Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Nomade 2017. gada 02. novembris, 16:15:59
-
Nu man te tāda lieta šoreiz - ciemošanās pie radiem, pie kuriem ciemošanās ir ja ne mocības, tad
ļoti dīvains pasākums. No vienas puses, jābūt pieklājīgam, jo radagabals, no otras, es gribu justies nepiespiesti, nesasaistīti, bet tur tas nav iespējams. Var jau teikt (paredzu, ka tūlīt tā būs), ka "ja negribi, neej". Nu jā, it kā. Bet radi. Kaut kā jādiplomātisko. Jums sanāk? Diplomātiskot? Man tagad tik ļoti piegriezies, ka neko dzirdēt negribu par tuvākajiem pasākumiem vismaz 5 gadu laikā pie viņiem.
-
Es izmelotos, ka netieku.
-
Es jau šo atrunu esmu izmantojusi nez cik reižu. Bet viņiem tas laikam neielec, ka visa lieta viņos. Nja.
-
Prasta ziņkārība -kā izpaužas viņu sliktumi?
Cik ilgi jāviesojas? Max saīsini, ar norunātu zvanu, ka kaut kur jāskrien
-
Grūti spriest, ja nepārzini situāciju. It kā jau pareizi ik pa laikam radu saites uzturēt. Bet ja iet pāri spēkiem...
-
Atmosfēra - stīva. Ja es mūždien nevārītos pieklājības pēc, tur būtu klusums. Bet varbūt jāizmēģina, nezinu.
Sajūta, ka man jāizklaidē saimnieki.
-
Ja patiešām nevar izvairīties, tad vienkārši ej. Ar domu, ka pusgads vai gads būs brīvs. Skaties no interesantās puses - kā savdabīgu filmu ar vēl savdabīgākiem personāžiem. Atslābsti. Neko nepierādi. Vienkārši esi. Un jā, labs padoms par telefona zvanu stundā X.
-
Atmosfēra - stīva. Ja es mūždien nevārītos pieklājības pēc, tur būtu klusums. Bet varbūt jāizmēģina, nezinu.
Sajūta, ka man jāizklaidē saimnieki.
Ir kāda tēma, kas viņus interesē? Grāmatas, teātris, cceļojumi, konservēšana, suņi, laika apstākļi?
Varbūt izmēģini un nevāries. Paskaties, par ko klusums pārvērtīsies.
Varbūt ierauj kādu šļuku, lai priecīgāks prāts?
-
Ja man jāsaka, kas nepatīk, es tā nemaz nevaru konkrēti paskaidrot. Tur jājūt un jāizbauda.
Nu tāda sajūta, it kā es būtu aizbraukusi pie "augsto plauktu" cilvēkiem, kas tā "iznesās". Bet patiesībā tā jau nav, un tad tas viss sanāk tā samāksloti.
-
Ja man jāsaka, kas nepatīk, es tā nemaz nevaru konkrēti paskaidrot. Tur jājūt un jāizbauda.
Nu tāda sajūta, it kā es būtu aizbraukusi pie "augsto plauktu" cilvēkiem, kas tā "iznesās". Bet patiesībā tā jau nav, un tad tas viss sanāk tā samāksloti.
Vai vaina nav Tavā uztverē? Varbūt viņi par Tevi tāpat domā un nezina, ko lai runā, tāpēc klusē. Bet satikt grib - rads taču:)
-
Par savu uztveri esmu domājusi... Nē, nedomāju, ka ar mani būtu problēma.
-
Par savu uztveri esmu domājusi... Nē, nedomāju, ka ar mani būtu problēma.
ar to arī viss sākās - man viss ok, TIE CITI ir crazy :D problēma ir no abām pusēm, manuprāt. varbūt arī viņi to jūt, bet arī - neaicināt nevar - rads taču!!
bet kāpēc Tu vienmēr pie viņiem? uzaicini pie sevis kādreiz un kopā ar citiem radiem.
-
Bija man tādi radi, pie kuriem bija grūti. Lai vilks paēdis un kaza dzīva, braucu pie viņiem, jo vecīši un ļoooti priecājās mani redzēt, bet ilgāk par pāris dienām neciemojos, jo "vairāk man nav laika - darbā jābūt", un punkts. Pa vidam mēdzu pa telefonu piezvanīt - man nav grūti un viņiem prieks.
Nu jau abi viņā saulē.
-
Jā, jā, nu re, uzradās daddy, kā jau paredzēju, ar ideju, ka pati dura. Nu ja. Labi.
-
Mēģināšu noformulēt piemērus
-
Atmosfēra - stīva. Ja es mūždien nevārītos pieklājības pēc, tur būtu klusums. Bet varbūt jāizmēģina, nezinu.
Sajūta, ka man jāizklaidē saimnieki.
Oi, es ar kādreiz jebkurā pasākumā biju tā, kas uztur atmosfēru. Small talk un tā. Bet tad sāku tevert vieglāk - ja nav pasākums manās màjās, tad kāpēc man tas stīvums jāglābj? Sēžu, ēdu, vēroju, ja garlaicīgi - iedzeru.
Ir tādi ciemi, kur obligāti jābūt, bet diemžēl vai par laimi tādu paliek arvien mazāk...
-
Atmosfēra - stīva. Ja es mūždien nevārītos pieklājības pēc, tur būtu klusums. Bet varbūt jāizmēģina, nezinu.
Sajūta, ka man jāizklaidē saimnieki.
Bet iedomājies variantu -radi domā -atkal mums tā Nomade nāks ciemos, vārīsies visu vakaru, bet neaicināt nedrīkst, nebūs smuki :sarcasm:
-
Visai dīvaini, - uzaicina ciemos un paši klusē.
Klau, namamāti gadījumā nesauc Hiacinte?
-
vienu vakaru jau var ziedoties, pasēdēt, paklusēt, aizbildinoties ar daudz darba problēmu, nav garīgā utt.
-
Vispār, padomāju un kļuva interesanti. :) Mēģinātu ar visādiem paņēmieniem iekustināt. Man patīk Dip ieteikums.
-
Es kluseetu... mani klusums nestrjomii... ja galiigi apniktu, a eest un dzert (ar ko laiku aizpildiit) nedotu, atrastu zhurnaalu vai graamatu ko pashkjirstiit...
-
Galu galā var jau arī iesnausties
-
Bet iedomājies variantu -radi domā -atkal mums tā Nomade nāks ciemos, vārīsies visu vakaru, bet neaicināt nedrīkst, nebūs smuki :sarcasm:
Nekā nebij, man aizdoma, ka es tur tajā amēbiskajā vidē dzīvību ieviešu.
-
Es te par tiem pieměriem domāju.... diezvai kādu miněšu - baigi specifiskie, būtu dikti atpazīstami, kaut gan, no otras puses, varbūt rastos viela pārdomām. Hm.
-
Ne katra ameebiskaa vide grib,lai tur kkko ieviesh...
-
radi, radi, un? Kas liek pavadīt laiku ar clv, kas de facto nepatīk? Es arī sliecos domāt, ka tomēr tarakāni galvā... Tāpat kā uz kapiem iet esot obligāti, jo tur tak radi guļ...un vēl viss kas obligāti, jo ... "tā pieņemts" un "tā vajag". Tiešām Tev vajag? Nu kāpēc jaiet pie clv, ar kuriem nepatīk pavadīt laiku? Mazohisms kkāds? Izdomā savā galvā, ko tu no tām attiecībām gūsti vai kādreiz taisies gūt. Un kas Tev spiež domāt, ka ar viņiem jākomunicē, ja nevēlies?
Ja Tu no tiesas domā, ka justos labāk tajā laikā ejot uz kkādu sportu, vnk sēžot mājās, iepērkoties vai tml., tad ej un dari to, ko patiesībā vēlies darīt!
Un vrb saaicināt pie sevis daudzus radus - arī šos, bet lai izklaidējas kopā ar citiem?
-
Cik tuvi radi? Vecāki? Mammas māsa, vientuļa un bez bērniem?
Citādāk, ja nav tik ļoti tuvi radi, nav nekāda spiesta lieta. Ja akurāt aicina, aizbrauc uz stundu, divām, līdzi ciemakukulis, padzer kafiju un palies par laipno uzņemšanu.