Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: daddy 2017. gada 23. februāris, 09:11:42
-
Nu, redzi, vai nu ir jāsēž savā biezpiena mājiņā un publiski jānečīkst vai arī jāizrakstās no mājas grāmatas un jāmeklē kas labāks. Tieši uz to arī vedināju domu ar to tekstu.
Nepiekrītu. :) Čīkstēšana ir kā tāds drošības ventilis - pačīkst, liekais spiediens noiet un atkal kādu laiku var dzīvot.
Tev labāk patiktu, ja nečīkstētu (nezāģētu), bet uzreiz ar pannu :fryingpan: :fryingpan: :fryingpan: - un pats uzmini kādēļ, vai tāpēc, ka zeķes ne tā pagultē iemeti, vai kefīra vietā aliņu nopirki, vai 18 kāzu gadadienu aizmirsi ... :D
-
vakar iesāku rakstīt,bet izdzēsu,daddy ļoti labi ir izteicis manu domu un īsi,galvenais!
-
Re, Mao, pat zāģēt nenozīmē necienīt - nāksies Tev nomainīt kādu no stutes ziloņiem :m:
-
Par publisko nečīkstēšanu gan Zigfrīdam piekrītu.
Pēc publiskas ventiļu atlaišanas izraksts ne vien no biezpiena, bet pat no dimanta mājas.
Ko vēl tik neiedomasies!, publiski!, ventiļus! Ne,ne,ne :)
-
It kā gribētos piekrist tuk par to publiski ni-ni, bet man atkal prasās pēc definīcijas - kas ir "publisks". Kaut kur cilvēkos sākt netīro vešu mazgāt un citiem savu veci "nolikt" - piekrītu, absolūti necienīgi un nepieļaujami. Bet virtuāli-anonīmi ir "publiski" vai nav? Ne mani te kāds pazīst, nedz zina, ir man patiesībā kāds otrpusis vai nav vispār. Ja es šeit puspajokam pasūdzēšos, ka, piem., manējais netīrās zeķes pagultē aizmet, lauvas tiesu algas izpērk makšķerēšanas piederumos, vai krāc pa nakti - t.i. ventili šite izlaidīšu, tā vietā, ka vecim ar pannu - tas būs labi vai slikti?
-
tas būs labi vai slikti?
Gribētu teikt, ka labi. Ja mājās neatstāsi atvērtu ierakstu ar redzamu savu lietotāja profilu :sarcasm:
-
Ārpus ģimenes, pat draugiem, vai radiem, vai kolēģiem čīkstēt par savu otro pusi man šķiet nepieņemami,ja turpini dzīvot kopā.
Bija kolēģe, kura nemitīgi to vien darīja, kā sūkstījās kāds vīrs draņķis, gadu gadiem. Bet pat nedomāja kopdzīvi ar “draņķi“ pārtraukt. Un bija jau draņķis.
Bet kā zuda cieņa pret kolēģi kura ar to “draņķi“ turpināja dzīvot un turpināja publiski sūkstīties ar kādu draņķi viņai jādzīvo.
-
Man tieši tas pats. Var jau kādreiz pačīkstēt par niekiem. Bet, ja kāda gadiem stāsta briesmu lietas par savu vīru, tad pret viņu pašu rodas netīksme. Un ko man ar to informāciju darīt? Ko viņa no manis grib? Izrādās neko, tik pačīkstēt. A tu jau sadomājies, ka jāskrien palīgā.
-
Viņa publiski nolaiž tvaiku pa ventīli, kāds vēl “jāskrien palīgā“ ;)
-
Skriet palīgā tieši to arī nozīmē - morāli atbalstīt čīkstēšanā
-
Ka dod pa galvu, ka dzen ārā no mājas, kad sadzēries.. nu paldies, netaisos morāli atbalstīt, ja tas tā gadiem, pati var nojūgties šito klausoties. A šai labi, nolaiž tvaiku un dzīvo tik tālāk.
-
Tas tā skarbi, mēdz būt čīkstieni arī par jēgšanu ne to auto nopirkt, ne tās smaržas,
vai ne tā bērnu pieskatīt, un vispār “nūģis“ ;)
-
es ar svešiem(ām) čīkstētājām ātri tieku galā - šķīries, ja slikts... ja nevar, pagrūd zem vilciena... ātri vien čikstēšana manā klātbūtnē pāriet :)
...vienīgi, redz, ne ārsts var sevi izārstēt, ne frizieris sev matus apgriezt :(
-
Es laikam esmu sliktā, jo gaudotājus, čīkstētājus un vaimanātājus neuzklausu. Tādus, kuriem tas velkas, kā seriāls-
vaimandieniņķāmanneietcikvissiršausmīgiunslikti. Man tas tik ļoti neinteresē.
Tie, kuri uzklausa - jūs to tā aiz pieklājības?
-
Nē, tāpēc ka pašiem sūdīgi, un ļoti labi saprot otru.
-
Es laikam esmu sliktā, jo gaudotājus, čīkstētājus un vaimanātājus neuzklausu.
Hmzs, mani nodarbina jautājums, vai kāds kādreiz ir aizdomājies par objektivitāti? Varbūt cilvēkam patiesi ir objektīvs iemesls gaudot, čīkstēt un vaimanāt? Vai tas patiesi nevienu neinteresē?
-
Gaudošana, čīkstēšana un vaimanāšana, īpaši publiska,
ir īstais paņēmiens kā ko mainīt uz labu ;)
-
Gaudošana, čīkstēšana un vaimanāšana, īpaši publiska,
ir īstais paņēmiens kā ko mainīt uz labu ;)
Nepļurksti, katrs zina, ka pačīkstot (vai nolamājoties) vieglāk paliek. vismaz uz brīdi! :)
-
Nepļurksti, katrs zina, ka pačīkstot (vai nolamājoties) vieglāk paliek. vismaz uz brīdi! :)
Gaumes jau dažādas :)
Pieļauju, Tev patiktu un raisītu vien cieņu, ja sieva apkārtējiem nemitīgi čīkstētu
ar kādu draņķi un sūdabrāli kopā jādzīvo, Tu vien priecātos,
re, kā nolaiž tvaiku, sievai kļūst arvien labāk un labāk ... :)
Kā nu kurā ģimenē pieņemts, ir arī šādas manītas.
-
čīkst visas durvis, atvainojos, sievietes :D
dažreiz pietiek ar ieeļļošanu, citrreiz jāmaina... tāda ir dzīve :) es uz to skatos filozofiski, jo apzinos, ka pat dimantu pilnīgi bez skaņas nevarēs noslīpēt :) ...nemaz nerunājot, ka trinot cirvi ir traka skaņa un dzirksteles lec :D
-
Labi ka visas pazīsti :)
-
Labi ka visas pazīsti :)
Kāda Tavuprāt būtu pietiekama kopa, lai varētu izdarīt vispārinošus secinājumus? :)
-
katra sieviete vēlas būt īpaša un neatkārtojama, līdz ar to katrs čīkstiens ir unikāls un nav ko te vispārināt :)
-
katra sieviete vēlas būt īpaša un neatkārtojama, līdz ar to katrs čīkstiens ir unikāls un nav ko te vispārināt :)
KĀ ES PATS NEIEDOMĀJOS!! :faint:
-
Patiesības labad jāska - čīkst arī vīrieši. Nu labi, ne gluži čīkst, bet vairāk ņaud, nīd, burkšķ, īgņojas.
Bet es nebūt nevēlos teikt, ka tādi ir visi :)
Nu ikviens mēs atbilstošā situācijā pazūdāmies par kādu neveiksmi, notraušam asaru par kādu bēdu.
Hmzs, mani nodarbina jautājums, vai kāds kādreiz ir aizdomājies par objektivitāti? Varbūt cilvēkam patiesi ir objektīvs iemesls gaudot, čīkstēt un vaimanāt? Vai tas patiesi nevienu neinteresē?
Kas ir šo gaudu un vaimanu mērķauditorija? darba biedri, kaimiņi, draugi, radi ?
Atbilde ir - TAS TIEŠĀM NEVIENU NEINTERESĒ, ja cilvēks vēlas nonstopā žēloties.
Ar sev sensitīvu informāciju padalās ar pašiem, pašiem tuvākajiem. Un arī tur ir jālimitē žēlabu daudzums.
-
Tie nemitīgie idētāji ,cik novērots, gan nekādu cieņu neiemanto, drīzāk gan pretēji.
-
Tie nemitīgie idētāji ,cik novērots, gan nekādu cieņu neiemanto, drīzāk gan pretēji.
Kurš teica, ka viņi tādā veidā cieņu meklē?? :)
Viņi ir pašpietiekami cilvēki - lolo savu problēmu un gatavi ar visu pasauli dalīties ar to, kura bieži vien nemaz problēma nav.
-
Ar sev sensitīvu informāciju padalās ar pašiem, pašiem tuvākajiem. Un arī tur ir jālimitē žēlabu daudzums.
Laikam jau jāpiekrīt vien ir. Pati esmu saskārusies pāris reižu dzīvē, kad kaut kas bija noticis un čīkstēju (rezumē, kāpēc, - jo tobrīd man bija aktuāli, bet patiesībā neapzinājos, kā tas no malas izklausās, ka atkal un atkal par vienu un to pašu vaimandieniņ garā), ka man teica, nu pietiks reiz, un es sadzirdēju, padomāju, pietika. Vienlaikus, tas ir veidojis arī manis pašas uztveri, un es īsti neizprotu, ja kaut kas tiek čīkstēts bez apstājas, regulāri, gadu no gada. Vai nu tad ir jāatzīst, ka ir tomēr vajadzīga palīdzība, un nav jānomelno psihoterapija, jo... citādāk sanāk, ka netiešā veidā psihoterapeita pienākumi tiek uzlikti tiem, kas uzklausa. Nu davai, satiekamies, bet runāsimies galvenokārt par mani un manām problēmām. Cik ilgi tā? Precizējot, runa par to, ka tas notiek ilgtermiņā, mēnešiem ilgi vai gadiem.
Save
-
Tie, kuri uzklausa - jūs to tā aiz pieklājības?
Reizēm nepamani to robežšķirtni, aiz kuras sākas tas, ka uzklausīšana jau ir pamatīgi ieilgusi un sāk atņemt emocionālos spēkus, ka iestājas uzklausīšanas izdegšana...
Nesen lasīju rakstu ar atsaucēm par depresiju. Un tā doma, ka cilvēkam vajag ļaut izrunāties. Bet, ka pat (galvas) ārstiem ir motīvs, lai kādreiz cilvēks tomēr pats iemācītos tikt ar sevi un savām domām galā. Dažiem patstāvība var iestāties pēc pāris mēnešiem, citiem tas prasīs gadus. Tomēr motīvs ir tieši - vēlāk spēt pašiem tikt galā. Vai arī izvēlēties medikamentu terapiju. Nesaku, ka uzreiz. Nesaku, ka nevar pačīkstēt šad tad. Var un vajag. Padalīties iespaidiem, nenoklusēt. Bet ne monologā un visu laiku.
-
Kurš teica, ka viņi tādā veidā cieņu meklē?? :)
Viņi ir pašpietiekami cilvēki - lolo savu problēmu un gatavi ar visu pasauli dalīties ar to, kura bieži vien nemaz problēma nav.
Nu sorry, a tēma, tēma ta par ko?
-
Nesen lasīju, ka cilvēkam ir spēja visu uztrenēt. Mūžīgie čīkstētāji un cikvissirsliktiunlabāknebūs uztrenē smadzenēs to daļu, kur mājo negatīvās emocijas, bailes utt.
Un viņiem ir nepieciešamība visu laiku šīs emocijas barot.
Bieži gan, jāatzīst, tas ir tāds vampīrisma paveids, kad ir vēlme, lai arī uzklausītājs sāktu justies slikti, vainīgs utt. Tad stāstnieks atdzīvojas, misija izpildīta, atrasta kārtējā emocionālā miskaste, kur sevi izgāzt.
Vienlaicīgi saprotu, ka bēdas un pārdzīvojumi gadās ikvienam. No sirds jūtos pateicīga man tuviem cilvēkiem, kuriem bijusi pacietība uzklausīt manus izvirdumus.
Paldies arī laicīgai manis apstādināšanai, kaut ar uzbraucienu, lai beidzu gaudot.
-
Pilnībā piekrītu, Dille!
-
man karma taada- uzklausiit...
un mani tas neapgruutina...
protams, ja nav jaaklausaas viens un tas pats gadiem...
-
Tur jau tā lieta, ja nav gadiem... Bet tā jau, protams, ka atgadās dažādas situācijas dzīvē, kad nepieciešams atbalsts, un tas ir tikai dabiski.
-
man karma taada- uzklausiit...
un mani tas neapgruutina...
protams, ja nav jaaklausaas viens un tas pats gadiem...
Inešhuk, Tev driikst uzraudaat, un Tu nemaaciisi dziivot? Zelc, ne sieviete...
-
Inešhuk, Tev driikst uzraudaat, un Tu nemaaciisi dziivot? Zelc, ne sieviete...
va ta es kaadreiz to apshaubiijusi ;)
lai maaciitu dziivot, ir forums :D
-
Var atvērt piepelnīšanās kantori “Auss“, kur nākt un čīkstēt, čīkstēt un tapt uzklausītam. ;)
-
Uzklausītājs visu laiku piekrītoši māj ar galvu... beigās izrādās, ka klausījies muzičku un mājis mūzikai līdzi :)
-
Var atvērt piepelnīšanās kantori “Auss“, kur nākt un čīkstēt, čīkstēt un tapt uzklausītam. ;)
Ne pie mums, bet ir taču tādi "apskāvienu pakalpojumi" - pasūti, samaksā, atbrauc iejūtīga sieviete un apskauj, saskumušais laimīgs. Apskauj un viss.
-
Čīkstulis gūst baudu no čīkstēšanas, apskāviens drīzāk agresiju izraisīs,
ja nedabūs izčīkstēties...
Piemērs nav tālu meklējams, SF arī ir savs - ak vai cik viss slikti! ;) :)
-
Ne pie mums, bet ir taču tādi "apskāvienu pakalpojumi" - pasūti, samaksā, atbrauc iejūtīga sieviete un apskauj, saskumušais laimīgs. Apskauj un viss.
aha...bet ja "saimniece" uzzina, tad ne tikai apskauj, bet vēl pasmacē drusku ...
-
Jauns pakalpojums - ''apskacieni ar dzeloņdrāti'' - speciālais SF izpildījums.
-
vrb atvērt 900. numuru, kur drīkst sūdzēties par visu pēc kārtas, kur sapratīs, piekritīs kādi visi citi maitas utt?
Vrb sasēžamies uz maiņām kādi 3-4 clv, būtu laba papildus naudiņa. Prasīt kādu 1eur minūtē...
-
vrb atvērt 900. numuru, kur drīkst sūdzēties par visu pēc kārtas, kur sapratīs, piekritīs kādi visi citi maitas utt?
Vrb sasēžamies uz maiņām kādi 3-4 clv, būtu laba papildus naudiņa. Prasīt kādu 1eur minūtē...
tādi numuri jau ir un pat bez maksas. Zvani uz jebkuru iestādi un sūdzies par visu pār kārtas.
-
tādi numuri jau ir un pat bez maksas. Zvani uz jebkuru iestādi un sūdzies par visu pār kārtas.
Ak, tad tāpēc poliklīnikām un vēl visam kam nereti ir kkādi nezināmi operatori un maksas numuri - sūdzies, cik gribi, - neko nepanāksi, tikai $ ripo :D
-
Attiecībā uz sieviešu čīkstēšanu, ir mazliet jokains secinājums, ka sievietes čīkst, tāpēc ka viņam nepievērš uzmanību gana daudz, šai vēsajā klimatā. Tā sakot, ja tu nepačīkstēsi, tev nepievērsis uzmanību, kur nu vēl pažēlos, jutīs līdz vai samīļos. Ja sieviete čīkst, Tev ir jāsaprot ka viņai nav pievērsta gana liela uzmanība un ka viņa jūtas nekomfortabli. Un padomju laikā pret sievietēm izturējās gana slikti, viņi emocionālā labklājība bija vēl daudz sliktāka, ka viņu materiālā estētiskā labklājība. Un līdz ar to tāda mazliet pačīkstēšana ir kļūvusi par daudzu sieviešu otru dabu. Savukārt, tas ka vīrieši kļūst mīkstāki t.i. sievišķīgāki ar nav noslēpums. Un tas viss ir saistīts ar vispārējo agresiju vienam pret otru. Gribat , lai nečīkst - samīliet, nevis agresīvi lasiet morāli. :nam:
-
Kad kāds visu laiku čikstē par savām problēmam, man ir sajūta, ka mani izmanto kā "gružkasti", tāpēc es cenšo neklausīties un pāreju uz citu tēmu, dažreiz saku "pastāsti man, lūdzi, kaut ko labo". Gādās visādi, ir cilvēki, kas sāk runāt par citām lietām un ir tādi, kuriem paliek neiteresanti un viņi pieveršas pie cita cilvēka, lai izstāstītu visas savas nepatikšanas. Man liekas, ka pēdējos gados es spēju atšķirt to bezjedzīgu čikstēšanos no normālas sarunas, kad cilvēks vienkārši var padalīties ar to, kas viņiem dzīvē notiekas. Jo pirmājā gadījumā, tu esi noguris un gribi bēgt prom, un otrajā gadījumā tev rodas tuvas un atklātas attiecības ar sarunbiedru, un tu jūties piepildīts.
-
Tā ir ļoti laba stratēģija, - pateikt! Un vēl izskaidrot, ka esi nogurusi, tāpēc Tev vajag ko labu! Cik reti to sievietes dara!
-
Anna ir nevis nogurusi, bet noguris..
-
Principā, tiklīdz sieviete atver muti, vienalga, ko viņa teiktu, vīrietis to nosauks par čīkstēšanu. Tas ir uztveres jautājums ;o))
-
Anna ir nevis nogurusi, bet noguris..
Tu mēģini pateikt ka Anna@anna ir viņš?