Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Broņa 2016. gada 06. decembris, 19:48:48
-
Sešgadīga bērna jautājums - kāds skaitlis ir pirms bezgalības, kāds ir vislielākais skaitlis, nu labi, kad vairs neko nevar saskaitīt, saka - bezgalīgs. Bet kas ir pats lielākais skaitlis, ko var saskaitīt. Piemēram, vajadzētu saskaitīt visas pasaules naudu. Cik tālu var aizskaitīt?
Visi var piedalīties ar savām versijām, sevišķi gaidīti tādi gudrinieki kā Tex un Daddy.
-
Ha.
-
Krievi sen jau izdomājuši šādu daudzumu apzīmējumus....
-
Nav tāda skaitļa. Jo bezgalība nav skaitlis, tas ir abstrakts jēdziens. Tas nav "pēdējais skaitlis". Jebkuram skaitlim vienmēr var pieskaitīt vēl vienu. Tāpēc nevar teikt, ka "vairs neko nevar saskaitīt" - saskaitīt var visu.
-
Camm, vai man to teikt bērnam?
Surikāt, konkrētāk. Kādu lielāko skaitli tu zini?
-
priekšpēdējo skaitli
-
Pieskait'it vienu var vienmēr. Tik cik ilgi...
Дохуя-это сколько?
- Иди вдоль рельсов и считай шпалы. Когда досчитаеш до заебало -это будет как раз половина.
-
Nopērc viņam grāmatas, uzinstalē Scratch un ņematies abi kopā ar to valodu, kamēr viss skaidrs
http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/173514-gramatu-apskats-kerola-vordermane-programmesana-skoleniem.htm (http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/173514-gramatu-apskats-kerola-vordermane-programmesana-skoleniem.htm)
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/123805-programmesana_skoleniem_tas_ir_tik_vienkarsi.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/123805-programmesana_skoleniem_tas_ir_tik_vienkarsi.html)
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/129367-macamies_programmet_ar_scratch.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/129367-macamies_programmet_ar_scratch.html)
-
Kāds tam sakars ar programmēšanu? Atbildiet man uz vienkāršu jautājumu. Man jau pašai kļūst interesanti.
-
Sabiezināsim krāsas (iepīsim otru nezināmo)-
vislielākais skaitlis pirms bezgalības = bezgalība - vismazākais pozitīvais skaitlis pēc nulles
-
Tur tak atbilde ir jau pašā vārdā - bezgalība tāpēc ir bezgalība, ka bez-galība, ka gala nav - tu skaiti, skaiti, skaiti pa vienam klāt - bezgalīgi, visu laiku. Nav tāda pēdējā skaitļa pirms. Saskaiti 97, 98, 99, un te sākas simts - jauna pakāpe. 999, un sākas tūkstotis. Tad miljons, miljards, triljons, kvadriljons utt. [es nezinu, kas ir tālāk, tad jāmeklē enciklopēdijā, pēc loģikas - pentijlons, sekstiljons...]. Tu vari pierakstīt visu istabu ar ciparu virkni - arī tas būs skaitlis. Nosaukuma, ticamākais, tam nav, bet tas ir skaitlis ilgi pirms bezgalības. Un vienmēr tam milzu garajam skaitlim var pieskaitīt vienu.
Līdzīgi kā pa apli tu vari braukt mūžīgi - viens aplis, divi, trīs, desmit, simts utt. Bezgalīgi, jo vienmēr var nobraukt vēl vienu apli.
Kaut kad tev apniks un tu negribēsi braukt tālāk - tāpat kaut kad cilvēki tālāk neskaita - jo tik milzīgiem skaitļiem tā īsti pielietojuma un jēgas nav. Bet tāpat kā tu vari nobraukt vēl vienu apli, lai arī negribas, tāpat var pieskaitīt vēl vienu ciparu jau tā lielajam skaitlim.
Kā teica mans sešgadnieks, skatoties pulkstenī - nulle un astoņi ir bezgalība. Pārējie cipari ir ar galiem.
Ha. Citēju:
ar 3 nullēm - tūkstotis;
6 - miljons;
9 - miljards;
12 - triljons;
15 - kvadriljons;
18 - kvintiljons;
21 - sekstiljons;
24 - septiljons;
27 - oktiljons;
30 - nontiljons;
33 - deciljons;
36 - undeciljons;
39 - duodeciljons;
42 - trideciljons;
45 - kvartdeciljons;
48 - kvintdeciljons;
51 - seksdeciljons;
54 - septdeciljons;
57 - oktdeciljons;
60 - nondeciljons;
100 - gugls (googol);
gugls - guglplekss
"Universs kabatā" (laikam), tāda maza grāmatiņa, bet dikti laba:)
(c) fLoksis no SAPa.
-
Surikāts jau pareizi teica. Es gan nezinu, kā to ieskaidrot sešgadniekam, bet mēģini pastāstāstīt, ka bezgalība nav skaitlis, tādēļ nevajag pat sākt ar to ko darīt .
Jēziņ, traki. :faint:
-
Krievi sen jau izdomājuši šādu daudzumu apzīmējumus....
Apzīmējums ir viena lieta, cita lieta, kā šādu skaitli iegūt, vai vismaz priekšstatu par to. :)
Pieņemsim, ka skaitli, tuvu bezgalībai, apzīmē ar DH. tad lūk, vajag ņemt un skaitīt zvaigznes debesīs, akmentiņus jūras krastā, sliežu gulšņus u.c. līdz uznāk ZB. un ir zināms, ka ZB ir trešā daļa no DH :)
Sešgadniekam mana atbilde 1:1 nederēs, būs jāadaptē, bet 12gadniekam būs pašā laikā! :)
PS tad kad izlasīju līdz galam, tad ievēroju, ka Broms jau bija padalījies ar metodiku :)
-
Labāk uzprasi, kam viņam to skaitli vajag, gan jau kaut kāda maģiskā domāšana no muļķikiem, tipa, ja būs vislielākais skaitlis zināms, tad būs superpoveris.
-
Trix, superizsmeļoša atbilde. Tādus skaitļu nosaukumus nezināju. Bērnam nemaz nenosaukšu, a to visu laiku man liks šito skaitīt.
-
Trix, superizsmeļoša atbilde. Tādus skaitļu nosaukumus nezināju. Bērnam nemaz nenosaukšu, a to visu laiku man liks šito skaitīt.
Es arī nezināju. :D
Iebāzu jautājumu gūglē, dabūju linku uz veco smilškasti. :D
Man arī noderēs. :)
-
100 - gugls (googol);
gugls - guglplekss
Ar šitādu ciparu ir guglpeksonārs vai guglepeksardieris? Vai guglpeksseksārs?
:)
-
Lielākais numurs ir Rayo(10100)
-
Vecākiem vnk jābūt gudriem un diplomātiskiem.
Šis tiešām nav matemātikas, bet gan filozofijas jautājums, un tā tas ar bērnu droši vien diskutējams.
Man pašai bērnībā bija sāpe - nespēja aptvert bezgalību un Visumu. Un manam bērnam tieši tāpat. Viņš mūžīgi būrās cauri grāmatām un infai par Visuma uzbūvi un neilgi pirms aiziešanas man kārtējo reizi rādīja Visuma mērogus un teica: "Ir tik jocīgi, ka mēs nespējam to saprast - nu, kā tā var būt, ka nekam nav beigu un robežu? Man ir tāda dīvaina sajūta vēderā....." Un es uzķēru to viņa domu un piepalīdzēju: "Tā kā smeldze par to?" Viņš teica: "Jā, tāda smeldzīga sajūta, ka mēs nespējam to saprast - kā var tā būt, ka nekur nav beigu"
Un es ceru, ka tieši tā tas ir
-
Man pašai bērnībā bija sāpe - nespēja aptvert bezgalību un Visumu.
.. un - pieaugušā vecumā kas ir mainījies? Ja pieaugušie ik dienu domātu par Visuma noslēpumiem - būtu vai nu ļoti labi vai ļoti slikti?
-
Vecākiem vnk jābūt gudriem un diplomātiskiem.
Šis tiešām nav matemātikas, bet gan filozofijas jautājums, un tā tas ar bērnu droši vien diskutējams.
Man pašai bērnībā bija sāpe - nespēja aptvert bezgalību un Visumu. Un manam bērnam tieši tāpat. Viņš mūžīgi būrās cauri grāmatām un infai par Visuma uzbūvi un neilgi pirms aiziešanas man kārtējo reizi rādīja Visuma mērogus un teica: "Ir tik jocīgi, ka mēs nespējam to saprast - nu, kā tā var būt, ka nekam nav beigu un robežu? Man ir tāda dīvaina sajūta vēderā....." Un es uzķēru to viņa domu un piepalīdzēju: "Tā kā smeldze par to?" Viņš teica: "Jā, tāda smeldzīga sajūta, ka mēs nespējam to saprast - kā var tā būt, ka nekur nav beigu"
Un es ceru, ka tieši tā tas ir
Mēģini bērnam dot domu graudu, ka beigas ir tikai vēlviens vārds sākumam, bezgalība nav neiedomājami liela, tā ir tikai bez gala un viss ir relatīvs, visums ir liels kontrastā pret mums cilvēkiem.
-
Aha. Ja vecāks nav Hokings vai Einšteins.. būs, kā būs.
-
Aha. Ja vecāks nav .. būs, kā būs.
Bērnam nav jāimāca viss kustīgo ķermeņu elekrtodinamikas darbs, manis minētie domu graudi, es domāju ir viegli izkaidrojumi un vecāks iespējams nav Hokings vai Einšteins, bet bērns varbūt būs.
-
Interesants temats, bezgalība.
Katra atbilde bērnam izvērš desmit jaunus jautājumus, izzināšana noved pie jau zināmā dziļākas izpratnes (n+1) tāpēc arī bērnam, kas ir atklājis valodas brīnumu (ap 4 gadiem man šķiet) neapnīk uzdot kaitinošus jautājumus. Kaitinošus bērna vecākam, jo nespēja atbildēt uz bērnišķīgi dziļiem jautājumiem nostāda nepatīkamas izvēles priekšā. Zaudēt autoritāti bērna priekšā atzīstot, ka nezina vai izdomāt maldīgu atbildi kas uz kādu laiku apklusinās mazo izzinātāju.
Runāju no subjektīvās puses, novērojumiem. Pašam bērnu nav. Izziņas procesu, diemžēl, daudziem apslāpē jau bērnībā ar maldīgiem priekšstatiem. Vecāku dotās patiesības cilvēks sāk apšaubīt pusaudža gados un tur jau lielāku lomu pasaulizpratnē sāk spēlēt apkārtējās vides ietekme un temperamenta iezīmes, notiek vērtību pārvērtēšana un rodas pavisam jauns cilvēks, ko vecākiem bieži ir grūti pieņemt. Man patīk viens teiciens, ko sen biju lasījis, bet autoru neatceros. "Neaudziniet bērnus, audziniet sevi pašu, jo bērns tik un tā izaugs līdzīgs jums"
Atgriežoties pie bezgalības skaidrojuma es piekrītu biedram Felder. Bezgalību nevar saukt pat par lielu, jo "liels" ir relatīvs jēdziens vistiešākajā nozīmē (lielāks par..., mazāks par...) Nulles punkts nav bezgalības vidus, bet tikai nejauši izvēlēts punkts no kura tad arī var veidot lielāko vai mazāko vērtību (1:-1) un balstoties uz tā arī veidojas kaut kāda praktiski pielietojama vērtību sistēma, ko cilvēks izmanto vairāk kā 10000 gadu. No racionālās puses raugoties.
Īstā izpratne par bezgalību ir satori pieredze, diemžēl neskaidrojama, jo ir ārpus vārdiem.
-
Vispār jau mazais Trixēns jautāja par matemātisko bezgalību,
ne par filozofisko, ezotērisko vai reliģisko :)
Bet vecākam atzīties bērnam, ka ne visu zina un prot, nebūt nenozīmē zaudēt autoritāti :)
Nu, bet es jau vispār pret autoritārismu ģimenē :)
-
Par autoritāti es runāju pārspīlēti, lai vispārīgi tiktu saprasta pāreja no "Tētis zina visu" uz "Tētis tomēr visu nezina". Es domāju katrs bērnībā ir pieredzējis to, varbūt tikai neatcerās. Jēdzienu "Autoritāte" nebiju domājis kā diktatoriska, stingra režīma vadošo personu bet kā cilvēka modeli, kuram bērns grib līdzināties domās un rīcībā līdz izveidojas patstāvīgas domas.
Matemātiskā bezgalība jau šeit tiešām tika izskaidrota, atvainojos par off-topic :)
-
šī ir tāda tēma, kur tētis vai mamma var likt savu "zināšanu" un "autoritāti" pie malas un kopā ar bērnu pasapņot, kā tas ir - BEZGALĪBA! atvērt bērna domāšanu, uzdrīkstēšanos...
-
Jā, šķiet ka aizraku par dziļu. Ir tāds niķis.
-
Šo tēmu gan nebūtu jābaidās par dziļu aizrakt ;)