Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 17. augusts, 22:06:33
-
Vai ir kādi produkti, ko suns varētu ēst bez bažām pieņemties svarā un tai pat laikā justu sātu? Vets liek dot tikai sauso tos dažus simtus gramu dienā, bet suns/kucēns izskatās mūžam izsalcis. Pat kaķa bļodiņas iztukšo, kad palaimējas. Pārbarot, protams, negribu, bet žēl skatīties. Mums reiz bija suns, kam ēdiens varēja visu dienu bļodā stāvēt - nerija, bet ēda tikai tik, cik bija vajadzīgs, lai justos paēdis. Tagadējais izēd visu, ko dod, un būtu gatavs ēst no rīta līdz vakaram.
-
Ja kucēnam kādas veselības problēmas un vets noteicis īpašu diētu, tad droši vien tā arī jābaro.
Mums kad bija kucēns ēda parasti -
vājpiena biezpienu, liesu gaļu, dārzeņus,izņemot kartupeļus, auzu pārslas.
Nekādas speciālas diētas nebija. Kaut kādi vitamīni laikam vēl bija.
Kamēr augošs ēda cik grib, vēlāk tad pārgājām uz konkrētām ēdienreizēm.
-
Šķiet kaut kā savādi turēt uz stingras diētas kucēnu. Augošam kucēnam taču vajag daudz un sabalansētu barību. No nedabarotiem kucēniem vēlāk izaug mūžam rijīgi suņi.
Varbūt attārpot vajag?
-
Daudz kas ir atkarīgs no suņa šķirnes - piemēram labradors un mopsis būs mūžīgā badā.
Attiecībā uz sauso barību es esmu samērā skeptiska, uzskatu, ka daudz labāk ir dot dabīgu ēdienu, tuk jau pateica pamatprincipus.
-
Viss tiešām atkarīgs no šķirnes. Labradors ēdīs visu, vienmēr, par daudz un , diemžēl, liela daļa kļūst pārlieku resni un mazkustīgi.
Kāda sunim šķirne?
Milzīga rīšana bija raksturīga manai sunei, tikko kā pārvedām mājās. Viņai bija 4 mēneši, bija augusi kopā ar vairākiem brāliem un māsām.
Sākumā nesapratu, kā var tādā tempā visu izrīt. Audzētājs mierināja, ka pēc neilga laika, kad viņa sapratīs, ka par ēdienu nav jācīnās, viss normalizēsies. Tā arī bija.
Audzētājs (ar lielu pieredzi) mums ieteica konkrētu, šķirnei atbilstošu sauso barību. Pareizās devās tur esot visi vitamīni, minerāli utt.
Tā arī barojam, kārumam iedodot klāt jēlas sirdis (vista, teļš) vai nedaudz vistu kakliņus vai kuņģīšus.
Sunei 8 gadi, nav slimojusi, spalva nemainīgi mirdzoša, pati aktīva un kustīga.
Iepriekšējais suns, kaut nodzīvoja ļoti ilgu mūžu, tika barots ar "dabīgu ēdienu". Pašreizējā vilcene ar konkrētu sauso barību ir daudz veselīgāka.
-
Nu, es jau arī domāju, kamēr mazs, tikmēr lai ēd, cik grib. Bet viņš jau nekontrolē, cik viņam pašam vajag, un rezultātā ir pārāk liels svars, tāpēc ir diezgan paslinks - negrib ne rotaļāties, ne skraidīt. Līdz šim papildus sausajai devām liellopa gaļu, sauso pārlejot ar kefīru, biezpienu. Tagad tikai pliku sauso un gaļu tikai reizi nedēļā.
-
Bet šķirne kāda?
-
Cane corso
-
Smukulis.
-
Katrai šķirnei tomēr savas īpatnības, es tomēr konsultētos ar audzētāju vai šīs šķirnes suņu klubā.
Mums audzētājs teica, lai arī kā mēs paši gatavotu ēdienu, nenotrāpīsim līdzsvaru, lai būtu viss nepieciešamais un, ka suns tomēr nav zālēdājs(dārzeņi, putras uut.)
-
Ui, baigais teļš.
Jā nav zālēdājs. Bet ja paskatās paikas sastāvu, tad graudaugi ir 80%, + eļļas +minerāli un vitamīni + dzīvnieku izcelsmes subprodukti.
Nezinu, kā līdz šim izdevies visādas suņu šķirnes izbarot - bez ''profesionālās'' barības, pat padomijas pusbada apstākļos.
Nekad nav nācis prātā savus suņus ar krimšiem barot. Ciskas kauls ar gaļas kripsnu gan vienmēr bijis pieejams - lai ir ko krimst un vazāt pa māju (īpaši- kucēnībā). Tad arī pie bļodas nav jārij.
Tiesa, man citi apstākļi - mežs vai vismaz krietna piemājas teritorija, kur izbizoties.