Pusotra minūte, protams, ir nenopietni. Es atcerējos, ka mēs reiz ar Zigfridu čatā debatējām par filosofijām un reliģijām un ieliku vismaz pusotru minūti ;)
Ja kādam interesē, varu latviski un plašāk (nē, muļtikus nezīmēšu). Visādas informācijas tīmeklī patiesībā ir pietiekami.
Ar ko man simpātisks budisms - nesatraukšanās, miers, nevardarbība, citu nenosodīšana, "sākšana ar sevi".
Esam debatējuši par filosofijām? Man drošvien skleroze, - neko neatceros.Es tik vienreiz pamanīju ka Spārka kaut, ko Tev mēģināja iestāstīt, izmantojot argumentu, ka "par Budismu ir garāka saruna, bet to ne tagad", kaut kā tā :)
Vai kāds ko spēj paskaidrot par Budisma paveidiem?Vidusmēra rietumniekam nav vērts noņemties ar budisma klasifikāciju, jo lielajiem virzieniem ir apakšvirzieni un tiem vēl “apakš”. Visiem kopīgs ir Buda kā mācības dibinātājs, četras patiesības un astoņposmu ceļš.
http://www.uzdevumi.lv/p/kulturologija/11-klase/religiska-domasana-12402/budisms-13000/re-e5a74c09-a485-430e-9a45-aa3bf7281d88Četras patiesības, astoņposmu ceļšBudas sniegtā mācība balstīta uz četrām patiesībām par ciešanām, to pārvarēšanu. Sidarts Gautama mācīja par četrām cildenām patiesībām:
- Ciešanas rada dzīve. Dzīvošana pati par sevi sagādā ciešanas, jo dzīves laikā cilvēkam jāšķiras no patīkamā, jāsaskaras ar nepatīkamo.
- Ciešanu cēlonis ir cilvēka vēlme baudīt tos labumus, kurus var sniegt dzīve, to cēlonis ir cilvēka kaislības un vēlmes.
- Lai atbrīvotos no ciešanām, cilvēkam jāatbrīvojas no savām vēlmēm. To var panākt, nonākot īpašā miera stāvoklī - nirvānā.
- Lai atbrīvotos no savām vēlmēm, jāseko Budas mācībai, jāiet astoņposmu ceļš, jāievēro astoņi principi:
Paveicot pēdējos astoņposma ceļa posmus, cilvēks var cerēt uz ciešanu izbeigšanos. Astotais posms līdzinās transam, cilvēks vairāk neizjūt saskari ar pasauli, kas atbrīvo no ciešanām. Šo īpašo transa stāvokli dēvē par nirvānu. Nirvāna nav laimīga pēcnāves dzīve vai paradīze debesīs. Nirvāna ir stāvoklis, kad ciešanu vairāk nav, cilvēks tās nejūt. Saskaņā ar Budas mācību, ciešanu īstenie cēloņi un to novēršana ir cilvēka ziņā, to spēj paveikt ikviens. Ciešanu pamatā ir nepiepildītas vēlmes, cilvēka vēlme iegūt nemirstību esot egoisma izpausme, kas ir daudzu problēmu cēlonis. No egoisma ir visgrūtāk atbrīvoties.
- pareizi uzskati par ciešanu cēloņiem;
- pareizās vēlmes (atbrīvoties no ciešanām);
- pareiza valoda, patiesības meklēšana, atsacīšanās no meliem, rupjībām;
- pareiza izturēšanās, uzvedība;
- pareizs dzīves veids, atteikšanās no vardarbības;
- pareiza piepūle - dzīvot taisnīgu budista dzīvi;
- pareizi uzskati par to, kas cilvēkam nes ciešanas;
- pareiza pašiedziļināšanās jeb meditācija, nepriecājoties, neskumstot ne par ko, pilnīgs miera stāvoklis.
Dalailama savā lekcijā sacīja, ka Latvijai kā valstij, kas tikai nesen atguvusi neatkarību, būtu jādomā par to, kā attīstīt ne tikai materiālās, bet arī garīgās un morālās vērtības. Dalailama norādīja, ka viņš tic jaunu cilvēku spējām un uzskata, ka viņi ir nozīmīgi pārmaiņu nesēji, tāpēc ir svarīgi domāt par to, kā sabiedrībā veicināt līdzcietību, kas radītu pareizu motivāciju pārmaiņām. Viņš skaidroja, ka pašreizējā izglītība un sabiedrība lielākoties runā par materiālām vērtībām, arī jaunā paaudze šajā vidē aizmirst par iekšējām vērtībām, kā rezultātā sabiedrība saskaras ar morālo krīzi. "Šāda sabiedrība ir nelaimīga," sacīja Dalailama.
Laicīgā izglītība neizglīto sirdi, taču ētikai un emociju higiēnai ir jābūt daļai no izglītības sistēmas, uzskata Dalailama. "Sabiedrība bez problēmām nav iespējama, bet mēs varam to padarīt labāku, mainot savu attieksmi. Tikai tad cilvēks var būt laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Ja gribat atbrīvoties no rūpēm, jāmaina nevis apkārtne, bet savs prāts." "Mūsdienu dzīvē dominē materiālistisks dzīvesveids un vērtības, tomēr tās kalpo tikai īslaicīgam gandarījumam, kas pāriet, tiklīdz šie faktori vairs nepastāv. Ilgtermiņā prāta un dvēseles miers un apmierinājums nav atkarīgs no sensorās pieredzes, kuru sniedz materiālie labumi. Garīgs, ilgstošs miers iestājas, vienīgi piekopjot līdzcietību un mīlestību, kas sniedz gandarījumu," sacīja Dalailama.
Viņš arī uzsvēra, ka sirdsmiers un mierīgs prāts ir ārkārtīgi svarīgs veselīgam ķermenim, jo dusmas, bailes un citas negatīvas emocijas grauj imūnsistēmu un arī prātu var padarīt destruktīvu. Dalailama norādīja, ka emocionālā inteliģence ir būtiska arī virknē jomu un profesiju, jo tās atkarībā no motivācijas var no konstruktīvām pārvērsties destruktīvās. "Jo vairāk līdzcietības, jo godīgāks automātiski kļūst cilvēks vai sistēma. Arī korupcija ir vardarbība," sacīja Tibetas garīgais līderis.
Dalailama arī norādīja, ka morālo vērtību krīzi reliģija nespēj atrisināt, jo mūsdienu sabiedrībā bieži pastāv uzskats, ka laicīgums nozīmē distancēšanos no reliģijas. Laika gaitā pret reliģiju izveidojusies negatīva attieksme, taču Dalailama norāda, ka pie tā vainojamas nevis reliģijas sludinātās vērtības - mīlestība un rūpes -, bet gan reliģiskās institūcijas, kas apspiež prātus, ekspluatē cilvēkus un ir domātas naudas pelnīšanai reliģijas vārdā.
Dalailama arī norādīja, ka sabiedrībā pastāv ļoti liela nevienlīdzība - ekonomikas jomā cilvēki tiek par daudz ekspluatēti un trūkst sajūtas, ka visi ir līdzvērtīgi. Viņš uzsvēra, ka, neterorizējot un neekspluatējot citus, ir iespējams dzīvot patiesāk, iegūt patiesu uzticību un cilvēku cieņu, kamēr norobežošanās no apkārtējiem savukārt rada aizdomas, neuzticību, stresu un dusmas.
Nobela miera prēmijas laureāta Dalailamas publisko lekciju "Līdztiesības kultūra" 2017 gada 9.septembrī "Arēnā Rīga" (http://www.delfi.lv/news/national/politics/dalailamas-publisko-lekciju-apmeklejusi-teju-6000-cilveku.d?id=43646621)
To atreferēja Leta gan jau apmaksātas preses relīzes ietveros. :)
Būšu nepopulāra - es vairs nopietni neuztveru šo vectētiņu kopš https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/dalailama-islamu-deve-par-miera-religiju-un-aicina-uz-dialogu-ar-_islama-valsti_-14121994 (https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/dalailama-islamu-deve-par-miera-religiju-un-aicina-uz-dialogu-ar-_islama-valsti_-14121994)
P.s. un terorisms, protams, ir noziegums
īstens budisma šaitans :) ?Budismā ir dēmoni, šaitans ir arābiem u.c.
Mani pašu visā budismā mulsina vārda 'pareizs' lietošanaArī 'tīrs', 'taisns', 'tiešs', 'labs', 'pozitīvs', 'kārtīgs', 'likumīgs'. Šos jēdzienus lieto japāņi, kuri laikam taču budismu izprot labāk nekā angļi (right) vai krievi. Tulkotājiem, interpretētājiem vnk vieglāk visur atveidot vienādi.
Dzenbudisma mērķis ir apskaidrība – tieša, nereflektēta realitātes aptvere, bez emocionālas aptraipītības un intelektualizācijas, atskārsmē par manu un Visuma saistību. Šī jaunā pieredze ir pirmsintelektualās, nepastarpinātības bērna aptveres atkārtojums, tikai jaunā līmenī, cilvēka prāta, objektivitātes, individualitātes pilnvērtīgas attīstības līmenī. Ja bērna pārdzīvojums, ko raksturo tiešums un vienbūšana, norisinās pirms atsvešinātības un subjekta- objekta nošķirtības, tad apskaidrības pārdzīvojums notiek pēc tās.Ēriks Froms “Psihoanalīze un dzenbudisms”