Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Nomade 2017. gada 08. oktobris, 20:22:12
-
Nu, es te pafilozofēšu. Par laika sajūtu. Kad tas ir ilgs un kad tas ir īss? Piemēram, var teikt, ka pagājuši 10 gadi - oi, tas tikpat kā vakar bijis, bet var arī - ak, kungs, cik ilgi. Kas to nosaka?
-
Pilnīgi subjektīva lieta, atkarīga no notikuma nozīmīguma
-
Ne vienmēr nozīmīgums pie vainas. Citreiz sēž atmiņā nebūtiski sīkumi
-
Nozīmīgumam ir visādas gradācijas - no maznozīmīga līdz ļoti nozīmīgam. Tādēļ teicu, ka subjektīvi mērāma
-
tā kā Visums izplešas, laikatelpa transfomējas. Iespējams, līdz ar to mainās arī izjūta par laiku un par piepildījumu telpā.
-
Nu, es te pafilozofēšu. Par laika sajūtu. Kad tas ir ilgs un kad tas ir īss? Piemēram, var teikt, ka pagājuši 10 gadi - oi, tas tikpat kā vakar bijis, bet var arī - ak, kungs, cik ilgi. Kas to nosaka?
Ar gadiem, vai drīzāk vecumu laiks skrien ātrāk. Bērnībā sagaidīt dzimšanas dienu,
ziemassvētkus, nedēļas nogali, mūžība :)
Kkur lasīju, tas tādēļ, ka tiek pievērsta uzmanība ntajām detaļām.
Un tiešām, bērns pa ceļam uz mājām pamana ntos ‘sīkumus‘, dīvaina lapa,
re kāds mākonis, kāda tam poga pie mēteļa.
Uztvertās, apstrādātās informācijas daudzums laika vienībā nosaka to ilgumu vai ātrumu.
-
Nē, mūslaiku bērniem arī laiks skrien ātri. Speciāli pajautāju par sajūtām
-
Samērā bezjēdzīga diskusija, jo tēma ir tik plaša, ka katrs spriedums ir tikai mazmazītiņa komponente no visa kopuma.
-
Nu, es te pafilozofēšu. Par laika sajūtu. Kad tas ir ilgs un kad tas ir īss? Piemēram, var teikt, ka pagājuši 10 gadi - oi, tas tikpat kā vakar bijis, bet var arī - ak, kungs, cik ilgi. Kas to nosaka?
Nefilozofē, bet pieej tām lietām praktiski:
1. Attin šokolādes tāfelīti (kuras vajadzētu pietikt visai dienai) un uzņem laiku, cik ātri tā pazudīs - tas ir īss
2. Iespied pirkstu durvīs un skaiti līdz trīs - uzzināsi, ko nozīmē "ilgi".
3. skaiti garāmbraucošās mašīnas. Tad kad tiksi līdz ZB, tad zini, ka tas ir trešdaļa no "ļoti ilgi"
:)
-
Bet par laika rituma atšķirību bērnībā un vecumā kāds pasniedzējs stāstīja - esot teorija, ka tas tādēļ, ka bērnam ir daudz jauna, bet pieaugušjam viss pazīstams. Lai pieaugušajam laiks nritētu tik strauji, jāizraujas no rutīnas - jāceļo (vienalga kur, galvenais, lai vieta sveša), jāapgūst kas jauns, kaut vai nedaudz jāmaina ierastā lietu kārtība. Man ceļojumos tiešām laiks šķiet citādāks nekā ikdienā mājas-darbs-mājas.
-
Tātad, ja bērnam laiks rit ātri, viņam ir rutīna?;)
-
Patiesībā laika kā tāda nav. Un neviens fiziķis nevar paskaidrot, kas ir laiks
-
Neatceros, kurš (iespējams - Einšteins) ir izteicis hipotēzi, ka laiks ir 4. dimensija, kurā mēs pagaidām tikai vienā virzienā protam pārvietoties. Cilvēki jau sen sapņo par laika mašīnu - iespēju kustēties ne tikai vienā virzienā.
-
Tātad, ja bērnam laiks rit ātri, viņam ir rutīna?
vienveidīga dzīve, varbūt kaut kā to ietekmē visas modernās tehnoloģijas - viss šķietami kļuvis tuvāks un sasniedzamāks.
-
Patiesībā laika kā tāda nav. Un neviens fiziķis nevar paskaidrot, kas ir laiks
Jauki, ka laika nav! Esam mūžīgi!
-
Par laiku ... Neļaujiet man sameloties, lūdzu. Pētījis skrupulozi neesmu, bet mans necilais zināmais informācijas apjoms čukst, ka visgarāko mūžu no dzīvniekiem dzīvo tie, kuri paši pa pasauli velkas vislēnāk. Bruņurupuči kaut kādi - pt ap 300 (?) gadiem? Uzprasās interesanta likumsakarība, ja tā ir taisnība.
-
Par laiku ... Neļaujiet man sameloties, lūdzu. Pētījis skrupulozi neesmu, bet mans necilais zināmais informācijas apjoms čukst, ka visgarāko mūžu no dzīvniekiem dzīvo tie, kuri paši pa pasauli velkas vislēnāk. Bruņurupuči kaut kādi - pt ap 300 (?) gadiem? Uzprasās interesanta likumsakarība, ja tā ir taisnība.
Nav taisnība. Un kur nu vēl, ja tūlīt piefilozofēsim klāt dzīvnieku dzīvesveidu/informācijas apstrādi smadzenēs utml. :wtf:
-
Garš laiks, kad garlaicīgi, īss, kad interesanti ;)
-
Kaut kur Zigfrīdam ir taisnība - reiz kādā populārzinātniskā raidījumā par dzīvniekiem dzejiski teica, ka zilonim un pelei vidējais sirdspukstu skaits mūžā ir apmēram vienāds.
-
Nu, un lēnīguma simbols gliemezis?
-
Cik ilgi dzīvo gliemezis, ja kāda pīle vai krupis ceļā negadās?
-
Jauki, ka laika nav! Esam mūžīgi!
Un Tu par to šaubījies?
Bet par to fenomenu, ka laiks iet aizvien ātrāk - ir elementāri. Laiku nevar uztvert tikai lineāri. Laika iešanas sajūta - tā ir laika attiecība pret jau pagājušo laiku, tādēļ arī ir sajūta, ka laiks iet ātrāk un ātrāk
-
Cik ilgi dzīvo gliemezis, ja kāda pīle vai krupis ceļā negadās?
Kādus 5 gadus
-
Nu, dažu notikumu intensitāte, emocioālie nospiedumi apziņā ir intensīvāki,
informācijas bagātāki, tādēļ atmiņā saglabājas spilgtāk, šķiet kā nesen bijusuši.
Mazāk emocionāli piesātināti notikumi izbāl ātrāk, bet nu nevar izslēgt arī to,
ka apziņa mēdz izslēgt no apziņas ko negatīvu pašaizsardzības nolūkos.
Un tomēr, tas kā ko laika gaitā atceramies saistīts ar smadzeņu darbību
un informācijas uztveri.
Nezinu ko tie Bobja minētie fiziķi, bet diena ir diena, nakts ir nakts,
un sekunde ir sekunde. Un Bobis lai dzīvo mūžīgi un lai neviens nebrīnās
kā tajā aņukā kur govs apēda zāli no kapa, ak, kā Tu Bobi nu esi pārvērties ;)
-
Par apziņu runājot ...
Nezinu, kā citiem, bet man ir periodi, kad kāda noteikta sen pagājuša un it kā aizmirsta dzīves perioda sīkumi rindām vien atmiņā ataust. Pats brīnos, kā var tādas nenozīmīgas epizodes tad no vidusskolas laikiem, tad no dienesta laikiem it kā no nebūtības pēķšņi atmiņā uzpeldēt?
-
Par apziņu runājot ...
Nezinu, kā citiem, bet man ir periodi, kad kāda noteikta sen pagājuša un it kā aizmirsta dzīves perioda sīkumi rindām vien atmiņā ataust. Pats brīnos, kā var tādas nenozīmīgas epizodes tad no vidusskolas laikiem, tad no dienesta laikiem it kā no nebūtības pēķšņi atmiņā uzpeldēt?
Alcheimers?
-
Alcheimers?
Protams!