Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: Narcise 2016. gada 22. decembris, 15:52:47
-
Tie, kas cep mājās pīrādziņus, piem.ar speķi -padalieties lūdzu, kā Jūs to darāt (mani neinteresē sastāvdaļas, bet tehnoloģija).
Es tos sagatavoju cepšanai kā vecmamma to darīja -izrullēju 4 -kantīgas formas mīklu, ielieku visā tās platumā sleju speķa/sīpolu masas, aizrullēju to ciet un tad ar krūzītes pusi no mīklas plātnes augšējās malas atdalu atsevišķos gabalos, pēc tam atkal liek jaunu sleju, utt, bet tādā veidā vienalga jārullē ciet katra pīrādziņa abas malas. Kā darāties Jūs? Gribas izmēģināt šogad savādāk!
-
No mīklas izveidoju "desiņu", sagriežu vienādos gabaliņos, katru izplacinu, lai smuki apaļa ~7 cm diametrā, ielieku vidū ~ tējkaroti sagatavotās gaļas, pārloku (ar īkšķi pieturot pildījumu, lai neizbirst), maliņas ar pirkstiem saspiežu kopā, "vīli" aploku uz apakšu, pašu pīrādziņu saloku smukā mēnestiņā.
-
Ņemu mīklas kanci (daļu no visas), lai ir ērti darboties, norullēju vienu malu, salieku speķi, aploku mīklu, nospiežu maliņu ar glāzi, maliņas vēl saspiežu ar pirkstiem un vīli pagriežu uz leju - noslēpju.
-
Apmēram, kā Camma. Tikai neteiktu, ka norullēju - pavelku, paplacinu... rauga mīkla elastīga, stiepjas.
-
Klasiskos pīrāgus cepu reti, šķiet tik uz saulgriežiem, tad nu kā ome un mamma cepusi,
kā bērnībā. Patīk, ja mīkla plāna, bet pildījums daudz.
Plāni izrullē, ar glāzi izspiež aplīšus, uzliek pildījumu, aizspiež malas, saliec “mēnestiņā“.
vēlreiz uzraudzē, pārziež ar kultu olu un cep.
-
Vēlreiz uzraudzē -tas ir cik ilgi ?? Vot šito gan neesmu dzirdējusi.
-
Vēlreiz uzraudzē -tas ir cik ilgi ?? Vot šito gan neesmu dzirdējusi.
Gan jau esi. Rauga mīklu vienmēr pēc rullēšanās un ņemšanās,
kad gaiss tiek izspiests un mīkla saplacinās atstāj kādu mirkli siltumā atgūt puffīgumu.
Minūtēs gan nepateikšu,bet to var redzēt,kad atkal mīkla puffīga.
Parasti, kamēr viena plāts cepas tiek saveidota nākamā un arī uzpuffējas ,
virtuvē jau diezgan silts.
Ja liek cepties neuzraudzējot straujā karstumā, mēdz būt, ka malas atveras un nav glīti.
-
Vēlreiz uzraudzē -tas ir cik ilgi ?? Vot šito gan neesmu dzirdējusi.
Es atstāju uz pannas, līdz ar aci var redzēt, ka kļūst pufīgāki. Ideāli. Ja cepu tulīt, tad mīkla pacieta, plāna un sausa sanāk.
Lipinu pa vienam - izrullē mīklu, sagriež kvadrātiņos, besoties par košļenes radinieci, kas mēģina savilkties kunkulī, izstaipa pa rokām, vidū ar tējkaroti liek pildījumu, izmisīgi mēģinot netrāpīt uz malām, citādi tajās vietās veras vaļā. Aizlipina malas, liek ar šuvi uz leju un mēģina ieliekt pīrādziņa formā.
Nu bet es jau nav kaucmindietis, kā māku, tā cepu. :D [Nu, tāpat kā ar gurķu trixarinēšanu :D.]
-
Ja ikurāt nevajg klasiskos raušus vai maz laika var
izrullēt četrstūri, pārklāt ar olu,
uzkaisīt pildījumu, sarullēt kā ruleti, nedaudz saplacināt un
sagriezt pāris cm gabaliņos.
Ja negribas ķimerēties, tad šis veids ir ātrs un izskatās gana glīti.
-
Ja cepu klasiskos, tas katru mīklas gabaliņu plicinu-placinu atsevišķi, pildu, loku....
Ja slinkums, tad taisu tāpat kā magoņmaizītes - izveltnēju četrstūraini garenu mīklas plātni, nosmērēju ar olu, pārkaisu cauraudža-sīpolu maisījumu, sarullēju veltnī, sagriežu 1cm biezumā un guldu uz plāts
-
No mīklas saviju tādu kā desu,izplacinu no gala mazu vietiņu plānas mīklas,lieku tējkaroti speķa,aizloku ,ar glāzi nospiežu smuku pusapaļu pīrādziņu,lieku uz pannas ar griezuma malu uz leju,pārsmērēju ar olu,kas sakulta ar cukuru. Ļauju uzrūgt,lieku cepenē,un puslaikā vēlreiz apsmērēju ar olu.
Šogad mīklu taisīju no gatavās pakas maisījuma,sanāca ļoti labi.
-
man 1. eksperimenta #^#$% paņēma un izkalta.
Nesaprotu kāpēc. Sākumā domāju, ka 180C par maz, uzkarsēju līdz 200 (vismaz pēc puļķa uz cepenes, termometra iekšā nav) - izkalta vēl trakāk.
Mīklas sastāvā kkas nav labi? Par maz raudzēju?
Raugs it kā rūga, iraugs pat no savas bļodiņas izkāpa. Mīklas apjoms raudzēšanas laikā palielinājās, bet tikai kādas 2x...
Recepte it kā no vecmammas laikiem, kam viss labi sanāca, tik man atmiņā kā tas apjoms pieauga pamatīgāk. Vai par īsu laiku raudzēju? --kkād 1+h
Vārdu sakot, tā arī nesapratu, kas tieši tur bija nepareizi un tas demotivē mēģināt vēl kādreiz, jo nesaptoru, kas tieši būtu jāizlabo.
-
man mamma mācīja,ka pārak centīgi samīcīta mīkla dod beigās cietus pīrāgus. un skābo krējumu lika,lai mīkla gaisīgāka. bet es pati sastāvdaļas nejaucu,lietoju gatavo maisījumu,ar eļļu neskopojos,sanāk ar vieglu kraukšķīgu miziņu.
-
TExim - man mācīja, ka milti mīklā ir jāsijā caur sietu, no augstuma, "lai bagātinās ar gaisu". Es arī cepu 200 grādos. Domāju, ka uzraudzēšana uz plāts arī ko dod. Placinot, mīkla tiek sablīvēta, tad nu vajag lai raugs drusku padarbojas un pīrāgi drusku paceļas.
Tomēr arī proporcijas ir svarīgas. Manuprāt, liels miltu daudzums cietina.Es lietoju recepti no padomju laiku pavārgrāmatas. 1 plātei, 30-32 pīrāgi.
Piens - 1 glāze (graņonka, Veras Muhinas)
Sāls - 2-3 naža gali
Cukurs - 75 g (ja būs saldā plātsmaize , tad 100)
Sviests vai citas taukvielas, vai maisījums - 100 g
Raugs svaigais -25 g (uzraudzēts ar šļuku piena un pustējkaroti cukura)
Milti - 400-500 g (man parasti sanāk pielikt 450 - 475 g)
-
Tehnoloģija un knifi ir aprakstīti arī nesen iznākušajā "100 labi padomi", Pīrāgi, Novembris 2016.
[attachment deleted by admin]
-
Laiks. Ja steidzos, sāku pīrāgus lipināt jau pēc 1,5 st mīklas raudzēšanas, plus lipināšanas laiks un raudzēšana uz plāts - krāsnī pēc 2st no mīklas samaisīšanas brīža. Ja nesteidzos, tad pīrāgi nonāk krāsnī pēc 2,5 -3 st, no mīklas samaisīšanas brīža.
-
Mīklu labi jāsamīca, tā lai “atlec“ no rokām. Biežākā kļūda, ka sākummīcīšanā
tā vien gribas piešaut miltus klāt, lai nav tik ķēpīga un ātrāks process :).
Bet milti jā, cietina. Arī par daudz taukviela dara mīklu smagāku.
Pēc mīcīšanas atkal atstāj uzrūgt, tad veido pīrāgus, atkal atstāj uzrūgt un cep 200grādos.
-
Manas proporcijas bija:
piens ap 250g,
cukurs ēdamkarote un vēl drusku,
raugs - 1/4 paciņas rīgas rauga.
Raugu ar cukuru un biku silta piena iemaisīju bļodiņā. Pēc pusstundas tas labums jau drusku bija izkāpis no bļodiņas, soooo, nodomāju, ka būs gana OK taisīt mīklu.
Pielēju pārējo pienu, siltu
90-100g (pus paciņu) sviesta izkausēju mikrenē. Sanāca galīgi izkusis un dikti karsts, tāpēc krējumu apmēram 100g (uz aci nepilna 1/3 no 360g trauciņa) pieliku turpat, lai nav tik karst un krējums nav galīgi auksts (no l-skapja) un tad to visu iekš mīklas trauka, kur jau biju pārvietojusi ieraugu.
+kardamons + drusku sāls (šķipsniņa).
Tad sijāju klāt miltus (sieta klasiskā nav, lietoju duršlaku, bet tie milti pievienojās pakāpeniski) - pārrēķinot no tikpumiem uz svariem pēc kkādas cāļa virtuves tabulas ap 500-550g (bet kādus pārdesmit g izsijāju pa virtuvi, nevis mīklā). Sākumā maisīju ar karoti, vēlāk mīcīju līdz kamēr nāca nost no rokām un tad pamīcīju kādu laiku vēl.
Tad paraudzēju 1+h, bija sapūtusies apmēram 2x vairāk, bet ne tik ļoti kā savulaik bērnības atmiņās, kad kāpa no trauka ārā...
uztaisīju pīrāgus. paturēju vēl kkur ap 1h uz pannām... vrb tur jau biku apkalta, bet palika mazliet lielāki arī. Sanāca 38 gab. Apsmērēju ar olu virsas.
Cepu sākumā pēc krāsns skalas ap 180C minūtes 20 - bija balti bet jau izskatījās apkaltuši. Augša + apakša, bez ventilatora, jo kkas man teica, ka ventilators kaltējot. Pacepu vēl, kļuva brūngani un 1. pannu izņēmu - manāmi sakaltuši. 2. izskatījās pavisam balti. Paturēju vēl minūtes kādas 8 nu jau uz 200C pēc skalas (nezinu, vai faktiskā iekšā tiešām bija tik, bet cepene pajauna, elektriska). Izvilku: brūngani un pavisam sakaltuši.
Tā i nesapratu: miltu par daudz? sviesta par maz? par īsu laiku raudzēju? par ilgu noturēju pirms likt krāsnī? vai temperatūra par zemu vai augstu?
Sooo, nesaprotu, kas tieši nākamreiz būtu jāmaina, lai atkal nedabūtu sakaltušus :( Demotivējoši.
-
Man šķiet baigi ilgi cepts un sākumā pārak mazā temperatūrā. Pirmkārt, ceptu 200-220 grādos. Cepeškrāsnij noteikti jābūt kārtīgi uzkarsētai un, šķiet, jau pēc 15 minūtēm pīrāgi jau raujami no pannas. Bet nekad neesmu uzņēmusi laiku, tāpēc precīzi nepateikšu. Teju pusstunda ir ļoti daudz. Arī rūgt jau pīrāgu formā tikpat kā nelieku, augstākais 10 minūtes, nu pirmie pīrāgi parūgst ilgāk, kamēr sagaida, kad pilna panna.
Mīklas sastāvs aptuveni:
25 g (1/4 rīgas rauga paciņas);
250 ml silta piena;
70 g sviesta, ja eļļa tad, šķiet, kādu 1/3 mazāk, bet pārspīlēt ar taukvielām nevajagot, tā kā sviesta varētu būt pat pārāk daudz.
50 g cukura
šķipsna sāls
0,5-0,7 litri miltu - zinu, ka jocīga mērvienība, bet oriģinālajā receptē tā bija, un tā viegli nomērīt ar mērtrauku.
Raugs+cukurs nedaudz, lai pašķīst + silts piens ar izkausētu sviestu/eļļu + sāls, milti. Kārtigi izmīcu. Uzrūgst jau pusstundas-stundas laikā.
Neko nesijāju, pīrāgi mīksti.
bija sapūtusies apmēram 2x vairāk, bet ne tik ļoti kā savulaik bērnības atmiņās, kad kāpa no trauka ārā...
Bērnības atmiņās noteikti cits apjoms bija. Pie mums laukos, kad pīrāgus uz svētkiem cepa, ar mazāk kā 1 kg miltu neviens neķēpājās. Galu galā ne tikai pīrāgus taisīja, bet vismaz pāris plātsmaizes cepa.
-
Cepts (lēnu izžāvēts) pārāk zemā temperatūrā. Es arī cepu vismaz 220 grādos un kādas 10-15 minūtes tikai. Un nekad tik ilgi pīrāgus pirms cepšanas uz vēlreiz neraudzēju.
Jā, liekas, ka sviesta arī par daudz, sviests padara cietu.
Par krējumu nav ne jausmas, savu mūžu neesmu likusi
-
Nu, 1h turēt uz pannas gan par ilgu izklausās, ka tik nav pārrūguši.
Tad mīkla mēdz sakristies, tad jāpārmīca un par jaunu jauzraudzē,
bet sapildītus jau nevar.
Temperatūra un cepšanas laiks ar nebūs ok. Karstāku un īsāku laiku, kā jau šeit minēja.
Bet kardemons, jā tā ir arī manu bērnības pīrāgu garša :).
-
Speciāli Tex mēģināju čekot gatavošanas laiku.
Maniem pīrāgiem pietiek ar 7-8 min 200+ (varētu būt kādi 210) grādos, ja krāsns uzkarsusi.
No tā mīklas daudzuma, kas sanāk pēc manis liktās receptes, izveidojas apmēram 65 pīrādziņi.
-
texim laikam ne pīrādziņi, bet PĪRĀGI bija ;) Tad nav brīnums, ka tādi makani negribēja gatavi tapt