Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Notikumi un vietas => Tēmu iesāka: Pūka 2016. gada 26. augusts, 13:33:53
-
Visi zin Mangaļsalas molu. Fotogrāfu iecienīta vieta. Laba pastaigu un jūras vērošanas vieta. Bet šoreiz par otru - Daugavgrīvas molu. Apvidus ap molu ir bijusī militārā un rūpnieciskā teritorija. Daudz pamestu ēku, drupu. Drusku skarbi. Arī pats mols nav nekāda smalkā promenādes vieta, vietām sabrucis. Lai nonāktu līdz molam jāiet gabals gar jūru, kur ir gara , robusta betona krastmala.
Kaut kāda savāda pievilcība piemīt šai vietai , kur satiekas daba, jūra, liedags, kāpas, purvains niedrājs, ar pamestām celtnēm, betona drupām, veciem dzelžiem, armatūrām...
Noteikti var pavadīt vai veselu dienu, apstaigājot betonēto krastmalu, Daugavgrīvas bāku, pašu molu, kas iestiepjas jūrā un paņemot klāt, teiksim, pamesto Daugavgrīvas cietoksni.
Arī Bolderāja ir gana kolorīta.Vietām ceļojums laikā (padomju) un telpā (atgādina nomaļu Krievijas pilsētu). Netīrs, piedrazots, krūmiem un brikšņiem aizaudzis. Tā vien šķiet, ka daudzie pamestie betoni taisni provocē dauzīt uz tiem pudeles. Vietām vēl veco laiku šarms koka mājās un ielu nosaukumos - Mencu iela, Flotes iela, Gobu iela. Un mūsu laikmeta vaibsti - gandrīz pašā centrā - skaistumkopšanas salons "Glamurka". Nē, tas nav no krievu humora raidījuma "Greizais spogulis", izkārtne lepni dižojas "dabā".
Kā nokļūt uz molu? Orientieris ir Flotes iela. Pabraucot garām Jūras akadēmijas ēkai (labā pusē) , otrā sķērsiela pa kreisi, ieliņas galā mašīnu stāvvieta. Patiesībā vienkārši zemes pleķis brikšņos, krūmos. Tālāk ar kājām...
-
Te tīri info bildes. Ceļš no auto stāvvietas līdz bākai uz cietzemes, no kuras sākas mols.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Kādreiz dzīvoju Daugavgrīvā, toreiz pieeja molam skaitījās slēgta - bija betona sēta un brīdinājuma uzraksti. Bet tāpat jau cilvēki gāja gan pastaigāties, gan makšķerēt. Tagad tur neesmu bijusi gadus 15.
-
Krastmalā aizdomīgi vērojam kādu vīru, treniņbiksēs ar strīpām, un gadiem lietota alkohola pēdām sejā. Runā pa mobilo, organizē lai draugi nāk šurpu uz vientuļo krastmalu, info 20 procenti, 80 procenti "maķ, peremaķ". Tā ! Es viņu ieskaitu uzreiz kontrabandistos un laupītājos.
Beigās viņš izrādās valsts dienesta ierēdnis, kam uzdots aizvākt no krastmalas beigtu roni! Šitā apvainot amatpersonu!
Kā liecība par ceļojošajām kāpām ir divas vēju un jūras salauzītas ābeles, kas aug liedagā un koši tauriņi uz tām. Mielojas ar ābolu sulu.
[attachment deleted by admin]
-
Beigti roņi pie mola tika izskaloti arī agrāk. Nezinu, kāpēc.
-
Nonākot pie mola pamatnes, bākas, saprotu, ka mols laikam nav paredzēts pastaigai, sēta līdz pašai cietzemes malai, vien 60-70 cm plats plauktiņš, kam otrā pusē 3-4m uz leju ūdens ar betona "aisbergiem".
[attachment deleted by admin]
-
Beidzot mols! Pamazām no krasta puses tiek remontēts, katru gadu ieklājot masīvas betona plāksnes. Uz "svaigā remonta" cilvēki atstāj ierakstus. Pārsvarā Māra plus Jānis un sirsniņa, bet ir arī interesantāki - kāds krieviski uzrakstījis "vēl joprojām ar latu" un latiņu uzzīmējis., cits savu kaķi iemūžinājis portretā uz mola betona.
Mola vidū klājums izbeidzas, tur ir sabrucis mola posms, kas pie augsta ūdens līmeņa un vējainā laikā var būt bīstams. Saule strauji riet, līdz mola gala mazajai bāciņai netiekam...
[attachment deleted by admin]
-
Daudzi nāk uz molu. Pārīši romantiku meklēt, kompānijas iedzert (un sasist pudeles, maķ, peremaķ!), fotogrāfi, bet mazāk kā uz Mangaļsalas mola, vienkārši saulrieta vērotāji, kuģu vērotāji. Tie mazie melnie krikumi uz horizonta ir kuģi , kas stāv reidā.
Pludmales smiltis šeit ir "smagas", kājas iegrimst un smiltis savādi skan un švīkst. Bet ir skaisti, ir.
Atpakaļceļā sastopam kādu uzvalkotu ofisa darbinieku ar visu šlipsi un pārpucētu dāmu 10 cm (!) augstpapēdenēs ar lielu tējas krūzi rokās. Nez ko viņi darīs uz mola, saule jau norietējusi? Dāma spītīgi nevelk nost augstpapēžu kurpes...
[attachment deleted by admin]
-
Tagad domāju, vai tas ir tas pats, kur es biju. Laikam jau jā. Bet es biju aukstā, vējainā rudens dienā. Un no rīta.
[attachment deleted by admin]
-
Te vēl.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Kaut kā skarbi man laikam sanācis. Pretstatā Pūkas maigajam romantismam.
[attachment deleted by admin]
-
Tur jau tas prieks, ka tādas vietas bildējot divu vienādu bilžu nebūs! Man ļoti patīk Broņas pirmā bilde zem posta "Te vēl" un pēdējā bilde!
Te Daugavgrīvas mols tverts no Mangaļsalas mola, PILNĪGI pelēkā dienā. Ja kāds redz uz mola melnas blusas , tie ir cilvēki, kas makšķerē reņģes!
[attachment deleted by admin]
-
Jā, debesis un jūra mainījās ik mirkli.
-
Es uz tā mola vienā vasaras naktī ... savu sievu bildināju ... bet tas bija ļooti sen. Klusums, zvaigznes, ūdens visapkārt ... Piekrita (vēl šodien brīnos, ka tā! :) )
-
Es uz tā mola vienā vasaras naktī ... savu sievu bildināju ... bet tas bija ļooti sen. Klusums, zvaigznes, ūdens visapkārt ... Piekrita (vēl šodien brīnos, ka tā! :) )
viņai nebija daudz variantu... ;)
PS. Kurā pusē Tu viņu mestu, ja viņa atteiktos - Daugavas vai jūras pusē? :)
-
Man tur ļoti patīk tas mazmazītiņais namiņš blakus bākai (Pūkas 9. bildē labajā pusē nedzudz redzams).
Visādāk izsapņojos, kā tur saulrietu vērotu, zivju zupu vārītu vai agrā rītā laiski iznāktu uz lievenīša.
Vispār tur ir jauki - lieākoties maz cilvēku, brist pa tām smiltīm, kur kājas grimst uz katra soļa, nav tik viegli, cits varbūt negrib rāpties pāri visām barjerām - tas jau arī kaifs,ka tur iespējamas tādas pirmreizīguma sajūtas un itkā pirmatklājēja prieks, jo jūs, līdzpilsoņi, tur pārlieku neuzbāžaties ar savu klātbūtni:)
-
Atzīmējos šajā kontrolpunktā 15.04. vasarīgajā dienā.
Bijām gan uz mola, gan Daugavgrīvas cietoksnī, bet diemžēl palaidām garām laipas un putnu torni (par to uzzināju pārāk vēlu). Ceļā nedaudz sirreālu sajūtu radīja vasarīgais laiks un pelēkie koki, patiesība viss vēl bija pelēks.
Dzega pirms mola ir neomulīga, un, lai gan pārvietojos pa to veiklāk, nekā bildē redzamais pāris, tomēr turpceļš bija lēns. Atpakaļ nez kāpēc gāja daudz raitāk... Neviļus apsvēru - kā gan šo posmu pārvar kopā ar maziem bērniem (redzējām vairākas ģimenes) un, kā var izmainīties divi pretimnākoši būdīgi vīri...
Ūdens līmenis bija krietni zemāks nekā Pūkas aprakstā un izārdītais mola posms sauss, tāpēc pārvarams bez grūtībām - kas gājuši pa Liepājas karostas molu līdz bākai, šis ir viens pīpis, turklāt labajā pusē ir gludi zemāki betona bloki, tiem kas vēlas lielāku komfortu.
Dīvaini, bet no Bolderājas mola šķita, ka Mangaļsalas mols ir tuvāk, nekā no Mangaļsalas Bolderājas.
[attachment deleted by admin]
-
Dzega pirms mola ir neomulīga, un, lai gan pārvietojos pa to veiklāk, nekā bildē redzamais pāris, tomēr turpceļš bija lēns. Atpakaļ nez kāpēc gāja daudz raitāk... Neviļus apsvēru - kā gan šo posmu pārvar kopā ar maziem bērniem (redzējām vairākas ģimenes) un, kā var izmainīties divi pretimnākoši būdīgi vīri...
Par neomulību piekrītu. Bet tur var ļoti labi turēties pie žoga režģiem. Samainīšanās ar pretimnācējiem notiek ar zināmu intimitātes piedevu. :)
-
:blushing: Ne par tēmu, bet uz tāda mola vasaras naktī zigfids savu tagadējo sievu pirms 21 gada bildināja.
Naktīs, naktīs pa moliem ir jāvazājas! Dienā pilnīgi nav tas.
-
viņai nebija diži daudz atbilžu variantu, vaine? :)
reņģe tagad uz moliem ķerās!!
-
Es domāju, ka abiem viss bija skaidrs jau pirms tam. :)
Veinīgais, par ko ir runa ... Lai tomēr ir, ko atcerēties. Sievietēm laikam tas arī ir svarīgi.
-
:blushing: Ne par tēmu, bet uz tāda mola vasaras naktī zigfids savu tagadējo sievu pirms 21 gada bildināja.
Naktīs, naktīs pa moliem ir jāvazājas!
Tumsā neredz, cik ļoti Tu biji nosarcis? :D
-
:bird:
-
Nē, tumsā labi varēja zvaigznes saskatīt.
Vai tu viņai kādas 3 vai 5 uzdāvināji? :)
-
Vai tu viņai kādas 3 vai 5 uzdāvināji? :)
-
Nē, tumsā labi varēja zvaigznes saskatīt.
Zigis ir romantiķis, kā izrādās :)