Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: Minne 2017. gada 26. maijs, 21:22:21
-
Agrāk taču nelietoja šādu vārda formu? Man tā liekas nepareiza un garām, bet varbūt valodnieki ir citās domās?
Agrāk teica "iedomāties/izdomāt vēlēšanos" vai "vēlēties kko", tagad krustu šķērsu - "ievēlēties", "ievēlēties vēlēšanos"..brrrrr
-
Jā, "sabremzēties", "drastiski pasākumi finanšu disciplīnas ievērošanai" un "māja, kura nogruva". Sarunu valoda mainās. Par "tipa", "po hodu" un "karoče" vispār nerunāsim. Un tā mūžīgā "kad" lietošana "ka" vietā arī agrāk nebija.
-
Neesmu valodnieks, bet liekās, ka ļoti liela daļa jaunvārdu ir vienkārši gramatikas un pašu valodas nezināšanas rezultāts.
"ievērtē" ... nu tas ir tiem, kas neprot novērtēt.
-
Valoda mainās un attīstās un tas ir normāli
-
Es to uztveru kā "izteikt vēlēšanos", visdrīzāk negaidītā situācijā. Nekā traģiska. Jaunlatvieši u.c. daudz vairāk jaunu vārdu izveidoja, gan jau ir pietiekami daudz , kas radās spontāni
-
Jaunus vārdus var un vajag radīt.
Traki kaitina visi tie rusismi - karoče, davaj, pa lielam uttt. :evil:
-
Es to uztveru kā "izteikt vēlēšanos", visdrīzāk negaidītā situācijā. Nekā traģiska. Jaunlatvieši u.c. daudz vairāk jaunu vārdu izveidoja, gan jau ir pietiekami daudz , kas radās spontāni
Protams, zinu, ko tas "ievēlēties" nozīmē un kādās situācijās to lieto.
Vnk šis ir viens no kropļojumiem (manā izpratnē, protams), kas mani besī. Laikam vajadzēja Īgņošanās sadaļā likt ;)
-
Man arī tas saīsinājums no “iedomāties vēlēšanos“ nepatīk.
Asociējas ar mazu bērnu runu, iespējams tādēļ, ka pirmoreiz dzirdēju
mazu radinieču jubilejā.
Piecgadniece pirms kūkas sveču nopūšanas trīsgadniecei sauca - tagad ievēlies,
ievēlies kautko!
Labi, ka kūkā vismaz neviens neievēlās ;)
-
Jaunus vārdus var un vajag radīt.
Traki kaitina visi tie rusismi - karoče, davaj, pa lielam uttt. :evil:
Es trakoju par "smeķīgajām zaptītēm un feinajiem deķiem" jo rusismi drukātajos tekstos parādās ļoti reti, bet vecie ģermānismi gāžas "riktīgi"
-
Jaunus vārdus var un vajag radīt.
Traki kaitina visi tie rusismi - karoče, davaj, pa lielam uttt. :evil:
Es šos vārdus pa retam apzināti lietoju īpašās situācijās un gadījumos, bet ikdienā nē
-
Ja piemin ģermānismus, kurus ievazāja mūsu omju paaudze, tad nevar neminēt anglicismus, kurus bieži vien ievazājuši mūsu šodienas līdzpilsoņi. Wau, ups, okey, Wau, ups, okey, wau, ups okey ... Random paziņas, feikās ziņas un vēl viss kas.
-
Jā - anglicismi kaitina gluži tāpat kā rusicismi.Ģermānismi jau pamazām izzūd līdz ar paaudzi, kas tos lietoja.Es, tāpat kā Minne, šad tad īpašās situācijās vai pa jokam lietoju gan rusicismus gan anglicismus :)
-
Vispār jau zaptēm un deķiem nav ne vainas. Ir situācijas, kad lieti noder. Ja ir runa par deminutīviem, tad nevietā un nelaikā lietoti, tie kaiti paši par sevi, arī skaidrā latviešu valodā... Nevajag ne ģermānismus, ne rusicismus, ne anglicismus...
-
Oi, deminutīvi... Vai reiz jau par šo nespriedām? :), varbūt ne, varbūt kur citur...
Vienā kulinārā tv pārraidē, sportists - vīrs kā briedis, bet - gaļiņa, panniņa, oliņa,
gurķītis, plītiņa, nazītis... nekas, ka kārtīgs tutenis kungam rokā :)
Un tad vēl seko stāsts - mēs ar sieviņu, ar bērniņiem, pa Latvijiņu, ar laiviņām...,
ugunskuriņu, katliņu, zupiņu, makšķerīti... Brrrrrrrrrr... utji putji..., mēs mīļi, mazi rūķīši!
-
Dīvaini, bet ģermānismi mani nekaitina. Varbūt tas saistās ar cilvēkiem, no kuriem tos dzirdu. Ar rusicismiem ir drusku citādāk - šad tad atgadās, ka latviski nav īstā apzīmējuma kaut kam. Varbūt tehniski ir, bet nedod noskaņu.
Galvenais ir kas cits - ja varu gramatiski un stilistiski pareizi izteikties dzimtajā valodā, tad viss ir kārtībā. Ja muļķīgi jaundarinājumi vai kropļojumi tiek izmantoti jau esošu vietā savas dzimtās valodas nezināšanas dēļ - tad ir visa veida tolete aizskaros.
-
Kaitina, kad cilvēki piezvana uz iestādi un ''man tā kā vajadzētu tā kā uztaisīt...''. Tad arī saņem atbildi ''tā kā varētu. tas it kā maksās...'' vai ''tā kā derētu pajautāt savam ģā, vai tiešām jums to tā kā vajag''.
-
Jā - anglicismi kaitina gluži tāpat kā rusicismi.Ģermānismi jau pamazām izzūd līdz ar paaudzi, kas tos lietoja.Es, tāpat kā Minne, šad tad īpašās situācijās vai pa jokam lietoju gan rusicismus gan anglicismus :)
Tieši otrādi -tā paaudze, kas tos tiešām visā nopietnībā lietoja, jau sen zem zemes. Tagad ir "jaunais ģermānismu vilnis" -jauni cilvēki, kam acīmredzot skolā nekas par to nav mācīts. Viņiem liekas, ka tie ir jauki, veci latviešu vārdi, tādi feini un ontlīgi, un tādēļ strikti tos brūķē.
Un ne jau par sarunu valodu es šūmējos -var noderēt gan vot,gan deķis, gan pankūka. Bet vadošajos dienas laikrakstos un portālos gan tas izskatās prasti
-
Starp citu, ''tualete'' nav latvisks vārds. Arī krieviski ''tuaļet'' nav apzīmējums būdiņmājai. Krievu valodā šo vārdu vispār izmanto pavisam nesaistītu lietu apzīmēšanai - piem., izsmalcināta apģērba apzīmēšanai.
Krieviski gari skan ''othožeje mesto'' un prasti - ''nužņik''. "Sortir'' arī nav īsti krievu un izmantots koka būdiņmājas apzīmēšanai. Latviešiem tak ir ''ateja''. Bet mums jau dabisko vajadzību kārtojamo vietu vajag kaut kā caur puķēm un ar glanci, spranču modē - ''tuaļot''. Vot i vēl arvien cīnāmies ar daiļskaņošanu. Un kaut kā dīvaini skan ''tualetes ūdens" - tā i nevar saprast, vai jau nolietais pasmelts, vai gluži otrādi - domāts nelāgās smakas nomākšanai atejā.
-
Uff, ar ar tiem ģermānismiem sadzīvē baisi grēkoju :),
Patīk, kā vecome runāja- krizdoles, gardīnes... :)
Bērns mazajās klasēs atnācis no skolas aizrādīja - “smuki“ teikt nedrīkstot...
Saprotu, bet vēdlodziņu vēl aizvien mūsmājās sauc par kaplodziņu, stulbi izklausās,
ja nezina ka tas no vārda knap... :D
Njā...
-
Mana vienīgā pieredze ar ģermānismiem bija kaimiņu tante -vecmāmiņu vecumā, tiešām veco laiku cilvēks. No viņas arī zinu, kas ir širce , telēķis un gafele. Kaut gan par pēdējiem diviem neesmu droša -vai tik nav no kaut kādas literatūras, tik arhaiski viņa nerunāja, smalka dāma, veikalu īpašniece -bijusī, protams.
No mammas puses man ir tikai kurzemnieku vārdi -visādas naģes, ķoči un bērnu sitināšana. No tēva puses -tīra latv. valoda, vienīgā tāmnieku sāpe -jaucu N un Ģ