Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Notikumi un vietas => Tēmu iesāka: diddly 2017. gada 21. janvāris, 13:22:03
-
Vakar papētīju kūku piedāvājumu,pilnīgas bērnības atmiņas!
Sviesta mīklas trubiņas ar krēma pildījumu,pārbērtas ar pūdercukuru,smilšu mīklas pusmēneši,dubultīgi,ar šokolādes pomādi,un krēma pildījumu,mazie groziņi,ar džemu un krēma cakām...ticu ka tortēm garša tā pati,atceros,man ļoti patika viena kraukšķīga mīklas kārtiņa pa vidu. Viena no retajām vietām,kur cep manas iecienītās rožmaizītes.
Brūnās kūciņas "kartupelis",kūka Pārsla,oi,visu neatceros,bet sortiments autentisks.Protams,eklēri.
Jā,laikam jau esmu tajā pastāvīgo klientu statusā,kam tur liekas mājīgi un laiks šķiet,apstājies.
Pārdevēja,kundze krietni gados,ar īstu saimnieces izturēšanos,laipna,un pilnīgi elementā.
Uz pianīna Vadoņa potrets,ar karoglentīti,blakus deg svecīte...
Kur vēl mums ir tādas vietas,kur atgriezties bērnības sajūtās un garšās? (ok,tolaik par Vadoņa bildi uz stūra māju pa taisno).
P.S. TUR vitrīnā bija arī pamatīga rupjamizes šķēle ar ķilavām!
-
Liekas,vēl viena,no ilgdzīvotājam kafejnīcam,ir "Vīgante" Stabu ielā,pie Čaka. Nez,vai cīsiņus,ceptus,mīklā,tur var dabūt? no ārpuses viss,kā toreiz,iekšā nav būts...
-
Pag, kur tas ir? Vai " Vecrīgas" nebija 2gb? Viena uz Vaļņu,viena uz Vāgnera ielas? Tā uz Vāgnera ielas pirms laika bija aizklapēta.
-
Vēl ir uz Valdemāra ielas - 17a
-
Šķiet viena Vecrīga ir arī uz stūra ČakMarijas ielā Lāčplēša Blaumaņa ielu apvidū
Manā seno garšu topā ir Ozoliņa konditorejas (laika) krēmšnites parasti nopērkamas Stokmanā.
-
Jā, es šobrīd atceros ievērojusi tikai tās - Valdemāra ielā iepretī Mākslas muzejam, un Vaļņu ielā. Biežāk sanāca iegriezties Valdemāra ielas kafejnīcā, bet tur laikm gan nebija Vadoņa portreta :)
-
Vīgante gan ir vēlīna sovjetisma laiku kafene. Tā tiešām vēl pastāv?
Man bija tā - bērnībā nekāds baigi slaidais nebiju, man šausmīgi garšoja eklēri ar brūno iekšu. Bet bērnība beidzās un tāds produkts skaitījās nepieņemams musu ģimenē, tādēļ neviens arī nepirka. Vienmēr konditorejās noskatījos, bet tā arī nenopirku, kādus gadus 30 laikam. Tad vienudien domāju - pofig, baigi labi izskatās, nopirkšu, uzjundīšu to bērnības garšu, patīksmināšos kūku nostaļģijā. Nopirku. Apēdu, bet ar mokām. Nu nebija tā vairs tā garša. Krēms nebija tāds, kā palicis atmiņā. Pilnīga vilšanās līdz sirds dziļumiem. Bet vismaz pārgāja doma un vēlme pēc šī produkta.
-
Pad Vīganti pat nebiju iedomājusies, ka pastāv, jādodas būs iečekot! Jā, cīsiņi mīklā un karstvīns- vienmēr pasūtījām, likās kkas ekskluzīvs. VecrīgĀ biju vasarā, nezinu, kas par ielu, bet atradās Vecrīgā.
-
kā reiz viena Vīgante bija pazīstama tolaik, vot i atceros :)
-
Vecrīgas ir vairākas,tā,Blaumaņa ielas rajonā,laikam,ciet,un Vāgnera ielā arī. Rakstīju par to,kas blakus Valters&Rapa grāmatnīcai,uz Vaļņu.
Vīgante vēl ir,bet kopš tās popularitātes virotnes laikiem,vairs neesmu bijusi.
-
Jā, vienu brīdi "Vecrīgas" bija saradušās daudz, tagad laikam tikai pretī Mākslas akadēmijai un Vaļņu ielā ir vērā ņemamas. Tā, kas uz Čakmarijas/Blaumaņa vai kāda tur stūra, ir pilnīgi nekāda.
Ābolkūka tur joprojām ir vislabākā!
-
..vai rabarberu.
Noskaņas ziņā man vislabāk patīk tā Vāgnera ielā (ir atvērta), kurā reizēm var ļoti forši patusēt..
-
Vecrīgas ir vienas no labākajām kafejnīcām:)
Tur ir vislabākie buljona pīrāgi pasaulē! un arī tās ābolu vai rabarberu kārtainās mīklas kūkas!
No senajām kūkām man patīk skatīties uz Dzelzceļnieku kūku :) Nekad gan neesmu ēdusi, bet man priecājos par tā cilvēka asprātību, kurš izdomāja novilkt kūciņai tās divas paralēlās līnijas un nosaukt par dzelzceļnieku kūku:)
Par atrašanās vietām - tā, kas uz Vāgnera ielas vienkārši pārcēlās uz ielas pretējo pusi, viņa tur ir ! Bija blakus Upei, tagad ir pretī. Daudz omulīgāka. Tur šad tad kādus pasākumus rīko, ne bieži, bet ir. Man patīk tur:)
Par Čakmarijas ielu - tur tas stūris pie Palladiuma, tur ik pa laikam kaut kas mainās, vai tagad tur ir Vecrīga? Vienu brīdi bija uz Barona/Lāčplēša stūra, bet tur neiedzīvojās. Arī tā, kas pir Dailes teātra, pastāvēja tur tikai gadu vai divus, neiedzīvojās. (Bet tas bija kaut kas pilnīgi nesaprotams - kā cilvēki pirms izrādes joprojām gāja un iet uz Mārtiņa Beķereju, sēdēja karstās telpās pie maziem galdiņiem, bet turpat blakus esošā Vecrīga, kur kūku un bulciņu piedāvājums tik pat labs, nenāca.
-
Mana versija par to, kāpēc cilvēki negāja uz "Vecrīgu" pie Dailes teātra pirms izrādēm - viņi īsti nespēja ātri apkalpot. Gadījās, ka viena vien pārdevēja, kam jāpieņem pasūtījumi, jātaisa kafijas un tējas un arī vēl trauki jānovāc no galda...
Bet sensenos laikos "Vecrīga" bija Vaļņu ielā - atceros, ka ar vecākiem stāvējām rindā, lai tiktu iekšā. Un tad ābolkūkas.un krēmšnites! Parasti gājām tur pēc kādiem izstāžu apmeklējumiem.
-
Bet sensenos laikos "Vecrīga" bija Vaļņu ielā - atceros, ka ar vecākiem stāvējām rindā, lai tiktu iekšā. Un tad ābolkūkas.un krēmšnites! Parasti gājām tur pēc kādiem izstāžu apmeklējumiem. (c)
Un pie durvīm vienrocis šveicars. Tagad padomāju - baigi dīvaini, ka tādā mazā kafejuškā - šveicars.
-
Tas nebija iepretī toreizējam kino Aina? Es arī uz to kafē bieži gāju. Krēmšnitu dēļ!:)
-
Tagad jau arī ir Vaļņu ielā! Vai arī ta neskaitās Vaļņu iela? Pie tā laukuma, kur vienā sānā viesnīca, Opera, Gerkens bijušais?
Un kā saucās tā kafejnīca, kas bija pretī kino Aina? Vai jūs runājat par to?
-
Tagad jau arī ir Vaļņu ielā! Vai arī ta neskaitās Vaļņu iela? Pie tā laukuma, kur vienā sānā viesnīca, Opera, Gerkens bijušais?
Un kā saucās tā kafejnīca, kas bija pretī kino Aina? Vai jūs runājat par to?
Manuprāt, bija gan tur savā laikā. Rindas atceros.
Bet kurš atceras "Putnu dārzu"? Bastotas lekcijas. kafija 7 kap., biezpienmaizīte 16 kap. Un pudele šampja uz četriem pēc eksāmeniem.
-
Tagad jau arī ir Vaļņu ielā! Vai arī ta neskaitās Vaļņu iela? Pie tā laukuma, kur vienā sānā viesnīca, Opera, Gerkens bijušais?
Un kā saucās tā kafejnīca, kas bija pretī kino Aina? Vai jūs runājat par to?
Kafejnīca pretī Ainai bija Vecrīga. Tagadējās Vecrīgas vietā (Vaļņu ielā), manuprāt, bija grāmatnīca (krievu laikos). Vēl ir bijis pasts - nekrievu laikos. Pa vidu - neatceros.
-
"Putnu dārza "laikos laikam vēl biju maza,nebija manos topos. Zinu,ka kautkāda āra kafejnīca,blakus kino"Komjaunietis"(?) bija.
Mūsu iecienīts kafūzis bija"Veldze",tag.Līvu laukumā-tieši tā,kafija 7 kap.,obligātā piedeva-saldējums ar šampi,īsts,trekns plombīrs. Un vēl tā sabiedrība,ko tur regulāri varēja satikt..
-
Kafejnīca pretī Ainai bija Vecrīga. Tagadējās Vecrīgas vietā (Vaļņu ielā), manuprāt, bija grāmatnīca (krievu laikos). Vēl ir bijis pasts - nekrievu laikos. Pa vidu - neatceros.
ā, tad sanāk, ka Vecrīga pārcēlās no "pretī Ainai" uz to stūri? Šībrīža īpašniece laikam toreiz nebija, bet "brends" tas pats?
-
Tad kādu laiku Vecrīga bija Vaļņu ielā, viesnīcas Rīga mājā (laikam) - pa trepītēm uz augšu bija jāpaiet :)
Tas, ko es atceros, kur esmu jau ar savu naudu gājusi pëc kūkām un kūciņăm :)
-
tā arī laikam ir,ka tagadējā īpašniece pie Vecrīgas tika,kad kādu laiku bija direktore vien.Rīga. kādā veidā,kas to zin,bet labi,ka saglabā konceptu nemainīgu.
-
Tagad jau arī ir Vaļņu ielā! Vai arī ta neskaitās Vaļņu iela? Pie tā laukuma, kur vienā sānā viesnīca, Opera, Gerkens bijušais?
Un kā saucās tā kafejnīca, kas bija pretī kino Aina? Vai jūs runājat par to?
Jā , es runāju par to, nevis tagadējo. man arī liekas, ka pretī Ainai bija "oriģinālā", sakotnējā Vecrīga
-
Neko no jums nevar saprast - tā Vecrīga, ko es atceros, bija pretī kino Aina. Kur tagad ir tā, kur joprojām var dabūt kūkas Pārsla?
-
Uz stūra blakus Valtera un Rapas grāmatnīcai.
Pārbaudīju - ir Vecrīga uz Čaka - Lāčplēša stūra, bet nu tāda vienkārša kafejnīca.
-
Uz Čaka/Lāčplēša? Mēģinu vizualizēt, tur ir swedbanka, viens paplucis kafijužņiks bija, ā varbūt tā vietā ir Vecrīga?
Īpašniece ir forša un izskatās darbīga, man patīk, ka jaunās vietās atver un neejošās taisa ciet. Tikai patiesi brīnījos par to pie Dailes, ka neizdevās uztaisīt ejošu- imho tajā vietā vajadzēja būt rosībai! Kaut gan - arī Gaskoņas kadetu tur ne tik izcili apneklē.
-
Jā, pretī Swedbankai. Bet arī Vecrīga tur tāda necila, ja salīdzina ar centru. Bet Pārslas, šķiet, arī tur bija. :)
-
tur, kur bija pasūtījumu veikals vai tur, kur zīdaiņu pārtika (kurš nu atceras)?
-
Vienu brīdi nu jau pirms gadiem 10 vai vairāk Vecrīgas kūkas bija zaudējušas kvalitāti, bet tad atkal saņēmās un ir labi! Šad un tad, ja sanāk garām cilpot, ieeju kādu kūku nopirkt.
Un patīk kādreiz noskatīties uz kundzītēm, kas satikušās uz kafijas tasi, kūciņu un 50 gramiem melnā balzama.
-
Uz stūra blakus Valtera un Rapas grāmatnīcai.
Tas sanāk pretī Metropoles (vai kā nu tagad to viesnīcu sauc) galvenajai ieejai?
-
Uz stūŗa pretī viesnīcai "Rīga", pretī Gerkena bodei :)
-
Esmu redzējusi arī kundzītes, kas no rīta pl.8 satikušās uz kūku un šampi;) un vīrus, kas vakarā ienākyši uz pīrādziņu, kūku un glāzīti spēcinoša dzēriena;)
-
Tas sanāk pretī Metropoles (vai kā nu tagad to viesnīcu sauc) galvenajai ieejai?
Opera. Pāri sliedēm (stāvot ar muguru pret operu) uz viena stūra (labā puse) viesnīca Rīga, uz otra (kreisā puse) - Gustava šokolāde. Ejam garām Gustava šokolādei - Valtera un Rapas grāmatveikals. Ejam vēl mazliet - "Vecrīga". Ir arī otra ieeja - kaut kur Gerkena un Galerijas Centrs sadurvietā.
Saprati?
-
Domājams, ka jā, vismaz kļuva daudz skaidrāk, kur meklēt un remdēt nostaļģiju pēc Pārslas kūkām :) Paaaldies!
-
kundzītes...jā,mēs ar Reno arī tieši tur satikāmies,un par savām aktualitatēm ietusējam :thumbsup:
-
Tur tāda vecuma piegarša, i vizuāli, i vispār.. Nespēju iedomāties smalkās augšminētās dāmas tajā ēstūzī.
-
Broņ,smalkiem cilvēkiem vispirms ir svarīgi viņi paši,a vide-ja netraucē,tad lai tā jūtas laimīga,ka mēs tur bijām :taunt:
-
Broņa, Tu gan īgna esi palikusi pēdējā laikā. :thinking:
Attiec.par cafe Vecrīga, pilnībā pievienojos citiem. Vienas arī no manām iecienītākajām ēstuvēm. Visbiežāk iegriežos tajā, kas blakus V&R grāmatnīcai un interesanti, ka tajā joprojām strādā pie letes 1 kundzīte, kuru atceros kopš bērnības - turpat netālu strādāja, toreiz "Vecrīga" bija Vaļņu ielā. Frizūra nav mainījusies -toreiz bija augstā cope un tagad arī :) Šobrīd jau viņai kādi 75g, bet vēl diezgan žiperīga. "Vecrīga" aizklapēta ciet arī tā, kas bija Barona un Lāčplēša ielu stūrī. Dmž gājušas mazumā. Īpaši žēl to, kuru aizvēra Brīvības ielā netālu no Dailes teātra, kurā ejot uz teātri, nereti pa ceļam iegriezos apēst kādu garšīgu kūciņu.
-
Narcise,jā,tā ir ta pati šiverīgā kundzīte!
-
Man par kundzītēm tuvu 80, kas tur strādā, citas domas prātā. Tur arī galdus tīra tādas ļoti, ļoti gados kundzītes.
-
vistuvāk Dailes teātrim ir Mārtiņa beķereja, kur arī mūsdienās čum no smalkam kundzītēm, kas stumj iekšā kūciņas.
-
Man par kundzītēm tuvu 80, kas tur strādā, citas domas prātā. Tur arī galdus tīra tādas ļoti, ļoti gados kundzītes.
man gan patīk, ka ir tāds izturēts veco laiku stils un nav atlaisti vecie pastāvīgie darbinieki, lai paņemtu jaunus, kas mainīsies ik pa pusgadam. Tāpat bija arī tajā kafejnīcā, kas uz otra stūra pretī unītim, kur bija gardais auzu pārslu griljāžas saldējums , tā kafejnīca arī gadiem ilgi pastāvēja, pirms pāris gadiem tik likvidēja, un tur arī vieni un tie paši cilvēki strādāja
-
man gan patīk, ka ir tāds izturēts veco laiku stils un nav atlaisti vecie pastāvīgie darbinieki, lai paņemtu jaunus, kas mainīsies ik pa pusgadam. Tāpat bija arī tajā kafejnīcā, kas uz otra stūra pretī unītim, kur bija gardais auzu pārslu griljāžas saldējums , tā kafejnīca arī gadiem ilgi pastāvēja, pirms pāris gadiem tik likvidēja, un tur arī vieni un tie paši cilvēki strādāja
Padomā, kāpēc viņām savos gados tur jāstrādā..
-
Lai šad tad izklaides nolūkā paskatītos un tuimām jaunuvēm ar saviebtiem ģīmjiem.
-
Ja tā būtu, ka ir izvēle, pāris reizes nedēļā iziet no mājas uz neligu laiciņu darbā, es tikai par. Bet izskatās, ka tur ir no zvana līdz zvanam.. un darbs nav no vieglajiem.
-
Paldies, Broņa, par līdzjušanu kundzītēm :rofl:
-
To pašu domāju, kad agrāk bija tās biļešu pārdevējas pensijas gados (sab. transportā), kā arī sētnieces. Ne jau prieka pēc un veselības uzlabošanai viņas ar to nodarbojās. Viegli jau ieņirgt, Nāra, ja liekas, ka šī dzīves puse uz tevi nu galīgi neattiecas.
-
Uz vietas Vecrīgās gan sen neesmu sēdējusi un kūkas ēdusi. Kaut kad vēl pirms JRT izrādēm Lāčplēša un Barona ielu stūrī. Tagad jau sanāk tik ieskriet, nopirkt kūkas (vai smilšu mīklu) un prom.
-
Padomā, kāpēc viņām savos gados tur jāstrādā..
Tās strādājošās vecās kundzītes - ir dažādi.
Man viena radiniece pilnīgā starā, ka konkursā grāmatvežiem visām jaunajām
privātfirmā pogas izgriezusi savos pirms 80. :)
Nu, mājinieki arī starā, ka enerģijas bumba pie vietas
un mājās pārvelkas tik šlāfen, šlāfen ;)
Bet ir arī citādi. Zinu tiešām vecus tantukus, kuri ziemā tīra tās ietves,
jo nevar neko apmaksāt. Vienbrīd ar tām pensijām bija kritiski,kad uzņēmumi
Godmaņa, Gaiļa laikā beidza funkcionēt un pirmspensijas vecumā palika bez darba.
Un tā vēl mierlaikos audzinātā paaudze, kura neies ar pastieptu roku.
-
Ļoti priecājos par šo tēmu. Uzzināju, ka Vāgnera ielas cafe nevaid mirusi! Runājot par auru, varu piebilst , ka tā ir tāda kundzīšu ne jaunkundzīšu vieta. Iešu iečekot jauno Vāgnera ielas vietu.
-
Daudzas no tām kundzītēm sit pušu enerģijā 45++ dāmītes, kurām ar klimaksu jāsāk cīnīties. Ja viņām nebūtu darbs, sabiedrība, cilvēki apkārt, noliktu karoti ātri vien.Diez vai tāds Nāras darba režīms viņām patiktu
-
Atvainojos par off topic,bet vai Kristīne uz Blaumaņa ielas vēl dzīva,vai sen mirusi? Man tur dikti patika,bet ne kūciņu dēļ,bija labi kokteiļi-gan Kristīne,gan Edgars. Par Akmentiņu neatceros.
-
Man arī patika Kristīne - gan pusdienot tur, gan iedzert, bet nav vairs tādas :(
-
Kristīnē kartupeļu vietā bija tādas eļļā vārītas -nezinu kā īsti nosaukt, garenas kroketītes. Kā firmas zīme, nekur citur tādu nebija.
Pingvīna ar burvīgo saldčuku ar kompota auglīšiem un “smaidīgajiem“ kokteiļiem arī vairs nav.
Nav Nīcas, Kārļa un kā sauca to kafūzi Vecrīgā Jaunielā pie kino kluba?,
tur bija dievīgs sēņu žuljēns.
-
Vai tik nebija Pūt vējiņi?
Ā, un vēl tak bija Dieva auss, kur bija jāpērk biļete uz planetāriju, lai tiktu kafūzī.
-
Dieva ausi atceros, bet neatceros, ka būtu tur par ieeju maksājusi. Vismaz pēdējos pastāvēšanas gados noteikti nebija biļete jāpērk. Pašā planetārijā tā arī ne reizi nebiju. :)
-
Manas top ēstuves Rīgas laikos- bez jau nosauktajàm Kristīnes un Vīgantes - Venta, Ļeņingrada, Pūt vējiņi, Rostoka, Tallina, Dzirnavnieks. Vēlākos gados Gaudeamus.Kokteiļus malkojām Malvīnē. Vasarā sēdējām Pils kafejnīcā (Kārlī), tagad kas tur- prezidenta pils pagalms?
Ak....
-
Skolas laikā Rostokas pagrabs, studiju -Skapis
-
studiju laikos "Kristaps",kur tagad laikam Nāburgs...atceros,ideāli pēc pēdejās lekcijas,ja fiksi nesāmies,jo fakultāte blakus,varēja paspēt uz atvēršanu 17:00,pēcāk jau bija jāgaida rindā.
"Kristīne" manā repertuārā bija vecumā 16-17g,kad mākslas skolas skolnieciņiem skaitījās stilīgi pusdienu pauzē apēst saldējumu,un izdzert glāzi šampja :facepalm: Gan jau,ka tas bija varbūt dažas reizes mēnesī,bet atmiņas paliekošas:D
-
Lāsīte
13 krēsli
Allegro
Pūt, vējiņi
Pētergailis
Možums
-
Sit nost, nevaru atcerēties -Zilais putns? Vecrīgā. Mums sest rītos bija arh. vēstures lekcija Krāmu ielā, un 1. st. auditorijā ziemā bija +10-+12, sēdējām mēteļos. Pirmajā starpbrīdī skrējām pēc kafijas ar balzamu
-
Jā! Visu laiku nevarēju atcerētoes. Zilais putns taču aŗī.
Ja nejaucu ar kko citu, manā atmiņā tas bija tā kā no Doma laukuma puses, un nezkādēļ lieka,s ka otrajā stāvā. Kāpēc otrajā? :scratch: Varbūt vnk tikai mazliet pa kapnītēm bija jāpakāpj?
-
1.Kristīne, Tur bija arī interesants kokteilis - Zilais pilsonis.
2. Rīdziniece?? (Tā sauca?) Tur es vienmēr 31.decembra dienā gāju savdabīgu rituālu veikt.
3. Pūt vējiņi.
4, Dieva auss.
Bet vispār maz staigāju pa kafeškām.
-
No Doma lauk. puses, skaistajā zilajā mājā.1. stāvā tāds bāra tipa ar stāvleti gar logu, otrajā stāvā smalkāk. Biezpienmaizes bija ļoti garšīgas, bet tajā laikā jau garšoja viss.
-
Vēl pusdienas dažreiz ēdām Lunā, 2. stāvā, tur, kur tagad McDonalds.
-
1.Kristīne, Tur bija arī interesants kokteilis - Zilais pilsonis.
2. Rīdziniece?? (Tā sauca?) Tur es vienmēr 31.decembra dienā gāju savdabīgu rituālu veikt.
3. Pūt vējiņi.
4, Dieva auss.
Bet vispār maz staigāju pa kafeškām.
Atcerējos - Rīdzene (nevis Rīdziniece) :fubar:
-
Rīdzene,tā bija tur,kur vēl nesen Velvets? pretīm DLMMuzejam? oi,kā viss piemirsies...kur tāda Venta bija,neatceros
-
ir vēl viena "timeless" vieta-Mazās Ģildes kafejnīciņa,sortiments klasisks,salāti,otrie,interjers jau gadus 30 nemainīgs,pretīm bij.Slepenais eksperiments,vai turpat uz stūra-būvvalde?kas ta par ieliņu? Amatu?
-
Kinoteātra Rīga kafejnīca. Tagad jau laikam tur nav vairs. Bet kādreiz tur bezmaz dzīvoju, visus ķinīšus noskatījos un obligātais kafejnīcas apmeklējums.
-
Pareizi, Rīga! Uz kino jau nemaz nevajadzēja iet
-
kur tik nav dzerts...
Tas jau bija tuvāk 90. -Kristīnei bija tāda mazāka zāle pagrabs. Sēžam, romantiski kaut ko malkojam -droši vien balzāmu ar šampi, cita jau nekā nebija.
Paceļu acis un pretējā pusē apm 3 m augtumā pa dzegu lēnām šļūca milzīga žurka. Pilnīgs klusums, neviens nekliedz, glāzes neplēš
Vēl kafejnīcu popularitāte stipri bija atkarīga no iespējas smēķēt. Vai kaut kādā brīdī jau tajos laikos nesāka ierobežot?
Vēl bija Lira Dzirnavu ielā, vakaros stipri maucīgs restūzis -dāmas mažģīņu kleitās ar šķēlumu līdz biksītēm
-
Reno,man arī patika tā zemākā zāle,bet tas,ko atceries malkojam,bija Edgars,Kristīne bija moka ar šampi :D.
-
Runājot par Ģildēm, pretī Lielajai pagrabā bija Arhitekts, skaitījās dikti smalks krogs :)
-
Sit nost, nevaru atcerēties -Zilais putns? Vecrīgā. Mums sest rītos bija arh. vēstures lekcija Krāmu ielā, un 1. st. auditorijā ziemā bija +10-+12, sēdējām mēteļos. Pirmajā starpbrīdī skrējām pēc kafijas ar balzamu
Vienreiz bija pigori ar Zilo putnu (kas blakus Doma laukumam bija). Abas ar draudzeni pēc skolas aizklīdām uz Vecrīgu un iegriezāmies Z putnā salčuku paēst, sēžam, ēdam, pēkšņi stīvas paliekam - cafe ienāk vesels bars melnās vācu formās ar kāškrustiem ģērbtu vīriešu, - tādi majestātiski un vienlaikus biedējoši, jo bērnībā vācieši filmās tak skaitījās "sliktie", tā nu mēs abas ar draudzeni burtiski sastingām no bailēm, līdz dzirdam, ka viņi krieviski savā starpā runā. Izrādās - "Mosfiļm" Vecrīgā kaut kādu filmu par karu filmēja un aktieri bija ienākuši pauzītē kafiju iedzert.
-
Vēl bija Lira Dzirnavu ielā, vakaros stipri maucīgs restūzis -dāmas mažģīņu kleitās ar šķēlumu līdz biksītēm
Nezinu par maucīgām dāmām, bet Lirā bija viena no garšīgākajām soļankām. Un turpat pa diagonāli Valdemāra ielā Zelta rudens, kur bija šis tas garšīgs, piemēram, "cāļi tabakā" un kur nu vēl Tallinas pagrabiņš ar alko un kokteiļiem. Atceros, ka pirmoreiz tajā nobaudīju piparmētru liķieri (gards bija!), bet pēc tam citā reizē Allažu ķimeli, faltiski "Tallinas" krogs bija 1.sabiedriskā vieta, kur nobaudīju alkoholu, un turp mani aicināja viens tolaik ļoti populārs mūziķis. ;) Jaunības atmiņas. Forši. :)
-
Gorkija ielā bija kafene, ja pareizi atceros nosaukumu - Rigonda laikam. Tā nekas tiem laikiem
-
Ko mēs no šā laika kafejnīcām atcerēsimies?
-
:coffee:
Man tagad tikai Raušu fabrika Lielupē. Tā, kas Kauguros, štruntīga
-
3-4 reizes gadā ar skolas laika draudzenēm mēdzām tikties tieši "Vecrīgā" labās atrašanās vietas dēļ, kā arī tāpēc, ka tur diezgan daudz vietas, nevienu netraucējam, varam sēdēt un pļāpāt, laiku pa laikam pasūtot kafiju un salātus/maizītes.
Pēdējās apmeklējuma reizēs man kaut kā tā apkalpojošā atmosfēra sāka nepatikt. Un šodien laikam bija kulminācija. Sēžam, malkojam kafiju, pļāpājam, uzkožam tiešām garšīgās maizītes. Pulkstenis nedaudz pēc 19-iem (darba laiks - līdz 21). Bez mums kafejnīcā vēl 1 sieviete. Apkopēja visu laiku šurī - mazgā grīdas, berž galdus (tiešām berž), pie atvērtām durvīm mazgā tualetes telpas. Man jau šķiet, ka ir bez piecām deviņi. Bet nē - mazliet pāri septiņiem. Un tad apkopēja ar bufetnieci uzsāk sarunu - ka viņa (apkopēja) tās tur jau esot ievērojusi senāk. Sēž tik un pļāpā. Tādas un šitādas. Stulbi kaut kā. Sajutos ka bomze - ielīdusi bufetē sildīties. Draudzene, dodoties vēl pēc kafijas un uzkodām, jautā - vai tad kafejnīca nestrādā līdz deviņiem? Nea. Ko ta strādās, ja cilvēku nav. Loģiski:) Pajautājām, kāpēc tad maldīga informācija uz durvīm? Un kāpēc tik skaļi jāaprunā apmeklētāji? Nē, ne, mēs esot pārklausījušās. OK. Kafiju izdzēram un nolēmām, ka Rīgā ir vēl citas kafejnīcas.
Bet vispār labi sasaistās kopā - Ulmaņa bilde un padomju laiku apkalpošana. Aplis ir noslēdzies:))
-
A ko es teicu? Man arī tas kafūzis liekas kaut kāda laika mašīna, un ne labā nozīmē.
-
Ja man kas tur nepatīk, tad tas, ka pēdējā laikā ar maksājumu kartēm var norēķināties tikai sākot no summas virs 3 eur.
dip, tas ko tikko aprakstīji, bija tajā, kas pie Valtera un Rapas ?
-
Ja man kas tur nepatīk, tad tas, ka pēdējā laikā ar maksājumu kartēm var norēķināties tikai sākot no summas virs 3 eur.
dip, tas ko tikko aprakstīji, bija tajā, kas pie Valtera un Rapas ?
Jā, tur.
-
Nu skumji. Mani gan arī izbrīna, ka tur, pašā Rīgas centrā pēc 7 vakarā jūs bijāt tur vienīgās apmeklētājas.
-
Skumji, jā, bet mani neizbrīna, ka vienīgās - “kundzītes“ līdz ar tumsas iestāšanos
atrodas mājās. :)
Mēs jaunībā to saucām par tantīšu kafūzi, jo tur tiešām bija pilns ar vecām kundzītēm. :)
-
Mēs jaunībā to saucām par tantīšu kafūzi, jo tur tiešām bija pilns ar vecām kundzītēm. :)
Vecas tantītes ir visur, jo neaizmirsīsim mūsu demogrāfisko situāciju, kurā tik milzīgs īpatsvars ir tieši pensionāru. Arī tagad "Vecrīgā" ir tantītes tāpat kā sab.trans. un citur. :)
-
Tak dip raksta,ka vienīgās apmeklētājas 19 00, kundzīšu nav.