Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Emīlija 2017. gada 30. aprīlis, 11:32:18
-
Laikam jāsāk, vai ne? Bet... neko daudz vairāk par liepziediem, mārsilu, gaiļpiešiem, raspodiņiem un asinszāli nemāku un nezinu.
Jums ir ārstniecības augu vākšanas paradumi? Varbūt jau tagad kaut kas traki vērtīgs jāvāc? Uz internetu, lūdzu, nesūtiet, es gribu pārbaudītus ieradumus, ar bildēm
-
Jocīgā kārtā es katru vasaru kaut ko savācu, pa ziemu aizmirstu un tad kaut kad atrodu kādu burciņu vai maisiņu ar kumelītēm, pelašķiem vai vīgriezēm. Zāļu tējas mēs nedzeram,ja nu kādreiz piparmētras; es vispār dzeru tikai kafiju. Piparmētru lapas es šogad sasaldēju un labi noderēja pie tajiešu zupām.
Bet Tereško klepus tēju gan mēs lietojam. Tā kā teorētiski kaut kādu maisījumu varētu sagatavot arī pati
Kaut kad jaunībā skaloju matas nātru novārījumā, savārīju un glabāju pudeli ledusskapī, palīdz saglabāt tumšus un biezus.
Pašlaik gan komplektā ar rupjmaizes cepšanu un sēņošanu man tīri vai pienāktos vēl arī kaut kādas zālītes vākt :)
Paskatījos uz pieneņu pumpuriem -tas nu gan būtu pelnrušķītes darbs savākt marinēšanai
Tā kā pašlaik sezonāli būtu uz pienenēm jāskatās, saknes arī kaut kam lieto
-
es varētu jautājumu mazliet paplašināt -ja savācat, vai lietojat?
-
Pavasarī nekad vēl neesmu vākusi. Ja gadīsies brīva skaista un saulaina diena, varētu paplūkt māllēpes, izraustīt kādu kalmju un/vai nātru sakni.
Vācu un lietoju vīgriezes.
-
šo to vācu, piparmētras, salviju pati audzeeju. visu vākto arī lietojam. reizēm ārstnieciskos mērķos, reizēm vienkārši dzeram. vienmēr termosā ir kāda zālīšu tēja ievārīta. kad pierod,tas kļūst par paradumu.
ģīmi arī var mazgāt ar šādiem tādiem augiem :)
bet vākšanas labākie laiki laikam skaitās ap Jāņiem?
-
es varētu jautājumu mazliet paplašināt -ja savācat, vai lietojat?
Šis tas jau noder un izlietojas, bet ko izmest arī diezgan atrodas :)
Ja jau iepriekš zinātu ar ko kurš saslims un ko vajadzēs... vākt visu pēc kārtas,
a ja nu noder, lielu jēgu neredzu.
Parasti tēju skapī jau šeit minētie -kumelītes, liepu ziedi, aveņu un upeņu zariņi,
pelašķi, asinszāle, vīgrieze, mazais mārsils, islandes ķērpis, klinģerītes, raspodiņš,
raudene, salvija, mētras, varbūt reizēm vēl kas specifisks.
Reiz kāds bija iedāvinājis priežu pumpurus medū, klepiem derēja :)
-
Katru gadu vācu priežu čiekurus un vāru sīrupu. Pret klepu ļoti labs. Un arī imunitātei (jālieto katru dienu, bet es to nedaru).
Liepziedi. Raudene, ja patrāpās.
Spārka - vīgriezes lieto kādam nolūkam vai vienkārši tējai? Nav rūgta?
-
vīgriezes lieto kādam nolūkam vai vienkārši tējai? Nav rūgta?
Zinu, ka nomierinoša, bet lietoju drīzāk tāpat vien. Ja nepārspīlē ar koncentrāciju, tad drīzāk saldena.
-
Zinu, ka nomierinoša, bet lietoju drīzāk tāpat vien. Ja nepārspīlē ar koncentrāciju, tad drīzāk saldena.
Nemšu vērā, jo vīgriezes pazīstu, lasīt viegli, smaržo smuki. Un nomierināties - ko vajg, to vajg.
-
Mēs dzeram vakaros, tāpatvien. Sametu lielkrūzē visu, pēc kā roka pastiepjas. Piparmētras nelietojy, kaut kā nepatīk manam kunģim. Tās iekš mohito labāk aiziet, svaigas :)
-
Katru gadu vācu priežu čiekurus un vāru sīrupu. Pret klepu ļoti labs. Un arī imunitātei (jālieto katru dienu, bet es to nedaru).
Par šo, lūdzu, varētu smalkāk? Kad vāc, jo, cik, kas, kā...
-
Par šo, lūdzu, varētu smalkāk? Kad vāc, jo, cik, kas, kā...
Kad vāc - jūnijā. Kad čiekuri zaļi - 3-5 gari.
Tad vāra vienkāršu sīrupu. Pašlaik neatceros, bet laikam uz 1 kg čiekuru 1 kg cukura. (dažās receptēs cukura divas reizes vairāk, varbūt, lai sanāk biezāks?).
Aplej čiekurus ar karstu/vārītu ūdeni uz 10 minūtēm. Pa to laiku vāra sīrupu, tad met iekšā čiekurus, uz lnas uguns vāra 3 stundas. Liek burciņās. Čiekurus (vārītos) var mest pie tējas.
Kalnciema tirdziņā mazā burciņa - 5 - 6 eiro.
Pats grūtākais - atrast čiekuru vietas:)
-
Es vienugadu saplūkāju priežu pumpurus, bet tā arī neko neizdarīju. Varbūt tiešām vajadzētu sakoncentrēties un salikt kaut kādu klepus tējas maisījumu, jo ziemā klepotāju netrūkst.Pelašķi -bērnības trauma
Salvija -tā man aug, lapas savācu, lieku pie vistas ēdieniem
-
Es arī vāru čiekuru sīrupu. Atradu savu recepti. :)
Priežu čiekuru ievārījums (kaucmindietes recepte) - līdzekļis pret klepu, bronhītu un plaušu slimībām. Tātad - ņemam kurvīti un brienam pie tuvākās priedes tuvākajā mežā un lasām zaļos čiekurus. Būtu labi šito paspēt līdz Jāņiem, bet citi raksta, ka var arī līdz 7.jūlijam. Kad groziņš pilns vai visi čiekuri nolasīti, mājās liekam čiekurus uz svariem, lai var rēķināt proporcijas. Uz 1 kg čiekuru ņem 2 kg cukura un 2 l ūdens. Uz 10 minūtēm čiekurus iemērc vārošā ūdenī. Uzvāra sīrupu no ūdens un cukura. Sīrupā saber izmērcētos čiekurus un lēni vāra trīs stundas, visu laiku noņemot putas (tādējādi tiek nosmelti arī sveķi). Gatavs ievārījums ir tumši sarkans, tas līdzinās medum. Pildot burciņās, čiekurus nosmeļ. Bet es atstāju pāris čiekurus peldam, lai uzreiz ir skaidrs, kas tas ir par brūvējumu. Katliņu, kurā vārījās čiekuri, dodam berzt vīram vai nogrēkojušiem bērniem, jo katliņa malas ir sveķainas un pašai tak arī jāatpūšas pēc smaga darba.
-
Ohohoo, jūtu, šogad šitas būs burkās. Lai nu kā, bet priežu man te daudz - lielu un mazu
-
Viss būtu labi par priežu čiekuriem, bet...tā katliņa beršana :rat: :evil: par kādiem grēkiem vīram šito likt darīt?
-
Mēs vārījām uz āra pavarda, nerūsējošā tērauda katlā... neatceros, kurš izmazgāja, bet sūdzības nedzirdēju.
-
Viss būtu labi par priežu čiekuriem, bet...tā katliņa beršana :rat: :evil: par kādiem grēkiem vīram šito likt darīt?
Tad nu sievai jāsagrēko, lai vīram nav jāberž... ;)
-
Kādreiz vācām liepziedus. Joprojām piparmētras aug dārzā - tā arī ir mana vismīļākā tēja un pārsvarā to nedzeru ārstnieciskos nolūkos, bet tāpat vien. Zinu, ka var lietot žultpūšļa darbības veicināšanai.
Vīram cieņā kumelītes, arī vienkārši kā tēja. Vēl vācu pelašķus - klepus tēja. Tā ir rūgtena. Aveņu laksti ar ogām - sviedrējoši.
Nekad nevaru saņemties salasīt meža zemeņu tēju - nav zināma tāda plantācija, kur gan vēderam, gan tējai paliktu :D
Ir lasīti baltās nātres ziedi, raspodiņi (šo abus tēvs lieto). Kādreiz arī mārsils, gaiļbikšu un sarkanā āboliņa ziedi, bet tie lietošanā neko daudz neaizgāja.
Kad bija pieejams ķimeņu lauks, regulāri vācām ķimenes. Tēvs parasti pēc pirts dzēra ķimeņu tēju. Tagad to pļavu regulāri appļauj, pirms ķimenes vācamas - vairs nekā. Garšvielu paciņā pieejamās šķiet garšo citādāk.
-
Ābolu tēja ziemas vakariem, raudene karstākam laikam, liepziedi, pelašķi, asinszāle,Islandes ķērpis - tie jau zināmām vainām. Man patīk arī melisa, tā gan aug mammas dārzā. Ar vīgriežiem interesanti - viegla nomierina, bet stipra var izraisīt pretēju efektu. Ar kalmi problēma - nesanāk pareizi izžāvēt, man sapelē.
Nopirku šausmīgi jauku tējas podiņu, man tas tik ļoti patīk, ka neaizmirstu uzpildīt ar kādu miksli. :)
-
Es arī vāru čiekuru sīrupu.
Uz 1 kg čiekuru ņem 2 kg cukura
:rat:
-
:rat:
Tu, protams, vari ģībt, bet to mantu nemaz daudz nevar apēst (izdzert).
-
labāk tad ēdu cukuru no paciņas un nolieku priekšā uz galda čiekuru skatam.. (sorry, offtopic)
-
Nūūūū, Bobi, nebūs šoreiz Tev taisnība.
Ja par ārstniecības augiem runa, tad no ''jaunajiem'' uzticos prof. Eniņas padomiem. "Vecajie'' vēl vecajā drukā man glabājas. Izmantoju ūber reti, jo laika nav. Tagad, kad esmu pļavu/meža vidū, varbūt izmantošu biežāk. Jo pirktās tējas sazin kur vāktas. Mani mājinieki vispār neko citu nelieto, kā prastās paciņtējas un eikaliptu. Bet vai tad mūsu pļavas/meži sliktāki par ārzemnieku?
-
Nūūūū, Bobi, nebūs šoreiz Tev taisnība.
Ja par ārstniecības augiem runa, tad no ''jaunajiem'' uzticos prof. Eniņas padomiem. "Vecajie'' vēl vecajā drukā man glabājas. Izmantoju ūber reti, jo laika nav. Tagad, kad esmu pļavu/meža vidū, varbūt izmantošu biežāk. Jo pirktās tējas sazin kur vāktas. Mani mājinieki vispār neko citu nelieto, kā prastās paciņtējas un eikaliptu. Bet vai tad mūsu pļavas/meži sliktāki par ārzemnieku?
Eniņu klans jau otrajā paaudzē brien pa dabu?
Es nesaku, ka slikti čiekuri vai augi, bet atzīmēju latviešu tendenci visu pārcukurot, kas, izrādās, nāk no Kaucmindes gaiteņiem..
-
Es nesaku, ka slikti čiekuri vai augi, bet atzīmēju latviešu tendenci visu pārcukurot, kas, izrādās, nāk no Kaucmindes gaiteņiem..
Runa ir par klepus ārstniecisku līdzekli.
Dedzināta cukura karamele, vai vēl labāk cukurā karamelizēti sīpoli arī atvieglo klepu.
Tā ka cukuram šeit sava loma... :)
-
labāk tad ēdu cukuru no paciņas un nolieku priekšā uz galda čiekuru skatam.. (sorry, offtopic)
Sveķi jākožļā klāt -neaizmirsti
-
Vācu,žāvēju,ar katru gadu arvien vairāk. Pati zāļu tējas nedzeru-bērnībā esmu atdzērusies . Pārējie ģimenes locekļi lieto lielos daudzumos :). Piparmētras un liepziedi ir favorīti. vīgriezes,āboliņš,meža zemenes,kaķpēdiņas,raspodiņi,klinģerītes-no visa pa druskai.
-
No visa kā pa druskai tējām, ierastās zālītes - parasti dzeru mikšļus, šad tad arī ko tīru. Ievācu gaiļpiešus, piparmētras, liepziedus, upeņu lapas, vīgriezes, kumelītes, pelašķus, ja gadās, meža zemenes... Neko tādu ārkārtēju un neparastu.
-
Neko ārkārtēju un neparastu :rat:
Man jau pati vākšana izklausās kkas ārkārtējs un kur nu vēl augu pazīšana. Pat nedomāju, ka kāds vēl to dara. Es nekad neesmu vākusi un nepazīstu nevienu vācēju un zinošu lietotāju.
Tējas tikpat kā nelietoju, tāpēc droši vien nevācu.
Par to priežu čiekuru sīrupu piekrītu Bobsim :rofl:
-
Saplūcu maišeli ar nātrēm -matu skalošanai
Skābeņu zupai arī var pielikt
-
Ziņoju - liepām jau lieli pumpuri, drīz ies vaļā.
Un ūdensrozi redzēju pilsētas kanālā, vienu pagaidām, smuki, komplektā ar varžu kurkstoņu :)
-
Liepu ziedēšanas laikā man gribas dabūt Karlsonu izpalīgos vai vismaz viņa aprīkojumu izīrēt.
-
Tā speciāli nekur neko nebraucu vākt, bet, ja ir izdevība, izmantoju. Regulāri vācu to, kas dārzā: kumelīte, piparmētra, salvija, citronmētra, kliņģerīte, ehinācija, ceriņziedi, lavanda, ceļmallapa un gar žogu pelašķis.
Ja gadās pa ceļam, tad liepziedi, kaķpēdiņa, asinszāle, kalme, baldrijāns, miltene it īpaši,.. ak, nu viss cits....
Ārstniecības augus zinu kopš bērnības, pļavās atpazīstu un tējas lietoju.
Nevācu daudz, tik pa bišķim.
Ja pavasarī kaut kas palicis pāri, savāru un pieleju klāt vannas ūdenim vai skaloju matus.
-
Nu tās liepas tik dulli smaržo, ka savācu kurvi liepziedu :)
Ziemā to vasaras smaržu tā gribēsies :)
Vienu daļu savācu ar ar to spārnlapu - ja nu kādam kāds klepsis piemetas,
pārējo vien ziediņus smaržīgai tējai.
-
Man pagaidām tikai kumelītes.
Nedēļas nogalē jālūko vīgriezes - vai ar trako karstumu nebūs jau pārziedējušas.
-
Atskaitos. Jāņu vakarā tika ievāktas vīgriezes.
-
Vīgrieze viltīgs augs - viegla tēja nomierina, stipra izraisa uzbudinājumu, dažiem var pat halucinācijas rādīties. To pēdējo gan neesmu pieredzējusi, tikai par to lasījusi. ;)
-
Man garšo vīgriezes. Iedarbību gan neatceros.
Ārstniecības augus vairs nevācu, man sadāvina
-
man beidzot ir savarīts priežu sīrups, bet man kkas bija savādāk nekā Luīzes receptē...man nebija nevienas putas ko nosmelt ..un laikam sīrupa bija pavairāk nekā vajag, jo vārīju 4stundas bet nekas daudz biezāks nekļuva...krāsa gan smuka .burkās salēju ...bus jau labi :)
-
Sīrups man aŗī uzdāvināts.
Vispār es skatos, ka esmu tāda kā haļavščica. Apgādāta, pašai neko nedarot un neorganizējot
-
Šodien Brīvdabas muzejā čiekuru sīrups bija vairākiem tirgotājiem. Pie viena stenda piestāju palūkoties, man iedevu nelielā trauciņā pagaršot sīrupu ar nelielu čiekuriņu iekšā, pēc tam parunājāmies ar tirgotāju.
Tātad... sīrups garšoja gluži tāpat kā tas, ko vāru es, toties čiekurs (jā, apēdu arī to) bija mīksts un gards. Savus vārītos neēdu, jo cieti. Tirgotājs teica, ka jāvāc pavisam jauni, tikko kā parādījušies čiekuri - tagad un varbūt vēl pāris nedēļas varot vākt, jo vēlāk čiekuri pārkoksnējas. Un no sirds man ieteica baltā cukura vietā sīrupam likt muskovato cukuru.
-
Baigi dārgs tas muskovado -pāri par 6 eur /kg. Diez, brūnais neder?
-
Tas bija tikai ieteikums. Es līdz šim vārīju tikai un vienīgi ar parasto balto cukuru. Noteikti var pamēģināt ar brūno parasto vai arī likt gan balto, gan muskovado.