Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 21. augusts, 18:43:23
-
Šogad viss kaut kā sagriezies jokaini. Lietus pielējis visu slapju jo slapju. Viens sēņu lasīšanas vilnis uzskrēja un noskrēja, jau likās, ka viss - rudens un ziema. Bet te pēkšņi - saule un +25. Divas psihas sēņu dienas sākās ar telefona zvanu ceturtdienā - ''mammu, te makavices ar pļaušanu var pļaut!'' Tādu izklaidi nu nekādi nevar laist garām. Mums ģimenē kaut kā iegājies, ka katram savas sēnes lasāmas un katram savi sēņu kakti, visi turpat pāris desmitu-simtu metru rādiusā. Manas sēnes ir makavices. Sīkmakavices.
Piektdienas vēls vakars, kad esmu izbraukusi cauri Rīgai un dabraukusi da saviem pāķiem. Pēdējos 2 kilometrus redzu pakaļas logā milzīgu, koši oranžu pilnmēness ripuli. Nekas cits darāms nav, kā vēlas vakariņas un iekārtošanās migā - tā i aizmiegu uz arvien gaišāku mēness ripuli skatoties. Pamostos pirms septiņiem, ārā silts un virs tuvējās jaunaudzes mutuļo miglas vāli. Saprotu, ka migā vairs nelīdīšu, jākāto uz purvu pāri laukam, vēlāk būs baisi karsts. Nu ko, pusspainis kafijas un - aidā!- uz purvu.
Kamēr strebju kafiju, ar acu kaktiņu redzu ķēka logā kaut ko pavīdam. Būs parēgojies. Ha! Sargsuns no kaimiņiem klāt gan. Tad nu abi pa kaimiņsuņa iemīto taku cauri rasas saslapinātajām sīkkumelītēm brienam meža virzienā. Purvā brēkā dzērves. Neko sēņveidīgu pirmajos metros neredzu - acis vēl nav uz sēnēm iefokusējušās. Vēl pēc pāris metriem pamanu pirmo sēni - apšu kungu. Liecos pēc sēnes, bet sejā lūkojas suņa ģīmis! Pie nākamās sēnes atkal suņa purns ir priekšā. Pēc piektās vai sestās suns vairs nevar izturēt - nu, ja tu tāda dūra un negribi purvā pajārēties, tad paliec viena! iešu atpakaļ, varbūt kāds saprātīgāks būs mājās palicies un kādu kamariņu no žāvgaļas suņam paglabājis.
Vēl pārdesmit metri un sākas sēņu trakums - žļapstinot pa slapjo sūnu lokos un žņikāju dzeltenbrūnās zamša sēnes. Pa starpu gadās kāda koši sarkana bērzlape ar tik spīdīgu cepuri, it kā būtu lakā mērcēta. Bet sarkani lakotais skaistums ir mānīgs - visas bērzlapes un podiņi ir tārpaini. Dīvaini, bet makavices liela daļa ļaužu uzskata par 3.šķiras sēnēm. Vot podiņš, tas gan ir Sēne! Tāpēc, ka vienmēr ar krietnu gaļas piedevu?
Sniedzos pēc kārtējā samtainā makaviču kundziņa, kas noslēpies vaivariņu briksnī, vaivariņiem sakustoties, uzvēdī apdullinoša smarža. Turpat aizjoņo sīka, trausla ķirzaciņa - nez vai kādam juvelierim tik smalks darbs maz paveicams - tādu skaistumu uzmargot.
Pēc pusstundas saprotu, ka pie..žu visus fitnesa klubus kopā ņemtus. Sēņojot izvingrināti visi muskuļi, kāju mugurpuses - arī smuki izstiepti, jo slinkums tupties. Viena pretīga muša pūlās ielīst acīs, ausīs, nāsīs. Attopos, ka nevar mušu gaiņāt ar sēņu tuteni rokā - jāpiestāj un mušu jānoklopē. Darīts. Necik ilgs laiks nepaiet, kad uz kakla, aiz ausīm un tālāk uz pakausi sāk pārvietoties purvā neiztrūkstošās briežutis.
Tagad saprotu, kā cilvēki apmaldās - ja pietupies pēc vienas sēnes un tūlīt acs piefiksē nākamo, tad - vēl nākamo, tad vēl, pakaļa ir gaisā, galva lejā un ļāpo bez apkārtnes izlūkošanas. Gatavs, vadātājs klāt. Man nomaldīšanās nedraud, purvu pazīstu. Bez tam, ik pa brīdim redzami pussapuvuši mietiņi ar tikpat pussapuvušām tāfelītēm, uz kurām vīd daiļi uzraksti ''private''.
Kad lielais plastmasas krāsu spainis pilns, mēģinu tikt no purva laukā. Izrādās, esmu pa purvu nokātojusi... 300 metrus. Nu, ja mēra pa taisno. Lienu arā uz lauka, kas vēl ir svaigu pieneņlapu klāts, dzērves un stārķi draudzīgi sānu pie sāna siro pa pļavu, smaržo zāle, sakarsušas priedes. Kaimiņmājas dārzā zied koši dzeltenas, milzīgas samtenes, kāršrozes, lauvmutītes, smaržo flokši. Tālāk flokšu saldā smarža pazūd un sajūtu... kaķa čuru smaku. Oj, nē! Tie ir saulē sakarsuši upeņkrūmi! Velkos pēdējos metrus pa ceļu un prātā iešaujas domiņa, tāda sīka domiņa - vēl jau tikai augusts! Par tuvojošos rudeni liecina vien novītušie kartupeļu laksti un tukšums sīpolu vagā - pārējais vēl zaļš un ziedošs.
Sēžu pagalmā, saulē un tīru sēnes. Uz spaiņa malas atpūsties nolaižas bite. Nabadzīte knapi var palidot, pakaļkājas ar putekšņu slāni tā aplipušas, ka liekās smagas jo smagas. Vasara vēl turpinās.
Vai kādu interesē, ko redzu, ja pieveru acis? Makavices. Purva sūnu un makavices.
-
Kas normaalcilveeku valodaa ir makavice?
-
''Taču ir vēl viena sēne, kura pēc zinātniskā iedalījuma arī skaitās sviestbeka, lai gan tās cepurītei nepiemīt izteiktais lipīgums un tādēļ sarunvalodas nosaukumā "sviests" pat nefigurē, turklāt mīkstums griezumā mēreni zilē. Tā ir makovice jeb priežubeka, pilnā zinātniskā vārdā – priežu sviestbeka (http://www.fungi.lv/suillus_variegatus.htm); arī tā ir visnotaļ vērtīga ēdamā sēne, laba gan cepšanai, gan marinēšanai.'
Lasu tikai mazbeciņas - ne lielākas par veco pieclatnieku :)
-
Danke par ekskursu seenjzinaatnee
-
Sēne ļoti pateicīga savākšanai - pašlaik mazsēnes ir bez tārpiem, var uzvārīt nelielā ūdens daudzumā, turpat pieliek sāli, cukuru, laurlapu, ķiplokus, dilles, mellos un smaržīgos piparus, krustnagliņas, etiķi. Tumšbrūnā, biezā zupa uzreiz kļūst gaiši dzeltena, kad pievieno etiķi. Pavāra minūtes 10, burko un noglabā. Ne sliktākas par marinētām baravikām. Marinādi taisu kā gurķiem.
Ha! Līdz šim brīdim pati nemaz nezināju, ka makavice pie sviesta bekām pieskaitāma. :rofl:
-
Es vieniigaas shogad pirktaas baravikas iestraadaaju pastaa ar saldkreejumu... draugi nesuudzeejaas... (vsm ne skalji)...
Mana shkjinjkja, seenju, zaljzirniishu pasta buutu jaapameegjina ar bekaam ierasto shampinjonu vietaa...
-
makovices ir manas mīļsēnes, arī tādēļ, ka aug skaidrās vietās, nevis brikšņos, kā mana purvabekas
-
Man ar mahavices traki patīk. Bērnībā viņas par burkānsēnēm saucu.
-
Arī man patīk mahoviki. Bet nobučotas tiek baravikas.
Šodien braucu uz jūru, autobusā iekāpj vīrietis ar diviem groziem sēņu. Pulss paātrinājās, zibenīgi mainīju plānu - izkāpu pie Vecdaugavas un pusotru stundu pavadīju mežā. Pārsvarā mahoviki, bet bija arī 5 baravikas.
Tur ir fantastiski skaists mežs. Kā pasakā.
-
cik rakstītāju, tik variantu -mahoviki, makavices, makovices...
Laikam tak no krievu val. mohovik -moh-sūnas -aug sūnās
-
Arī es sestdien salasīju makavikus (tā mana ome viņas sauca). :)
-
Klau, a jūs tiem mahovikiem to "švammīti" no apakšas tīrat nost, vai cepat tāpat ? Es te sestdien mocījos ar tīrīšanu, bet nu tāāāds čakars, un beigu galā pāri gandrīz nekas nepaliek...
-
Ja švammīte pavisam plāna un stingra, tad netīru.
-
Pieclatnieka lieluma sēņukiem tā švammīte tik milimetru bieza! Ko tur tīrīt?
-
Ja sēne labi nobriedusi, tad švamme nāk pati nost, viegli pavelkot. Ja pavelkot tā nost nenāk, tātad ir pārāk jauna, lai no tās šķirtos.
-
Švammi bekām ņemu nost vien tad, ja pāraugusi vai tārpaina.
Man patīk tas glūmīgums, īpaši sēņu mērcēs.
-
Tīru vien lielajām sēnēm, kam tā švamme baigi bieza un pļorzīga un pati lobās nost. Pārējām zafig - baigais čakars un samazinās galaprodukts. Turklāt viena kolēģe mani samācīja, ka tieši no švammes tā labākā garša - nu man ir arī savam slinkumam attaisnojums :)
-
Kādās attiecībās vai - cik precīzi liekat klāt marinādei sāli, cukuru, etiķi? It kā man ir pierakstīts, bet vakar atkal viss iznāca " uz aci".
-
Diezgan precīzi lieku pēc šīs receptes http://www.sapforums.lv/index.php?t=11469 (http://www.sapforums.lv/index.php?t=11469) (Minka + Rude).
uz 1L ūdens
2 ēdamkarotes cukura
4 tējkarotes sāls
3 tējkarotes etiķa esences
2-3 lauru lapas
4-7 pipara graudiņi
Oriģinālā Minka bija tā
piparu graudu vietā lasi smaržīgie pipari, skaits tas pats
+
3 krustnagliņas
daži kanēļa gabaliņi (ļoti maz, tikai kriksīši, taču ne pulveris)
Un burkā pirms sēnēm ieliek 2-3 ķiploka daiviņas.
[/size]
-
Nu re, etiķa esenci nepērku vispār. Tikai 9% , parasto, ko pārdod. Un tad katru reizi pielieku citādāk.
Vai jūs beciņas vārāt bez nekā un pēc tam pasautējat marinādē vai arī jau vārīšanas procesā liekat sāli, etiķi utt?
Lasīju, ka Cammai ir otrais variants, man līdz šim paticis novārīt, atdzesēt un tad pasautēt marinādē. pat nezinu, kā labāk.
-
Sēnes paliek sēnes. Novāru ar sāli un tuč etiķi (smuka krāsa), tad griežu (ja jāgriež), vāru marinādē.
-
Vakar uz 5 litriem jau novārītu, bet nokāstu sēņu pieliku 1 litru ūdens (ar ūdeni no pāķiem nevedīsi), 6 ēd.k sāls (ar nelielu kaudzīti, ēdamkarote tiešām padomjlaiku ēdamkarote, nevis desertniece), 6 ēd.k cukura, 600 g 9% etiķa. Sanāca štengras. Man bišku par šerpu, bet tā tika pieprasīts.
Burkās salikās pabiezi, bez liekā ūdens, kad sēne sēni dzenā un ūdentiņš skalinās..
-
Vakar uz 5 litriem jau novārītu, bet nokāstu sēņu pieliku 1 litru ūdens (ar ūdeni no pāķiem nevedīsi), 6 ēd.k sāls (ar nelielu kaudzīti, ēdamkarote tiešām padomjlaiku ēdamkarote, nevis desertniece), 6 ēd.k cukura, 600 g 9% etiķa. Sanāca štengras. Man bišku par šerpu, bet tā tika pieprasīts.
Burkās salikās pabiezi, bez liekā ūdens, kad sēne sēni dzenā un ūdentiņš skalinās..
Toties labi stāvēs! konservi es domāju :)
-
Te būs bildes ar sargsuni un sīkkumelītēm...
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Sargsuns izskatās mīlīgs un labi paēdis :)
5 litri vārītu beku, oi. Cik labi, ka man tik daudz nebija. Man laukos nemaz nav tādu 10 litrīgu grāpju, kur vārīt.
Tāpat jau ar tīrīšanu un vēlāko pārstrādi sestdien līdz pusnaktij ņēmos.
-
Attaisīju vienu marinēto beciņu burciņu. Ir OK, pat ļoti.
Nākošreiz, kad vajadzēs, atkal stāvēšu un brīnīšos, cik likt etiķi.
Bet katrā ziņā lieku krietni mazāk, kā receptēs.
-
Vakar sēņu soļanku savārīju. Drusku palika ārpus burkām, šorīt pagaršoju. Labs.