Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Mao 2014. gada 03. novembris, 18:44:10
-
Divas lietas mēs toč nožēlosim uz nāves gultas - par maz mīlējām un par maz ceļojām.
-
Otrais uz mani neattiecas. Atliek nožēlot mīlēšanu par maz. Bet vēl jau var paspēt ....
-
Par taadu celjoshanu diez vai kaads atceras pie beigaam. Ja nu vieniigi ir bijis kaads nepiepildiits sapnis.
Par miileeshanu, nezinu, atkal varbuut, ja kaut kas nav piepildiijies, kaa cereets. Bet vispaar jau miileeet var bez robezhaam - sauli, pukjes, juuru, miglainu riitu vai kraasainas rudens lapas. Ko tur nozheelot?
-
Tas man atgādina to veco anekdoti: 2 vīri nospriež, ka jāprecas vien ir, jo kas to ūdens glāzi pienesīs, kad mirījiens nāk - bērni taču. Kad dzīve galā, guļ onka nāves gultā un skumji domā: bet dzert tad negribas.
-
Nemaaku teikt, ko nozheeloshu uz naaves gultas. Varbuut tobriid nemaz nebuushu gultaa
-
Par mīlēšanu - gribētos, lai tā neliekas. Ceļošana ir forša, bet ne tik, lai par kaut ko nožēlotu.
Es varētu nožēlot, ka pārāk maz mācījies. Bet tāda doma man sāka uzmākties jau senāk. Rezultātā kārtējo reizi esmu students. Un ir aizdoma, ka šī varētu nebūt pēdējā :)
Cerams, ka arī šādai nožēlai nebūs iemesla..
-
Mīlējām vai mīlējāmies?
Kā var mīlēt par maz? Ceļot var par maz, bet vai par to domāšu?
-
Par to, kas par maz, derētu padomāt, kamēr vēl var kaut ko no tā īstenot, kaut ko par labu vērst. Priekš sevis esmu noformulējusi to kā - neatlikt dzīvi uz vēlāku laiku. Vēlāk var būt par vēlu...
Bet aiziet gribētos tā, lai nepagūtu neko nedz apdomāt, nedz nožēlot, nedz izslāpt pēc tās ūdens glāzes...
-
Mirt nav šausmīgi. Šausmīgi ir nedzīvot.