Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Tēmu iesāka: viesmiiliigs 2014. gada 05. novembris, 14:40:50
-
Čata tēmas iespaidā atcerējos, ka tieši vakar runājām mājās, ka agrāk viss bija garš. Gaļa mērcē ar maz gaļas un daudz mērces, kotletes ar maz gaļas un daudz apjoma uzturētājiem, makaroni po flotski ar maz gaļas un daudz makaroniem. Kartupeļus pirka pa 20kg uz nedēļu un tak apēda visu! Uz šķīvja bija daudz lēto kartupeļu un maz gaļas. Reti kad tika ēsti rīsi, griķi makaroni. Kartupeļu biezeņa kaudzes vidū tik izveidots padziļinājums kur ielika nedaudz sačurkstinātu cauraudzi ar daudz ceptiem sīpoliem. Tā no bērnība sbija pierasts un likās normāli. Tāpēc, ka tas gaļveidīgais bija maz, man pat vienmēr bija licies, ka pamatēdiens ir tie kartupeļi, bet gaļa - piedevas.
Kā ir bijis citiem? Un kā ir? Joprojām gaļveidīgais tiek pagarināts līdz debesīm un kartupeļi tiek iepirkti maisos? Kas vispār ir tas pamatprodukts no kā pārtiekam šodien?
-
Tieši tā, reizēm tās piedevas pat nebija - bija kartupeļi, eļļa, cepti kartupeļi tātad. Kā bija, bija labi un bija labi, ka vispār bija.
Šobrīd iztieku bez kartupeļiem, nudien - žēl :( Man garšo
Bet proporcija tomēr mainījusies - šķiet, ka gaļas ir vairāk arī tiem, kas ēd to "pamatu" :)
-
Nu es arī nesapratu, kāpēc ēdnīcā par piedevu sauc kartupeļus, nevis kotleti.
Bat ar to pagarināšanu bezgalībā arī ir riskanti - tās šķidrās mērces nekad neesmu taisījusi - kāda jēga no mērces, ko jālaiza no šķīvja ar mēli? Vai jāspaida pļurā ar kartupeļiem? Vai jānomazgā, jo paliek uz šķivja neapēsta - pliks ūdens uz kartupeļa neturas ne sitams.
Pamatprodukts - kā kuram. Kam nav laika, tam desmaizes. Kam nav naudas, tam kartupeļi un lauku dārzeņi dažādās kombinācijās...
-
Nu par tiem pamatproduktiem es biju domājusi tā, ka toreiz ļoti reti bija visi tie makaroni un rīsi. Pamatu pamats bija kartupelis, bet tagad es pērku ~6 kartupeļus uz 2 ned''elām un tad vēl neizlietoju līdz galam...
-
Visas zīmes rāda, ka proporcijas mainījušās par labu gaļai un salātiem, kartupeļi patiešām kā piedeva.
Taču citādāk kā ar garu jo garu mērci to mazītiņo gaļas pikucīti nevarēja izstiept uz visu ģimeni. Ja netaisīja mērci šķidru kā ūdens, varēja pavisam labi paēst. Esmu dzīva, sveika, nu paapaļa, bet tas no kartupeļiem! :D
Rīsus, makaronus un griķus (pa svētkiem) ēdām gan, jo meita tāds "itālis" iznāca, ar makaroniem viss bija ēdams!
-
Nu nez, makaroni jau nebija nekāda pārpasaulīgā prece. Olu makaronus ne vienmēr varēja dabūt, bet arī ne briesmīgs deficīts.
-
Nu viņi kādreiz nebija paŗāk garšīgi laikam, tāpēc nedeva.
-
Parastie savārījās pļeckā. Olu makaroni bija pat ļoti garšīgi. Cenu smalkumus neatceros.
-
Kartupeļu maišelis uz ģimeni uz visu ziemu. Un ne jau tāpēc, ka negaršotu. Garšo tak, bet bailes (cik muļķīgi!), ka tupenis būs tas ļaunais, kas tos speķus audzēs klāt. :laugh: Lai gan - vakar savējiem kartupeļu pankūkas izcepu, ar lasi ēda.
-
Tupenis ir tas ļaunais, kas jāmizo ;) Mizošana no tiem 20kguznedēļu laikiem ir trauma :)
-
Tupenis ir tas ļaunais, kas jāmizo ;) Mizošana no tiem 20kguznedēļu laikiem ir trauma :)
Smieklīgi, bet man ļoti patīk. Man ir tāds labs Culinaire instruments. Varētu mierīgi to maišeli vienā reizē. tikai labu mūziku fonā.
-
Ek, nu garšas pēc es tos zaļi ceptos kartupeļus kaut katru dienu locītu iekšā (un pat mizot nepaslinkotu), bet traucē apziņa, ka tad drīz pa durvīm vairs iekšā netikšu un mega veselīgi arī nav... . Raibāka, bagātīgāka tā ēdienkarte palikusi, tāpēc arī kartupeļu īpatsvars samazinās. Ir jau arī visādi produkti pieejami, kādu agrāk nebija.
-
Mums atkal kartupeļu nebija, reti. Vairāk atceros makaronus. Gaļa bija normālā daudzumā, neko tā baigi nepagarināja, cīsiņi arī bija.
Tagad makaronus neēdu, bet kartupeļi ļoti garšo, dažādos veidos, kaut pliki vārīti ar dilli.
Gaļu gan ēdu ar salātiem. Kartupeļi ir ēdiens pats par sevi.
-
Es ilgojos pēc vistas, kas ir vista. Buljonā, cepta. Tagadējie pāris nedēļu broileri ir vienkārši slikta parodija par vistas garšu.
-
Toreiz ļoti garšoja cepta baltmaize ar cukuriņu pārkaisīta, tagad nav ienācis prātā neko tādu gatavot; toreiz vārījām griķus "gultā", tagad vismaz 15 gadus griķus neesmu pirkusi; griķus ēdu arī ar pienu, bet tagad to nevaru pat iedomāties ....
Piena zupas ēdu ar makaroniem, klimpām, rīsiem un rozīnēm ... tagad .... :(
Vistu gan gribu īstu, bet tagad tādas nav ... dienvidos skatos uz tām dzeltenajām vistām un siekalojos ....
-
Dārzeņi un augļi dagad daudz vairāk.
kā slavenajā 90. gadu jokā :
--kad pie jums var dabūt zemenes?
-dārzeņu veikalā no 8 rītā
Kartupeļi tiešām daudz mazāk. Man liekas, ka pad. laikā rēķināja pūru uz cilvēku. Es tā vienmērīgi cenšos mainīt - kartupeļi, makaroni, rīsi, griķi, putraimi (miežu, putrā) pa retam -grūbas , kuskus, lēcas
-
Par vistām (īstām) runājot- man šķiet,ka nupat , situācija sāk uzlaboties! Zemnieku un eko tirdziņos var nopirkt smuki dzeltenas (treknas) vistas, kas garšo kā toreiz. Vismaz , Mūspilsētā, ir veikaliņš kur tādas reizumis pērku.
Man ilgu laiku likās, ka "plikus" kartupeļus (bez mērces) ēst ir kaut kas nepieņemams! :D tagad, to darinu retu reizi, kaut kā neprasās.
Salipušus makaronus gan neatminu... Mūsmājās, kā jau laukos, tos gatavoja reti- kartupeļi, kartupeļi un atkal kartupeļi dažādos veidos. Mammai par šausmām- viens no maniem gardumiem bija veikala pelmeņi- parasti salipuši vienā pļeckā :)
Mammas gatavotie (un tos viņa gatavoja exelenti)) nelikās tik garšīgi!
-
Toreiz ļoti garšoja cepta baltmaize ar cukuriņu pārkaisīta, tagad nav ienācis prātā neko tādu gatavot
Un nemēģini... Šodienas baltmaize, ko gatavo no nez kāda pulvera ar uzlabotājiem, nav pienā mērcama un cepama - jēlā pļeckā pārvēršas. Vienīgais, no kā daudzmaz adekvātas cukurmaizes var iegūt, ir paša maizomātā ceptās maizes atlikumu apcepšana. Vāāārbūt ir kāda veikala maizes šķirne, bet man nav trāpījusies.
-
Mums mājās ne vienmēr pienā mērca - sviestā apcepa un kamēr karsta cukuru virsū...
Un es arī no kartupeļu ēdājiem. Man vēl teica, ka katru dienu ēdot ceptus kartupeļus, tie pieriebtos - nekā nebija! Bija laiks, kad tos ēdu gan brokastīs, gan vakariņās (piedevās tikai skābēti kāposti vai tomāti ar krējumu, vai marinēts gurķis) un joprojām nav apnikuši. Skolā vispār nesapratu, kas tā par kombināciju - kotlete+makaroni, jo makaronus mūsmājās vārīja tikai piena zupās.
Garšvielas, izņemot sāli un piparus, bija kaut kas ļoti īpašs - muskatrieksts, safrāns (pipirkšķītis burciņā papīrītī iesaiņots glabājās), kanēļa standziņas... Vaniļas pāksti redzējusi nebiju.
-
Bet jā - maize vairs nav tāda. Rimi ceptā baltmaize nākamajā dienā jau sausiņš, turpretī toreiz pirktā vairākas dienas bija gana mīksta, tik vien kā no ārpuses apkalta.
-
Toreiz ļoti garšoja cepta baltmaize ar cukuriņu pārkaisīta, tagad nav ienācis prātā neko tādu gatavot
Un nemēģini... Šodienas baltmaize, ko gatavo no nez kāda pulvera ar uzlabotājiem, nav pienā mērcama un cepama - jēlā pļeckā pārvēršas. Vienīgais, no kā daudzmaz adekvātas cukurmaizes var iegūt, ir paša maizomātā ceptās maizes atlikumu apcepšana. Vāāārbūt ir kāda veikala maizes šķirne, bet man nav trāpījusies.
Karaliskā baltmaize ir o.k.
-
Ārpus LV vēl aizvien var nopirkt fantastisku maizi ....
-
Mums bija tradicionāli - brokastīs kafijas dzēriens - bija tādas bindžiņas kafija ar kondencēto pienu, kāda vārīta ola vai biezpiens ar krejumu uz maizes. Pusdienās praktiski vienmēr vārītie kartupeļi ar kotletēm vai šmorētiem kauliņiem, tādi forši apcepti ar sīpoliem. Mērci mājās nelietoja, bet piegrieza kādu gurķi atkarībā no sezonas svaigu vai marinētu. Un tad vēl kompotus omis vārīja saldā ēdienā. Un praktiski arī viss. Nu vistas arī šad tad bija, reti, bet atceros, arī šmorētas. No garšvielām tikai sāls, pipari, sīpoli un ķiploks. Gaļa bija, jo kāds rada gabals strādāja vietējā gaļas kombinātā. Svētkos parasti dabūja kādu desas gabalu un vienmēr bija aukstās gaļas. Sieru pirmo reizi nogaršoju , kad sētā draudzene ar siermaizi uzcienāja, kopš tā laika sieru mīlu Drausmīgi. Bet tajā laikā, ja skolai tuvākā kafūzī varēja nopirkt, vienmēr ņēmu siermaizi - 11 kapeikas maksāja. Saldumus mājās atceros tikai dzimšanas dienā un Jaunajā gadā, šad tad izdevās pa ceļam uz māju nopirkt jūras kūku, ļoti patika, ka to varēja divās daļās sadalīt, augšējā ar glazūru un apakšējā ar džemu ... Kašmars, bet tad kaut kā tas viss likās dikti garšīgi. Veikalā pirkām pienu un maizi. Ja gadījās rozinu baltmaize, tad līdz majai labi ja pusi varēja atnest. Un saldējums, tas gan! Liekas bija garšīgāks. Reti, bet trāpijās baltais ar riekstiem ( ne ar riekstu "garšu", bet ar īstiem riekstiem) Fantastika! Fāterim dikti garšoja. Parasti, es šamam prasīju,- Tēt tev saldējumu nenopirkt, par nešanu man pienācās vesela porcija. Fāteris parasti lielā šķīvī iegrūda trīs saldējumus no papīra un ēda ar lielo karoti, bet es skatijos un sapņoju, kad es reiz būšu liela , tad gan ... Ko arī darīju, ne reizi vien. O, jā, sapņi piepildās !
-
Saldējums bija fantastiks!!!! Gan citronu Vēsma, gan tas vafeļu glāzē ar riekstiem un šokolādi. Fantastiski gards, tāda vairs nav :(
Tagad ēdams ir tikai cigoriņu ...
-
Vēsmas gan nebija nekas garšīgs, saldētas susla. Eskimo- jā, tāda vairs nav, kopš to polu sāka taisīt
-
Man gan "Vēsma" garšoja vislabāk! Plombīrs un eskimo likās pārāk trekni. Es gan, joprojām, esmu "imūna" pret saldējumiem.
Gada laikā ja 3 Karlsonus apēdu ,tad tas jau ir daudz :)
-
Man ar beerniibaa Veesma vislabaak garshoja...
-
Brr, vienīgais, kas man patiesi negaršoja. Un citronu konfektes arī nē.
-
Vispār jocīgi... tas viss kā citā dzīvē.
Mēs studiju gados pārtikām no ceptiem kartupeļiem pārsvarā. Un tad vēl kojās vienmēr varēja atrast ievārījumu un speķi - tos daudziem sūtīja no mājām. Es tur iemācījos ēst taisīt pa Āzijas gaumei- visi bijām jauni un dumji, tikai puiši no Vidusāzijas mācēja ēst taisīt.
Ja man tagad būtu vairāk laika, mans ēdiens būtu sautēti dārzeņi ar visādām garšvielām. Tas nekad neapnīk. Bet ar laiku ir , kā ir...ledusskapī vienmēr ir kāds auglis, kāds graužams dārzenis un biezpiens vai siers. No tā arī pārtieku.
-
bet es atceros tik ārprātīgi senus laikus, kad mamma sūtīja uz veikalu pirkt 200g doktordesu un 200g sieru uzgrieztus.
Siera veikals -kā tur smaržoja un blakus kafijas veikalā!
Vēsmas saldējumi man riebās -sasaldēts skābs ūdens, īsta krāpšana
Paskatieties gan to Goodbuy Lenin -tur ir par tēmu
-
Man bija pingvīns. Ļoti garšoja.
-
Pingvīns sākumā bija tiešām garšīgs. Taču mans favorīts blakus vecajam apaļajam eskimo pa 20 kap bija tāds spaļš rullis šololādē, lielāks par eskimo un bez kociņa, pa 25 kap. Dabūt to gxn vdrēja tiksi rīgā un, manuprāt, tikai universālveikalā
-
Mans sapņu saldējums bija sveramais, ko pirku Tallinas ielā, ejot no skolas, tik trekns, ka reizēm gandrīz sviesta krāsā... Bet Vēsma arī patika, pēc garšas atgādināja citrona sieriņu.
Atceros patika maizes un dārzeņu (marinējumi, skābējumi) veikala smaržas. :D
-
Vēl man bija karstā maize Brīvības/Šarlotes/Miera stūrī. Vienu pirkām apēšanai pa ceļam, otru mājai.
-
Mana karstā maize bija Mūkusalas ielā. Katru dienu svaigs garās maizes kukulis, mīksta silta rozīņmaize... Tas tik bija kaut kas!
-
Ļoti daudzi produkti tagad ir izstrādājumi. Veikalos nopērkamā "zāvētā"gaļa - ūdeņaina gaļa apziesta ar diezin ko.
Par maizes rūpniecību žēl. Plastmasas tomāti, avenes,zemenes
Man ģimenes loceklis strādāja Somijā. Somi brīnījās, ko viņš tā jūsmo par Latvijas tomātiem. Tomāts ir tomāts.Nu tad aizvedām viņiem kasti ar Latvijas tomātiem tomātu laikā. Somu pilsētniecēm 'mutes palika vaļā, tagad saprotot par ko runa!
-
Man jau liekas, ka patērētais kartupeļu daudzums ir samazinājies, jo mainījušies ēšanas paradumi - vairāk rīsi, makaroni, griķi, kuskuss. Uz šķīvja dārzeņu daudzumu palielinājies, vismaz mūsmājās.
Eh, tās karstās maizes Šarlotes un Miera ielu stūīi - tik garšīgas. Ne tikai baltā, bet bija arī tādi mazi, formās cepti, laikam jau graudu maizes kukulīši - tūlīt mājās tika apēsti vēl silti ar sieru.