Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Zigfrids 2017. gada 07. oktobris, 17:05:22
-
Jā, pabērsim sev nedaudz pelnus uz galvas!
Kā domājat, vai taisnība A. Priedītim zemāk ievietotajā citātā?
Tam, ar ko tagad sastopamies katru dienu, acīmredzot vispiemērotākais ir transcendentālais izskaidrojums. Proti, Dievs latviešu tautai atmaksā par tās mūžseno patoloģisko naidu pret saviem godīgākajiem un gudrākajiem cilvēkiem. Latvieši visvairāk mīl ienīst un vajāt savus godīgākos un gudrākos, pret viņiem agresīvi vēršoties jebkurā izdevīgā situācijā. Bet tas nevar palikt bez sekām. Un sekas ir briesmīgas. Katras tautas dzīvi vada tās elite – inteliģence. Elite organizātoriski formē tautas gaitas un piepilda ar saturu tautas apziņu. Tautas elite ir tautas galva. Ja tautai nav elites, tad tautai nav galvas. Ja tauta nerūpējās par savas elites izveidošanu, tad tautai ir jāsamierinās ar dzīvi bez galvas. Latviešu tautas dzīve ir dzīve bez galvas. Visur elites vietā ir kretīni, muļķi, zagļi, blēži. Visur,- jebkurā dzīves segmentā. Tajos vēsturiskajos periodos, kad latviešu tautu pieskatīja vācu un krievu elite, latviešu tauta neizjuta savas galvas trūkumu. Tajos vēsturiskajos periodos, kad latviešu tauta ir palaista savvaļā, galvas trūkums pārvēršās par tautas katastrofu. Citādāk tas nevarēja notikt, jo tauta pati ir vainīga, un Dievs tagad tai liek dzīvot morālās un intelektuālās elles mocībās par tautas milzīgo grēku – patoloģisko naidu pret sava etnosa godīgākajiem un gudrākajiem cilvēkiem. Radikālu notikumu laikā, saprotams, godīgas un gudras elites trūkums visuzskatāmāk atspoguļojās. Taču ne mazāk sāpīgi notikumi ir nekur nederīgās un amorālās latviešu inteliģences nodevība 1939.-1940.gadā un 1989.-1990.gadā, nelietīgi atdodot tautas uzticēto valsti un pēc tam savas noziedzības slēpšanai izdomājot mītu par „okupāciju” (arī „globalizāciju”, „atgriešanos Eiropā”) un ar šo mītu zombējot vairākas paaudzes, kas praktiski nozīmē godīgas un gudras elites ģenēzes totālu neiespējamību ļoti tālā vēsturiskajā perspektīvā. Tā rezultātā latviešu tauta var palikt bez galvas līdz pasaules galam. Vienīgais glābiņš tāpēc var būt aicinājums kādam ārējam spēkam atkal pieskatīt latviešu tautu. Turklāt izvēle šajā ziņā tagad ir daudz plašāka nekā, teiksim, 1939.-1940.gadā.
-
kas ir A Priedītis?
Ko viņš domā ar "mītu par okupāciju"?
Kāpēc viņš pats visus sauc par zagļiem un kretīniem
zināma taisnība ir par tieksmi nopulgot, pārējais -suņa murgi
-
Tālāk par 2 rindiņām nemaz nelasīju. Arī tādu Priedīti nezinu.
-
Tam, ar ko tagad sastopamies katru dienu, acīmredzot vispiemērotākais ir transcendentālais izskaidrojums. Proti, Dievs latviešu tautai atmaksā par tās mūžseno patoloģisko naidu pret saviem godīgākajiem un gudrākajiem cilvēkiem. Latvieši visvairāk mīl ienīst un vajāt savus godīgākos un gudrākos, pret viņiem agresīvi vēršoties jebkurā izdevīgā situācijā. Bet tas nevar palikt bez sekām. Un sekas ir briesmīgas. Katras tautas dzīvi vada tās elite – inteliģence. Elite organizātoriski formē tautas gaitas un piepilda ar saturu tautas apziņu. Tautas elite ir tautas galva. Ja tautai nav elites, tad tautai nav galvas. Ja tauta nerūpējās par savas elites izveidošanu, tad tautai ir jāsamierinās ar dzīvi bez galvas. Latviešu tautas dzīve ir dzīve bez galvas. Visur elites vietā ir kretīni, muļķi, zagļi, blēži. Visur,- jebkurā dzīves segmentā. Tajos vēsturiskajos periodos, kad latviešu tautu pieskatīja vācu un krievu elite, latviešu tauta neizjuta savas galvas trūkumu. Tajos vēsturiskajos periodos, kad latviešu tauta ir palaista savvaļā, galvas trūkums pārvēršās par tautas katastrofu. Citādāk tas nevarēja notikt, jo tauta pati ir vainīga, un Dievs tagad tai liek dzīvot morālās un intelektuālās elles mocībās par tautas milzīgo grēku – patoloģisko naidu pret sava etnosa godīgākajiem un gudrākajiem cilvēkiem. Radikālu notikumu laikā, saprotams, godīgas un gudras elites trūkums visuzskatāmāk atspoguļojās. Taču ne mazāk sāpīgi notikumi ir nekur nederīgās un amorālās latviešu inteliģences nodevība 1939.-1940.gadā un 1989.-1990.gadā, nelietīgi atdodot tautas uzticēto valsti un pēc tam savas noziedzības slēpšanai izdomājot mītu par „okupāciju” (arī „globalizāciju”, „atgriešanos Eiropā”) un ar šo mītu zombējot vairākas paaudzes, kas praktiski nozīmē godīgas un gudras elites ģenēzes totālu neiespējamību ļoti tālā vēsturiskajā perspektīvā. Tā rezultātā latviešu tauta var palikt bez galvas līdz pasaules galam. Vienīgais glābiņš tāpēc var būt aicinājums kādam ārējam spēkam atkal pieskatīt latviešu tautu. Turklāt izvēle šajā ziņā tagad ir daudz plašāka nekā, teiksim, 1939.-1940.gadā.
Pretruna, Zigi. Neloģiski.
Elite esot tautas galva. Latviešu tautas dzīve esot dzīve bez galvas, jo tā nav rūpējusies par savas elites izveidošanu un darījusi visu, lai labākos nograuztu. Tātad elites nav, kas īpaši atspoguļojoties radikālu notikumu laikā. Kā tādā gadījumā var būt, ka 1939.-1940. un 1989.-1990. kkāda mistiska elite, kuras latviešiem pēc augstākminētās definīcijas nemaz nav un nav iespējama, var nodot valsti un radīt mītus? :wtf: :sarcasm:
-
teksta sākums neiet kopā ar beigām. Ja sākumam teorētiski piekrītu, tad otrā daļa ir suņa murgi
-
Jāatšķir ir divi dažādi jēdzieni ar vienādu nosaukumu. Elite šī vārda visīstākajā un pareizajā nozīmē - cilvēki, kuru darbībai ir pozitīva ietekme uz konkrētās valsts un sabiedrības dzīvi un devums to attīstībā. Un - "elite" - bars liekēžu, no kuru darbības vienīgais labums ir viņiem pašiem, bet kuri paši uzurpējuši tiesības šo nosaukumu valkāt, pie viena devalvējot to līdzpilsoņu acīs un uztverē. Kas/vai mums šodien ir no šiem pieejams LV, varat spriest paši, bet pretrunas A. Priedīša tekstā augstākaprakstītā dēļ es neredzu nekādas.
-
-
http://pietiek.com/raksti/atbildibas_difuzija_un_socialais_slinkums
Nu, re! Vēl viens aspekts, vēl viena nianse!