Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: dip 2017. gada 25. marts, 21:24:23
-
Biju, apskatīju, nopirku. Baložu ielā 28. Mierīga gaisotne, laba pārdevēja, liela dziju izvēle. Rekomendēju.
-
Aha, beidzot esot vaļā. Dziju krāsas viņiem ir ir burvīgas, man ļoti patīk, šallēm, lakatiem un tamlīdzīgiem objektiem ļoti labi der. Bet kvalitāte ir nu tāda, pilna visādiem krikumiem, jo vilnu viņi ķīmiski neapstrādā, līdz ar to visi sūdiņi, kas vilnā ieķērušies, tur arī paliek, un adot jāvelk ārā. Reizēm riktīgi kaitinoši... Un labiskie adījumi dažkārt mēdz griezties. Un ir jāuzmanās, lai ar dzijām neatnestu mājās kodes.
Bet vispār viņi ir malači. Segām un spilveniem nu jau izmantojot normālus audumus.
-
Viņu dziju mazgā vecajās vannās tā , ka viss lanolīns paliek iekšā. Par tām kodēm -nopietni?
-
Par kodēm diemžēl tā ir taisnība.
-
1.aprīlī veikala atvēršanas svētki. Laikam ar garšīgām kūkām ar.
Es dziju pirms adīšanas izmazgāju - vai tad kodes nenomušījās?
-
Vasarā pabiju pati Pācē, iemainīju dažus maisus vilnas pret dziju. Nu jau daļa tās dzijas zeķēs saadīta. Šur tur gadījās pa kādam, ne daudz, siena krikumiņam dzijā, bet kodes gan neatvedu, nē... (tpu, tpu, protams).
-
Eu, kā ir ar to Pāces dziju - cik viņa asa un kodīga? Kas labs uzadījies?
-
Es tikai ar maiņu nodarbojos - aizvedu vilnas čupu, iemainu pret dziju. Tā tikai vienkrāsaino var iemainīt. Džemperim pie kakla būtu paasa, bet es adu tikai zeķes vai getras - tādai vajadzībai ļoti ok. Nezinu, varbūt tā smukā daudzkrāsainā ir mīkstāka, bet to tikai par naudu pārdod.
-
Es uz to daudzkrāsaino kāri lūru kādai jakai
-
Eu, kā ir ar to Pāces dziju - cik viņa asa un kodīga? Kas labs uzadījies?
Kodīgums - kā jau lauku dzijai, kā jau dažādām aitām. Es pašos tagadējās Pāces fabrikas pirmsākumos vienu tik mīkstu pelēko nopirku, ka neviens neticēja, ka tā ir Pāces dzija. Kodīguma sajūta arī tak katram citādāka, vienam mīkstum mīksts merino kož, cits staigā ar vilnas džemperiem uz plikas miesas un ir laimīgs.
Kā jau iepriekš minēju, es to adu lakatos, šallēs. Citi ada arī jakās un džemperos, silts ir, noveļas kārtīgi. Zeķēm, manuprāt, par mīkstu un neizturīgu tas pavediens - ja gribu izturīgas un siltas zeķes, adu no zeķu dzijas, liekot klāt kazlēnu.
-
Oi, ar to - “noveļas kārtīgi“ mani satrieci... :) Kā reiz biju domājusi vienai traki
adītājai iepirkt dāvanai... Bet, paldies, ka pateici.
No kā tā velšanās atkarīga?, no vērpuma?
Nekad lauku dzijas zeķes nav “vēlušās“. No smalkām pirktajām dzijām - kā nu no kurām...
Pirktie gatatavie apģērbi, jā ir kunkuļojušies un vēlušies. Un arī, vienāda sastāva nē.
No kā tā velšanās atkarīga???
-
iegādājoties vilnas dziju, jāpievērš uzmanība tās grodumam, elastībai, vienmērīgumam un krāsas noturībai. Pārlieku grodi sašķeterēta dzija vairāk piemērota tamborēšanai, nevis adīšanai ar rokām, jo adījums var būt ne vien ass, bet arī šķībs. Elastība ir diega spēja pēc smaguma noņemšanas pieņemt iepriekšējo formu. Dzijas elastība un izturība nav šķirama viena no otras, tāpēc, pārbaudot elastību, vienlaikus var noteikt arī izturību. Ja pavediens izstiepjot ir atsperīgs, enerģiski tiecas pieņemt iepriekšējo garumu, dzija ir izturīga un adījumi no tās gandrīz nemaina formu. Ja dzija trūkst, pat tikai nedaudz pastiepjot, adot to var salikt kopā ar izturīgāku diegu. Ja dzija saveļas, tas nozīmē, ka grodums nav pietiekošs. Tāpēc vilnas šķiedras brīvi beržas savā starpā - veido veltni.Tādu dziju izmanto blīviem adījumiem (džemperos)... kaut kā tā, nu cik no reiz mācītā atceros
-
Pāces dzijām ir absolūtie fani, pilnīgie noliedzēji un tādi kā es, kas saka, ka adīt var :)
Slapju to dziju pavelc mazliet, un jūk ārā.
-
nu nav jau tā dzija slapja jāstaipa, bet pirms adīšanas ir vēlams šķeteri izmazgāt. Parasti siltā ziepju ūdenī un pēc izžūšanas satīt viegli ( lai neizstiepjas) kamolos. Vērpšanas procesā un tītavās viņu laiž starp vaska ruļļiem, lai procesā diegus nesaplēstu; kā arī mēdz būt saskare ar eļļotām detaļām. Pēc mazgāšanas dzija paliek mīkstāka un arī nezaudē savas īpašības.
-
Man šķiet, tomēr no vērpuma tā pubuļošanās atkarīga. Man mamma adītāja,
kādreiz nopērku “smukās“ dzijas, mamma mēdz dažas pārvērpt, neesot labas.
Man nekas, nekad no adītā nav pubuļojies Ne cimdi, zeķes, cepures. Parasta aitu vilna.
-
Nu es arī brīnos... savā laikā haltūrēju - adīju Daiļradēi rakstainos cimdus. Normāla lauku dzija, vispār nekādu problēmu. Parasti tādos sīkos bumbulīšos veļās sintētika. Bet Pāse dod garantiju uz 100% aitu vilnu, domāju, ka viņi to godam arī dara.
-
Olguc, šito visu es no prakses zinu. Pastiepjas pavisam drusku, cik izņemot no ūdens un - izšķīst. Tā ar to pāci gadās.
Tuk, pāči nav tik grodi savērpti kā parastā vecā lauku dzija. Parasti. Bet gadās fices, kas ir krietni par daudz savērptas. Pavediens ciets kā koks.
Krāsu dēļ mēdzu nopirkt.un izadīt. Esot tagad feina viņiem resnā vamžu dzija.
-
;o)))) jebkura slapja dzija viegli plīst un izstiepjas. Kad nožūst atgūst formu
-
Olguc, bet vai pubuļojas? Nu tak ne visa aitas vilna pubuļojas.
No kā tas atkarīgs? No vilnas garuma?, vai vērpuma stingruma?, vai vēl kā???
-
Olguc, tikai nevajag, ka jebkura slapja dzija plīst un izstaipās. Nav tā. Ar pāča lakatiem ir gadījies, ka jaunu uzaadītu, pirmo reizi mazgājot, bet vēl nesavilktiem dzijas galiem, tos galus pēc izmirkšanas bļodā un vieglas paspaidīšanas (kāda jau ir vilnas mazgāšana) vairs neatrast, jo to vienkārši vairs nav.
Bet es tik izteicu savu nenozīmīgo viedokli par pāčiem. To krikumu, siena gabalu un aitas vilnā saķērušos sūdińu ārā lasīšana var būt ļoti besīga. Bet laiku pa laikam no kādas ļoti iepatikušās krāsas dzijas kaut ko uzadu :)
-
Mjā... Es līdz šim vilnas dziju pie vajadzības Rīgas tirgū esmu mēgusi pirkt - vispār labi kalpo, bet nu tur nav tik interesantu krāsu. Tāpēc tagad ziņkārīgi lūru Pāces virzienā.
-
fiasko - "jaunu uzadītu, pirmo reizi mazgājot, bet vēl nesavilktiem dzijas galiem, tos galus pēc izmirkšanas bļodā un vieglas paspaidīšanas (kāda jau ir vilnas mazgāšana) vairs neatrast, jo to vienkārši vairs nav."(c) ... nu šitais noteikti velk uz brāķi. Es tikai domāju, ko gan ražotais uz tā rēķina vinnē - nekas prātā nenāk. Dziju taču uz svaru pārdod. Atceros, kādreiz tirgū pārdeva adītas ziemas cepures sievietēm, tādas uzkasīta, pūkainas. Krāsas fantastiskas - visi izķēra. Bet pēc pirmās mazgāšanas tur nekas vairāk, kā tādi plāni "zirnekļu" diedziņi pāri palika... Izklausās uz mata, kā tavs gadījums.
-
Hm, skatos, ka te ir adītāju/rokdarbnieču klubiņš :) Ir kāda aktuālo rokdarbu tēma ar?
-
Ir kāda aktuālo rokdarbu tēma ar?
Uztaisi! :go_go:
-
Uztaisi! :go_go:
Ok, mēģinu...
-
Centrāltirgū ieraudzīju Klippan Saule tirgotavu, blakus kundze ar Pāci un Latgales dzijām
-
Jā, tur ap tām dažām būdiņām var parasti atrast dažus tirgotājus, parasti pērku pie vienas konkrētas. Ražotājus neesmu mēģinājusi noskaidrot, bet nu kaudze ar dzijām pie tās sievietes vienmēr liela un krāšņa. Vakar kā reiz sanāca aplasīt visas tumši zaļās, lai savu mīļoto apjakotu :yes: Viņam mans tumšlillā māju vamzis (dziju liku divās kārtās) iepaticies.
-
Jā, tur ap tām dažām būdiņām var parasti atrast dažus tirgotājus, parasti pērku pie vienas konkrētas. Ražotājus neesmu mēģinājusi noskaidrot, bet nu kaudze ar dzijām pie tās sievietes vienmēr liela un krāšņa. Vakar kā reiz sanāca aplasīt visas tumši zaļās, lai savu mīļoto apjakotu :yes: Viņam mans tumšlillā māju vamzis (dziju liku divās kārtās) iepaticies.