Sarunu forums
Ikdiena => Garāža => Tēmu iesāka: olgucis 2017. gada 27. jūlijs, 11:36:20
-
:brauc: Es viņu nosaucu par Mākonīti. Ja vēlies kādu mīlēt vispirms ir jāzina viņa vārds.
Tātad ar Mākoni sākas jauns etaps manā braukšanas vēsturē. Sarunāju kādu kaimiņu, tas aizveda mani ar Ķirsi uz salonu un atveda ar Mākoni atpakaļ (Ķirsi atstājām). Jautāju, kā brauc, atbildēja, ka nav pat ko salīdzināt. Atjēdzos no tā, ka Mākonītis jau bija pagalmā, atslēgas rokā un prasījās pēc iemēģināšanas. Dienas trīs baidījos iziet no mājas, jo šis tur stāvēja un bija gatavs novērtēt ar ko viņam būs darīšana. Beidzot tas jau palika smieklīgi, saņēmu drosmi un vēru vaļā durvis. Vāks, pirmais, ko sapratu – pedāļus es sasniedzu, bet tos vajadzēja arī nospiest. Čerts, man pietrūka kāju garumam pāris centimetru! Tagad es saprotu, kālab večiem tās garkājainās patīk – viņām nav problēmu ar sajūgu! Labi, kaut kā nebūt ierūmējos un sāku savu pirmo riņķi. Mākonītis bija foršs, klusi iedūcās, pieslēdza kondicionieri un maigi sāka ripot. Pie pirmā pagrieziena šams kaut ko no manis nesaprata … es cīnījos ko var, prātā bija, ka nevar taču viss būt tik slikti - grozīju atslēgu, spiedu pedāļus- Vāks! Bet kaut kā vienā brīdī iekustējās un mēs turpinājām ceļu. Es ar šausmām iedomājos cik pilsētā ir krustojumu. Tad pēkšņi uzmetu acis kompim un man palika nelabi – tur parādījās kaut kāds autiņa attēls, bultiņa un pulksteņa zīme - vienīgais, kas man ienāca prātā - ka Mākonīša stundas ir skaitītas. Neatceros, kā tiku mājās. Vakarā zvanīja pārdevējs, jautāja, kā iespaidi, es nošņukstēju, - Es neko no viņa nesaprotu! No rīta šams bija klāt, nosēdināja mani pie stūres un sāka ar vārdiem,- Olguci, ar mašīnām ir tā kā ar sievietēm,- lietošanas princips ir viens, bet katram modelim ir savas nianses… Tad mēs izlaidām pāris riņķus pa pilsētu . Tieši tā, ka es reiz sapņoju- sēdēju uz sudraba mākonīša maliņas (savādāk nevar sasniegt pedāļus ) un kustināju kājas.
Nākošajā dienā man ienāca prātā, vai nevar kaut kā nebūt uzlabot to sajūga garumu. Man prātā bija divi varianti - viens jāpielīmē pedāļa gumijai virsū biezāku gumiju, otrs jāpagarina sajūgs. Abi varianti likās pieņemami. Aizbraucu ar savām fantāzijām pie pazīstama kurpnieka, izstāstīju savu problēmu un tās risināšanas variantu. Atkrīt! Varu iedomāties kā šis uzjautrinājis pēc manas aizbraukšanas. Tad braucu uz servisu. Darba vadītājs mani uzmanīgi uzklausīja. Teica, ja kas ir jādara, tad jāpagarina visi trīs pedāļi, savādāk nevarēs iziet tehnisko skati un tā jau ir pārbūve, kur nepieciešama speciāla atļauja. Tad viņš mani pavadīja līdz Mākonītim. Atzinīgi izteicās par modeli kā tādu un teica, ka tas ir tieši tas, kas sievietei ir nepieciešamas . Tad pārbīdīja šofera beņķi zemāk un divus iedalījumus uz priekšu… Līdz ar to man vairs nebija kompleksu dēļ kāju garuma un mēs nolēmām ka kādu laiku atturēsimies no autiņa pārbūves. Tas manāmi ieekonomēja manas finanses un es braucu uz benzīna tanku, bet tas ir pavisam cits stāsts, par to, kā es meklēju salonā pogu ar kuru jāatver benzīna bākas durtiņas. Tie būtu pirmā mēneša iespaidi.
-
Nu jau tu mazliet koķetē -par tiem pedāļiem
-
:sad_smiley: nē , nu es kad pirku iesēdos, pedāļus var sasniegt un pat pakustināt. Ķirsism bija jūtīgs sajūgs- šams klausīja no pieskāriena. Te izrādās ne tikai nospiest vajag, bet tas ir jādara Līdz Galam! Man pat liekas, ka viņš tāpēc arī uz krustojuma nesaprata, ko es no viņa gribu. Bet man atkal sirds pušu - liekas, ka es Mākonītim pāri daru .
-
Es par to, ka šofera sēdekli pati nesaregulēji, kaut vai tuvāk iesākumā. Var jau arī slīpumu regulēt, lai ērtāk, gan sēdeklim, gan atzveltnei :) :hi:
-
Tur jau tā fiška , ka es regulēju, man gribējās kaut ko augstāk... lai var visus kaķus uz ielas redzēt. Bet man paskaidroja, ka ja kaķis jau būs pie riteņiem, tad jau vairs nav jēgas redzi tu viņu vai neredzi. Šamos jāspēj saskatīt kādus 10 metrus tālumā, tad vēl ko var glābt vai labot.
-
Kaķiem tiešām nav cerību, bet šitās šausmas tak redzēsi:
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/video-mangalsalas-cuska-baida-braucejus-cela-uz-mersragu-un-izbeg-ilguciema.d?id=49074261 (http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/video-mangalsalas-cuska-baida-braucejus-cela-uz-mersragu-un-izbeg-ilguciema.d?id=49074261)
Man vispār bija bail skatīties līdz galam :(
-
Čūskai jau patīk siltums uz pārsega, nav brīnums. Man vairāk pārsteidz Delfu rakstītājs ka čūska "aizbēga"... tas droši vien bija skats ne pa jokam. Nu labi, pieņemu , ka viņai bija "ausis", bet no kurienes pēkšņi kājas atauga ... :confused:
-
Olguc, es no Tevis negaidīju šitttttādu blondumu! Visnotaļ prātīga sieviete, a beņķi saregulēt nejēdz, kašmars.
-
ai, es vienkārši aizrāvos ar visiem tiem regulējumiem, stūre un beņķis visādos leņķos. Galu galā es taču nevarēju pieļaut, ka kāds padomā, ka man kājas par īsu! Bet laikam jau servisā no večiem tāpat , kā pie ginekologa - neko nenoslēpsi. Es uz to servisu vairs nebraukšu!!! Jo viņi zina, ka man ir īsas kājas !
Un vispār... es esmu tehnisks idiots. Nu un pofig
-
Ne braucot, protams, bet īsas kajas mašīna ir pat pie plusiem skaitāma "īpašība";)
-
Brom, es tik tālu pirmajā mēnesī vēl netiku :blushing:
-
Nē nu, ja man kāds servisa vecis šito stāstītu, ka viena dāma atbraukusi pedāļus pagarināt, nemūžam neticētu, es domātu, ka man anekdoti no blondīņu sērijas stāsta! Nu, tā kā to - par detaļu Nr.710 :smej:
P.S. Olguci, novērtēju Tavu humorīgo atstāstu :yes:
-
Par mani bez humora nevar. Ja kāds to uztvertu nopietni, tad man anulētu šofera tiesības no sākta gala ar piezīmi, ka drīkst pārvietoties autotransportā tikai pasažiera sēdekli un ar aizvērtu muti.
Es jau nemaz nepieminēju, ka bija vēl trešais variants, kā to sajūgu padarīt sev tuvāku, - uzmaukt šamam kādu bērna kurpi. Un arī tas, ka vienīgais, kas mani atturēja - doma, ka šis ceļā var atpogāties... un vispār tur nebija nekā ar pietiekoši biezu zoli. Šad tad man pašai no sevis bailes.
Starp citu, man tiesības ir jau 20 gadu un tikai divas piezīmes. Abas pat ceļazīmes neievērošanu. Un man ir attaisnojums abos gadījumos - pirmā reize, kad vedu kaķi pie vetārsta un izrādījās, ka iepriekšējā dienā ceļš bija palicis par vien-virzienu, bet es biju pārņemta ar kaķa mierināšanu. Protams, ka ielas galā tieši pie vetārsta klīnikas mani gaidīja policists un prasīja pēc paskaidrojumiem. Otrreiz pēkšņi pie mammuča mājas uzrādījās tas miets ar "stāvēt aizliegts". Es vienkārši nenoticēju- mājai 30 gadu, visu laiku stāvēja mašīnas, pēkšņi nedrīkst. Pēc trim dienām zīmi novāca- laikam, es biju viena, kas iekrita un zīmes uzlikšana sevi neatmaksāja. Vienkārši pasaule nenojauš, kad jau izbraucot no pagalma es jau apdraudu ceļa satiksmi. Man no tā protams, nav vieglāk
-
starp citu, pēkšņi ienāca prātā, ka nebūtu nekādu problēmu ja man būtu statistiski vidējas sievietes pēdas izmērs, teiksim 38. Es ar savu 35-36 izmēru vienkārši neiederos valsts noteiktajos standartos. Autiņi ir aprēķināti uz kaut kādu vidējo izmēra lietotāju.
-
starp citu, pēkšņi ienāca prātā, ka nebūtu nekādu problēmu ja man būtu statistiski vidējas sievietes pēdas izmērs, teiksim 38. Es ar savu 35-36 izmēru vienkārši neiederos valsts noteiktajos standartos. Autiņi ir aprēķināti uz kaut kādu vidējo izmēra lietotāju.
Tas man arī ir ienācis prātā -pēdas varētu būt no 35 līdz 55 izmēram, bet pedāļi mašīnās vienādi
-
:smile: uzreiz palika vieglāk! :thumbsup:
-
Čūska vienkārši šausmas.
Olguc, vai tad ķirsīti nemaz žēl nebija?
Nu ko jūs piesienaties Olgucim? Viņa tak māksliniece.
-
Par Ķirsi iedomājoties man joprojām kaut kas krūtīs sažņaudzas. Par to, ka mēs šķirsimies, bija jau skaidrs gadus trīs atpakaļ, tad kad māsa man teica, ka viņš vairs pat nav vecs, bet jau antīks, kas protams cēla viņa vērtību manās acīs. Starp citu, interesanti, cik autiņam ir jābūt gadu lai viņš varētu saukties par antīku? Ar to brīdi mani mocīja divas lietas, kur atrast viņam cienīgu īpašnieku un sirdsapziņas pārmetumi... sajūta, ka es perinu ko nelāgu.
Kad es ieminējos, kādam ar mašīnu tirdzniecību saistītam džekam par saviem nodomiem, viņš jau ar nākošo dienu sāka piekrāmēt manu @-kastīti, kārdinot ar visāda veida iespējām vāczemes izsolēs. Līdz beidzot, vienojamies par Mākonīti un to, ka ar Ķirša vērtību samazinās cenu. Tas, ka man vairs nebūs jāmokās ar Ķirša pārdošanu man uzreiz uzlaboja garīgo.
Puikas pacēla Ķirša pārsegu. Par to, kas tur notiek, man nebija jākaunas. Tad viņa paskatījās CSDD informāciju, pēdējo četru gadu laikā Ķirsis izgāja tehnisko skati ar pirmo reizi. Neviens man nejautāja, par Ķirša problēmām, diez vai es tās slēptu. Tad viņi nosauca cenu, kurai es uzreiz piekritu, jo par tādu nekad pircēju neatrastu. Tā arī viņi to Ķirsi dabūja ar visām tā vecuma kaitēm ... Liktenīgā dienā mani visvairāk uztrauca laika apstākļi - bija silts un saulains. Ja sāktos lietus, Ķirša vērtība kristos trīskārtīgi ;o) Kopš tā laika, kad reiz ieskrēju bodē un atstāju vaļā lūku(kamēr ķemmēju bodi pamatīgi nolija) šim ir slapjš viss salons, pil ne tikai no grieztiem, bet arī pa visām logu gumijām. Iespējams, ka tāpēc, visi slēdži mikli un ziemas sākumā jau pie -4 durvis aizsalt līdz pavasara atkusnim. Motors bija jau nobraukts tad, kad to pirku, par to man vēlāk pateica diagnostikā un vienas aizmugurējās durvis, viegli ieliektas apakšā - nu tā ir mana vaina - kad mēģināju izbraukt no stāvlaukuma, kļūdījos domādama ka Ķirsis jau ir beidzies, bet šim vēl savs pusmetrs bija atlicis. Bet tā jau vairs nav mana problēma, jo uzskatu, ka šamiem pērkot jābūt lielākiem profesionāliem par mani. Starp citu, lietus sākās pēc pāris dienām un tā bija pirmā reize, kad mani tas vairs neuztrauca. ;) .
-
Antīkais spēkrats - vismaz 30 gadi vecs, jāiziet speciāla komisija, man viens norausies liekas, jo ir lūka.
-
Aizkustinoši par to Ķirsi. Nu tad lai Mākonītī labs brauciens.
-
Jes!!!! Ķirsis bija tieši 1987 gadā dzimis!!!! Čerts, man vajadzēja pieprasīt uzcenojumu!!!
-
Ko nu par Ķirsīti satraucies! Mums puiki ar stāvu sajūsmu briesmīgu 412.moskviču nopirka - koši zilu Hotabiču. Un ir sajūsmā. Un ja vēl aizraušanās ir tādu ūnikumu ķīlēšana... ooooo! Visas brīvdienas zem autiņa vai darbnīcā individuāli/unikālas detālijas virpojot/frēzējot.
-
Man Ķirsis piederēja gadus vienpadsmit... Un tika atvests no Itālijas, vismaz visi pavaddokumenti bija no tā gala. Tikai pēc tam man ienāca prātā itāļu braukšanas paradumiem. Tur tie maitas to motoru nokausēja. pēc mēneša līdz tikko motors nedaudz uzkarsa datčiks bļāva ne pa jokam. Man vajadzēja pie pirkšanas smadzenes pieslēgt - vienkārši, ieraudzīju ķirša krāsu un zaudēju modrību.
-
Apsveicu!
Un tāds sievišķīgs piegājiens :)
-
Nu, principā jau tas varētu smuki noderēt kādam braukšanas iesācējam. Parasti tieši tādam nolūkam pērk tādus veterānu auto. Gribās ticēt - tad šams būtu uz beigām veicis cienījamu misiju... ai nu ko tur vairs. Viss kas notiek ir uz labu.
-
Nu ja varētu kaut kur tā forši aizbraukt, bet šodien izlasīju internetā, ka latvijas ceļi tiek remontēti vairāk nekā 100 objektos. Visur kaut kādas apbraukšanas, luksofori... uz Jūrmalu vispār korķi kilometriem ... Tāda sajūta, ka valsts nemaz nav gatava tam, ka es izbraukšu ielās. Atliek tikai ķemmēt bodes, kas nav finansiāli izdevīgi.
-
Tas man arī ir ienācis prātā -pēdas varētu būt no 35 līdz 55 izmēram, bet pedāļi mašīnās vienādi
Nujā, un sēdeklim arī pakaļas izmēru, ja? :)
-
Nujā, un sēdeklim arī pakaļas izmēru, ja? :)
Un stūres diametru atbilstoši plaukstas izmēram, pagrieziena rādītāju pirkstu garumam, logus un spidometra displeju pielāgotus dioptrijām.. :)
-
Bet ir taču pilsētas mazmašīnītes, kur vidējai sievietei jau šķitīs pašauri, un amerikāņu pikapi - kur vecis uz 200kg var ietrausties...
Vnk atbilstošu modeli vajag izvēlēties.
Citādi nāksies pasūtīt ķīnā individuāli - pieņemu, ka pat uztaisītu tikai būtu kā bildēs ar tām izlaidumu kleitām no aliexpress - bildē kritums un materiāli kā no holivudas sarkanā paklāja, dabā nokarena lupata.
-
Ja stāsts skan labāk, ja Olgucis it kā nesaregulēja sēdekli (kam, protams, neticu ;) ), lai notiek! Jo stāsts, kā vienmēr, lielisks, ar humoru un pašironiju. Autorei taču drīkst būt īpašas literārās odziņas :brauc: :thumbsup:
-
Tur jau tā fiška, ka es sēdekli regulēju, vienkārši Mākonītim nebija pa prātam mana versija... :sad_smiley:
Bet vispār tas brīnums dikti jauki brauc, man sāk patikt. Nu ne jau tā ka kājas ir garākas palikušas, bet mēs liekas ar Mākonīti sākam pierast viens pie otra. Ja godīgi- viņš ir tik Foršs! Vienkārši saimniece viņam tāda , ... ar švilpi gadījās. Bet tur neko nevar mainīt