Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: 99999 2016. gada 28. novembris, 05:17:51
-
Sveiki, vai kāds var lūdzu palīdzēt ar padomu, kurp griezties ja viens no vecākiem naido bērnu pret otru no vecākiem. Runa iet par šķirtu ğimeni?? Paldies.
-
Praktiskās pieredzes nav nekādas.
Reiz palīdzēju rakstīt darbu augstskolai par šādu tēmu. Teorētiski bija tā: vecāks, kurš uzskata, ka kaut kas kaitē bērnam, vēršas bāriņtiesā. Ja tā uzskata, ka bažas pamatotas, iesaka (norīko) mediācijas procesu, lai uzlabotu šķirto vecāku attiecības un mainītu komunikāciju. Tālāk iesaka speciālistus, atbalsta grupas, bla bla.
Tā ir teorijā. Praksē laikam prātīgāk šķirto vecāku attiecības censties noregulēt pašiem.
-
uz šādu vienteikumainu jautaajumu nav izsmeļõšas un/vai noderīgas atbildes.
sekot var tikai prātuļõjumi par tēmu...
ja jaut.uzdod tētiņš ,kurš ierodas pie bērna 1xmēnesī un izbrīnīts secina,ka bērns neskrien apkampienos bučoties ..tātad vainīga mamma,kura sanaidojusi....
aij nafik...
tātad, šī tēma nav izskatāma kā apspriežama,jo nav pamatinfo...
-
Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?
-
Personīgas pieredzes vecāka lomā nav, tā ka to par argumentu izmantot nav vērts un idejas drīkst vērā neņemt.
Ja es no šī pareizi saprotu(tā saveidots teikums, ka nav viennozīmīgi), tad bērna māte uzskata, ka tēvs naido pret viņu?
Ja tomēr rakstītājs ir tēvs, tad turpmākajā tēvs-> māte ; draudzene-> boyfriends.
Kā tam tēvam pašam tagad iet? Vai nav izšķiries no aktuālās draudzenes vai kādas citas problēmas?
Izklausās, ka viņš savu neapmierinātību ar dzīvi "nodod tālāk". Ja bērns sāk "nolikt" agrāko, vai tēvs ir devis vietā ko jaunu un, ja jā, vai tas tiešām ir labāks? Tas varētu būt, ka tas kas priecēja 5gadnieku nav vairs gana kruta 7gadīgam skolēnam, bet tad kkam citam būtu jābūt vietā.
Vai tas tēvs nebija pārlieku kritisks pret visu arī agrāk, kamēr vecāku attiecības nebija izjukušas?
Kko šamlīdzīgu pierādīt bāriņ vai jebkurā tiesā varētu būt ellīgi sarežģīti...
-
Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?
viss loģiski - ja jau bērna tēvs ar bērna māti nevarēja kopā sadzīvot (atrast kopīgu valodu, izklaides utt), tad loģiski, ka tēva piedāvātās izklaides mātei liekas galīgi garām un droši vien arī otrādi. Manuprāt ir pareizi, ka tas, kurš uztur un pieskata bērnu ikdienā arī viņam māca, kas ir labs un kas slikts...gan tieši ar vārdiem, gan netieši ar attieksmi...
stulbi, ja vecāki, kaut šķīrušies, nespēj būt pietiekami toleranti viens pret otru un mīloši pret bērnu, bet drīzāk izmanto bērnu sava ego apmierināšanai...
-
Tas skaidrs, ka tādiem, kam nesavietojamas vērtību sistēmas, attieksme pret visu ko utt, nevajadzēja kopā vairoties, bet tas nekā neatrisina autores/a jautājumu. Jo bērns jau ir.
Aber ja no 1 puses tolerants, no otras - barbars, tad tolerance tur nelīdzēs (krāšņākais piemērs te, protams, ir "sekmīgā" migrantu "integrācija" eiropā)...
Daddy ieteikums, ka tas, kurš ikdienā audzina, lai arī visu māca, nozīmē praktiski liegt tikties ar otru vecāku. Iespējams, ka pierādot visādas nelabas tā vecāaka īpašības bāriņtiesā, tas par varētu izdoties - krietni reālāk par "naidošanas" pierādīšanu. Tik vai bērns būs ieguvējs, jo viņā tomēr ir arī daļa no tā otra vecāka?
-
Tas skaidrs, ka tādiem, kam nesavietojamas vērtību sistēmas, attieksme pret visu ko utt, nevajadzēja kopā vairoties, bet tas nekā neatrisina autores/a jautājumu. Jo bērns jau ir.
Aber ja no 1 puses tolerants, no otras - barbars, tad tolerance tur nelīdzēs (krāšņākais piemērs te, protams, ir "sekmīgā" migrantu "integrācija" eiropā)...
Daddy ieteikums, ka tas, kurš ikdienā audzina, lai arī visu māca, nozīmē praktiski liegt tikties ar otru vecāku. Iespējams, ka pierādot visādas nelabas tā vecāaka īpašības bāriņtiesā, tas par varētu izdoties - krietni reālāk par "naidošanas" pierādīšanu. Tik vai bērns būs ieguvējs, jo viņā tomēr ir arī daļa no tā otra vecāka?
Tu tagad sabiezini krāsas... a ko tas (-ā) tolerantais kāpa virsū/gūlās apakšā??! kaut kas taču bija arī labs tajā otrā cilvēkā??! un pat ja tā, tad nez kuram gan tā "sliktā" daļa būtu vajadzīga, vairojama un kopjama?? zini... es un Tu taču laikam būtu laimīgāki, ja no vienas otras padomju laikos iemantotas īpašības tiktu vaļā, ne? :) :)
-
Cik vecs ir bērns? Varbūt viņam pašlaik nolieguma fāze, kad veidojas kaut kādi savi uzskati, patikšanas, nepatikšanas un ir svarīgi to savu "nē"aktīvi izteikt.
Bērns var nesaprast(un nesaprot), kāpēc vecāki šķīrušies un tad viņš izpauž dusmas uz to, kuru redz retāk, uzskata par nodevēju.
Ar bērniem var un vajag sarunāties un mīlēt, pārliecīga materiāla nodrošināšana, lai izpirktu savu vainu, ka ikdienā neesi kopā, gan neko labu nedod.
-
Cik manīts, ir tādi vecāki, kas tiek galā ar to, ka abi kopā nedzīvos, pāri viens otram ir darījuši, bet bērna klātbūnē konfliktus nerīkos un abi kopā tam skaidros, ka kopa nedzīvos, bet sīko mīl abi.
Ir arī tādi, kas caur bērnu otram maitā nervus.
Sabiedrībā parasti atbalstu gūst sieviete, kuru nelietīgais tēviņš, jāklis, nabags, skandalists utt. ir pametis.
Variants, ka sievišķi perina visādas viltības un nelietības parasti tik viegli līdz tautas apziņai nenonāk. Paskatamies kaut vai Kalnozola sāgu.
http://www.delfi.lv/temas/valdis-kalnozols/
http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/kalnozols-publiski-skandalejas-ar-bijusajam-sievam.d?id=46129771
-
Jā, Kalnozola sāga gan paraugs. Tur jau zirgam jāsmejas par tā vīrišķa šaurpierību.
Par tēmu. Nav zināms bērna vecums. Domā tam vecākam, kas viņu audzina nav jāklausās bērna niķos? Vēl vairāk, katru dienu varbūt jārisina visādas problēmas. Kamēr tas vecāks, kurš atnāk reizi mānesī vai pāris reizes gadā, gaida, ka bērns būs tikpat pretimnākošs kā bēbīša vecumā.
-
Sameklē citu piemēru. Es esmu pret klišejisku domāšanu, ka vecis vienmēr sliktais.
-
Raimond, man pat nav īsti skaidrs, vai 9999 ir vecis vai vecene, neiedziļinājos, bet runa ir par vienu no vecākiem, kurš to bērnu audzina un ir atbildīgs par viņu katru dienu un otru vecāku, kurš ierodas kaut kad.. Un viņam vēl ir pretenzijas. Bērns neesot sajūsmā par lietām, kas patikas pirms gada, bērns negrib vairs tik ļoti iet pie viņa vai viņas. Protams, ka tā. Jo atsvešinās, jo nav kopā. Ar laiku vispār sajutīsies kā sveši cilvēki.
-
Standarta, visticamākā situācija ir tāda, kā raksti. Taču iespējamās situācijas ir dažādas.
-
Bērns neesot sajūsmā par lietām, kas patikas pirms gada, bērns negrib vairs tik ļoti iet pie viņa vai viņas. Protams, ka tā. Jo atsvešinās, jo nav kopā.
Nu nav tam viens skaidrojums tikai iespējams.
-
Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?
Es izcēlu to, kas ir galvenais. Man izskatās, ka tētuks nevar pieņemt, ka bērns aug un viņa intereses mainās un viņš vairs ar tādu sajūsmu neuztver to, kas agrāk ļoti iepriecināja. Bet bērnu tas garlaiko. Ja tiekas regulāri, tā atšvešināšanās nav tik liela, nepatiku no bērna puses izraisa tieši tas, ka viņš jau pats jūtas paaudzies, sāk interesēties par "pieaugušo lietām" (Šī termina uztvere dažādos vecumos ir dažāda), bet tētis stūķē atpakaļ šūpuļzirdziņā. Bērns, ja saprot, ka tēvs viņu pat nedzird, kad viņam saka, ka ir jau citas intereses, par to var pat apvainoties, vienkārši iespītēties un atteikties ar tēvu tikties - bez kādas kūdīšanas no mātes puses. Māte tajā situācijā maz ko var ietekmēt.
-
Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?
Nezinu, man izskatās pēc bērna psiholoģiskas apstrādes, ka tas, par ko bērns sajūsmināts stāstīja mātei, nemaz tik lielisks nav un ja to noliegs, dabūs kaut ko labu vietā.
Ja tas ir tā, vecākam iesaku pagaidīt, kamēr bērns paliek gudrāks, pašreiz tur neko nevar darīt, bērns ir par jaunu, par dumju un pāŗāk atkarīgs un ietekmējams.
-
Nezinu, man izskatās pēc bērna psiholoģiskas apstrādes, ka tas, par ko bērns sajūsmināts stāstīja mātei, nemaz tik lielisks nav un ja to noliegs, dabūs kaut ko labu vietā.
Ja tas ir tā, vecākam iesaku pagaidīt, kamēr bērns paliek gudrāks, pašreiz tur neko nevar darīt, bērns ir par jaunu, par dumju un pāŗāk atkarīgs un ietekmējams.
Jā, tāds variants arī var būt.
Vismaz no man zināmajiem šķirtajiem pāriem, mammas neko tādu nedara, jo tā viņām ir vismaz pāris brīvas dienas mēnesī - kamēr bērns pie tēva, taču ir manīti manis minētie gadījumi - 9 gadus vecs bērns atsakās braukt pie tēva, jo tēvs uzskata, ka tam puikam joprojām Lego ir visa dzīve, kas nebūt tā nav. Tad ir 7 gadus veca meitene, kura negrib pie tēva, jo brīvdienas jāpavada spēlējoties ar lellēm, kuras viņai sen vairs nav aktuālas un skatoties multenes, kas viņai patika, kad viņa bija 3-4 gadus veca. Vēl ir viens 9gadnieks, kas atteicās braukt pie tēva, kad pamanīja, ka tēvam mājās ir alkohola pudele. Pats nolēma, ka tas nozīmē, ka tēvs ir alkoholiķis un skaidrošana, ka viena pudele neko nenozīmē, iet kā pret sienu. Visiem šiem mātes var lūgties, lai pie tēviem brauc, lai var dabūt sev brīvu brīdi, bet bērni paši ir kategoriski pret. Nesaku, ka tādu gadījumu nav vispār, bet mūsdienās tie vairs nav tik izteikti, kā bija laikos, kad pati biju maziņa un klasesbiedrus vecāki apbēra ar dāvanām un izklaidēm, mēģinot pierādīt, kurš labāks.
Tā, ka viennozīmīgi teikt, ka bērns no tēva atsakās tikai smadzeņu skalošanas rezultātā, arī nevar. Turklāt, mēs nezinām, cik vecs bērns - jo mazāks, jo lielāka iespēja, ka tiešām māte kaut ko sastāstījusi.
-
Tad jau mums nav par ko strīdēties, jo es iebilstu pret mainstrīma domāšanu, ka, ja vairākumā gadījumu ir tā, tad arī šajā atsevišķajā gadījumā arī ir tā. Visādi var būt.
Kas attiecas uz Kalnozolu, tad tas, ka džeks publiski risina savu situāciju daudziem var likties smieklīgi un nepieņemami, bet šeit atkal ir tāda problēma, ka sabiedrība akceptē sievieti, kas cīnās par tiesībām, bet džeku - pārsvarā neakceptē vis. Cik veikli tas viņam sanāk - ir cits jautājums.
-
Bērnam ir 3 gadi.
-
Bērnam ir 3 gadi.
Nu, tur gan manma var būt piestrādājusi, gan tomēr paša tēva vaina. Ja bērns ikdienā ir pie mātes, bet tēvs atbrauc 2x mēnesī, ir svarīgi arī kā tēvs pret māti izturas. Ja tēvs pret māti izturas slikti, bērnam rodas iespaids, ka tēvs ir drauds arī viņam un tādēļ tēvu atstumj.
-
Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.
-
Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.
Iebiedēt, ka tētis slikts jau var.
-
Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.
3 gadu vecumā bērns:
a)ir visa nolieguma vecumā, uz jebkuru jautājumu, ierosinājumu saka nē, NĒ! paglupāks tēvs var iedomāties, ka to māte samācījusi, lai gan tā nav
b)mācās manipulēt un panākt sev vēlamo...reizēm primitīvi - veikalā krītot zemē un brēcot, citreiz jau izsmalcinātāk
neviens nekad nav solījis, ka bērnu audzināšana būs vienkārša! :) izbaudiet un mācieties risināt! :) tīņu vecumā tas viss nāks atpakaļ vēlreiz! :)
-
Tieši tā, šai vecumā bērns gandrīz uz katru jautājumu atbild (pat uz to, ko ļoti grib), atbild - "NĒ-jā" (reizēm reāli smieklīgi).
Piekrītu Maruu, man zināmajās ģimenēs, kur vecāki šķīrušies, mātes patiesi ir priecīgas par nelielu atelpu, kad tēvi paņem bērnus uz kādu dienu pie sevis un ir iespēja kaut pie friziera aiziet, tāpat atpūsties, vai ar draudzenēm kur pasēdēt.
Ja bērns ir tik maziņš un kautrīgāks pēc dabas, viņš atsvešinās no cilvēkiem, ar kuriem nav kopā ikdienā, tur tiešām ir ļoti svarīgi, kā bijušais vīrs pats izturas pret šķirto sievu.
-
Tētim neskatoties ne uz ko jāaudzina personība, cik var un ar piemēru. Jālasa grāmatas, jāceļo kopā, jārāda nebūšanas un jāapspriež tās. Ja izaugs personība - tad viss pats saliksies, un tēvs nepaliks bez silta piena glāzes vecumā. A ja aug melīga pļurza un vairs neietekmējas - lai iet diriģēt, mātei būs ellīte vecumdienās.
-
Mao - pirmos teikumus sapratu un piekrītu.
Bet pēdējo nemaz nesapratu, lūdzu no šīs vietas nedaudz skaidrāk.
-
Mao laikam mēģina pateikt, ka var gadīties, ka māte dabūs savas audzināšanas sekas izjust pati.
Sveiki, vai kāds var lūdzu palīdzēt ar padomu, kurp griezties ja viens no vecākiem naido bērnu pret otru no vecākiem. Runa iet par šķirtu ğimeni?? Paldies.
Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?
Nezinu, man izskatās pēc bērna psiholoģiskas apstrādes, ka tas, par ko bērns sajūsmināts stāstīja mātei, nemaz tik lielisks nav un ja to noliegs, dabūs kaut ko labu vietā.
Ja tas ir tā, vecākam iesaku pagaidīt, kamēr bērns paliek gudrāks, pašreiz tur neko nevar darīt, bērns ir par jaunu, par dumju un pāŗāk atkarīgs un ietekmējams.
Bērnam ir 3 gadi.
Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.
Labi, ka vispār pateici vecumu. No otras puses - ja būtu pateicis sākumā, nebūtu izteiktas dažas domas, kas tagad jau veido svarīgāku tēmu par Tavējo. Cik par cik vecāki ietekmē un manipulē ar bērnu. Ko pieņem sabiedrība un ko ne.
-
Daddy visu pateica -3 gadi -tāds vecums, sāk izmēģināt un pārbaudīt robežas un apgūst manipulāciju. Mamma sirdī jūtas glaimota, ka sīkais it kā negrib pie tēva, bērns to jūt un mazliet piespēlē. Gan jau mammai arī būtu ko teikt -"bērns pavada dažas dienas ar tēvu un atgriežas pilnīgi sabojāts" utt.
Tā kā -tāda ir dzīve
-
Mao - pirmos teikumus sapratu un piekrītu.
Bet pēdējo nemaz nesapratu, lūdzu no šīs vietas nedaudz skaidrāk.
Tēvam ir jārēķinās, ka var gadīties, ka viņš vairs nespēs paciest "daaudzināta idiota/es" klātbūtni un principā šī bērna viņam nebūs.
-
A ja aug melīga pļurza un vairs neietekmējas - lai iet diriģēt, mātei būs ellīte vecumdienās.
ja tēvs (pieaudzis cilvēks), nespēj sev vēlamā virzienā audzināt/ietekmēt bērnu, un ar šādu tekstu padodas... tad visdrīzāk viņš pats ir fiziski pieaudzis, bet garīgi - pilnīgi infantils... :) tādiem cilvēkiem bērnu nedrīkst uzticēt, kas zina, sāks ar bērnu "krāniņiem mērīties"... :D :D
-
ja tēvs (pieaudzis cilvēks), nespēj sev vēlamā virzienā audzināt/ietekmēt bērnu, un ar šādu tekstu padodas... tad visdrīzāk viņš pats ir fiziski pieaudzis, bet garīgi - pilnīgi infantils... :) tādiem cilvēkiem bērnu nedrīkst uzticēt, kas zina, sāks ar bērnu "krāniņiem mērīties"... :D :D
Ja tēvam bērnu izsniedz uz stundām nedēļā, vai ar naidu un karu, un pēc tam zombē nedēļu tad viskautkas var sanākt. Pfu pfu pfu...
-
Exatly. Domāsim reāli. Stundas tās ir.
-
Vai vnm taas ir stundas tikai maates vainas deelj?
-
Ne vienmēr, bet pārsvarā tēviem jāapmierinās ar vienu pusbrīvdienu nedēļā. Plus tā tiek atņemta, ja mātei savi plāni.
-
Manaa personiskajaa pieredzee- nje shibko tie teevi raujas tikties...
Pat, kad es citaadi teevus sauktu par adekvaatiem viirishkjiem, neko daudz puulju vinji nepieliek bijusho saishu uztureeshanaa...
-
Ja tēvam bērnu izsniedz uz stundām nedēļā, vai ar naidu un karu, un pēc tam zombē nedēļu tad viskautkas var sanākt. Pfu pfu pfu...
kaut kā šķiet, ka es neīstajā frontes pusē esmu nokļuvis :) īsts vīrietis (ja ir patiesa vēlme ņemties ar bērnu) arī pa pus dienu iemācīs bērnam vairāk nekā "klukste-izlaidēja" pa veselām 6.5 :) piemēru man vai cik, bet tos uz pieprasījumu uz PM, pārāk personiski :)
-
Es vienkārši, nu kā vienmēr, izskatu viskritiskāko variantu.
-
3 gadi, hallo , tik mazs bērns vēl īsti neko nesaprot un te vispār nav par ko uztraukties!
-
Vēl 3 gados saprot visu ļoti tieši, vēlāk sāk aizmirst, ko sapratis un ap 16 jau mauc, kā tikko būtu izšķīlies....
-
Es vienkārši, nu kā vienmēr, izskatu viskritiskāko variantu.
tā ir zinātniska pieeja - izskatīt robežgadījumus (labāko un sliktāko) un tad pieņemt, ka konkrētais gadījums ir kaut kur pa vidu :) :)
vienīgā nelaime ir tā, ka garīgās lietās, pie kurām pieder arī mīlestība, materiālie principi nedarbojas. Piem. ja sadala materiālu lietu, tās paliek mazāk (gan skaidas saproties, gan daļa vienmēr ir mazāka par visu). savukārt daloties ar mīlestību, uzmanību, tās kopumā paliek vairāk... :) tāpat arī ar naidu, nenovīdību... nu kaut kā tā...
tāpēc te skaidri jānodala vēlme "iezāģēt" riebīgajam bijušajam (mani bērns mīl vairāk par Tevi, maita!), no vēlmes būt kopā ar savu bērnu (daļu no sevis!), mīlēt to!! :big_hug:
Mēs taču mīlam sevi, savu ķermeni, rūpējamies par to... arī tad, ja kāda tā daļa nav ideāla... :facepalm: tad kāpēc neveltīt līdzīgu uzmanību savai daļai, kura ir ārpus mūsu ķermeņa - savam bērnam?? :)
vajag ieslēgt pareizo attieksmi un lietas pašas sakārtosies!
-
Kaut kā šķiet, ka drīz būs kārtējais raksts kādā žurnālā.
-
Kaut kā šķiet, ka drīz būs kārtējais raksts kādā žurnālā.
To pašu teica par manu tēmu. Neesmu to nevienā žurnālā manījusi. Jums te ir kāda paranoja uz to? :thinking:
-
3 gadi, hallo , tik mazs bērns vēl īsti neko nesaprot un te vispār nav par ko uztraukties!
Sorry, autor, sākumā nekādu 3 gadu nebija!
Tēma sākusi savu dzīvi - par večiem, kas savas domas un jūtas slēpj un nekomunicā un tāpēc sievišķi nokomunicē viņu vietā kā visādus pametējus, ignorētājus, jampampiņus un tamlīdzīgi un pie viena pamanās sačkarēt bērna izpratni par lietam un pasauli arī.
-
To pašu teica par manu tēmu. Neesmu to nevienā žurnālā manījusi. Jums te ir kāda paranoja uz to? :thinking:
Esmu manījusi vismaz 3-4 rakstus, kas seko pāris nedēļas pēc mūsu diskusijām. Šajā gadījumā pārāk maz autora piedalīšanās un vēl dažas nianses.
Paranojas nav. Oficiāli.
-
Paranojas nav. Oficiāli.
Atvainojos par netēmu, bet tas raganas pieminētais "oficiāli" atmiņā parādīja gabaliņu no filmas, kurā U.Dumpja varonis katru savu tekstu apstiprināja ar "Oficiāli".
Nu un man tagad tas neliek mieru - kā sauc to filmu?
"Aizaugušā grāvī viegli krist"?
-
To pašu teica par manu tēmu. Neesmu to nevienā žurnālā manījusi. Jums te ir kāda paranoja uz to? :thinking:
nu i kā Tev beidzās ar to roku palaidēju (ja?) ??
-
nu i kā Tev beidzās ar to roku palaidēju (ja?) ??
Vēl jau nav beidzies. Tiesas ceļā dalam mantas, jo normāli vienoties nav iespējams. Ja nebūtu šī gadījuma, nezinātu, ka tiesas ceļā var arī kaķi sev pieprasīt! :rofl:
-
Vēl jau nav beidzies. Tiesas ceļā dalam mantas, jo normāli vienoties nav iespējams. Ja nebūtu šī gadījuma, nezinātu, ka tiesas ceļā var arī kaķi sev pieprasīt! :rofl:
Ūuu! tad pa nopietno... :(
sīkumiem reizēm mēdz būt dramatiskas sekas...
-
Domā, šiem nav ideju, par ko rakstīt un netver visas fineses?
Esmu manījusi vismaz 3-4 rakstus, kas seko pāris nedēļas pēc mūsu diskusijām. Šajā gadījumā pārāk maz autora piedalīšanās un vēl dažas nianses.
Paranojas nav. Oficiāli.
-
Sveiki, autoram būtu daudz un dikti ko pastāstīt par śo tēmu, kā arī uzrakstīt, bet vai tas to attaisnos... Šeit daudzi izsaka tikai savas emocijas nevis iedod kādu padomu un tad vēlkāds hipokrīts pa vidam.
-
Padomus var dot tad, kad daudz un dikti izstāstīts par tēmu. Nevis tā - pa pilienam izspiestu informāciju
-
Maruu malacis.
Tēmas autors nav atradis padomus? Manuprāt, te viss galvenajos vilcienos tika pateikts, detaļas sakarīgs cilvēks atradīs pats. Bet fakts, ka šķirtā ģimenē bērns nav harmonisks, ja vecāki nav sakarīgi un viņu rausta.
-
Maruu malacis.
Tēmas autors nav atradis padomus? Manuprāt, te viss galvenajos vilcienos tika pateikts, detaļas sakarīgs cilvēks atradīs pats. Bet fakts, ka šķirtā ģimenē bērns nav harmonisks, ja vecāki nav sakarīgi un viņu rausta.
Autors, šķiet netiek ar pastu galā, daudz viņam padomdevēju. Nāca man padomus privāti prasīt, atbildēt nevaru - viņam pasta kaste pilna.
Bērnam pietiek ar vienu psihojošu vecāku, lai raustītos - es šobrīd kāreiz baudu, turklāt vēl vecums tāds, kad viss ir "nē" principiāli.
-
http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/metodiskie_ieteikumi_darba_ar_berniem/?doc=818 (http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/metodiskie_ieteikumi_darba_ar_berniem/?doc=818)
http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/pirmsskolas-vecumposma-bernu-vecuma-no.html (http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/pirmsskolas-vecumposma-bernu-vecuma-no.html)
http://www.medkursi.lv/?p=1174 (http://www.medkursi.lv/?p=1174)
Agrās bērnības stadija 2. – 3. dzīves gads
+ autonomija, patstāvība
– pastāvīga kauna un šaubu izjūta
Šajā vecumā svarīgi atbalstīt bērna darbošanos, veicināt patstāvību. Ja vecāki neļauj bērnam darīt pašam, nedod izvēles iespējas, norāj, nepārtraukti pamāca, rodas šaubas par sevi, kauna sajūta.
E. Eriksons uzskatīja, ka Rietumu kultūrā pārāk agri grib panākt tīrību, kārtību – kaunina, ja bērns neprasās uz podiņa, nav tīrīgs, kārtīgs. Viņš uzskatīja, ka tikai apmēram no 1,5 gadu vecuma bērns ar prātu saprot podiņa nozīmi. Bērna audzināšanā ļoti liela nozīme ir uzslavai. Savukārt, ja uz bērnu kliedz, sit, sāpīgi soda, šinī periodā rodas agresivitāte, kas vēlāk nostiprinās kā rakstura īpašība.
Rotaļu vecums 4. -5. dzīves gads Lokomotorā stadija
+ iniciatīva
– vainas sajūta
Šajā vecumā bērni visu grib zināt, zinātkāre ir it kā uzbāzīga. Visu grib izdibināt, saprast, darīt to pašu, ko pieaugušie. Savas sajūtas realizē rotaļās. Ja bērnu nemitīgi kritizē, norāj, rodas vainas sajūta.
Kas ir kauns? Tā ir neērtības sajūta citu cilvēku priekšā. Vainas izjūta ir neērtības sajūta savā priekšā.
Šajā vecumā noslēdzas Superego veidošanās, vainas sajūtas veidošanās.
Superego – ārējo prasību pāriešana iekšējās prasībās.
Palasi un padomā, cik dažādos veidos Jūs abi ar mammuci veicināt attīstību.
Sveiki, autoram būtu daudz un dikti ko pastāstīt par śo tēmu, kā arī uzrakstīt, bet vai tas to attaisnos... Šeit daudzi izsaka tikai savas emocijas nevis iedod kādu padomu un tad vēlkāds hipokrīts pa vidam.
-
Nāca man padomus privāti prasīt, atbildēt nevaru - viņam pasta kaste pilna.
Ja autors saņemsies piektajam ierakstam, iestāsies piekļuve pilnizmēra pastkastei :).