Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: Luīze 2018. gada 02. marts, 11:03:23
-
Kopš bērnības mani ir fascinējuši stāsti par bijušās Rīdzenes upes atrašanās vietu, savstarpēji savienotiem Vecrīgas namu pagrabiem, slepenām ejām... Kad atvēra apskatei Melngalvju namu, pagrabs bija pirmais, ko gāju pētīt. :)
Droši vien ietekmējos no bērnībā lasītās Lidijas Ždanovas grāmatas "Melngalvju ielas bērni". Starp citu, pirms dažiem gadiem to grāmatu atradu plauktā un pārlasīju vēlreiz. Vairs jau nav tās sajūtas, kas bija kādreiz. :)
http://www.delfi.lv/turismagids/rigas-marsruti/rigas-zudusi-arterija-ridzene-kur-to-meklet-tagad.d?id=49785197
p.s. Stāmerienas pilī speciāli uzprasīju, vai varu ielūkoties pagrabā... un man laipni parādīja aiz aizkara noslēptas durvis uz pagrabu :)
-
Tieši šorīt izlasīju :smile:
-
Ka tik ielīst kādā tumšā caurumā :)
Vajag Ēdolē izprasīt, gan jau tur baisie pagrabi
-
Jā, man patīk divas galējības - pagrabi un bēniņi/ jumti / skatu torņi :)
-
Kuram gan nepatīk ;)
-
Kuram gan nepatīk ;)
Oi, fobiju ir daudz un dažādas... Reiz sanāca ekskursijas ietvaros būt kādas pils vai muižas (vairs precīzi neatceros, kuras) pagrabā ar bērnu grupu... bērni ap 10 gadus veci, pārsvarā meitenes... Ekskursijas ietvaros, lai būtu efekts, uz brīdi tika izslēgta gaisma... ak jēz, šito spiegšanu :D Tak apklusināt nevarēja, viena otra pat līdz asarām... :thinking:
-
Ekskursijas ir tā...bez adrenalīna..
Bet izlīst pa pazemes eju ar kokas kravu zem Trampa sienas - riktīīīgs ekšens! :D