Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: mellene88 2018. gada 26. janvāris, 17:36:59
-
komentāru šobriid nav ,jo laika nav
nozagts bērnam no destkopa:
http://www.kasjaks.lv/latvija-viss-slikti/kur-pazuda-otra-pasaules-kara-padomju-veterani
faktiski japikerit,gan ,ka tie veterāni kas vēl lidz šai denai pulcējas mītiņos -za roģinu ,ir gana ņipri un kurš gan nezin to,ka no reālā kara stāvēšuši lielā gabālā..
-
Briesmīgi. Ko citu tur var teikt..
-
Neteiktu vis, ka viss bija tik viennozīmīgi. Kad saņēmām 1979. gadā jaunu dzīvokli, kaimiņos dzīvoja večuks ar sievu. Večukam nebija vienas rokas līdz plecam. Tieši tā - kara invalīds.
-
nu Zigi.. viena roka līdz lecam ,nav tāda ivaliditāte, kas traucee citiem ..vizuāli un praktiski un tehniski.. es domāju,ka bez tās rokas viņš varēja funkcionēt un nesagādāja rūpes, lielas sistēmai.
vaitad tu saprati ,ka visus 110% nafigizēja no sabiedriibas ??? :scratch: :sad_smiley: doooo
-
Vispār Tev taisnība, - tie, bildēs, ir gana traģiskāki.
-
Domāju, ka tas vairāk Krievijā bija. Tādus, kuri kā bomzīši bija un klīda kaut kur apkārt, nebija ne ģimenes, ne māju, tādus savāca, lai nebojā skatu. Ja bija mājas, ģimene, kas par viņu rūpējas, tad jau no turienes ārā nerāva.
-
man kaut kādas agrīnas bērnības murgainas atmiņas -vīrs nospeķotā pufaikā uz dēlīša ar ritenīšiem, rokās klucīši, ar ko atgrūsties
Nē, tas nebija 1949. gads
Tās dižās uzvarētājtautas dzīve pēc kara bija baisa. Sadzina kolhozos, reāls bads bija arī vairākos pēckara gados
Pašlaik Ru trako par angļu komēdiju "Staļina nāve" -šos atkal noniecinot
-
Kaut kādās krievu filmās ir redzēti tādi invalīdu tēli.
-
Padomju armijā dienot, sanācās tā, ka rotas staršina bija it kā karu pieredzējis. Stāstīja, ka zemnīcās esot bijis brīvi jebkurā laikā un daudzumā pieejams spirts (dzeramais). :) Esot bijis parastās tējkannās ticis pildīts. Domāju, arī tas, ka daudzi atnāca no kara baisi nodzērušies, spēlēja savu lomu. Strādāt gan jau arī daudziem uzvarētājiem pēc kara negribējās.
-
Ai, nu ko nodzērušies.. Tas, ka pirms kaujas deva dzert, tas jau vispārzināms. Tāpēc jau viņi kā traki skrēja za roģinu, za Staļina.
-
Nevis pirms kaujas, bet jebkurā diennakts laikā. Un ko? Ja tāds piedāvājums nonstopā acu priekšā ... un vēl regulārs stress ... Vait' nav skaidrs, ka noteikti būs kāds, kurš iekritīs atkarībā? Un tad, kad tāds (vēl - invalīds!) pārnāca mājās ... Kāda uzvedība no tāda sagaidāma?
-
Zigi, bet tur jau nebija izvēles. Ko Tu te tagad murgo?
-
Starp citu,runa ir par veterāniem,nevis invalīdiem un manā pagastā es zināju visus,kuri piedalījušies LTK, varu atbildēt- visi miruši. Acīmredzot karā viņus parāva jau ne vairs pulka dēla vecumā. Un stāsti bija ļoti interesanti. Nez kāpēc gan neviens ne uz kādu patriotismu nespieda- tā vienkārši bija,viņi nokaroja savu un bija laimīgi,kad karš beidzās.