Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: ragana 2017. gada 04. oktobris, 12:42:20
-
Pūka no 29.09.2017. uz mums raugās no mākoņa maliņas. :cry: Lai Tev viegli...
-
Skumji, pat ljoti :cry: :cry: :cry:
-
Lai :_puuka: vieglas smiltis...
-
gribas kko uzrakstīt,kko pateikt... bet ko īsti :scratch: :confused:
25.sept, vēl Pūka bija ienākusi..un pēc 4ām dienām jau bija projām...
man patīk kā Bobis čatā teica -viņai tagad jauns sākums...
lai viegls. :_puuka:
-
:cry: lai vieglas...skumji.
-
Rakstu tikai tāpēc, ka nevaru pielikt patīk, jo citādi - ko pateikt... ka sāp... Neesmu Pūku satikusi dzīvē, bet šeit, forumā, viņa šķita tik tuva.
Lai viegli un gaiši... :_puuka:
-
Ak... man asaras. Lai tev viegli...
-
Nezinu, kuram no tā vieglāk, bet labi, ka redzēja bērniem visu labi sanākam. Nu, vismaz es sevis mierināšanai tā gribu domāt.
Atā, Pūk!
-
Ļoti skumji. Nevaru neko pateikt. Likās, ka ir cerība. Un tik ātri.. vairs nav nekā. Asaras birst.
-
Aiznes mūsējiem sveicienus, Pūciņ! Lai viegli! :_puuka:
-
A man besii, ka es jau aatraak nevaru uzmundrinaat... atceros kaa visi susuru balstiija... es kluseeju, jo zinaaju rezultaatu... tagad taapat...
Un besii, ka tieshaam tiek lietoti leetaakie un ne vnm efektiivaakie preparaati un tur valsts var atteikt aarsteeshanu... a bezjeegas cackaashanos ar babuljiem un dzeeraajiem-to ne, tur cilveektiesiibas irot...
-
ne Tu viena...
Un sajūties kā nodevējs. Bet galīgi mest visu pie malas - kam no tā labāk? Vot i lāpām ko nu var sagramstīt. Bet dusmas ir pamatīgas.
Un galīgi nelabi ir tas, ka pāris reizes ar neviltotu ļaunu prieku esmu atteikusi prominencēm pašu nozākāto metodiku - nolikāt? vot i nav vairs TE pieejams.
-
RIP , lai Pūkai labs citas dzīves sākums un lai tur iet labāk! :)
-
Eh... Lai Pūkai tur saulaini.
Kā dziesmā par dvēselīti, kas iet dziedādama...
-
Ak, Pūk....
-
Skumji
-
Ko nu vairs... Ar dievu, Pūk...
-
Nekad nebūtu domājusi, ka var sāpēt nekad nesatikta, tikai virtuāli pazīstama, cilvēka aiziešana...
Lai jauns sākums, Pūk :_puuka:
-
... :cry: , lai gaiši,Pūka...
-
Tik skumji.. diemzheel nepazinu Puuku, bet asaras birst.. :cry:
-
Gribas jau cerēt, ka ar nāvi tomēr nekas nebeidzas...
-
Kā gan Tev, Pūka, izdevies atstāt tik gaišas pēdas :_puuka: ...Ne satikta, ne redzēta, bet gaišums palicis šeit un silda mūs.Es tak par sevi raudu, jo Tava gaišuma te pietrūkst. :cry:
Lai Tev gaiši visos nākamajos ceļos!
-
vecinja - nutugan !!!Tev izdevās saraudinat arī mani, lai gan...es no tiem,kas pa lielam vienmēr turas...
-
:(
Es klusēšu. Jo dusmas aug ar katru zaudēto cīņu. Paldies, pūk, ka biji ar mums un dalījies.
-
Ja Pūka tur, kur viņa tagad ir, uztvēra, ko domāju, tad viss OK, ja nē, tad te rakstīt tāpat vairs nav jēgas.
Nepiekrītu mediķiem, ka nav vērts atbalstīt tad, kad ir skaidra iznākuma prognoze - arī nemediķi saprata, ka ir slikti un ka uz ļoti pozitīvu iznākumu lielas cerības nav. Forši taču, kad citi par tevi ko labu piedomā, kad tev švaki, arī tad, ja neko praktisku tur izdarīt nevar. Neviens te nenāca un neteica, ka vajag, piemēram, samesties labākām zālēm. OK, desmitus vai simtus K te droši vien nesavāktu, bet kādu saprātīgāku apjomu varbūt.
-
Tex, Pūkai nebija līdzekļu trūkums. Varēja vēlēties tikai ieinteresētākus ārstus.
-
Ragan, tas bija :no: tēmēts uz mediķiem, kas droši vien viņai dzīvai esot nepapūlējās pateikt, ka ir pieejami arī labāki un dārgāki ārstēšanās vai vismaz komforta saglabāšanas līdzekļi, tikai jafinansē pašiem, jo valts tos neapmaksā, un no viņiem prasītu papildus darbu(par ko gan jau būtu ar mieru pat papildus samaksāt,ja pateiktu, ka vajag tik un tik). Onkoloģijā laikam tiešām strādā kkādas po**istu ordas. Nesen paziņu ar leikēmiju pēc ķīmijas un bez imūnsistēmas (kas visu laiku maksāja par privātām palātām un maksātu arī tad- finanses bija) salika vienā palātā ar citiem, t.sk. vienu, kam ir gripa,- rezultātu uzminēt nav grūti, bet tas varēja tāds nebūt vismaz ne tajā brīdī...
-
Jā, tas ir tas, kas papildus sāpēm par Pūku, kremt - ka tā ārste, kas sekoja "vadlīnijām" dabūja apstiprinājumu savam viedoklim, ka gadījums bezcerīgs, tāpēc nav ko censties, un nākamreiz līdzīgā situācijā, viņa atkal rīkosies tāpat. Jo viņai taču bija taisnība...
-
Ai, cik slumja zinja :) Liidzjuutiiba paliceejiem..... Man arii asaras birst, kaut Puuku zinaaju tik virtuaali...
-
Tex
Doma nebija, ka nav veerts atbalstiit... saku, ka nespeeju tik klaji melot...
Par to arii mans monologs jaaiecep-ka cilvji, apzinoties savu situaaciju, shad tad grib par to runaat... bet nav ar ko... visi mierina ka buus labi un cilveeks paliek viens ar savaam shaubaam, baileem, domaam... jo nesaapinaas tak citus... un sanaak, ka slimais par veselo labsajuutu gaadaa vairaak kaa veselie par patiesu atbalstu slimajam...
-
Onkologjijaa adekvaati straadaat ir visai maziespeejami... ja esi spiests lietot zaales, kuru zemaa efektivitaate Tev zinaama, bet citas valsts nedod... faktiski-sanaak dariit bezjeedziigu darbu... tur nevar psihe nedeformeeties...
-
Jau visu dienu par šo domāju. Visticamāk, šis jācērpj atsevišķā tēmā, bet nu pagaidām lai tepat...
Kurš nākamais? Un vai atkal tikai birdināsim asaru un plātīsim rokas? Reku mums ir mediķi, kas, cik saprotu, zina, kas būtu jādara, cik kas maksātu... Ir tie, kas samestos naudu... Atliek vien lūgt - cilvēki, neklusējiet, ja piezogas šī nelaime!! Varbūt tomēr varam kādu cīņu kopā izcīnīt arī ar pozitīvu iznākumu?
Zaudējumu bilance pārāk jau "vienos vārtos"...
-
Piedodiet, nezinu, kur un kaada tipa krabis muusu miiljo Puuku pieveica, bet... palasot komentaarus gribu teikt- ne vienmeer no zaalju daarguma viss atkariigs. Cik aarkaartiigi labi nodroshinaati cilveeki nav zaudeejushi shaj ciinjaa pat ar visiem saviem milijoniem.... Turpretii man ljoti tuvs cilveeks nu jau 10 gadus kaa izvilkts no naaves cilpas ar absoluutu standarta protokolu - kjiimija un staroshana.
Vai tieshaam juus domaajat, ka pie taa, ka Puukas vairs nav, kaads vainiigs? Rakstiet Veseliibas ministeijai, eiropas tiesai vai veel kur - jebkuraa gadiijumaa tas Puuku neatgrieziis.
Ja domaajat, ka glaabs kaadu citu- ok. Bet es neticu....
-
Atklāti sakot, šīs ir mana mūža vienas no bailēm. Jo tas liekas tik nežēlīgi. Pret cilvēku. Pret tuviniekiem. Tās ir kaut kādas drausmas. Un nezinu, vai vārdi ko līdz vispār. Atbalsts, arī emocionālais, ir nepieciešams. Un dažreiz ir taču tā, ka, kamēr sniedz to atsbalstu, tikmēr nav laika pat vārdus uzrakstīt, formulēt. Tāpēc mierinājums, ka Pūkai bija atbalsts arī no Sarunu foruma vidus! Lai Pūkai mierīgi! Un lai svētība tiem, kas atbalstīja!
-
Domaaju, ka saas paardomas vareetu tiesaam cita teemaa, bet arii ierakstiiju seit...
Patiesi, ne jau zaalju cenaa ir taa probleema, biezi vien attieksmee, lai cik tas nebuutu skumji, bet sodien pat biju lieciniece vienam taadam staastam, par attieksmi, kur viirs reaali par variiteem meegjina izvilkt sievu un ja nebuutu vinja uzstaajiibas, pieljauju domu ka sievas jau nebuutu 15 gadu un trakaakais ir tas, ka kaads pasaka, ka tas jau nav nekas, bet peec tam pasaka, ka ja buutu atnaakts aatraak, tad, kad teica, ka tas nav nekas, buutu viss atrisinaats pat bez operatiivas iejauksanaas un mazaaka stresa organismam..., kaapeec ir taada kaa veelme pasiem iebaast galvu smiltiis un meegjinaat arii slimniekam aizpuudereet acis, jaa diagnoze var sagraut, bet tad vismaz ir iespeeja, ko dariit, jo ir izveele, bet, ja atnjem cilveekam izveeles iespeejas, jo kaadam skjita, ka taa buus labaak... ehhhhhhhh tas ir nezeeliigaakais, kas var buut....
-
Onkologjijaa "lieta ir" zaalees... jo mums sanaak tikai vecaakie un leetaakie protokoli... arii tie, neapshaubaami, kaadam liidz... bet daudz kas ir daudz efektiivaaks radiits un to mums nedod...
Un uzpaseeshana pieklibo liidz ar visu..
Ja dr var pierakstiit pacientu uz staroshanu peec trim meeneshiem skaidri zinot ka tad jau starot buus par veelu un bezjeedziigi... a aatraak rinda neljauj... kura psihe tur sviestaa nesaies?
Plus paliatiivie pacienti, kuri pie adekvaatas apruupes izaarsteeti netiktu, bet dziivotu ilgaak un kvalitatiivaak...
-
R.I.P.