Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: dip 2016. gada 14. oktobris, 20:00:05
-
Man ienācies pavisam konkrēts jautājums. Par dvēselēm.
Ja pieņem, ka pēc dzīves uz zemes dvēsele pārceļas citā dimensijā pie citām dvēselēm, kur viņu sagaida radniecīgās. Ja pieņem, ka dvēseles pēc kāda laika atkal iemiesojas dzīvei uz Zemes, radās jautājums - ja tā vecākā dvēsele (agrāk atstājusi Zemi) jau ir iemiesojusies citā cilvēka, tad viņa ko - nesagaida savu radinieci? Vai arī tur ir savādākas dimensijas?
Droši var paķiķināt tie, kuri netic visām šīm lietām.
Veļu laiks laikam ietekmē manus prātojumus:)
-
Man ienācies pavisam konkrēts jautājums. Par dvēselēm.
Ja pieņem, ka pēc dzīves uz zemes dvēsele pārceļas citā dimensijā pie citām dvēselēm, kur viņu sagaida radniecīgās. Ja pieņem, ka dvēseles pēc kāda laika atkal iemiesojas dzīvei uz Zemes, radās jautājums - ja tā vecākā dvēsele (agrāk atstājusi Zemi) jau ir iemiesojusies citā cilvēka, tad viņa ko - nesagaida savu radinieci? Vai arī tur ir savādākas dimensijas?
Droši var paķiķināt tie, kuri netic visām šīm lietām.
Veļu laiks laikam ietekmē manus prātojumus:)
Pirms pāris mēnešiem svaigi izlasīju Maikla Ņūtona Dvēseļu ceļojums. No tās saprotu, ka dvēseles spējot vienlaicīgi atrasties vairākās vietās, pat vairākos ķermeņos
-
Baidos, ka Tur laiks nav lineārs. Tā, kura iemiesojusies šeit uz gadiņiem 80, tur ir projām nemaz. Un vienlaicīgi ir projām.
-
Jā, laiks kā tāds arī neeksistē, tas ir tikai mūsu pieņēmums
-
Nu re, viss salikās:)
-
Nu re, viss salikās:)
Tevi kāda dvēsele apciemo?
-
Es, kas netic.
Nu, tak vaj'g ar' cilvēkiem prātuļot par to, kas it nemaz nav pierādāms. Kāpēc cilvēkus tāāā interesē lietas, kuras neviens nav piedzīvojis, jo no Tās pasaules jau neviens neatgriežas un nepastāsta, kā tur ir, vot, apskaidrojiet mani. Veltīga laika izšķiešana, pa manam, tāda spriedelēšana, kur pie kopsaucēja pēc definīcijas nonākt nevar.
Nupat nedēļas vidū ietrāpījos nelielā pasēdēšanā, kur sākās - Visums, matricas, pārdzimšana, dvēseles, enerģijas utt. un viss cits. Izgāju pastaigāties pa apkārtni 2 stundas. Jutos daudz vairāk ieguvusi, nekā tie 2 stundas mellām mutēm nospriedelējušies par visu un par neko.
Mans koments NAV uzbrauciens nevienam. Vienkārši tiešām nesaprotu.
Tici, kam pati gribi, un it viss būs patiesība, kam tieši Tu tici.
-
Tici, kam pati gribi, un it viss būs patiesība, kam tieši Tu tici.
Es ticu, ka Latvijā ir godīgi politiķi...
Patiesība?
-
Tur jau tā lieta, ka ticība un realitāte ir 2 dažādas lietas. Ticīgo pārliecināt par realitāti ir teju neiespējami.
-
Tur jau tā lieta, ka ticība un realitāte ir 2 dažādas lietas. Ticīgo pārliecināt par realitāti ir teju neiespējami.
Nuja. Tu tici, ka ārpus 3 dimensijām nekā nav, ir tikai tas, ko var aptaustīt, līdz ar to pārliecināt Tevi par realitāti nav nekādu iespēju. :D
-
Tieši tā :rofl:
-
Tur jau tā lieta, ka ticība un realitāte ir 2 dažādas lietas. Ticīgo pārliecināt par realitāti ir teju neiespējami.
Kas tad ir tā realitāte?
Katram droši vien sava.
Kādam varbūt sarunas ar mirušo vecmāmiņu ir absolūta realitāte.
-
2+2=4 tā ir realitāte, balstīta uz zinātni
2+2=5 tā ir ticība
-
Hi, hi.. Nomade, ja viss būtu tik vienkārši.. Ja zinātne visu tā varētu paskaidrot un atbildēt. Nevar pat pateikt, kā radusies pasaule. Kas tas tāds visums. Kur sākas, kur beidzas..
-
2+2=4 tā ir realitāte, balstīta uz zinātni
2+2=5 tā ir ticība
Vēl nav piemērotu "instrumentu", lai visu tā, zinātniski, pierādītu, bet vairums zinātnieku vairs nešaubās par šī, šobrīd neizmērāmā, eksistenci
-
Zinātnieki toties pēta un cenšas noskaidrot, nevis kā ticīgie - klausās basņu, māj ar galvu un pat jautājumi nerodas.
-
Tur jau tā lieta, ka jautājumi tieši rodas.
Zinātnieki jau savas basņas bij sacerējuši. Gan par sprādzienu, gan evolūciju. Bet, līdzko sāc jautāt, tā ir pļurkt.
-
Nav instrumentu, kā pierādīt, bet jau zina, ka ir... basņa jeb tukša runa
-
Kas ir?
-
Nav instrumentu, kā pierādīt, bet jau zina, ka ir... basņa jeb tukša runa
Zina, ka ir, jo daudz kas ir pretrunā iepriekš izpētītajam un pierādītajām lietām. Ir lietas, ko nevar pierādīt ar to, ko pēc loģikas būtu jāpierāda. Bet nevar, nedarbojas tās metodes.
-
2+2=4 tā ir realitāte, balstīta uz zinātni
2+2=5 tā ir ticība
A kurš teica, ka uz skaitļu taisnes skaitlīšiem ir jāatrodas vienam no otra vienādos attālumos katrā ziņā un vienmēr?
-
Cits jautājums ir par cilvēka kā būtnes ar savu jutekļu komplektu spējām uztvert to, kas mums īstenībā apkārt ir. Par zinātniekiem - tai skaitā. Ja auto lidot nevar, tad ir vienalga - vai tas ir moskvičs, opel vai bentley - pa gaisu nelidos bez spārniem tik un tā. Tāpat ar cilvēkiem - ja nav tās astotās vai desmitās sajūtas orgānu no dabas, tad būs lietas, kuras neatklās ne sētnieks, ne skolotājs, ne visgudrākais no visiem ģēnijiem.
-
Matērijas un enerģijas mijiedarbība patiesībā ir tik ļoti neizskaidrojama, ka mūsu fiziskā būtība, kas apveltīta ar tādu enerģētisko fenomenu kā prāts, pat pie vislabākās gribas nespēj izprast pat pašus eksistences pamatus, kur nu vēl runāt par detaļām. Lai cik mēs neizvirzītu teorijas, tās vienlaikus šķiet gan patiesas, gan absurdas. Šķirtne starp it kā fizisko pasauli un enerģijas izplatījumu pastāv un vienlaikus nepastāv. Jēgas meklējumi ir bezcerīgi. Paliek ticība. Ticība kaut kam, pie kam katrs savu ticību izjūt citādi. Dīvaini, bet zaudējot kādu no fiziskās vides, enerģētiski ar viņu joprojām jūties saistīts, bet tad sevi jāpieķer pie domas, ka fiziski tomēr nav kam vairs piezvanīt un parunāt.