus redzot. Bet, ja man pajautā, patīk, vai nē, tad es atbildu,kā Mielavs teiktu, "ko domāju"
-
Kuri ta šeit “neiejūtīgi“?, visi iejūtīgi... pat ļoti! ;) :)
-
"Tolerance" ir medicīnas termins, kas apzīmē organisma nespēju pretoties infekcijām un pazeminātu vai pilnībā iztrūkstošu normālu reakciju uz jelkādām ārstniecības vai citām vielām, kam būtu jāizsauc organismā noteiktu simptomu parādīšanās.
Jēdziens "absolūta tolerance" - ir sinonīms vārdam "nāve".
-
Super, nemaz nezināju. Tad kas notiek, kad kļūstam toleranti pret svešo?
-
Super, nemaz nezināju. Tad kas notiek, kad kļūstam toleranti pret svešo?
Pašiznīcināšanās. ;)
-
Es domāju tai "tolerancei" iestāsies īss mūžs brīdī, kad pie tolerances pārņemtā pilsoņa durvīm kāds nositīsies, un tur tiks ierīkota plastmasas piemiņas vieta ar svecēm un krustiem.
Diez kopš kuriem laikiem tolerance pret svešo un ievazāto ir kļuvusi atbalstāmāka kā savs, tradicionālais? Kopš mums mācīja par lielo, brālīgo tautu saimi? Un mācības pastiprināšanai grūtāk mācāmos uz Sibīriju veda? Tā nu te tolerējam...
Kā jau teicu - manuprāt pietiek, ka piemiņas vieta ir kapi un baznīca. Var mājās pie aizgājēja krustu vai memoriālo istabu ierīkot, ja gribas sērot privàtāk. Nevaru iedomāties nevienu iemeslu, kāpēc tieši ceļmalas būtu jāapkrusto... Izņemot ārišķību, ne patiesas sēras...
-
Man shiis pieminjasvietas kaa ideja nepatiik, bet netraucee tik ljoti, lai taapeec justos slikti. Protams, ja manaa iemiiljotajaa pludmalee buutu uzsliets krusts ar bildi, sveceem un pukjeem, tad gan nebuutu labi. Bet nekas taads (tfu, tfu, tfu) nav redzeets ne Latvijaa, ne Itaalijaa. Savukaart celjmalaas, kur notikushas avaarijas un ir shie krusti ar pukjeem - parasti pabraucam garaam un, ja ieveerojam, tad nepaspeejam iipashi iedzinljinaaties - patiik, nepatiik.
Par lietaam, kas ne no latvieshu kultuuras ievazaatas. To ir daudz un galiigi ne visas no pad-laikiem. Vairaakums no robezhu atveershanas briizha paraadiijushaas.
Mazs piemeers (ne par krustu teemu). Veel latvijaa dziivojot, izdomaajaam sestdienas riitaa ar kugjiiti liidz Juurmalai aizbraukt. maza pastaiga, tad ar vilcienu atpakalj uz Riigu. laiks nu taa (taas bija juunija beigas) - ne silts, ne auksts. Reizeem lietus rasina, reizeem saule spiid. Omuliigi iekaartojamies salonaa pie galdinja, gatavojamies baudiit jauku riitu. Te peekshnji .... salonaa ielauzhas vesels bars spiedzoshu, kliedzoshu dailjavu rozaa brunciishos, okupee 3 galdus un saak veetraini izpildiities. Un pie kaajas, ka vaacu tuuristi (ne mees - bija 2 vaaciski runaajoshi paari), mees un veel dazhi viesi juutas trauceeti. Vinjaam redz - VECMEITU BALLIITE.
Tad nu teikshu godiigi - mani shii vecmeitu balliite (kas arii nav latvieshu kultuuras sastaavdalja)., tracinaaja daaaaudz vairaak, kaa krusti, kas pazib celjmalaa ar auto garaam braucot.
Varam kaut ar pieri sienaa skriet, bet no aarvalstiim ievazaatos paradumus mazajaa Latvijaa neizskaudiisim. Tad Latvijai muuris apkaart jaacelj.
Bet - ir lietas, kas traucee manai personiigajai labsajuutai (vecmeitu balliite), un lietas, kas iisti neskjiet esteetiski pievilciigas (plastmasas pukjes celjmalaas). Piebilde - tie ir tikai piemeeri - saraksti papildinaami.
-
Nuja, pilnīgi piekrītu un galvenais ne ar pušplēstu vārdu nepieminēt savu nepatiku,
būt maksimāli pretimnākošam, tolerantam un welkomētam. Āmen. ;)
-
Es domāju tai "tolerancei" iestāsies īss mūžs brīdī, kad pie tolerances pārņemtā pilsoņa durvīm kāds nositīsies, un tur tiks ierīkota plastmasas piemiņas vieta ar svecēm un krustiem.
Mēģināju iztēloties. Droši vien justos nepatīkami jau paša fakta dēļ. Droši vien ar tiem plastmasas niekiem un krustiem diezgan ātri "tiktu galā", bet ar pašu negadījuma vietu... Droši vien tā paliktu par vietu, kuru savā atlikušajā dzīvē censtos neizmantot, kaut kā apiet... Varbūt pat domātu par mājokļa pārdošanu un cita iegādi...
-
skatoties ,ka tuk piemet sāli un neļauj diskusijai turpināties kā diskusijai,tad tiešām liekas,ka viņas durvju priekšā,kāds uzlicis trubu krustu ar plastmasas puķēm :D :rofl:
patiesībā, es pat sākumā nepiefiksēju ka tēma ielikta pie īgņošanās un dusmošanā, ja es to buutu pamanījusi varbuut pat nebuutu sākusi sarunu... jo tiem,kas jau ir dusmiigi..nav jēgas skaidrot,ka citi par to pašu nemaz ar nedusmojas... jēga ir sarunai,ja grib runāt..nevis pierādīt...
mēģinot vēl kkā, mazliet turēties pie tēmas varu teikt..ka braucot pa ceļu(Latvijas ceļu) mani daudz vairāk skumdina un apbēdina skati ar nekoptajiem laukiem, aizaugušajām pļavām, sabrukušajām ēkām, bedrēm uz kurām zobi lido laukā utml.. un starp to visu- pāris krusti, kas varbūt pamanās vai visdrīzāk nemaz nepamanās??? tie mani absoluuti nesatrauc... krusts ir kāda personīgā bēda... aizaugusi Latvija visas valsts bēda...
tagad toč Amen...
-
Vai nav dīvaina sakritība, ka par nelatvisku sērošanas tradīciju atbalstu
pārliecinoši iestājas tās dāmas, kuras kā noprotu Latvijā nedzīvo? :)
Ja tā dara pie mums, tad tā jādara arī Latvijā...
p.s. un kādēļ tik grūti aptvert, ka nav dzīvē viss kā spēlē “Ādamam bij‘ septiņdēli,
visi dara tā...“ :)
kādēļ ir nepieņemami, ja kāds pastāsta ka viņam kas nav patīkami un liek saīgt?
-
Paga, dziesma ir par krustiem.
Es arī varu nosaukt veselu rindu lietu un parādību, kas mani uztrauc vairāk par šiem altāriem.
-
tāpēc ka dāmas, kā redzams, iespringst un cepjas par sīkumiem,kuri visdrīzāk nedara nevienam ļaunu... bet nesaredz aiz sīkuma lielāku postu(ak jel te tak runaja par estētiku)... :smoker:
dāmas kuras ir gan tur/gan te izmanto salīdzināšanas iespēju un apjauš,ka lielaks posts ir no aizaugušaiem hektāru tukstošiem nekā krusta grāvsmalē..
izzi... :coffee:
un par saiigšanu tu spried nepareiz... dāmas ārpus Latvijas nav saīgušas.. viņas tikai pastāsta,ka redz savādāk :)
p.s tagad mēs pārbaudiisim,kurai pirmajai beigsies pacietiiba ?? :angel: :smile:
piemet piemet pagalīti...malku nežēlo...
-
tuk - es te kaut kaa nemaniiju, ka kaads iestaajaas ikuraati "PAR". Vienkaarshi bija dalja tautas (tai skaitaa man), kuriem shii tradiicijaa iipashi netraucee - ne Latvijaa, ne kur citur.
Par tavu "[size=0px]p.s. un kādēļ tik grūti aptvert, ka nav dzīvē viss kā spēlē “Ādamam bij‘ septiņdēli,[/size][/size][size=0px] [/size][/size][size=0px]visi dara tā...“ [/size][/size][size=0px] kādēļ ir nepieņemami, ja kāds pastāsta ka viņam kas nav patīkami un liek saīgt?
Varbuut saaksim jaunu teemu par to, kas no jaunievedumiem kaitina (es jau te kaa piemeeru mineeju vecmeitu balliiti).[/size]
-
lai cik mellene plaši/haotiski raksta,šim es par 500% piekritīga
"krusts ir kāda personīgā bēda... aizaugusi Latvija visas valsts bēda"
-
Es esmu šeit, Latvijā.
Un jā - nesaku, ka stāvu un krītu PAR. Ja piepeši rīt neviens vairs šīs zīmes neliks, es pēc viņām neraudāšu. Bet mani arī netraumē esošās.
Tiešām ir vesels lērums nesalīdzināmi lielāku nejēdzību, gan tīri sadzīviskās tradīcijās, gan mums no augšās uzspiestā politikā, lai ceptos par pāris krustiem ceļmalās.
-
Mellene, Tu kā dīvaini uzvilkusies... :)
Jau vakar rakstīju, ka varat priecāties par apkrustotām ceļmalām,
bet man tiešām nepatīk un šķiet nelatviski.
Ārpus LV tas mani absolūti nesatrauc, citu zeme, citu tradīcijas.
Tā vienkārši mana nepatika un pārdoma. Tev sava vērtību skala, man sava.
-
Lynx es saprotu,ka tu ne special lietoji vārdu tradīcija..es arī nezinu kā nosaukt.. jo manuprat tā nav nekāda tradīcija... nu nezinu nevienu vietu,kur tā darītu speciāl un pilniigi visi :scratch:
es domaju,ka tā ir tāda katra individuāla izpausme... un nē,es negribu zināt,ko es darītu tādos gadījumos... bet pieļauju ,ka arī viskko TUKprāt greizu... un ja neesi bijis tā cilveka āda tad labā klusee un nenonosodi...
es nezinu par kādu ievazāšanu tuk ir satraukusies...
no kurienes konkreeti kas tiek ievazāts???
tas ir sēru izpausmes veids...
sabruka maksima... bija gan sveces, ban ziedi,gan fotografijas.. starpiiba- vairāk sērotāju .. vairāk atļauts??? ja nokristu ķieģelis vienam uz galvas taipat vietā..buutu vides piesārņošana???
komon!!!! :banhead:
p.s jā saprotu,ka atkartojos... bet... :facepalm:
-
tuk ..kā man tev pieradiit ka neesmu uzvilkusies ?? :saule:
padaudz te runaju??? a vot gribu un runāju... :murmur:
-
Runā, runā... tas nomierina. :)
-
tizls diskusijas uzstādijums jau sākumā-"mani,ziniet traucē tie krustiņi"
nu ir,krustiņi un???
ir vēl kaudze sabiedrisku izpausmju,kas kādam traucē-"pārīši bučojas visur(un tā būs mūžīgi!!!)"
tagad vēl jaunās māmiņas visur ar krūti sīkos baro
un vē tie sīksuņi lielveikalu ratos,kur "es savas tīģergarneles,un baklažānus vadāju"
-
tizls diskusijas uzstādijums jau sākumā-"mani,ziniet traucē tie krustiņi"
nu ir,krustiņi un???
Iekopēsi, kur tēmas pieteikumā tas ir?, citādi pēc fantāzijas izklausās. :)
Kā noprotu, tās pēdiņas. citē.
Un pat ja kādu traucētu, tīri teorētiski, kā tas traucē Tevi?
-
Vai nav dīvaina sakritība, ka par nelatvisku sērošanas tradīciju atbalstu
pārliecinoši iestājas tās dāmas, kuras kā noprotu Latvijā nedzīvo? :)
Ja tā dara pie mums, tad tā jādara arī Latvijā...
p.s. un kādēļ tik grūti aptvert, ka nav dzīvē viss kā spēlē “Ādamam bij‘ septiņdēli,
visi dara tā...“ :)
kādēļ ir nepieņemami, ja kāds pastāsta ka viņam kas nav patīkami un liek saīgt?
Varbūt nepārspīlēt? Kur Tu manīji nelatvisku sērošanas tradīciju atbalstu no dāmām, kuras nedzīvo Latvijā? Neviens neko neatbalsta, bet n-to reizi saka, ka tas netraucē. Un spējam saprast.
Toties es neatbalstu un pat nemēģinu saprast plastmasas pudeļu un citu sūdu izmetējus. Ar pārliecību apgalvošu, ka sūdu, tostarp plastmasas, ceļmalās kudī vairāk kā krustu un tie trakāk bojā peizāžu un aizskar estētiskās jūtas. Ar ko plastmasas kronis sliktāks par PET pudeli? Tikai šeit nevar par nacionalitāti laikam piesieties :D
-
Oj, dāmas, takš nomierinieties, kariniet takš tos kroņus kur vien vēlaties... :)
Ja kas, tad kā autobraucējas drošivien zinat, ka tas ir pret CSDD noteikumiem,
nepieciešams saskaņojums, kuru nedos un sods privātpersonai līdz 200. :)
Nevēlējos Minne aizskart tavas nacionālās jūtas nekādā veidā,
vien izteikt savas pārdomas, sorry, ja tas Tev nav pieņemams. :)
-
Kā ar dakšām pa ezeru vai zirņiem pret sienu :D
Nekarināsim, nekarināsim kroņus.
Un domas te visi izsaka, tikai nevajag piedēvēt citiem to, kas nav teikts
-
Kā ar dakšām pa ezeru vai zirņiem pret sienu :D
Un domas te visi izsaka, tikai nevajag piedēvēt citiem to, kas nav teikts
100%īgi piekrītu. :) Viens par desu, cits par plūmēm ;)
-
Oj, dāmas, takš nomierinieties, kariniet takš tos kroņus kur vien vēlaties... :)
Ja kas, tad kā autobraucējas drošivien zinat, ka tas ir pret CSDD noteikumiem,
nepieciešams saskaņojums, kuru nedos un sods privātpersonai līdz 200. :)
Ūja, tie kroņi un krusti jau nu neietilps kategorijā "reklāmas objekti un informācijas objekti", lai tos kkur saskaņot vajadzētu...
:facepalm:
-
tuk patiešām ieņēmusi galvā, ka mēs visus LV ceļus plastikāta kroņiem apkarināsim. Ieradīsimies, saskaņosim un apkarināsim. Un aizbrauksim :D
-
Minne, kad nākamreiz to lielo loku. braukšu,
es Tev par prieku safočēšu to daili - koku pie kura
pienaglots bamperis, krusta veidā, riepu krāvumu ar lietū, vējā sapluinītu
printētu attēlu, zemē iespraustu paresnu zaru ar krusta veidā
piestiprinātu auto numura zīmi, tā varētu turpināt.
Reliģiskie rituāli, sāpes, vēlme lai pārējie cieš līdzi, visu saprotu.
Bet nepatīk man. Nepatīk. Nav pieņemami. Droši vien man “nepareiza“ galva...
-
Tak saprotu, ka nepatīk. Un normāli, ka nepatīk.
Bet tas līdzīgi kā busā sēdēt blakus būtnei, kas salējusies ar smaržām, kuras tev riebjas. Vai strādāt vienā kabinetā ar kolēģi, kuras gaume nepas ar tavējo. Un ko?
-
Nu par to jau arī bēdājos un īgņojos, ka diemžēl neko...:(
-
Nuja, plastmasas kroņu un krustu piesārņojums ceļmalās noteikti ir vērtīgāks, kā plastmasas pudeļu, jo "garīgāks".
Nu gan aizbraucàt...
P.S. aizšļūkt no tēmas, tkā šeit - to paplašinot uz vecmeitu ballītēm, sliktām smaržām u.c. ir viens no demagoģijas pamatprincipiem :)
-
Tuk..... Nu tu tieshaam kaa dzenis - tuk,tuk, tuk.... Te burtiski nevienaa komentaa nav rakstiits, ka patiik. Un neviena ne Latvijaa ne kur citur neko netaisaas karinaat. Vaards 'netraucee' nav sinoniims vaardam 'patiik'. Bet kas mani visvairaak tracina visaa shajaa staastaa - nemitiigaa latviwtiibas piemineeshana. Mees itin jaugri svinam Valentiindienu, grebjam kjirbi uz Heloviinu, nodarbojamies ar jogu, iekaartojam maaju pewc fen shuj, rulleejam sushi un meegjinaam tos iedabuut mutee ar kocinjiem.... u.t.t. Taa var turpinaat ilgi. Bet ... Tikkliidz sastopamies ar ko taadu, kas iisti nepatiik, atceramies par latvietiibu... Veel labaak, ja nepatikas objektu var krievu invaazijai piesiet. Nu ko braalji un maasas latvieshi. Manupraat taa ir liekuliiba... (maigi izsakoties)
-
Emīlij, nav jēgas cepties, lai tak tauta nolaiž tvaiku, arī veselīgi... :)
Intereses pēc paskatījos, par kādām tad nozīmīgām tēmām sūrojas citi šajā sadaļā,
ja es atļaujos par sīkumiem, kuri nav bēdu vērti.
Sasmējos. Dažam jēra karbonādei kumoss mazāk, citam lelles nepatīk, citam placenta... :)
Nozīmīgi un svarīgi. ;) Protams, jo tā ir viņu problēma un nevienam nenāk prātā viņu nepatiku
apšaubīt, jo ir normāli, ka ne visiem viss ir pieņemami. :)
ps Redzi Lunx, mēs (es) gan svinam Mārtiņus, Miķeļus, Saulgriežus ...
-
Par saskaņošanas nevajadzīgu gan aplami. Tik tiešām saukt PP,lai vnk uzliek administratīvos.
1 paziņa nomocījās nejēgā, lai dabūtu atļauju pie veikaliņa Rīgā uzstādīt velostatīvu uz vasaru... Lūk, sabojāšot arhitektūru un peizāžu. Un ja uzstādīs patvaļīgi, tulīt būs klāt PP un uzliks sodu, kas mazam uzņēmējam būs gana manāms.
A krustveidīgas trubas, bamperi un riepas nē? Vai Rīgā velostatīvu nedrīkst, bet ceļa malā kēzīt visu pēc kārtas gan?
Ja ir jāsaskaņo šķūnītis savā pagalmā vai velostatīvs pie bodes, tad pilnīgi noteikti kkāds baisa paskata krusts ceļa malā (ej,vel sazini, uz kā zemes ;) ) pilnīgi noteikti arī. IMO zemes īpašniekam būtu pat pienākums to drazu novākt pirms nav sodīts un vērsties policijā, lai noskaidro vainīgo, kas viņam radījis lieku darbu un izdevumus, kurus vēl derētu arī piedzīt. Tā to kaiti vrb pat izskaustu. Uz šejieniešiem nekas tik labi neiedarbojas kā naudassods ;)
-
Mēģināju tikt skaidrībā ar savām sajūtām. Nekas racionāls, tikai sajūtas.
Jā, kādam cilvēkam ir slikti, viņš izliek savu sāpi ceļa malā. "Redzat! Skatieties! Man sāp!'' Saprotu. Nez vai tam, kura vīrs/bērns izkritis pa 9-stāvenes logu vai pakāries mājās viesistabā, sāp mazāk. Tomēr nez kā veselais saprāts saka - aizmirst, izdzēst. Tas ir psiholoģiskas pašsaglabāšanās instinkts. Neesmu redzējusi nevienu privāto māju vai dzīvokli pārdošanā, kuram šiltīte pie durvīm "šajā dzīvoklī/mājā trīs tīņi noindējušies ar metilspirtu''. Tas nekas, ka miruši slimnīcā, fakts noticis šeit. Kaut kā šiltītes neliek, jo zina - īpašuma cena būs 5x zemāka par normālo, vai vispār nepārdos. Tā ja, merkantilais ņem virsroku. Un tad to savu sāpi nez kāpēc var nogrūst kur dziļāk.
Par daiļumu vai ainavu pat nedomāju. Domāju par ko citu. Katrreiz gar altārīšiem braucot uznāk diskomforta sajūta. Atgādinājums. Kā sitiens ar strāvu. Ja tādi sitieni uz viena maršruta ir 2-3, kādu laiku ir riebīgi. Tikpat kā Salaspils memoriālā būtu pabijusi.
Kā jums? Gribās katru dienu tur būt?
Nesaprotu, kāpēc psiholoģisko slogu jāuzliek apkārtējiem? Lai visiem ir slikti, ja man ir slikti? Lai neviens nepriecājas, jo man ir sēras?
Tāpat kā nesapratīšu otrādo - visiem priecāties, es ģevišņikā, pofig, ka šodien kādu apglabājāt!
Kaut kā ļoti saskan ar obligātajiem karogiem sēru noformējumā manā dzimšanas dienā....
P.s. Un ko man darīt ar kāzu gadadienu, kas ir 21.jūlijā? Pie vienas valdības svinēt, pie citas - pasargdies? Tāpat kā Aleksandrus (18. novembris, ja nu kādam aizmirsies)?
-
Par altāriem. Padomāju, kas nez te tāds noticis, apskatu, cik bīstama vieta braukšanai, nodomāju, ka kārtējais krāniņa mērītājs nav novaldījis vāģi un viss. Tiesa, arī Salaspils memoriāls nekādu baigo diskomfortu neuzdzen.
Līdzīgu interesi izraisa platformas, kur piena kannas liek savācējiem - nez vai vēl aktuāli, kādu daudzumu nodod, redz, ka tomēr kaut ko rosās tie dažgovju īpašnieki utt.
-
Camma labi pateica par mēģināšanu likt savu psiholoģisko slogu uz apkārtējiem, kam patiesībā gar to visu nav nekādas daļas. Sorry, man sveši slogi nav vajadzīgi. Nepazinu to(s) aizgājēju(s) un man viņa/u nepietrūks.
Kaut nu savējiem spēka pietiktu...
Es gan skatos uz to arī kā zemes īpašnieks pie ceļa(labi, ka maza un neviens tā vēl nav izpildījies). Nu negribētu es tādas "dekorācijas" uz savas zemes - tur man tās tiešām traucētu(un atrastu veidu, kā pēc iespējas lēti iznīdēt: ja tas deg, tad pavisam lēti...). Turklāt varētu dabūt maksāt sodu par svešām izdarībām/būvēm, jo soda jau parasti zemes īpašnieku, neatkarīgi no tā, kas to dekorāciju uzstādījis...
Un jā, pārdot zemi ar tādām komplektā varētu būt grūti, t.i., tiek mazināta svešas zemes vērtība. Ar kādām tiesībām drīkst aiztikt cita Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu? Lai paustu sēras, tomēr drīkst? Tad vrb citiem uz tām bēdām, ka radinieks traģiski aizgājis: atņemsim kaimiņam dzīvokli un atdāvināsim viņam, lai tik ļoti neskumst un sēro plašākā dzīvoklī? :banhead:
Gribat ķēmoties, izrādīties, kko apbedīt utt? Uz priekšu! Tikai, lūgtum vispirms nopērciet(vai noīrējiet) zemi, uz kuras/kurā vēlaties to darīt. Tad uztaisiet projektu, dabūjiet saskaņojumus. Un tad padomājiet vēlreiz, vai tas tiešām TIK ļoti ir vajadzīgs ;) Deru, ka 99% no tādiem, kamēr izietu visu to procesu(+nevājas izmaksas), būtu pārdomājuši tā nepieciešamību.
Kapa vieta kapos st.c. arī nav par brīvu un tur nez kāpēc nedrīkst izpausties gluži kā ienāk prātā - arī tur ir daudzkas jāsaskaņo.
Citādi: tā na haļavu kko uzsiet uz sveša īpašuma, lai uztieptu garāmbraucējiem savas sēras, - why not? :D
-
Nu labi. Droši vien man vienalga tādēļ, ka mani neskar. (Tas kā jau ar visu ;) ). Ne manos ikdienas maršrutos tādi rēgojas, ne pie manas mājas, ne uz manas zemes. Un tādus baigos riepu un visādu atlūzu krāvumus laikam pat redzējusi neesmu, max kādu nelielu krustiņu, vainagu, puķes, kas laika gaitā paši beidz pastāvēt. Tāpēc arī netraucē. Ja iedomājos, ka kāds, pieņemsim, pie manas mājas iebraucamā ceļa sakrautu arhitektonisku veidojumu no auto atlūzām - jā, nepatiktu skatīties, jā, traucētu, jā, škrobotos par sacūkātu ainavu, jā, gribētu no tāda atbrīvoties. Tiktāl varu piekrist.
-
Nuja, plastmasas kroņu un krustu piesārņojums ceļmalās noteikti ir vērtīgāks, kā plastmasas pudeļu, jo "garīgāks".
Nu gan aizbraucàt...
P.S. aizšļūkt no tēmas, tkā šeit - to paplašinot uz vecmeitu ballītēm, sliktām smaržām u.c. ir viens no demagoģijas pamatprincipiem :)
Emī, tieši otrādi. Vismaz es par to, ka krustu piesārņojums ne ar ko nav sliktāks par pudelēm. Un kādēļ jāpievelk demagoģija par toleranci, ja tolerances pretinieki tāpat neko nevar/netaisās darīt, lai apliecinātu savu ne-toleranci. Tā ka tukša runa un demagoģija vien paliek. Tāpat kā demagoģija ir apgalvot, ka tie, kuri krustus uztver vienaldzīgi, atbalsta to uzstādīšanu ;)
Varbūt jāpaliek pie tā, ka vieniem nepatīk. Otri arī nesajūsminās, bet viņus tas netraucē.
-
Minne, es šo diskusiju neuztveru par patīk - nepatīk kā galveno un centrālo jautājumu. Bet ja jau pagriežam šādā aspektā, tad jau sanāk, ka man būtu jābūt vienaldzīgām arī citiem "objektiem" ceļmalās - plastmasas pudelēm, vecām riepām, atlūzušiem bamperiem (tiem, kas nav pienagloti pie staba krusta zīmes veidā)...
Nu redz, mani traucē kā vieni, tā otri. Ja pudeles es vēl varu paņemt lielo melno maisu un novākt, tad šito - svēto, ko...?
Un pēc analoģijas tad kas sanāk - ka tiem, kam netraucē šī svētā draza, principā netraucē arī cita veida draza ceļmalās...?
Zinu, ka novedu līdz absurdam, bet te jau bez manis papūlējās ne tur vien aizstūrēt... :)
-
Nu kaut kā šķībi sanāk.
Pilnīgi atšķirīgas lietas it kā - pudeles un plastmasas vainagi, kaut arī atrašanās vieta viena un tā pati. Pēc emocionālās iedarbības atšķirīgi, kaut gan pozitīvas emocijas neraisa ne vienā, ne otrā gadījumā. Pudeļu mētātajiem vispār varētu piespiedu darbus vides sakopšanā piespriest. Ja noķertu.
Jebkurā gadījumā ir empātijas trūkums pret līdzcilvēkiem. Kā pārmēru lietojot smaržas, piedrazojot mežus ar veciem ledusskapjiem, tā uzspiežot savas emocijas - vienalga, vai iekārtojot altārīšus vai piespiežot kaimiņus klausīties netīkamu mūziku.
Protams, ka būs vienaldzīgie, būs jūtīgie, būs arī līdziraudātāji. Tik nezinu, cik tam sērotājam būtiski, ka sagandējis kādam pavisam svešam cilvēkam garīgo...
Jā, jā, esmu pilnīga neliete, jo riebjas kapiņi, memoriāli, piemiņas vietas, izsūtīto lopu vagoni... Tas gan nenozīmē, ka necienu tos, kas tuviniekus zaudējuši. Nesaprotu, kāpēc tai nekrofilajai estētikai visu laiku man acu priekšā jārēgojas...
-
Pavilka uz filozofiju.
Jēga piemiņas vietām - ne muzejiem, bet tieši bojāejas vietām - atcerēties, atgādināt, nepieļaut. Lai TAS vairs neatkārtotos. Pilnīgi bezjēdzīgs pasākums. Būs un atkārtosies. Tāda ir cilvēka daba. Kādu ekspluatēt, būvēt uz kauliem, pievākt īpašumus.
Nez kā pēc gadiem desmit izskatīsies lidostas, restorāni un citas vietas - kur teroristi spridzinājušies. Nav vēl aizmirsts par Parīzi. Tikai tas nepalīdz. Un ko tagad? Dzīvosim vienās sērās?
-
:facepalm:
-
Es nevarēju izteikt, kas ir tā sajūta, šīs zīmes ieraugot. Camma uzrakstīja. Acīmredzot, uz mani šo atbildības sajūtu izdodas uzkraut pamatīgi, jo man paliek nelabi, tieši nelabi. Fuj. Riebjas šie ziedi, sveces, krusti. Kāpēc man būtu jājūtas slikti, parastā sestdienas rītā.. izejot no mājas un ieraugot pretī durvīm uz ietves šo visu..Par ko???? Gan jau man tiks tāpat, lai vēl svešu bēdu nestu.
Nu tā kaut kā.
Ikdienā cenšos ātri novērsties un aši domāt kko citu.
-
esiet pēdēja pusgadā braukuši garām Mangaļu stacijai??? vilciens...bērns,mazs...
kur 2 sīkie-1 paspēja,otrs nē...tur ne tikai puķes,tur lācīši un mantiņas stāv...aizejiet,pasakiet tai mātei,lai novāc,nolasiet morāli,ka savu bērnu nav pieskatījusi....ka jums garāmbraucot šermuļi un traucē estētiski pārvietoties.
tikpat ekvivalenti,cik šiem cilvēkiem itkā nav tiesību uzstādīt savus"altārus",tikpat ekvivalenti jums nav tiesību viņiem kko pārmest. nedrīkst salikt uz svariem savas estētiskās/komfortu aizskarošās jūtas ar citu cilvēku sāpēm un pārdzīvojumiem.ne jau visi tos "altārus" veido,ir jau arī stiprie,kuriem to nevajag.
pagaidiet,kad saviesīsies te saraņča ar saviem minaretiem,un ūjinās 5x diennaktī,un neko nevarēsiet padarīt,kā vien iepirkt ausu aizbāžņus kastes, pie gultas tumbočkā. tad šī tēma vnk liksies untumiņš.
-
ak,jā,mani mulsināja ne ta Krētā,ne ta Rodosā,ceļmalā tāds kā skapītis,reloģioza noformējuma,ar mazām pilnām šņabja(rakija)glāzītēm? nedomāju,ka tas bija tūristu izklaidei...? un tādi bija ne mazums
-
Un? Kāpēc mans ekvivalentums ir neekvivalentāks par lācīšmemoriāla ekvivalentu?
Kas ar mani nav kārtībā? Esmu pusekvivalents cilvēks? Un kāpēc '' nedrīkst salikt uz svariem savas estētiskās/komfortu aizskarošās jūtas ar citu cilvēku sāpēm un pārdzīvojumiem''? Manas jūtas ir neekvivalentas un 3.šķiras? Ko kurš zina par otra estētiku un komfortu? Varbūt - dziļa psiholoģiska trauma, kuru katru dienu viens bāž otram sejā... Tas ne ar ko neatšķiras no tā 5xdienā. Tikai aizbāžņu nav - jābrauc ar acīm vaļā. Citādi būs vēl viena neekvivalenta lācīšu čupiņa... Psiholoģisks terors tas ir, es teiktu.
-
Bērni līdz 7g tiešām būtu jāpieskata. Un ja tās nepieskatīšanas rezultātā kkas ar viņiem noticis, tad tā ir vecāku atbildība.
Diez vai vecāki ir tie, kas tur liek ziedus un mantiņas. Gan jau dārziņa/skolas/pagalma biedri(viņu vecāki), kuriem būtu jāpastāsta, ka tam piemērotāka vieta būtu kapos.
Turklāt, visi pseidoiejūtīgie liekuļi lai palabo mani, bet ļaut (likt - nešaubos, ka ir arī tik uz pokazuhu tendēti citu bērnu vecāki) nest bērniem visu ko uz vietu, kur citu bērnu nonesis vilciens, gadījumā nenozīmē pakļaut arī savu bērnu riskam,ka viņu nonesīs vilciens, ejot un tur kko liekot?
Un jā, LDZ, iespējams būtu jānorobežo vieta (pirmkārt, lai vēl kāds zem vilciena nepakļūst) un visa pokazuha, saskaņojot ar tuviniekiem, jāpārved uz kapiem, kur tas bērns apglabāts un kur ir salīdzinoši droši iet, likt un pieminēt.
-
tex,cinismam vajadzētu būt robežām
-
esiet pēdēja pusgadā braukuši garām Mangaļu stacijai??? vilciens...bērns,mazs...
kur 2 sīkie-1 paspēja,otrs nē...tur ne tikai puķes,tur lācīši un mantiņas stāv...aizejiet,pasakiet tai mātei,lai novāc,nolasiet morāli,ka savu bērnu nav pieskatījusi....ka jums garāmbraucot šermuļi un traucē estētiski pārvietoties.
tikpat ekvivalenti,cik šiem cilvēkiem itkā nav tiesību uzstādīt savus"altārus",tikpat ekvivalenti jums nav tiesību viņiem kko pārmest. nedrīkst salikt uz svariem savas estētiskās/komfortu aizskarošās jūtas ar citu cilvēku sāpēm un pārdzīvojumiem.ne jau visi tos "altārus" veido,ir jau arī stiprie,kuriem to nevajag.
pagaidiet,kad saviesīsies te saraņča ar saviem minaretiem,un ūjinās 5x diennaktī,un neko nevarēsiet padarīt,kā vien iepirkt ausu aizbāžņus kastes, pie gultas tumbočkā. tad šī tēma vnk liksies untumiņš.
Un ja manu mazo brālīti vilciens nonesa, ar mokām esam ar to samierinājušies, bet katru reizi, braucot garām Mangaļu stacijai, manas mammas sāpes atkal tiek uzplēstas ar jaunu spēku? Vai manas mammas sāpes ir mazākas par tās mātes sāpēm? Un vai tai mātei ir tiesības atkal un atkal urbināt ne tikai savās, bet arī svešās brūcēs - un ne mazums ir tādu, kas pēc traģēdijas kaut kā nebūt mēģina dzīvot tālāk... līdz nākamajam lācītim pie staba?
Viņa neiet uz svešiem kapiem, lai nesabruktu, bet vai viņa nedrīkst iziet uz ielas? Jo JEBKUR var būt lācīši un rotaļlietas?
Vai viņai jāiet pie psihoterapeita, lai tiktu galā ar saviem tarakāniem? Bet kāpēc ne tai otrai - kas publiski izkar savas sēras? Viņai ir tādi paši tarakāni.
Varbūt tomēr katra privātā prieka/bēdu/dajebkāda teritorija beidzas tur, kur sākas cita?
Kurš skaļāk kliedz, tam bēda lielāka un vairāk tiesību kliegt?
-
Ak, dāmas, emocionālo pusi lietām, notikumiem piešķir cilvēks un vienīgi cilvēks. Pašas par sevi lietas ir neitrālas. Kāpēc kādam jābūt atbildīgam, ja vienam nelabi no kapiem, otram no smaržām, trešajam no musora? Kāda ir izeja? Risināt nepatīkamo vai pieņemt, ka pasaule vienmēr negriežas tā, kā mums gribas.
-
Kā psihologiskais tips tāds publiskais sērotājs ir egocentriska personība un
viņu maz interesē citu jūtas, vēl jo vairāk, piemīt vēlme, lai citi jūtas analogi,
un pat iekšēji niknojas, jā citiem nesāp tikpat.
Kad ego ticis galā, centrējas uz ko citu, un par altāra novākšanu vairs nedomā,
kā tas rezonē līdzcilvēkos un degradē vidi viņam mazssvarīgi,
jo savu problēmu ir atrisinājis.
Tā tas no psiholoģijas plaukta. : )
-
Ā, kas man vēl ienāca prātā. Interesanti būtu palasīt mūsu vīriešu-autobraucēju domas. Bet visi kā viens klusē:)
-
Kā psihologiskais tips tāds publiskais sērotājs ir egocentriska personība un
viņu maz interesē citu jūtas, vēl jo vairāk, piemīt vēlme, lai citi jūtas analogi,
un pat iekšēji niknojas, jā citiem nesāp tikpat.
Kad ego ticis galā, centrējas uz ko citu, un par altāra novākšanu vairs nedomā,
kā tas rezonē līdzcilvēkos un degradē vidi viņam mazssvarīgi,
jo savu problēmu ir atrisinājis.
Tā tas no psiholoģijas plaukta. : )
tuk, nomierinājies, ieklasificējot pušķotāju? ;) Nu, neko, nākas taču ar visādiem tipiem sadzīvot, vai ne tā?:)
-
tuk, nomierinājies, ieklasificējot pušķotāju? ;) Nu, neko, nākas taču ar visādiem tipiem sadzīvot, vai ne tā?:)
Vienkārši ieinteresēja, kas veicina to publisko vēlmi,
uzzvanīju un noskaidroju.
Minne, vai tad domāt un izzināt un vēlēteties izprast
arī Tev šķiet kas nepienemams???
-
Vienkārši ieinteresēja, kas veicina to publisko vēlmi,
uzzvanīju un noskaidroju.
Minne, vai tad domāt un izzināt un vēlēteties izprast
arī Tev šķiet kas nepienemams???
Tieši otrādi - man tas šķiet ļoti pieņemams, pati tā daru - cenšos izprast ;)
Bet tātad sanāk, ka pēc definīcijas nacionālo vai mentalitātes jautājumu krustu sakarā varam atcelt? ;)
-
Tieši otrādi - man tas šķiet ļoti pieņemams, pati tā daru - cenšos izprast ;)
Bet tātad sanāk, ka pēc definīcijas nacionālo vai mentalitātes jautājumu krustu sakarā varam atcelt? ;)
Pēc kuras definīcijas???
Vai tad nav atšķirību starp ziemeļnieku un dienvidnieku temperamentiem,
emociju izpausmēm, tradīcijām, dzīvesveida?
-
Pēc Tevis aprakstītā egocentriskā altārista portreta ;)
-
Nu jā tā to pagriež, tad, manuprāt, te nekāda sakara ar temperamentiem vai tautībām un tradīcijām.
Emocionālie teroristi atrodami jebkurā vietā - padod tik atbalstītājus. Un kā jau teicu - aizmirsšana ir viens no veselīgajiem pašsaglabāšanās mehānismiem. Mākslīgi uzturēta atmiņa par psihi traumējošu notikumu ne pie kā laba nenoved. Tāpēc daudziem izsauc normālu, fizioloģisku diskomfortu.
-
No vienas puses jā, no otras...
Kad mēnesi dzīvojām Gruzijā pie draugiem, katra sīkākā sadzīves problēma vai
kīviņš tika plaši publiskota miesta ietvaros, visi iesaistījās, gāja augtos toņos, pēc tam visi
bija pārlaimīgi un gandarīti. :) Ik pārdienas kāds ekšens miestā.
Savukārt mans Somu kursabiedrs atbraucis pie mums ciemos
vien prombraucot pastāstīja,
ka mamma, kuru pazinu, jo biju pie viņa viesojusies, ļoti slima.
Kaut kāda rāmja ietvaros tomēr dzīvojam.
-
tuk, drīkst jautāt, kura psiholoģijas zinātņu autoritāte Tevi telefoniski konsultēja?;)
-
Vai tad ko teicu par autoritāti???
Vienkārši profesionāla psihoterapeite.
Kādēļ tev šķiet nepieņemami, ka ir vēlme izprast, kas cilvēkiem liek rīkoties
man nepazīstamā veidā? Pati taču sludini - saprotiet, pieņemiet ...
Tad nu pūlos...
p.s. neviens taču Tev neliek mainīt Tavu viedokli,
bet varbūt ļauj man arī palikt pie savējā.
Citādi kā dīvaini - sērotajiem drīkst būt savs skatijums uz lietu kārtību,
piespiedu vērotājiem nē. :)
-
Kamon, kāpēc Tu apgalvo, ka man tas ir nepieņemami? Es taču jau kopš pirmās lapas cenšos saprast tos krustu licējus. Vnk pajautāju. Jo tas portrets kategorisks, šaurs un vienpusējs no profesionāļa puses..
-
Īsā versija, esmu slinka rakstītaja, un
man arī nešķiet tik būtiski, lai atņemtu cilvēkam laiku lasot lekciju pa mobilo.
Es vienkārši ierakstīju savu tēmu, jo vēl nākošajā dienā nepameta nelāga pēcgarša,
tāpat kā Tu par placentām.
Un nesaprotu, ko jūs cenšaties pierādīt, un kādēļ tāda šūme,
ja jums pilnīgi svešam cilvēkam nav pieņemami šie objekti.
-
Manuprāt te līdzīgi, kā ar to daudz piesaukto vārda brīvību... Katrs, protams, sēro (izsakās), kā grib, bet tà brīvība sērot tomēr beidzas tur, kur sākas citu cilvēku brīvība - dzīvot. Domāju, ka pat Minnei nebūs pieņemami, ka tos nositušos pēkšņi sāks norakt turpat ceļmalās. Absurdi? Nu paga... tikpat absurdi nevarējām pat iedomāties tos altārus ceļmalās kādreiz... a vot uzradās tāds paradums... A ko ne kapiņi pa ceļmalām? Par biedu tiem, kas dzīvi, lai brauktu uzmanīgāk? Jā, absurds... Tajā pašā kategorijā, kur likt gar ceļmalām tajās vietās "altārus"... Tuk psiholoģijas speciāliste ļoti labi izskaidroja, patīk tas kādam kādam vai ne...
-
Nu tad jau viss kārtībā. Savu ego apmierinājis, šis cilvēks pamet altāri. Tātad nepielūdz mūžīgi, kā te apgalvo.
Un varētu padomāt, ka katrs no mums savu reizi nav egocentrisks, kad otra jūtas mums pofig, sevišķi sveša cilvēka. Neatceros, kurš, bet te jau pieminēja, ka sērojoša cilvēka citu izpratnē neadekvātās emocijas kādu periodu ir pilnīgi adekvātas un saprotamas. Un pēc laika notiek Cammas pieminētais process - aizmiršana. Šajā aspektā cien.psihoterapeite laikam nenoraksturoja;)
Ar šo "atklanīšos" no tēmas, jo tā mēs bezgalīgi varam argumentēt un otra viedokli par pārspīlētu saukt:)